Legislator Case Law & Legislation
29587000057725 / 1A/25/1708 ECLI:LV:RPT:2025:29587000057725.2.S AI generated

Court dismisses appeal against speeding fine, upholding police decision on excessive speed violation.

Case Number 29587000057725 / 1A/25/1708
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the appellant's complaint against the police inspector's decision to uphold a speeding fine and license suspension. The appellant argued the penalty was excessive and the institution failed to consider mitigating circumstances or financial status. The court found the police conducted a thorough investigation and rejected the appellant's arguments as an attempt to evade liability.

Legislator headnote

AI generated

Administratīvās atbildības likums 227. pants; Ceļu satiksmes likums 55. pants: The court must uphold an administrative penalty decision if the institution conducted a comprehensive investigation and the appellant's arguments do not reveal new facts or legal errors.

Keywords

AI generated
administrative penalty appeal speeding violation excessive speed mitigating circumstances license suspension police decision review administrative liability law

Cited Legislation

AI generated
Administratīvās atbildības likums 198. pants
Administratīvās atbildības likums 226. pants
Administratīvās atbildības likums 227. pants 1. punkts
Administratīvās atbildības likums 228. pants
Ceļu satiksmes likums 55. pants 26. daļa
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lieta Nr.29587000057725

Lietvedības Nr.1A/25/1708

Rīgas pilsētas tiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2025.gada 12.decembrī

Tiesa šādā sastāvā : tiesnese K.Maike

izskatīja rakstveida procesā /Persona A/ sūdzību par Ropažu novada pašvaldības policijas Stopiņu-Ropažu

iecirkņa vecākās inspektores 2025.gada 26.maija lēmumu Nr.29587000057725-2.

Aprakstošā daļa

[1] 2025.gada 2.maijāRopažu novada pašvaldības policijas Stopiņu-Ropažu iecirkņa inspektors

L.Kuzņecovs sastādīja lēmumu Nr.29587000057725-1 par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu un

soda piemērošanu. Ar minēto lēmumu par pie atbildības saucamo personu atzīts /Persona A/un viņam

piemērots naudas sods 400 naudas soda vienības jeb EUR 2000 apmērā un atņemtas transportlīdzekļu

vadīšanas tiesības uz astoņpadsmit mēnešiem.Lēmumā norādīts, ka 2025.gada 1.maijā, plkst.20:31, Ropažu

novadā, Tumšupē, ceļa zīmes Nr.519 darbības zonā, /Persona A/ vadīja motociklu HONDA, valsts

reģistrācijas numurs /numurs/, kuram virsū bija uzlikts Somijas republikas reģistrācijas numurs /numurs/, pa

autoceļu Garkalne-Alauksts 16.km no autoceļa V75 puses apdzīvotas vietas Podkājas virzienā ar ātrumu 130

km/h pie atļauta 50 km/h. Minimālais iespējamais fiksētais braukšanas ātrums 126 km/h. Ātrums pārsniegts

par 76 km/h. Ātrums fiksēts ar mērierīci SM21 NR.0046DA3. Tādejādi netika ievērotas Ceļu satiksmes

noteikumu 101.punktā noteiktās prasības, par ko atbildība paredzēta Ceļu satiksmes likuma 55.panta

divdesmit sestajā1 daļā.

Ar Ropažu novada pašvaldības policijas Stopiņu-Ropažu iecirkņa vecākās inspektores 2025.gada

26.maija lēmumu Nr.29587000057725-2 amatpersonas lēmums Nr.29587000057725-1 atstāts negrozīts, be

/Persona A/ sūdzība noraidīta.

