Legislator Case Law & Legislation
C29485518 / C-2077-19 ECLI:LV:RLPT:2019:0215.C29485518.3.S AI generated

Court allows insurance claim against property manager for water pipe damage and court costs.

Case Number C29485518 / C-2077-19
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court ordered the property management company to pay the insurance company €1,154.83 in damages plus court fees. The plaintiff proved that a water pipe burst caused water damage to an insured apartment, which the insurer had already compensated the tenant. The court held that as the property manager is responsible for maintaining common engineering systems, they are liable for the resulting loss. Consequently, the claim was fully supported and the defendant was ordered to pay the awarded sum within ten days.

Legislator headnote

AI generated

Civil Law 1759, 1765; Civil Procedure Law 93-97, 204.1, 250.25, 250.27: A property manager is liable for damages caused by defects in common engineering systems, and an insurer may recover such losses from the manager after compensating the insured.

Keywords

AI generated
property manager liability water pipe damage insurance subrogation common engineering systems civil procedure costs apartment damage claim maintenance obligation

Cited Legislation

AI generated
Civil Law 1770, 1773, 1775, 1779
Housing Ownership Law Art. 4(1)(1)
Housing Transfer Law Art. 6(2)(d)
Insurance Contract Law Art. 40(1)
Cabinet of Ministers Decree No. 907
Cabinet of Ministers Decree No. 408
Civil Procedure Law Art. 41(1), 93-97, 204.1, 250.25, 250.27

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

ECLI:LV:RLPT:2019:0215.C29485518.3.S

Lietas Nr.C29485518

Lietas arhīva Nr.C-2077-19/3

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2019.gada 15.februārī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese K.Vinte-Korme

rakstveida procesā izskatīja civillietu ERGO Insurance SE Latvijas filiāles prasībā pret SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” vienkāršotās procedūras

lietā par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

Prasītāja ERGO Insurance SE Latvijas filiāles 2018.gada 8.novembrī cēlusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā prasību pret atbildētāju SIA

“Rīgas namu pārvaldnieks” par naudas piedziņu, lūdzot piedzīt no atbildētājas zaudējumus 1154,83 euro, valsts nodevu 173,22 euro un ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 euro, kā arī atzīt prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas likumiskos 6% gadā no

galvenā parāda.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1770., 1773., 1775. un 1779.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 4.panta pirmās daļas 1.punktu, Dzīvojamo māju

pārvadīšanas likuma 6.panta otrās daļas 1.punkta “d” apakšpunktu, likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmo daļu, Ministru kabineta

2010.gada 28.septembra noteikumiem Nr.907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes

minimālajām prasībām” un Ministru kabineta 2017.gada 11.jūlija noteikumiem Nr.408 “Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas

aprēķināšanas noteikumi”.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2018.gada 1.jūlijā /adrese/ tika saliets /pers. A/ piederošais un apdrošinātais dzīvoklis. 2018.gada 26.jūlijā

atbildētāja sastādīja aktu par konstatētajiem bojājumiem, kurā konstatēts saliešanas bojājumus radīja aukstā ūdens stāvvada bojājums.

Kopējais dzīvoklim noplūdes rezultātā nodarīto zaudējumu apjoms saskaņā ar prasītājas atlīdzības nodaļas speciālista sastādīto tāmi ir 1875,90

euro.

Pamatojoties uz negadījuma brīdī spēkā esošā privātpersonu īpašuma apdrošināšanas līguma (apdrošināšanas polises Nr.361191509)

noteikumiem. Prasītāja ir izmaksājusi /pers. A/ apdrošināšanas atlīdzību 1154,83 euro apmērā par aukstā ūdens stāvvada bojājuma rezultātā dzīvoklim

nodarīto kaitējumu.

