Court dismissed appeal against administrative fine for unmarked homemade alcohol storage.

Lietas arhīva Nr. 1A-0006-18/13

ECLI:LV:KURT:2018:0416.1A20005117.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Liepājā 2018.gada 16.aprīlī

Kurzemes rajona tiesa

tiesnese Anita Eglija

Liepājā, rakstveida procesā, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās

atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 170.2panta, sakarā ar /pers. A/ sūdzību par Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes

Kārtības policijas biroja 2017.gada 30.novembra lēmumu Nr.20-19/327,

k o ns t a t ē ja

2017.gada 24.oktobrī Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja Organizētās noziedzības un noziegumu ekonomikas

jomā apkarošanas nodaļas inspektors kapteinis /pers. B/ sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC 201804 par to, ka 2017.gada

18.septembrī plkst.17.10 veicot kratīšanu nekustamā īpašumā /adrese/ tika konstatēts, ka /pers. A/ glabā vienu 5 litru tilpuma pudeli ar 1800 ml

pašdarinātu alkoholisko dzērienu, bez Latvijas Republikas akcīzes nodokļa markām (lietas 3.lapa).

Tādējādi /pers.A/pārkāpjot likuma Par akcīzes nodokli 33.panta trešā daļā izdarīja Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – APK)

170.2pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu (lietas 3.lapa).

Ar Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja Organizētās noziedzības un noziegumu ekonomikas jomā apkarošanas

nodaļas inspektora 2017.gada 27.oktobra lēmumu Nr.VP3/PC201804 (turpmāk – Sākotnējais lēmums) /pers. A/ piemērots naudas sods 350 euro

apmērā un izņemtais alkohols konfiscēts (lietas 4.-5.lapa).

Nepiekrītot 2017.gada 27.oktobra Sākotnējam lēmumam /pers. A/ to apstrīdējis augstākā Iestādē (lietas 22.-23.lapa).

Ar Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja 2017.gada 30.novembra lēmumu Nr.20-19/327 (turpmāk – Iestādes

lēmums) atstāts negrozīts Sākotnējais Lēmums par /pers. A/ atzīšanu par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīšanu, /pers. A/ sūdzība

noraidīta (lietas 28.-30.lapa).

Par Iestādes lēmumu Liepājas tiesā 2017.gada 20.decembrī saņemta /pers. A/ sūdzība (lietas 31.-33.lapa).

/pers.A/ Iestādes lēmumu uzskata par nepareizu un atceļamu. Sūdzības iesniedzēja ieskatā viņam bija tiesības šāda daudzuma alkoholu uzglabāt

savās mājās, jo saskaņā ar likuma Par akcīzes nodokli 27.panta trešo daļu nemarķēt ar akcīzes nodokļa markām atļauts alkoholiskos dzērienus, kurus

fiziskā persona ieved personīgajā bagāžā un kuru daudzums pārsniedz šā likuma 21.panta ceturtajā daļā noteikto, vai kurus fiziskā persona saskaņā ar šā

likuma 26.pantu Latvijas Republikā no citas valsts ievedis vai saņem personīgam patēriņam.

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka saskaņā ar likuma Par akcīzes nodokli 21.panta ceturto daļu no nodokļa atbrīvo akcīzes preces, kuras šī persona

ieved no ārvalsts, kas nav dalībvalsts, nepārsniedzot likumā noteiktās normas.

Sūdzības iesniedzējs paskaidro, ka tā kā minēto alkoholisko dzērienu ievedis Eiropas Savienības teritorijā 2017.gada 7.septembrī kopā ar /pers.

G/ katrs 1 litru, ko apliecina robežsardzes atzīme pasē par Baltkrievijas – Lietuvas robežas šķērsošanu, tad nav pārkāpis likuma prasības. Alkoholiskais

dzēriens Baltkrievijā tiek pozicionēts kā “nacionālais brends”, un to sūdzības iesniedzējam un /pers. G/ kā kāzu viesiem uzdāvinājuši. Norāda, ka arī

Latvijā likums atļauj iegādāties neakcizētu pašdarinātu alkoholisko dzērienu, ja pārdevējs to tirgo.