[2] 2025.gada 4.jūnijā tiesā saņemta/Persona A/ sūdzība, par iepriekš minēto Stopiņu-Ropažu iecirkņa

vecākās inspektores 2025.gada 26.maija lēmumu Nr.29587000057725-2, kurā norādīts, ka lēmumu pārsūdz

pilnā apmērā. Sūdzības iesniedzējs norāda, ka Iestāde neobjektīvi noskaidrojusi visus lietas apstākļus

neobjektīvi novērtējusi lietā esošos pierādījumus, kā rezultātā pieņēmusi nelikumīgu un netaisnīgu lēmumu

daļā par sodu, uzliekot sūdzības iesniedzējam nepamatoti bargu administratīvo sodu. Norāda, ka lēmumā

netika vērtēti atbildību mīkstinoši apstākļi, kas ietekmē sodu. Tāpat norāda, ka Iestāde nepamatoti atteikusies

vērtēt sūdzības iesniedzēja mantisko stāvokli, norādot, ka nav iespējas objektīvi izvērtēt /Persona A

mantisko stāvokli, jo sūdzībā sniegtas ziņas kalpo par pierādījumu tikai viņa izdevumiem bez salīdzinājuma

ar ienākumiem. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka sūdzības izskatīšanas laikā Iestādei bija iespēja pieprasī

nepieciešamas ziņas, lai objektīvi izskatīt sūdzības iesniedzēja sūdzību. Ņemot vērā iepriekš minēto, sūdzības

iesniedzējs lūdz atcelt Ropažu novada pašvaldības policijas Stopiņu – Ropažu iecirkņa vecākās inspektores

K.Vasjukovas 2025.gada 26.maija lēmumu Nr.29587000057725-2 un samazināt sūdzības iesniedzējam

uzlikto sodu.

[3] Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 178.panta noteikumiem 2025.gada 11.jūnijā Ropažu

novada pašvaldības policijai un /Persona A/ nosūtīts paziņojums par lietas izskatīšanu, izskaidrojo

Administratīvās atbildības likuma 198.panta ceturto daļu, ka lietas dalībnieki var iesniegt paskaidrojumus

pieteikt noraidījumu, kā arī iesniegt citus ar lietas izskatīšanu saistītus pieteikumus vai lūgumus līdz

2025.gada 21.novembrim, vienlaikus paziņots, ka lietas izskatīšana paredzēta rakstveida procesā 2025.gada

12.decembrī.

[4] 2025.gada 19.novembrī tiesā saņemti Ropažu novada pašvaldības policijas paskaidrojumi, kuros

norādīts, ka neskatoties uz to, ka sūdzības iesniedzējs atzīst savu vainu un nožēlo izdarīto, ir jāņem vērā, ka

izdarītā administratīvā pārkāpumā ir vainu pastiprinošie apstākļi – prettiesiskā rīcība turpināta, neraugoties

uz amatpersonas prasību to izbeigt; pārkāpums izdarīts alkoholisko dzērienu ietekmē. Sūdzības iesniedzējs

nav sniedzis informāciju par Administratīvās atbildības likuma 20.panta pirmās daļas 3.punktā minētajiem

apstākļiem, kādēļ pārkāpums izdarīts stipra psihiska uzbudinājuma ietekmē vai arī smagu personisku va

ģimenes apstākļu dēļ, lai spētu izvērtēt to kā vainu mīkstinošu apstākli. Lietā ir fiksēts, ka sūdzības

iesniedzējs būtiski pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu un apdraudēja savu un citu ceļu satiksmes dalībnieku

drošību.

[4.1] Attiecībā uz sūdzībā norādīto, ka Iestāde varēja pieprasīt papildus informāciju par viņa mantisko

stāvokli, Iestāde paskaidro, ka tai nav pamata pieprasīt ziņas par personas mantisko stāvokli, ja šādas ziņas

nav nepieciešamas, lai noteiktu, vai administratīvais pārkāpums ir noticis. Šādas darbības būtu nesamērīga

iejaukšanās personas privātajā dzīvē, kā arī nepamatota personas datu apstrāde.

[4.2] Attiecībā uz sūdzībā norādīto, ka Iestāde, raksturojot izdarīto administratīvo pārkāpumu, to

klasificējusi kā smagu pārkāpumu, neskatoties uz to, ka likums šādu klasifikāciju neparedz, Iestāde

paskaidro, ka skaņā ar Administratīvās atbildības likumu Latvijas administratīvajās tiesībās netiek tieši lietot

termini “viegls” vai “smags” pārkāpums, taču praksē šie apzīmējumi tiek izmantoti, raksturojot pārkāpuma

būtību. Par smagu pārkāpumu parasti tiek uzskatīts tāds pārkāpums, par kuru likumdevējs ir paredzējis

stingrāku sankciju (augstāku sodu) un papildsodu, kā arī tiek vērtēts izdarītā pārkāpuma radītais

apdraudējums un bīstamība. Savukārt attiecībā uz sūdzībā norādīto, ka likums neparedz personas sodīšanu no

lietderīguma principa, Iestāde norāda, ka sods piemērots nevis lietderīguma dēļ, bet, lai nodrošinātu likuma

mērķi – sabiedrisko kārtību un ceļu satiksmes drošību.