Māja /adrese/ ir nodota atbildētājas pārvaldīšanā, līdz ar to atbildētāja kā dzīvojamās mājas /adrese/ pārvaldniece ir atbildīga par mājas

kopīpašumā esošo daļu un kopējo inženiertehnisko komunikāciju pienācīgu uzturēšanu un pārbaudi, kā arī par tehnisko apkopi un remontu. Ņemot vērā

atbildētājas sastādīto aktu par konstatētajiem bojājumiem, ka ūdens noplūde notika sakarā ar aukstā ūdens stāvvada bojājumu, kas ir daļa no mājas

kopējām inženierkomunikācijām. Atbildētāja ir pilnībā atbildīga par notikušo ūdens noplūdi un tās rezultātā nodarītajiem zaudējumiem. Tā kā

apdrošinājuma ņēmējam apdrošināšanas atlīdzība tika izmaksāta personīgi un prasītājai nav zināms, vai dzīvokļa remontu apdrošinājuma ņēmējs ir veicis,

prasītāja uztur prasību 1154,83 euro apmērā, kas sastāv no remontdarbu tiešajām izmaksām 1224,83 euro - pašrisks 70,00 euro, kas kopā sastāda

1154,83 euro.

Tiesā 2018.gada 13.decembrī saņemti atbildētājas paskaidrojumi par celto prasību, kuros norādīts, ka atbildētāja prasību neatzīst.

Paskaidrojumos norādīts, ka atbildētājas pārvaldīšanā atrodas dzīvojamā māja /adrese/. Līdz ar to saskaņā ar 2016.gada 8.jūlija dzīvojamo māju

pārvaldīšanas līgumu (pirms tam 2011.gada 5.jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu) un ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, atbildētāja īsteno

savas tiesības un pienākumus pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju /adrese/, kā arī mājas kopīpašumā esošās daļas, un veic mājas kopīpašumā

esošo daļu un kopējo inženiertehnisko komunikāciju pienācīgu uzturēšanu un pārbaudi, kā arī brīdinot dzīvokļu īpašniekus par avārijas situācijas

likvidēšanu, ja tāda ir notikusi.

Atbildētāja kā dzīvojamās mājas /adrese/, pārvaldniece norāda, ka savas atbildības un pilnvaru robežās, vienmēr veikusi, un veic māju tehniskā

stāvokļa apsekošanu un laicīgi veic nepieciešamos darbus atbilstoši mājas kopības pieņemtajiem lēmumiem.

Atbildētājas speciālisti, pamatojoties uz dzīvokļa īpašnieka /adrese/, 2018.gada 5.jūlija pieteikumu, veica dzīvokļa apsekošanu par ko 2018.gada

26.jūlijā sagatavots akts par saliešanas gadījumā konstatētajiem bojājumiem Nr.1-8/22156. Aktā norādīts, ka dzīvoklim bojāta sienu un griestu apdare

virtuvē un istabā, appludināšana notikusi aukstā ūdens stāvvada bojājuma (iekšējā korozija) rezultātā dzīvoklī Nr.13, kas atrodas /adrese/ speciālisti

tāpat aktā ir norādījuši, ka dzīvoklī Nr.13, aukstā ūdens stāvvads bija aizvērts ar apdari.

Nav pamata apšaubīt aktā norādīto informāciju, jo akts likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdēts, nav arī tiesai iesniegti pierādījumi kas pierādītu

pretējo. Kā arī minētajā aktā dzīvokļa Nr.5 īpašniece ir parakstījusies, ka atbildētāja nenes atbildību par radītajiem zaudējumiem, jo dzīvojamās mājas

stāvvada posms bija nesasniedzams, jo iedzīvotāji, remonta laikā, aizvēra to ar apdari un tas atrodas slēgtajā šahtā un pārsegumā.

Prasītājs ar konkrētiem pierādījumiem nav pierādījusi, ka atbildētāja nav veikusi noteiktas darbības un ka tieši atbildētājas darbība vai bezdarbība ir

zaudējumu rašanās cēlonis. Savukārt atbildētāja norāda, ka ir veikusi regulāru dzīvojamās mājas apsekošanu un pārvaldīšanu, atbilstoši 2010.gada

28.decembra noteikumu Nr.907 „Noteikumi par dzīvojamās mājas apkalpošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajām

prasībām”.