Papildus paskaidro, ka Latvijā iebraucis no Lietuvas. Savukārt šķērsojot Baltkrievijas - Lietuvas robežu robežšķērsošanas punktā Grodno

alkohols ticis uzrādīts muitniekiem un šis daudzums ticis brīvi ielaists Eiropas Savienības teritorijā pašpatēriņam.

Sūdzības iesniedzējs /pers. A/ lūdz atcelt Iestādes Lēmumu un izbeigt administratīvo tiesvedību (lietas 31.-33.lapa).

Tiesa pārbaudījusi lietā esošos pierādījumus, izvērtējusi sūdzības pamatojumu, pārsūdzētā Iestādes Lēmuma motivāciju, atzīst, ka Valsts policijas

Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja 2017.gada 30.novembra lēmums Nr.20-19/327 ir atstājams negrozīts, bet /pers. A/ sūdzība ir

noraidāma.

Administratīvā pārkāpuma protokols un Iestādes lēmums pieņemts likumīgi un pamatoti. Lēmums atbilst Latvijas APK noteikumiem, izdots

ievērojot procesuālos un formālos priekšnoteikumus un materiālo tiesību normas, tādēļ tiesai nav pamata to atcelt.

Saskaņā ar Latvijas APK 289. 13panta trešo daļu, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un

pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks

argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Tiesa nekonstatē Latvijas APK 289.12panta pirmajā daļā noteiktos obligātos apstākļus iestādes lēmuma atcelšanai.

Izvērtējot Lēmumu, pamatojoties uz Latvijas APK 289. 13panta trešo daļu, tiesa atzīst, ka Lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā

pietiekams, tādēļ tiesa pievienojas Lēmumā norādītajai motivācijai. Šādā gadījumā atkārtots un izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Saskaņā ar Latvijas APK 243.panta pirmo daļu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas

(amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu

un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja Organizētās noziedzības un Noziegumu ekonomikas jomā apkarošanas nodaļa

2017.gada 18.septembrī neatliekamības kārtā veikusi tiesisku un atzītu kratīšanu /pers. A/ nekustamā īpašumā un dzīvesvietā /adrese//adrese/, ko

apliecina 2017.gada 18.septembra kratīšanas protokols, lēmums, izmeklēšanas tiesneša 2017.gada 19.septembra lēmums (lietas 11.-15.lapa).

Kratīšanas laikā izņemta 5 litru tilpuma pudele, kas daļēji pildīta ar caurspīdīgu šķidrumu ar alkoholam raksturīgu smaržu (lietas 11.-15.lapa).

Kā aizdomās turētais kriminālprocesā 2017.gada 20.septembrī piedaloties aizstāvim /pers. A/ liecinājis, ka 5 litru tilpuma izņemtā pudele, kurā

iekšā atrodoties alkohols, piederot viņam un to izmanto savām privātajām vajadzībām (lietas 16.lapa).

Ar 2017.gada 22.septembra alkoholisko dzērienu ekspertīzes atzinumu Nr.1709289 apstiprināts, ka 5 litru tilpuma pudelē esošais 1800 ml

bezkrāsas caurspīdīgais šķidrums, pēc ārējā izskata, ķīmiskiem un hromatogrammu rādītājiem ir rūgšanas procesā veidojies un pārtvaicēšanas rezultātā

izgatavots alkoholisks dzēriens ar specifisku alkohola smaržu un stiprumu (spirta saturu) 51,7%. Absolūtā spirta daudzums izņemtajā šķidrumā ir 931 ml

(lietas 18.-19.lapa).

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja Organizētās noziedzības un Noziegumu ekonomikas jomā apkarošanas

nodaļas vecākās inspektores S.Rukutes 2017.gada 25.septembra lēmumu no uzsāktā kriminālprocesa izdalīti materiāli jautājuma izlemšanai par

administratīvās lietvedības uzsākšanu par izņemto alkoholu (lietas 10.lapa).

Ar Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja Organizētās noziedzības un Noziegumu ekonomikas jomā apkarošanas

nodaļas inspektora 2017.gada 26.septembra lēmumu uzsākta lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā par to, ka 2017.gada 18.septembrī plkst.17.10

veicot kratīšanu nekustamā īpašumā /adrese/ tika konstatēts, ka /pers. A/ glabā vienu 5 litru tilpuma pudeli ar 1800 ml pašdarinātu alkoholisko dzērienu

(lietas 8.lapa).