[5] Līdz Rīgas pilsētas tiesas tiesneses 2025.gada 11.jūnija lēmumā noteiktajam termiņam - 2025.gada

21.novembrim, ne arī līdz lietas izskatīšanai, noraidījums tiesnesei nav pieteikts, lūgumi nav iesniegti

sūdzības iesniedzēja papildus paskaidrojumi nav saņemti.

Sūdzības iesniedzējs nav lūdzis lietu izskatīt mutvārdu procesā. Tiesa nesaskata nepieciešamību lietu

izskatīt mutvārdu procesā pēc savas iniciatīvas, līdz ar to lieta tiek izskatīta rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, pārbaudījusi un izvērtējusi lietā esošos materiālus, atzīst, ka /Persona A/sūdzība ir noraidāma

bet Ropažu novada pašvaldības policijas Stopiņu-Ropažu iecirkņa vecākās inspektores 2025.gada 26.maija

lēmums Nr.29587000057725-2 atstājams negrozīts, turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

[6.1] Administratīvās atbildības likuma 5.pants noteic, ka administratīvais pārkāpums ir personas

prettiesiska, vainojama rīcība (darbība vai bezdarbība), par kuru likumā vai pašvaldību saistošajos

noteikumos paredzēta administratīvā atbildība.

Administratīvās atbildības likuma 48.pants noteic, ka administratīvā pārkāpuma procesā tiesa (tiesnesis

kontrolē administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros pieņemto nolēmumu tiesiskumu un pamatotību.

[6.2] Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 178.pantu, administratīvā pārkāpuma lietas

izskatīšana tiesā notiek sūdzībā vai protestā izteikto prasību apjomā un ietvaros, kurus nedrīkst pārsniegt

izņemot gadījumus, kad tiesai rodas šaubas par tās personas vainu, kura saucama pie atbildības, vai pa

atbildību pastiprinošiem apstākļiem.

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Iestāde neobjektīvi noskaidrojusi visus lietas apstākļus, neobjektīv

novērtējusi lietā esošos pierādījumus, kā rezultātā pieņēmusi nelikumīgu un netaisnīgu lēmumu daļā pa

sodu, uzliekot sūdzības iesniedzējam nepamatoti bargu administratīvo sodu. Norāda, ka lēmumā netika

vērtēti atbildību mīkstinoši apstākļi, kas ietekmē sodu. Kā arī Iestāde nepamatoti atteikusies vērtēt sūdzības

iesniedzēja mantisko stāvokli.

[6.3] 2015.gada 2.jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr.279 “Ceļu satiksmes noteikumi” 101.punkts

noteic, ka apdzīvotās vietās visu transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 50 km/h, be

dzīvojamās zonās, daudzdzīvokļu namu pagalmos, degvielas uzpildes staciju un stāvvietu teritorijās – 20

km/h. Ārpus apdzīvotām vietām transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt: motocikliem

tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 t

un autobusiem – 90 km/h.

Ceļu satiksmes likuma 55.panta divdesmit sestā1 daļa noteic, ka par atļautā braukšanas ātruma

pārsniegšanu vairāk par 70 kilometriem stundā ar mopēdiem, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem

vieglajiem automobiļiem, ar automobiļiem, kas velk piekabi, kravas automobiļiem, autobusiem un traktoriem

piemēro naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no divsimt astoņdesmit līdz četrsimt naudas soda vienībām

un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz laiku no 12 līdz 36 mēnešiem.

[6.4] Tiesa konstatē, ka lietā ir iegūti pierādījumi, ar kuriem pamatots pārsūdzētais lēmums, un

pamatojoties uz kuriem iestāde secinājusi, ka sūdzības iesniedzējs ir izdarījis Ceļu satiksmes likuma 55.panta

divdesmit sestajā1 daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu.