Konkrētajā gadījumā nepastāv strīds, ka dzīvokļa appludināšana notikusi, kā arī par to, ka prasītāja saistībā ar appludināto dzīvokli ir izmaksājusi

apdrošināšanas atlīdzību dzīvokļa īpašniekam. Ir jānoskaidro, vai zaudējumus ir radījusi prettiesiska rīcība un vai prettiesisko rīcību/bezdarbību ir pieļāvusi

atbildētāja.

Atbildētāja nepiekrīt, ka aukstā ūdens stāvvada bojājums, kā rezultātā apdrošinātājam radušies zaudējumi, radies tieši atbildētājas bezdarbības

rezultātā, jo dzīvojamās mājas /adrese/, ekspluatācija uzsākta 1981.gadā. Atbildētāja regulāri dzīvojamā mājā veic inženierkomunikāciju pārbaudi

saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, proti, Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumi Nr.907 „Noteikumi par dzīvojamās

apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām”. Noteikumu 2.pielikuma 2.1.punktā noteikts, ka aukstā

ūdens ūdensvada cauruļu ekspluatācijas termiņš ir līdz 30 gadiem. Šajā gadījumā inženierkomunikāciju ekspluatācijas termiņš bija beidzies 2018.gadā.

Atbildētāja 2012.gada novembrī, sagatavojot dzīvojamai mājai nepieciešamo remontdarbu apkopojumu nākamajam 2013.gadam, dzīvojamās mājas

dzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēja par minēto komunikāciju nolietojumu un ekspluatācijas termiņa beigām kā arī nepieciešamību tās steidzami

nomainīt. Iepriekš minētajā remontdarbu apkopojumā bija norādīts, ka dzīvojamā mājā ir beidzies ekspluatācijas termiņš konstruktīvajiem elementiem un

inženierkomunikācijām (ūdensvada (aukstā un karstā) un kanalizācijas sistēma), līdz ar to tie ir jānomaina.

Atbildētāja bija izteikusi priekšlikumu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem pieņemt lēmumu par konstruktīvo elementu un inženierkomunikāciju

nomaiņu, un darbu veikšanai nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu, iesniedzot atbildētājai atbilstoši noformētu dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu,

kas nav izdarīts kā arī finanšu uzkrājums šiem darbiem joprojām ir nepietiekošs. Dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki tika rakstiski brīdināti, ka gadījumā,

ja dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki nepieņems lēmumu iepriekš minētajā jautājumā, atbildētāja kā dzīvojamās mājas pārvaldniece neuzņemsies

atbildību par sekām, kas var iestāties, neveicot konstruktīvo elementu un inženierkomunikāciju nomaiņu. Atbildētāja var veikt darbus tikai, kad tam

pietiks finansējuma un finansējuma trūkuma dēļ nevar mainīt stāvvadus, kā arī nenes atbildību par avārijas sekām, jo no savas puses iedzīvotājus

informēja par inženierkomunikāciju un konstruktīvo elementu nomaiņas nepieciešamību.

Dzīvokļa /adrese/, īpašnieks nav sniedzis atbildētājai nekādu informāciju par to, ka viņa dzīvoklī esošā aukstā ūdens stāvvada daļa varētu būt

bojāta (piemēram, redzama rūsa vai caurule ir mitra un tam līdzīgi), kas objektīvu apstākļu dēļ nebija izdarāms, jo norādītās kopīpašuma

inženierkomunikācijas bija aizbūvētas, liedzot piekļuvi tām un vizuālu apsekošanu/pārbaudi, ja dzīvokļa Nr.13 īpašnieks būtu šādu informāciju sniedzis,

tad aukstā ūdens stāvvada bojājuma novēršana būtu ļāvusi izvairīties no zaudējumu nodarīšanas/radīšanas dzīvokļa Nr.5 īpašniekam.