Ierodoties uz administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanu 2017.gada 24.oktobrī /pers. A/ paskaidrojis, ka ar savām darbībām nav izdarījis

administratīvu pārkāpumu, jo 2017.gada 10.septembrī ar /pers. G/ šķērsojot robežu Baltkrievija - Latvija katrs ievedis Eiropas Savienības teritorijā 1

litru atļauto alkoholisko dzērienu. Kratīšanas laikā tika izņemts šis ievestais alkohols (lietas 6.lapa).

Saskaņā ar Latvijas APK 170.2pantu par nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošanu (ražošanu), glabāšanu vai pārvietošanu uzliek naudas sodu

fiziskām personām no trīssimt piecdesmit līdz septiņsimt euro, konfiscējot alkoholiskos dzērienus un to pārvietošanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez

transportlīdzekļu konfiskācijas.

Tādejādi, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 170. 2panta, nepieciešams konstatēt, ka persona ir nelikumīgi

alkoholiskos dzērienus izgatavojusi (ražojusi) vai glabājusi, vai pārvietojusi.

Jebkuras darbības ar alkoholiskajiem dzērieniem (sagatavošana pārstrādei, pārstrāde, ražošana, iepildīšana iepakojumā (fasēšana), marķēšana,

uzglabāšana, iekraušana, izkraušana, pārvietošana, pārvadāšana, ievešana, izvešana, izplatīšana, iegāde, realizācija, iznīcināšana u.tml.) regulē

Alkoholisko dzērienu aprites likums.

Savukārt no Alkoholisko dzērienu aprites likuma 9.panta pirmās daļas izriet, ka ir aizliegta gan alkoholisko dzērienu ražošana mājas apstākļos, gan

izejvielu sagatavošana, iegāde vai uzglabāšana alkoholisko dzērienu izgatavošanai mājas apstākļos, kā arī to ražošanai paredzētu aparātu, ierīču,

iepakojuma, etiķešu, korķu un vāciņu izgatavošana vai uzglabāšana.

Saskaņā ar likuma Par akcīzes nodokli 33.panta trešo daļu Latvijas Republikā aizliegts ražot, izmantot, pārstrādāt un realizēt alkoholiskos

dzērienus, kuri nav marķēti ar akcīzes nodokļa markām. Šā likuma 27.panta pirmā daļa nosaka, ka visus alkoholiskos dzērienus marķē ar akcīzes

nodokļa markām, izņemot noteiktus gadījumus.

Tātad, no Alkoholisko dzērienu aprites likuma 9.panta trešās daļas 1.punkta un likuma Par akcīzes nodokli 33.panta trešās daļas izriet, ka Latvijas

Republikā personai, kurai nav speciālās atļaujas (licences), aizliegts uzglabāt alkoholiskos dzērienus bez akcīzes nodokļa markām, izņemot likuma “Par

akcīzes nodokli” 27. panta trešajā daļā minētos gadījumus (alkoholiskos dzērienus, kuri iepildīti pudelēs ar tilpumu līdz 100 mililitriem, alu, alkoholiskos

dzērienus, kurus saskaņā ar normatīvajiem aktiem muitas jomā realizē beznodokļu tirdzniecības veikalos, raudzētos dzērienus ar absolūtā spirta saturu līdz

6 tilpumprocentiem), kā arī uz personiskajam patēriņam mājas apstākļos izgatavoto vīnu un negāzētiem raudzētiem dzērieniem, ja vien faktiskais spirta

daudzums pārsniedz 1,2 tilpumprocentus, bet nepārsniedz 15 tilpumprocentus un galaproduktā esošais spirts radies vienīgi rūgšanas procesā.

Tiesa uzskata, ka lietā ir iegūti pietiekami ticami pierādījumi tam, ka /pers. A/ nekustamā īpašumā un dzīvesvietā /adrese//adrese/ izņemtā piecu litru

tilpuma polimēra materiāla pudele nebija marķēta ar akcīzes nodokļa markām. Tajā iepildītais šķidrums, kas pēc eksperta atzinuma ir rūgšanas procesā

veidojies un pārtvaicēšanas rezultātā izgatavots alkoholisks dzēriens ar spirta daudzumu 51,7% (tilpumprocenti), pārsniedz likumā atļauto tilpumu (100

ml), jo kā izriet no lietas materiāliem, pudelē bija iepildīti 1800 ml šī alkoholiskā dzēriena (absolūtais spirta daudzums izņemtajā alkoholiskā dzērienā ir

931 ml.