Tiesa atzīst, ka lēmumā pilnīgi un vispusīgi izvērtēti visi lietā esošie pierādījumi, izskatot administratīvā

pārkāpuma lietu atbilstoši Administratīvās atbildības likuma prasībām.

Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi iestādes lēmuma pamatojumu kopsakarā ar sūdzības

iesniedzēja sniegtajiem paskaidrojumiem un sūdzībā ietvertiem argumentiem, tiesa atzīst, ka iestādes

konstatētie faktiskie un tiesiskie apstākļi, uz tiem balstītie secinājumi ir pareizi.

[7] Administratīvās atbildības likuma 90.panta trešā daļa paredz, ka bez papildu procesuālo darbību

veikšanas par pierādījumu uzskatāmas tās ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas

brīdī fiksējusi amatpersona, ja vien administratīvā pārkāpuma procesā netiek pierādīts pretējais.

[7.1] Tiesa atzīst, ka lietā nav iegūti nekādi pierādījumi, kas pierādītu citus apstākļus, nekā tas i

norādīts Ropažu novada pašvaldības policijas Stopiņu-Ropažu iecirkņa inspektora 2025.gada 2.maija

lēmumā Nr.29587000057725-1 par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu un soda piemērošanu.

[7.2] Tiesa norāda, ka konkrētajā gadījumā /Persona A/ sastādītajālēmumā Nr.29587000057725-1 pa

administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu un soda piemērošanu ir norādīti pārkāpuma izdarīšanas

apstākļi, proti, pieteicēja veiktās konkrētās darbības.

[7.3] Tiesa atzīst, ka lietā nav pierādījumu tam, ka policijas darbinieks būtu bijis ieinteresēts nepamatot

sastādīt sūdzības iesniedzējam lēmumu Nr.29587000057725-1 par administratīvā pārkāpuma procesa

uzsākšanu un soda piemērošanu, kā arī pieņemt lēmumu par pārkāpumu, kas patiesībā nav noticis.

[7.4] Tiesai nav pamata apšaubīt Ropažu novada pašvaldības policijas Stopiņu-Ropažu iecirkņa

inspektora 2025.gada 2.maija lēmumā Nr.29587000057725-1 norādītos apstākļus, proti to, ka 2025.gada

1.maijā, plkst.20:31, Ropažu novadā, /Adrese /, ceļa zīmes Nr.519 darbības zonā, /Persona A/ vadīja

motociklu HONDA, valsts reģistrācijas numurs /numurs/, kuram virsū bija uzlikts Somijas republikas

reģistrācijas numurs /numurs/, pa autoceļu Garkalne-Alauksts 16.km no autoceļa V75 puses apdzīvotas vietas

Podkājas virzienā ar ātrumu 130 km/h pie atļauta 50 km/h. Minimālais iespējamais fiksētais braukšanas

ātrums 126 km/h. Tādejādi netika ievērotas Ceļu satiksmes noteikumu 101.punktā noteiktās prasības, par ko

atbildība paredzēta Ceļu satiksmes likuma 55.panta divdesmit sestajā1 daļā. Ātrums fiksēts ar mērierīc

Stalker Dual DSR Nr.DD112185.

[7.5] Tāpat tiesa nekonstatē, ka fiksējot administratīvo pārkāpumu, kā arī sastādot lēmumu

Nr.29587000057725-1 par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu un soda piemērošanu, policijas

darbinieks būtu pārkāpis viņa pienākumu reglamentējošo normatīvo aktu prasības, tāpat arī tiesa nekonstatē

apstākļus, kas būtu par pamatu apšaubīt policijas darbinieka objektivitāti un iespējas fiksēt administratīvo

pārkāpumu, viņa kompetences ietvaros.

[7.6] Tāpat administratīvā pārkāpuma lietas iztiesāšanas laikā nav konstatēti fakti, kas norādītu uz to, ka

policijas darbinieks tieši vai netieši, kaut kādu personīgu motīvu vadīts, būtu ieinteresēti /Persona A

administratīvi sodīt.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta ceturto daļu valsts pārvaldei, atsevišķai iestāde

vai amatpersonai, tātad, šajā gadījumā arī policijas darbiniekiem, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas, nav

savu interešu.