Ņemot vērā norādīto, atbildētājas ieskatā, nav tiesiska pamata prasītājai atlīdzināt zaudējumus, kas radušies saistībā ar dzīvokļa appludināšanu, jo

atbildētājas rīcībā nav konstatējami zaudējumu atlīdzināšanas priekšnosacījumi.

Prasītāja nav iesniegusi tiesā nedz līgumu par remontdarbu veikšanu, nedz arī dokumentus, kas apliecina maksājumus par paveiktajiem

remontdarbiem un iegādātajiem materiāliem 1154,83 euro apmērā. Minētie pierādījumi ir nepieciešamais priekšnoteikums zaudējumu atlīdzībai.

Lietā nav pierādījumi, ka dzīvoklis pēc negadījuma ir remontēts, līdz ar to, nav iespējams konstatēt, ka ir veikta transporta izmaksa, neparedzēto

izdevumu un sociālā nodokļa samaksa tāmē norādītajā apmērā, kā arī, ņemot vērā to, ka zaudējums ir tiešs, zaudējuma vērtējums samērojams ar

priekšmeta vērtību zaudējuma nodarīšanas laikā. Kā arī zaudējumos nepamatoti ietverts PVN, kas arī ir uzskatāms par priekšā stāvošiem zaudējumiem.

Atbildētāja uzskata, ka prasītāja nav pierādījusi savu zaudējumu atlīdzības prasījumu no atbildētājas, un pie šādiem apstākļiem atbildētājas ieskatā

prasība nav pamatota un ir noraidāma, kā arī būtu ceļama pret citu atbildētāju.

2018.gada 20.decembrī paziņojums par civillietas izskatīšanu rakstveida procesā un tiesas nolēmuma pieejamības datumu 2019.gada

15.februārī nosūtīts lietas dalībniekiem.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka tā savu pienākumu paziņot par lietas izskatīšanas laiku un vietu, kā arī sprieduma pieejamības datumu ir izpildījusi.

Līdz sprieduma taisīšanai lietā puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesim.

Motīvu daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

Atbilstoši Civillikuma 93.panta pirmajai daļai katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav

jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Lietā nodibināts un par to nav strīda, ka starp prasītāju kā apdrošinātāju un /pers. A/ kā apdrošinājuma ņēmēju tika noslēgts īpašuma

apdrošināšanas līgums un izsniegta privātpersonu īpašuma apdrošināšanas polise Nr.361191509, saskaņā ar kuru tika apdrošināts dzīvoklis /adrese/,

apdrošināšanas periods no 2017.gada 11.novembra līdz 2018.gada 10.novembrim (lietas 12.–13.lapa).

Lietā nav strīda, ka apdrošināšanas līguma darbības laikā 2018.gada 1.jūlijā notika apdrošinātā dzīvokļa nopludināšana aukstā ūdens ūdensvada

bojājuma dēļ. Minēto apliecina /pers. A/ pieteikums īpašumu apdrošināšanā (lietas 14.lapa).

2018.gada 26.jūlijā atbildētājas pārstāvji sastādījuši aktu Nr.1-8/22156 par saliešanas gadījumā konstatētajiem bojājumiem, kurā konstatēts, ka

noplūdes rezultātā apdrošinātā dzīvokļa virtuvē un istabā salietas tapetes, kā bojājumu cēlonis norādīts aukstā ūdens ūdensvada bojājums (lietas 15.lapa).

Tiesa atzīst, ka ar pieteikumu apdrošinātājam un atbildētājas 2018.gada 26.jūlijā sastādīto aktu par saliešanas gadījumā konstatētajiem bojājumiem

ir pierādīts, ka dzīvokļa īpašumam bojājumi radušies tieši 2018.gada 1.jūlijā aukstā ūdens stāvvada bojājuma rezultātā.

Saskaņā ar SIA “Carlstrom” lokālo tāmi Nr.20-12/07/2018-E telpu atjaunošanas darbiem pēc negadījuma objektam /adrese/, kuru sastādījis

sertificēts būvinženieris /pers. B/ (sertifikāta Nr.20-5993), kopējie izdevumi, kas nepieciešami dzīvokļa atjaunošanai stāvoklī, kāds bijis pirms

appludināšanas, ir 1875,90 euro (tiešās izmaksas 1224,83 euro).

Atbilstoši īpašuma apdrošināšanas līgumam, ņemot vērā prasītājas pārstāvja 2018.gada 5.jūlija apskates aktā fiksētos bojājumus un SIA

“Carlstrom” lokālajā tāmē Nr.20-12/07/2018-E aprēķinātās izmaksas, atskaitot virsizdevumus 146,98 euro, sociālo nodokli 178,52 euro, pievienotās

vērtības nodokli 325,57 euro un apdrošināšanas polisē noteikto pašrisku 70 euro, ar prasītājas lēmumu Nr.46052 par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu

noteikta un izmaksāta atlīdzība 1154,83 euro, ko apliecina 2018.gada 8.augusta maksājuma uzdevums Nr.I132509 (lietas 21.lapa).

Tiesa atzīst par formāliem atbildētājas paskaidrojumos norādītos iebildumus, ka prasītāja nav pierādījusi savu zaudējumu atlīdzības prasījumu, proti,

nav iesniegusi kā pierādījumus savam prasījumam ne līgumus (pieņemšanas-nodošanas aktus) par apdrošinātā dzīvokļa remontdarbu veikšanu, ne arī

citus dokumentus, kas varētu apliecināt maksājumu par paveiktajiem remontdarbiem un iegādātajiem materiāliem, jo lietas materiāliem ir pievienots gan

atbildētājas 2018.gada 26.jūlija akts par saliešanas gadījumā konstatētajiem bojājumiem, kurā ir konstatēti apdrošinātajam dzīvoklim radītie bojājumi

virtuvē un izstabā, gan prasītājas pārstāvja 2018.gada 5.jūlija apskates akts Nr.46052, kurā ir fiksēti dzīvoklī konstatētie bojājumi un fotoattēli (lietas

16.–17.lapa), gan SIA “Carlstrom” lokālā tāmē Nr.20-12/07/2018-E. Atbildētāja izmaksātās atlīdzības apmēru nav apstrīdējusi, savus aprēķinus nav

iesniegusi.

Tiesa uzskata, ka apdrošinātājs, sastādot (apstiprinot) tāmi, nav ieinteresēts palielināt pats savu izmaksu apmēru, kuru atlīdzības perspektīva uz

apdrošināšanas atlīdzības izmaksas brīdi nav zināma.

Līdz ar to ir pierādīts, ka prasītājai ir radušies zaudējumi izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības apmērā par apdrošinātā dzīvokļa appludināšanu, līdz

ar to saskaņā ar likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmo daļu, apdrošinātājs, kas ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, izmaksātās summas

apmērā pārņem apdrošinātā prasības tiesības pret personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem.

Lietā nav strīda par to, ka atbildētāja ir nekustamā īpašuma apsaimniekotāja, atbilstoši likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju

privatizāciju” 50.panta septītajai daļai, kas noteic, ka valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības pienākums ir pārvaldīt dzīvojamo māju līdz tās

pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai.

2018.gada 13.augustā prasītāja nosūtījusi atbildētājai pretenziju Nr.RE-000708-2018 par zaudējumu 1154,83 euro atlīdzināšanu līdz 2018.gada

28.augustam (lietas 22.lapa).

No atbildētājas 2018.gada 3.septembra atbildes prasītājai izriet, ka saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta trešo daļu, uzdodot

pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu, dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums ir nodrošināt šā uzdevuma izpildei nepieciešamo finansējumu. Dzīvokļu

īpašnieki kopības sapulcē nav lēmuši par inženierkomunikāciju nomaiņu un finansējuma piešķiršanu remontdarbu veikšanai. Atbildētāja neatbild par

avārijas sekām un izdevumiem, ja ir apkures, kanalizācijas, aukstā/karstā ūdens sistēmas vai to atsevišķi elementi ir nokalpojuši ilgāk par normatīvo

ekspluatācijas laiku un kuru cēlonis ir šo sistēmu nolietojums (korozija) (lietas 23.–24.lapa).

Saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis. Atbilstoši

Civillikuma 1773.pantam zaudējumi var būt tieši, netieši un nejauši. Savukārt Civillikuma 1775.pants nosaka, ka katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir

jāatlīdzina.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 4.panta pirmās daļas 1.punktu kopīpašumā esošajā daļā ietilpst (..) dzīvojamo māju apkalpojošās

inženierkomunikāciju sistēmas, iekārtas un citi ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi elementi, kas nepieder pie atsevišķā

īpašuma (tai skaitā atsevišķā īpašuma robežās esošie sildelementi, ja to funkcionālā darbība ir atkarīga no kopīpašumā esošajām inženierkomunikācijām).

Minētās likuma normas izpratnē aukstā ūdens un kanalizācijas stāvvads ir uzskatāms par dzīvojamās mājas inženierkomunikāciju sistēmu (iekārtu).

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas 1.punkta “d” apakšpunkts nosaka, ka apsaimniekotājam obligāti jāveic dzīvojamās

mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošana, tehniskā apkope un kārtējais remonts.

Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumu Nr.907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo

remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām” 13.punkts paredz, ka apsaimniekotājs reizi mēnesī veic inženierkomunikāciju vizuālo pārbaudi

apkures, ūdensapgādes, kanalizācijas, ventilācijas un gāzes apgādes sistēmām. Šādas apsekošanas mērķis saskaņā ar šo noteikumu 2.punktu ir

nodrošināt dzīvojamās mājas uzturēšanu visā tās ekspluatācijas laikā un nepieļaut apdraudējuma iestāšanos.

Pierādījumus, kas apliecinātu dzīvojamās mājas inženierkomunikāciju apsekošanu atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumu

Nr.907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām” 13.punkta

prasībām, atbildētāja nav iesniegusi.

Līdz ar norādīto tiesa konstatē, ka lietas materiālos neatrodas pierādījumi, kas pierāda dzīvojamās ēkas inženierkomunikāciju apsekošanu atbilstoši

Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumu Nr.907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un

energoefektivitātes minimālajām prasībām” 13.punkta prasībām.

Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumu Nr.907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo

remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām” 3.punkts nosaka, ka dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju tehnisko

stāvokli nosaka vizuālajā pārbaudē un pārbaudes faktu fiksē dzīvojamās mājas apsekošanas reģistrācijas žurnālā.

Atbilstoši minēto noteikumu 3.1 punktam dzīvokļu īpašumos sadalītā dzīvojamā mājā pārvaldnieks kopīpašuma daļā ietilpstošo iekārtu un

inženierkomunikāciju daļas, kas atrodas atsevišķos īpašumos, vizuāli pārbauda pārvaldīšanas līgumā noteiktajā kārtībā. Ja dzīvokļa īpašnieks

pārvaldniekam nenodrošina iespēju veikt vizuālo pārbaudi, minēto faktu fiksē dzīvojamās mājas apsekošanas reģistrācijas žurnālā.

Atbildētāja paskaidrojumos ir norādījusi, ka 2018.gada 26.jūlija akts par saliešanas gadījumā konstatētajiem bojājumiem pierāda, ka stāvvadi

dzīvoklī Nr.13 bija aizvērts ar apdari, turklāt dzīvokļa Nr.5 īpašniece aktā parakstījusies, ka SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” nenes atbildību par

radītajiem zaudējumiem.

No 2018.gada 26.jūlija akta par saliešanas gadījumā konstatētajiem bojājumiem izriet, ka atbildētājas pārstāvji 2018.gada 25.jūlijā ir apsekojuši

dzīvokli /adrese/ un konstatējuši aukstā ūdens ūdensvada bojājumus, norādot, ka saliešana notika no aukstā ūdens stāvvada dzīvoklī Nr.13, virtuvē un

istabā salietas tapetes, kā arī konstatēts, ka dzīvoklī Nr.13 stāvvads ir aizbūvēts, savukārt aukstā ūdens un kanalizācijas stāvvada bojājums, kas izraisīja

apdrošinātā dzīvokļa saliešanu, ir konstatēts 2018.gada 25.jūlijā, proti pēc 25 dienām. Pierādījumi tam, ka atbildētāja veic dzīvojamās mājas

inženierkomunikāciju vizuālo pārbaudi tiesai, nav iesniegti.

Viens no pārvaldnieka obligāti veicamajiem pienākumiem ir arī dzīvojamai mājai nepieciešamo remontdarbu plānošana un finansējuma

nodrošināšana, nosakot atbilstošu apsaimniekošanas maksu.

Ministru kabineta 2017.gada 11.jūlija noteikumi Nr.408 “Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi”

2.punkts noteic izdevumus, kuri apsaimniekotājam jāiekļauj dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu tāmi (turpmāk – tāme) kalendāra

gadam, to starpā maksājumi par pārvaldīšanas pakalpojumu un maksājumi par turpmākajos periodos obligāto pārvaldīšanas darbību ietvaros veicamo

dzīvojamās mājas remontu, atjaunošanu vai pārbūvi (turpmāk – uzturēšanas darbi).

Obligātos izdevumus par dzīvojamās mājas remontu, kā arī maksājumu par turpmākajos periodos obligāto pārvaldīšanas darbību ietvaros

veicamajiem dzīvojamās mājas remonta darbiem tāmē ietver, ja vizuālajā pārbaudē vai tehniskajā apsekošanā ir konstatēti dzīvojamās mājas bojājumi

(noteikumu 5.punkts). Obligātos izdevumus par dzīvojamās mājas atjaunošanu vai pārbūvi, kā arī maksājumu par turpmākajos periodos obligāto

pārvaldīšanas darbību ietvaros veicamo dzīvojamās mājas atjaunošanu vai pārbūvi tāmē ietver, ja tehniskās apsekošanas atzinumā ir secināts, ka

dzīvojamās mājas turpmākās ekspluatācijas priekšnoteikums ir dzīvojamās mājas atjaunošana vai pārbūve (noteikumu 6.punkts).

Noteikumu 10.punkts noteic, ka par aprēķinātajiem pārvaldīšanas maksājumiem nākamajam kalendāra gadam pārvaldnieks rakstiski paziņo

dzīvokļa īpašniekam līdz attiecīgā gada 15.oktobrim. Paziņojumā norāda laiku un vietu (piemēram, mājas lieta, interneta mājaslapa, informatīvs stends),

kur dzīvokļa īpašnieks var iepazīties ar tāmi, kā arī dzīvojamās mājas uzturēšanas darbu plānu.

Atbilstoši noteikumu 18.punktam pārvaldnieka sastādītais uzturēšanas darbu plāns un aprēķinātie pārvaldīšanas maksājumi stājas spēkā nākamā

gada 1. janvārī vai citā pārvaldnieka noteiktajā termiņā, ja: 18.1. saskaņā ar šo noteikumu 12. punktu sasauktā dzīvokļu īpašnieku kopsapulce nav bijusi

lemttiesīga vai tajā nav pieņemts lēmums; 18.2. dzīvokļu īpašnieku kopība šo noteikumu 14. punktā minētajā termiņā nav pieņēmusi lēmumu par

uzturēšanas darbu plāna un pārvaldīšanas maksājumu apstiprināšanu; 18.3. dzīvokļu īpašnieku kopība šo noteikumu 16. punktā minētajā termiņā nav

pieņēmusi lēmumu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu.

Tiesa secina, ka atbildētājai kā dzīvojamās mājas pārvaldītājam bija pienākums regulāri apsekot inženiertehniskās komunikācijas, plānot to kārtējo

remontu un nodrošināt finansēšanu, iekļaujot plānotos izdevumus apsaimniekošanas maksā.

Tāpat tiesa atzīst, ka aktā norādītais, ka atbildētāja neuzņemas atbildību par avārijas sekām, nevar būt par pamatu prasības noraidīšanai, ņemot

vērā, ka akts pēc būtības ir dokuments, kas sastādīts, lai apliecinātu esošo situāciju un akta sastādītāja secinājumi par kādas personas atbildību nav

apstāklis, kas var būt par pamatu zaudējumu piedziņas noraidīšanai.

Ievērojot norādīto, tiesa secina, ka atbildētāja kā mājas pārvaldnieks, apsaimniekojot nekustamo īpašumu, savus pienākumus veikusi tikai formāli,

nepievēršot lielāku rūpību savu pienākumu pildīšanai, un atzīst, ka atbildētājas bezdarbība ir pierādīta, jo, rīkojoties pēc labākās gribas un kā krietns

saimnieks, proti, veicot mājas komunikāciju apsekošanu, plānojot to kārtējo remontu un nodrošinot finansēšanu, iekļaujot plānotos izdevumus

apsaimniekošanas maksā, atbildētājai bija visas iespējas nepieļaut aukstā ūdens stāvvada bojājumus un zaudējumu nodarīšanu, un prasītāja pamatoti ir

cēlusi prasību pret atbildētāju kā dzīvojamās mājas pārvaldītāju.

Tā kā ir konstatēta atbildētājas vainojama bezdarbība, zaudējumu apmērs un cēloņsakarība starp tiem, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma,

piedzenot no atbildētājas par labu prasītājai izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību 1154,83 euro.

Prasītāja lūdz tiesu atzīt prasītājas tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no galvenā parāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu tiesa, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tā rezolutīvajā daļā cita starpā norāda prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Ņemot vērā minēto un atbilstoši Civillikuma 1759.panta 1.punktā un 1765.pantā noteiktajam, tiesa atzīst prasītājai tiesības saņemt no atbildētājas

likumiskos 6% (seši procenti) gadā no nesamaksātās galvenā parāda summas līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai), ievērojot Civillikuma

1763.pantā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedz kapitāla lielumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Tādējādi no atbildētājas par labu prasītājai ir piedzenami tiesas izdevumi – valsts nodeva 173,22 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,30

euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, [..] un par tiesāšanās

izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, [..]. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 93.–97., 204.1, 250.25 un 250.27 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt no SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, par labu ERGO Insurance SE Latvijas filiālei, reģistrācijas

Nr.40103599913, zaudējumus 1154,83 euro, un tiesas izdevumus 176,52 euro, kopā 1331,35 euro (viens tūkstotis trīs simti trīsdesmit viens euro un

35 centi).

Piedzenamā summa iemaksājama ERGO Insurance SE Latvijas filiāles, reģistrācijas Nr.40103599913, kontā AS “Swedbank”, konta

Nr.LV16HABA0551013265255.

Noteikt ERGO Insurance SE Latvijas filiālei, reģistrācijas Nr.40103599913, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai)

saņemt no SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, likumiskos 6% (seši procenti) gadā no nesamaksātās galvenā parāda

summas, ievērojot Civillikuma 1763.panta 1.punkta noteikumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis

kapitāla lielumu.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Saīsināts spriedums sastādīts un pieejams Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas kancelejā 2019.gada 15.februārī.

Sprieduma sastādīšanas lūgumu var iesniegt Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā 10 (desmit) dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas

dienas, un uz šo termiņu neattiecas Civilprocesa likuma 48.panta ceturtās daļas otrajā teikumā noteiktais. Lūguma nepieteikšanas gadījumā saīsinātais

spriedums stāsies spēkā pēc sastādīšanas lūguma termiņa notecējuma.

Ja puse iesniegs sprieduma sastādīšanas lūgumu, spriedums tiks sastādīts 20 (divdesmit) dienu laikā pēc sprieduma sastādīšanas lūguma

iesniegšanas termiņa beigām, t.i., sprieduma noraksts būs pieejams Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas kancelejā 2019.gada 15.martā.

Spriedumu varēs pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību

iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības

ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese K.Vinte-Korme