/pers. A/ sūdzībā norāda, ka alkoholisko dzērienu ievedis Eiropas Savienības teritorijā ar /pers. G/ katrs 1 litru, nepārsniedzot likuma Par akcīzes

nodokli 21.panta ceturtajā daļā noteikto.

Tiesa netic /pers. A/ versijai par alkohola izcelsmi, jo kā redzams no kratīšanas protokola, tad viena piecu litru tilpuma polimēra materiāla pudele ar

1800 ml alkoholiskā dzēriena tika izņemta vannas istabā aiz durvīm, kuras ved uz ģērbtuvi jeb mantu noliktavu, starp drēbēm vidējā plauktā (lietas 11.-

15.lapa). Skaidrojums tam, kāpēc alkohols divās dāvinātās pudelēs jāsalej vienā 5 litru tilpuma pudelē un jānoglabā plauktā starp drēbēm, nav sniegts.

/pers. A/ divas dienas pēc kratīšanas veikšanas liecinājis, ka alkoholiskais dzēriens pieder viņam un izmanto to savām vajadzībām (lietas 16.lapa). Versija

par dāvināta alkohola ievešanu no Baltkrievijas radusies pēc mēneša, kad /pers. A/ ieradies Valsts policijā uz administratīvā pārkāpuma protokola

sastādīšanu.

Tādējādi, secināms, ka sūdzības izskatīšanas gaitā ar vispusīgi, objektīvi un pilnīgi pārbaudītiem, attiecināmiem un ticamiem pierādījumiem,

konstatētas visas Latvijas APK 170. 2pantā paredzētā un administratīvā pārkāpuma protokolā izklāstītā administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmes un ar

lietas materiāliem ir pierādīts, ka /pers. A/ nav ievērojis likuma Par akcīzes nodokli 33.panta trešās daļas prasības, līdz ar ko ir pierādīta viņa vaina

Latvijas APK 170.2pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā.

Latvijas APK 32. panta pirmā daļa noteic, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta

atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Uzliekot sodu ņem vērā izdarītā

pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Par Latvijas APK 170.2pantā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu uzliek sodu fiziskām personām no trīssimt piecdesmit līdz septiņsimt euro,

konfiscējot alkoholiskos dzērienus un to pārvietošanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez transportlīdzekļu konfiskācijas.

Atbilstoši Latvijas APK 22.pantam administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo

pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus

pārkāpumus.

Pārkāpums izdarīts apdraudot ar likumu aizsargātās tautsaimniecības intereses un tiesības uzņēmējdarbības un valsts ekonomiskās darbības sfērā.

Latvijas APK 33. un 34.pantā noteiktie vai citi /pers. A/ atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi netiek konstatēti.

/pers. A/ strādā SIA “/nosaukums/”, ikmēneša ienākumi ap 500 euro, apgādībā nepilngadīgas personas nav, administratīvi sodīts par pārkāpumiem

ceļu satiksmē.

Administratīvais sods /pers. A/ uzlikts panta sankcijas minimālā apmērā, konfiscējot izņemto alkoholu.

Tiesa uzskata, ka sods ir piemērots pamatots, ir pārkāpumam atbilstošs un atstājams spēkā.

Ņemot vērā minēto, augstākas Iestādes lēmums Nr.20-19/327 atzīstams par tiesisku, pamatotu un tas nav atceļams, bet /pers. A/ sūdzība

noraidāma.

Pamatojoties uz Latvijas APK 289.6, 289.12panta otrās daļas 1. punktu, 289.17 un 289.18pantu, tiesa

no s pri e da

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja 2017.gada 30.novembra lēmumu Nr.20-19/327 administratīvā pārkāpuma

lietā atstāt negrozītu, bet /pers. A/ sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 darba dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā,

sūdzību iesniedzot Kurzemes rajona tiesā.

Spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2018.gada 16.aprīlī.

Tiesnese (personiskais paraksts) A.Eglija