[7.7] Ņemot vērā minēto tiesa atzīst, ka nav pamata atzīt policijas darbinieka rīcību par negodprātīgu un

lēmumā Nr.29587000057725-1 par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu un soda piemērošanu

minētās ziņas par nepatiesām un tās apšaubīt.

[8] Tiesa uzskata, ka lietā nepastāv saprātīgas šaubas par to, ka /Persona A/lēmumā

Nr.29587000057725-1 par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu un soda piemērošanu norādītajā

vietā un laikā vadīja transportlīdzekli motociklu HONDA, valsts reģistrācijas numurs /numurs/, ar ātrumu

130 km/h (minimālais iespējamais fiksētais braukšanas ātrums, atrēķinot pieļaujamo radara kļūdu, ir 126

km/h) ceļa posmā, kur noteiktais atļautais braukšanas ātrums ir 50 km/h, tādejādi pārkāpjot Ceļu satiksmes

noteikumu 101.punktā noteiktās prasības, par ko atbildība paredzēta Ceļu satiksmes likuma 55.panta

divdesmit sestajā1 daļā.

[9] Tiesa, izvērtējot sūdzības iesniedzēja argumentus, Iestādes lēmumu un administratīvā pārkāpuma

lietas materiālus, konstatē, ka sūdzības iesniedzējs nav ievērojis Ceļu satiksmes likuma 19.pantā noteikto

pienākumu – pildīt Ceļu satiksmes likuma, Ceļu satiksmes noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas

nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus.

[10] Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja lūgumu samazināt viņam piemēroto sodu, ņemot vērā

Administratīvās atbildības likuma 20.panta pirmās daļas 1. un 3.punktu, tiesa konstatē, ka pārkāpums izdarīts

ceļu satiksmē, fiksētais braukšanas ātruma pārkāpums pārsniedz par 76 km to ātrumu, ar kuru konkrētajā

vietā atļauts braukt. Tiesa norāda, ka atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana, it īpaši, ja braukšanas ātrums

pārsniegts par 76 km vietā, kur ir paaugstināta satiksmes intensitāte, ir viens no bīstamākajiem Ceļu

satiksmes noteikumu pārkāpumiem, kas būtiski apdraud pārējos satiksmes dalībniekus.

Administratīvās atbildības likuma 19.pantā noteikts, ka sodu par administratīvo pārkāpumu piemēro

ietvaros, ko nosaka likums vai pašvaldību saistošie noteikumi, kuros paredzēta atbildība par izdarīto

pārkāpumu. Nosakot administratīvā soda veidu un mēru, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pie

atbildības saucamās personas personību, mantisko stāvokli, pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, atbildību

mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

[10.1] Attiecībā uz sūdzībā norādīto, ka Iestāde nepamatoti nav vērtējusi sūdzības iesniedzēja mantisko

stāvokli, nepieprasot nepieciešamās ziņas, tiesa norāda, ka Iestādei nav pamata pieprasīt ziņas par personas

mantisko stāvokli, ja šādas ziņas nav nepieciešamas, lai noteiktu, vai administratīvais pārkāpums ir noticis

Piemēram, lai noteiktu administratīvo sodu par smēķēšanu neatļautā vietā vai par maksimālā noteiktā

braukšanas ātruma pārkāpšanu, nav pamata pieprasīt no personas vai no valsts reģistriem ziņas par šo

personu mantisko stāvokli. Šādas darbības būtu nesamērīga iejaukšanās personas privātajā dzīvē, kā ar

nepamatota personas datu apstrāde (Autoru kolektīvs E.Danovska un G.Kūtra zin. redakcijā. Administratīvo

pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020).

[10.2] Fiziskās personas mantisko stāvokli raksturo personas izdevumu apjoms un to veids, ienākumi

personas kā nestrādājošas apgādājamās personas statuss, maznodrošinātas vai trūcīgas personas statuss

uzkrājumi un ieguldījumi, tas, vai personai pieder transportlīdzekļi, nekustamie īpašumi, kapitāldaļas kādā

kapitālsabiedrībā vai cita manta, no kuras iespējams gūt ienākumus.

Līdz ar to, tiesa secina, ka sūdzības iesniedzēja iesniegtie pierādījumi par viņa mantisko stāvokli, t.i.

AS “Swedbank” konta izdruka par sūdzības iesniedzēja ikmēneša veiktajiem maksājumiem aizdevuma

atmaksai, neatspoguļo faktisko sūdzības iesniedzēja materiālo stāvokli. Tādejādi no lietā esošajiem

pierādījumiem nav iespējams gūt vispusīgu priekšstatu par sūdzības iesniedzēja kopējo mantisko stāvokli

kas ļautu izdarīt secinājumus par sūdzības iesniedzēja nespēju apmaksāt viņam uzlikto sodu.

[10.3] Tāpat tiesa nekonstatē, ka sūdzībā norādītie apstākļi, kā arī lietai pievienotie pierādījumi norādītu

uz Administratīvās atbildības likuma pirmās daļas 3.punktā norādīto atbildības mīkstinošo apstākli, t.i., ka

pārkāpums izdarīts stipra psihiska uzbudinājuma ietekmē vai arī smagu personisku vai ģimenes apstākļu dēļ

lai būtu pamats vērtēt to kā vainu mīkstinošu apstākli.

[10.4] Bez tam, transportlīdzekļu un citu ceļu satiksmes dalībnieku kustība ir dinamisks process, kas va

mainīties jebkurā brīdī, savukārt ātruma pārsniegšana var palielināt ceļu satiksmi un tās dalībnieku

apdraudējuma risku. Tādējādi, pārsniedzot braukšanas ātruma ierobežojumus, tiek pārsniegta atļautā

braukšanas ātruma maksimālā robeža un paaugstinās ceļu satiksmes drošības apdraudējums un ar to saistītie

riski. Tādējādi ceļa posmā, kur ir noteikts atļautais braukšanas ātrums 50 km/h, braucot ar ātrumu 126 km/h

var tikt radīts apdraudējums ceļa satiksmes un to dalībnieku drošībai. Turklāt likumdevējs par šādu

pārkāpumu ir noteicis samērā bargu sodu, kas netieši norāda, uz to, ka šādu pārkāpumu nevar atzīt pa

maznozīmīgu.

[10.5] Tiesa atzīst, ka lietā nav konstatējami no sūdzības iesniedzēja gribas neatkarīgi vai kādi citi īpaš

(izņēmuma) apstākļi, kas būtu lieguši izpildīt normatīvo aktu prasības.

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka satiksmes drošību apdraudoša nodarījuma kaitīgums un bīstamība

izpaužas tajā apstāklī, ka persona, kuras rīcībā ir paaugstinātas bīstamības avots – transportlīdzeklis, neievēro

normatīvajos aktos ietvertos Ceļu satiksmes noteikumus vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumus un

rezultātā tiek nodarīts kaitējums cilvēka dzīvībai, veselībai, kā arī sabiedrības drošībai. Saskaņā ar Ceļu

satiksmes likuma 19.panta ceturto daļu, katram ceļu satiksmes dalībniekam ir tiesības uzskatīt, ka arī citas

personas ceļu satiksmes norisē izpildīs noteiktās prasības (skat. Satversmes tiesas 2011.gada 11.janvāra

sprieduma lietā Nr.2010-40-03 9.2.punktu).

Satversmes tiesa jau ir norādījusi, ka labums, ko sabiedrība gūst no iespējas efektīvi disciplinē

transportlīdzekļu vadītājus, izpaužas personu dzīvības un veselības aizsardzībā, kā arī sabiedriskās kārtības

nodrošināšanā (skat. Satversmes tiesas 2013.gada 28.marta spriedumu lietā Nr.2012-15-01).

[10.6] Tādējādi, izvērtējot visus lietā esošos pierādījumus kopumā, tiesa nekonstatē tādus apstākļus, kas

varētu būt par pamatu sūdzības iesniedzējam piemērotā administratīvā soda grozīšanai. Savukārt sūdzības

iesniedzēja vainas atzīšana un izdarītā nožēlošana, pie apstākļiem, kad braukšanas ātrums pārsniegts par 76

km vietā, kur ir paaugstināta satiksmes intensitāte, kas ir viens no bīstamākajiem Ceļu satiksmes noteikumu

pārkāpumiem, nevar būt par pamatu, kas dotajā gadījumā ļautu samazināt piemēroto administratīvo sodu

Tāpat par Ceļu satiksmes likuma 55.panta divdesmit sestajā1 daļā paredzēto pārkāpumu ir noteikts piemēro

gan naudas sodu, gan atņemt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības, t.i., likuma normā paredzētais naudas sods

ir pamatsods, savukārt transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums konkrētajā gadījumā i

papildsods, kas ir obligāti piemērojams pārkāpuma konstatācijas gadījumā, tādejādi Iestādei netiek dota

rīcības brīvība konkrētajā gadījumā piemērot tikai naudas sodu.

[11] Tiesa atzīst, ka iestāde ir veikusi vispusīgu, pilnīgu un objektīvu izpēti par lietas apstākļiem to

kopumā un savstarpējā sakarībā un atzinusi, ka sūdzības iesniedzēja darbībās konstatējams Ceļu satiksmes

likuma 55.panta divdesmit sestās1 daļas pārkāpums. Savukārt sūdzības iesniedzēja sūdzībā norādītos

argumentus, kas arī tika izvērtēti iestādes lēmumā, vērtē kā sniegtus nolūkā sūdzības iesniedzējam izvairīties

no administratīvās atbildības un soda.

[12] Izvērtējusi pārsūdzēto lēmumu un administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, tiesa atzīst, ka

pārsūdzētā lēmuma saturs liecina par lietas faktisko apstākļu izvērtējumu, tajā skaitā par sūdzības iesniedzēja

norādīto apstākļu izvērtējumu, kā arī pārsūdzētajā lēmumā norādīto motivāciju par administratīvā soda

piemērošanas pamatotību un tā apmēru, kas atbilst Administratīvās atbildības likumā noteiktajiem principiem

par administratīvā soda piemērošanu. Sūdzības iesniedzējs nav norādījis uz jauniem apstākļiem, kuri nav

tikuši vērtēti pārsūdzētajā lēmumā.

Fakts, ka sūdzības iesniedzējs par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, pauž atšķirīgu viedokli un

nonāk pie citiem secinājumiem, tiesas ieskatā, nevar būt par pamatu, lai atceltu Ropažu novada pašvaldības

policijas Stopiņu-Ropažu iecirkņa vecākās inspektores 2025.gada 26.maija lēmumu Nr.29587000057725-2

ar kuru atstāts negrozīts Ropažu novada pašvaldības policijas Stopiņu-Ropažu iecirkņa inspektora 2025.gada

2.maija lēmums Nr.29587000057725-1 par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu un soda

piemērošanu /Persona A/.

[13] Pastāvot šādiem apstākļiem tiesa nekonstatē likumīgu pamatu atcelt pārsūdzēto 2025.gada

26.maija institūcijas lēmumu par sūdzības iesniedzēja sodīšanu par administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts

j j p j p p p p

Ceļu satiksmes likuma 55.panta divdesmit sestajā daļā, un tādēļ atbilstoši Administratīvās atbildības likuma

227.panta pirmās daļas regulējumam lēmums ir atstājams negrozīts, bet sūdzība noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvās atbildības likuma 198.pantu, 226.pantu, 227.panta pirmās daļas

1.punktu, 228.pantu, tiesa

nosprieda:

noraidīt /Persona A/, personas kods /Personas kods/, sūdzību.

Atstāt negrozītu Ropažu novada pašvaldības policijas Stopiņu-Ropažu iecirkņa vecākās inspektores

2025.gada 26.maija lēmumu Nr.29587000057725-2.

Spriedumu var pārsūdzēt apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas

iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas tiesā (Rīgā, Abrenes ielā 8). Spriedums sastādīts un pieejams e

lietas portālā vai tiesas kancelejā 2025.gada 12.decembrī.

Tiesnese K.Maike

Dokuments parakstīts elektroniski ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu