Court allows insurance claim against property manager for water pipe damage and court costs.
Legislator summary
AI generatedThe court ordered the property management company to pay the insurance company €1,154.83 in damages plus court fees. The plaintiff proved that a water pipe burst caused water damage to an insured apartment, which the insurer had already compensated the tenant. The court held that as the property manager is responsible for maintaining common engineering systems, they are liable for the resulting loss. Consequently, the claim was fully supported and the defendant was ordered to pay the awarded sum within ten days.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law 1759, 1765; Civil Procedure Law 93-97, 204.1, 250.25, 250.27: A property manager is liable for damages caused by defects in common engineering systems, and an insurer may recover such losses from the manager after compensating the insured.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ECLI:LV:RLPT:2019:0215.C29485518.3.S
Lietas Nr.C29485518
Lietas arhīva Nr.C-2077-19/3
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2019.gada 15.februārī
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa
šādā sastāvā: tiesnese K.Vinte-Korme
rakstveida procesā izskatīja civillietu ERGO Insurance SE Latvijas filiāles prasībā pret SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” vienkāršotās procedūras
lietā par naudas piedziņu.
Aprakstošā daļa
Prasītāja ERGO Insurance SE Latvijas filiāles 2018.gada 8.novembrī cēlusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā prasību pret atbildētāju SIA
“Rīgas namu pārvaldnieks” par naudas piedziņu, lūdzot piedzīt no atbildētājas zaudējumus 1154,83 euro, valsts nodevu 173,22 euro un ar lietas
izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 euro, kā arī atzīt prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas likumiskos 6% gadā no
galvenā parāda.
Prasība pamatota ar Civillikuma 1770., 1773., 1775. un 1779.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 4.panta pirmās daļas 1.punktu, Dzīvojamo māju
pārvadīšanas likuma 6.panta otrās daļas 1.punkta “d” apakšpunktu, likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmo daļu, Ministru kabineta
2010.gada 28.septembra noteikumiem Nr.907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes
minimālajām prasībām” un Ministru kabineta 2017.gada 11.jūlija noteikumiem Nr.408 “Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas
aprēķināšanas noteikumi”.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2018.gada 1.jūlijā /adrese/ tika saliets /pers. A/ piederošais un apdrošinātais dzīvoklis. 2018.gada 26.jūlijā
atbildētāja sastādīja aktu par konstatētajiem bojājumiem, kurā konstatēts saliešanas bojājumus radīja aukstā ūdens stāvvada bojājums.
Kopējais dzīvoklim noplūdes rezultātā nodarīto zaudējumu apjoms saskaņā ar prasītājas atlīdzības nodaļas speciālista sastādīto tāmi ir 1875,90
euro.
Pamatojoties uz negadījuma brīdī spēkā esošā privātpersonu īpašuma apdrošināšanas līguma (apdrošināšanas polises Nr.361191509)
noteikumiem. Prasītāja ir izmaksājusi /pers. A/ apdrošināšanas atlīdzību 1154,83 euro apmērā par aukstā ūdens stāvvada bojājuma rezultātā dzīvoklim
nodarīto kaitējumu.
Māja /adrese/ ir nodota atbildētājas pārvaldīšanā, līdz ar to atbildētāja kā dzīvojamās mājas /adrese/ pārvaldniece ir atbildīga par mājas
kopīpašumā esošo daļu un kopējo inženiertehnisko komunikāciju pienācīgu uzturēšanu un pārbaudi, kā arī par tehnisko apkopi un remontu. Ņemot vērā
atbildētājas sastādīto aktu par konstatētajiem bojājumiem, ka ūdens noplūde notika sakarā ar aukstā ūdens stāvvada bojājumu, kas ir daļa no mājas
kopējām inženierkomunikācijām. Atbildētāja ir pilnībā atbildīga par notikušo ūdens noplūdi un tās rezultātā nodarītajiem zaudējumiem. Tā kā
apdrošinājuma ņēmējam apdrošināšanas atlīdzība tika izmaksāta personīgi un prasītājai nav zināms, vai dzīvokļa remontu apdrošinājuma ņēmējs ir veicis,
prasītāja uztur prasību 1154,83 euro apmērā, kas sastāv no remontdarbu tiešajām izmaksām 1224,83 euro - pašrisks 70,00 euro, kas kopā sastāda
1154,83 euro.
Tiesā 2018.gada 13.decembrī saņemti atbildētājas paskaidrojumi par celto prasību, kuros norādīts, ka atbildētāja prasību neatzīst.
Paskaidrojumos norādīts, ka atbildētājas pārvaldīšanā atrodas dzīvojamā māja /adrese/. Līdz ar to saskaņā ar 2016.gada 8.jūlija dzīvojamo māju
pārvaldīšanas līgumu (pirms tam 2011.gada 5.jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu) un ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, atbildētāja īsteno
savas tiesības un pienākumus pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju /adrese/, kā arī mājas kopīpašumā esošās daļas, un veic mājas kopīpašumā
esošo daļu un kopējo inženiertehnisko komunikāciju pienācīgu uzturēšanu un pārbaudi, kā arī brīdinot dzīvokļu īpašniekus par avārijas situācijas
likvidēšanu, ja tāda ir notikusi.
Atbildētāja kā dzīvojamās mājas /adrese/, pārvaldniece norāda, ka savas atbildības un pilnvaru robežās, vienmēr veikusi, un veic māju tehniskā
stāvokļa apsekošanu un laicīgi veic nepieciešamos darbus atbilstoši mājas kopības pieņemtajiem lēmumiem.
Atbildētājas speciālisti, pamatojoties uz dzīvokļa īpašnieka /adrese/, 2018.gada 5.jūlija pieteikumu, veica dzīvokļa apsekošanu par ko 2018.gada
26.jūlijā sagatavots akts par saliešanas gadījumā konstatētajiem bojājumiem Nr.1-8/22156. Aktā norādīts, ka dzīvoklim bojāta sienu un griestu apdare
virtuvē un istabā, appludināšana notikusi aukstā ūdens stāvvada bojājuma (iekšējā korozija) rezultātā dzīvoklī Nr.13, kas atrodas /adrese/ speciālisti
tāpat aktā ir norādījuši, ka dzīvoklī Nr.13, aukstā ūdens stāvvads bija aizvērts ar apdari.
Nav pamata apšaubīt aktā norādīto informāciju, jo akts likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdēts, nav arī tiesai iesniegti pierādījumi kas pierādītu
pretējo. Kā arī minētajā aktā dzīvokļa Nr.5 īpašniece ir parakstījusies, ka atbildētāja nenes atbildību par radītajiem zaudējumiem, jo dzīvojamās mājas
stāvvada posms bija nesasniedzams, jo iedzīvotāji, remonta laikā, aizvēra to ar apdari un tas atrodas slēgtajā šahtā un pārsegumā.
Prasītājs ar konkrētiem pierādījumiem nav pierādījusi, ka atbildētāja nav veikusi noteiktas darbības un ka tieši atbildētājas darbība vai bezdarbība ir
zaudējumu rašanās cēlonis. Savukārt atbildētāja norāda, ka ir veikusi regulāru dzīvojamās mājas apsekošanu un pārvaldīšanu, atbilstoši 2010.gada
28.decembra noteikumu Nr.907 „Noteikumi par dzīvojamās mājas apkalpošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajām
prasībām”.
Konkrētajā gadījumā nepastāv strīds, ka dzīvokļa appludināšana notikusi, kā arī par to, ka prasītāja saistībā ar appludināto dzīvokli ir izmaksājusi
apdrošināšanas atlīdzību dzīvokļa īpašniekam. Ir jānoskaidro, vai zaudējumus ir radījusi prettiesiska rīcība un vai prettiesisko rīcību/bezdarbību ir pieļāvusi
atbildētāja.
Atbildētāja nepiekrīt, ka aukstā ūdens stāvvada bojājums, kā rezultātā apdrošinātājam radušies zaudējumi, radies tieši atbildētājas bezdarbības
rezultātā, jo dzīvojamās mājas /adrese/, ekspluatācija uzsākta 1981.gadā. Atbildētāja regulāri dzīvojamā mājā veic inženierkomunikāciju pārbaudi
saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, proti, Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumi Nr.907 „Noteikumi par dzīvojamās
apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām”. Noteikumu 2.pielikuma 2.1.punktā noteikts, ka aukstā
ūdens ūdensvada cauruļu ekspluatācijas termiņš ir līdz 30 gadiem. Šajā gadījumā inženierkomunikāciju ekspluatācijas termiņš bija beidzies 2018.gadā.
Atbildētāja 2012.gada novembrī, sagatavojot dzīvojamai mājai nepieciešamo remontdarbu apkopojumu nākamajam 2013.gadam, dzīvojamās mājas
dzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēja par minēto komunikāciju nolietojumu un ekspluatācijas termiņa beigām kā arī nepieciešamību tās steidzami
nomainīt. Iepriekš minētajā remontdarbu apkopojumā bija norādīts, ka dzīvojamā mājā ir beidzies ekspluatācijas termiņš konstruktīvajiem elementiem un
inženierkomunikācijām (ūdensvada (aukstā un karstā) un kanalizācijas sistēma), līdz ar to tie ir jānomaina.
Atbildētāja bija izteikusi priekšlikumu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem pieņemt lēmumu par konstruktīvo elementu un inženierkomunikāciju
nomaiņu, un darbu veikšanai nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu, iesniedzot atbildētājai atbilstoši noformētu dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu,
kas nav izdarīts kā arī finanšu uzkrājums šiem darbiem joprojām ir nepietiekošs. Dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki tika rakstiski brīdināti, ka gadījumā,
ja dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki nepieņems lēmumu iepriekš minētajā jautājumā, atbildētāja kā dzīvojamās mājas pārvaldniece neuzņemsies
atbildību par sekām, kas var iestāties, neveicot konstruktīvo elementu un inženierkomunikāciju nomaiņu. Atbildētāja var veikt darbus tikai, kad tam
pietiks finansējuma un finansējuma trūkuma dēļ nevar mainīt stāvvadus, kā arī nenes atbildību par avārijas sekām, jo no savas puses iedzīvotājus
informēja par inženierkomunikāciju un konstruktīvo elementu nomaiņas nepieciešamību.
Dzīvokļa /adrese/, īpašnieks nav sniedzis atbildētājai nekādu informāciju par to, ka viņa dzīvoklī esošā aukstā ūdens stāvvada daļa varētu būt
bojāta (piemēram, redzama rūsa vai caurule ir mitra un tam līdzīgi), kas objektīvu apstākļu dēļ nebija izdarāms, jo norādītās kopīpašuma
inženierkomunikācijas bija aizbūvētas, liedzot piekļuvi tām un vizuālu apsekošanu/pārbaudi, ja dzīvokļa Nr.13 īpašnieks būtu šādu informāciju sniedzis,
tad aukstā ūdens stāvvada bojājuma novēršana būtu ļāvusi izvairīties no zaudējumu nodarīšanas/radīšanas dzīvokļa Nr.5 īpašniekam.
Ņemot vērā norādīto, atbildētājas ieskatā, nav tiesiska pamata prasītājai atlīdzināt zaudējumus, kas radušies saistībā ar dzīvokļa appludināšanu, jo
atbildētājas rīcībā nav konstatējami zaudējumu atlīdzināšanas priekšnosacījumi.
Prasītāja nav iesniegusi tiesā nedz līgumu par remontdarbu veikšanu, nedz arī dokumentus, kas apliecina maksājumus par paveiktajiem
remontdarbiem un iegādātajiem materiāliem 1154,83 euro apmērā. Minētie pierādījumi ir nepieciešamais priekšnoteikums zaudējumu atlīdzībai.
Lietā nav pierādījumi, ka dzīvoklis pēc negadījuma ir remontēts, līdz ar to, nav iespējams konstatēt, ka ir veikta transporta izmaksa, neparedzēto
izdevumu un sociālā nodokļa samaksa tāmē norādītajā apmērā, kā arī, ņemot vērā to, ka zaudējums ir tiešs, zaudējuma vērtējums samērojams ar
priekšmeta vērtību zaudējuma nodarīšanas laikā. Kā arī zaudējumos nepamatoti ietverts PVN, kas arī ir uzskatāms par priekšā stāvošiem zaudējumiem.
Atbildētāja uzskata, ka prasītāja nav pierādījusi savu zaudējumu atlīdzības prasījumu no atbildētājas, un pie šādiem apstākļiem atbildētājas ieskatā
prasība nav pamatota un ir noraidāma, kā arī būtu ceļama pret citu atbildētāju.
2018.gada 20.decembrī paziņojums par civillietas izskatīšanu rakstveida procesā un tiesas nolēmuma pieejamības datumu 2019.gada
15.februārī nosūtīts lietas dalībniekiem.
Līdz ar to tiesa atzīst, ka tā savu pienākumu paziņot par lietas izskatīšanas laiku un vietu, kā arī sprieduma pieejamības datumu ir izpildījusi.
Līdz sprieduma taisīšanai lietā puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesim.
Motīvu daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.
Atbilstoši Civillikuma 93.panta pirmajai daļai katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam
jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav
jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Lietā nodibināts un par to nav strīda, ka starp prasītāju kā apdrošinātāju un /pers. A/ kā apdrošinājuma ņēmēju tika noslēgts īpašuma
apdrošināšanas līgums un izsniegta privātpersonu īpašuma apdrošināšanas polise Nr.361191509, saskaņā ar kuru tika apdrošināts dzīvoklis /adrese/,
apdrošināšanas periods no 2017.gada 11.novembra līdz 2018.gada 10.novembrim (lietas 12.–13.lapa).
Lietā nav strīda, ka apdrošināšanas līguma darbības laikā 2018.gada 1.jūlijā notika apdrošinātā dzīvokļa nopludināšana aukstā ūdens ūdensvada
bojājuma dēļ. Minēto apliecina /pers. A/ pieteikums īpašumu apdrošināšanā (lietas 14.lapa).
2018.gada 26.jūlijā atbildētājas pārstāvji sastādījuši aktu Nr.1-8/22156 par saliešanas gadījumā konstatētajiem bojājumiem, kurā konstatēts, ka
noplūdes rezultātā apdrošinātā dzīvokļa virtuvē un istabā salietas tapetes, kā bojājumu cēlonis norādīts aukstā ūdens ūdensvada bojājums (lietas 15.lapa).
Tiesa atzīst, ka ar pieteikumu apdrošinātājam un atbildētājas 2018.gada 26.jūlijā sastādīto aktu par saliešanas gadījumā konstatētajiem bojājumiem
ir pierādīts, ka dzīvokļa īpašumam bojājumi radušies tieši 2018.gada 1.jūlijā aukstā ūdens stāvvada bojājuma rezultātā.
Saskaņā ar SIA “Carlstrom” lokālo tāmi Nr.20-12/07/2018-E telpu atjaunošanas darbiem pēc negadījuma objektam /adrese/, kuru sastādījis
sertificēts būvinženieris /pers. B/ (sertifikāta Nr.20-5993), kopējie izdevumi, kas nepieciešami dzīvokļa atjaunošanai stāvoklī, kāds bijis pirms
appludināšanas, ir 1875,90 euro (tiešās izmaksas 1224,83 euro).
Atbilstoši īpašuma apdrošināšanas līgumam, ņemot vērā prasītājas pārstāvja 2018.gada 5.jūlija apskates aktā fiksētos bojājumus un SIA
“Carlstrom” lokālajā tāmē Nr.20-12/07/2018-E aprēķinātās izmaksas, atskaitot virsizdevumus 146,98 euro, sociālo nodokli 178,52 euro, pievienotās
vērtības nodokli 325,57 euro un apdrošināšanas polisē noteikto pašrisku 70 euro, ar prasītājas lēmumu Nr.46052 par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu
noteikta un izmaksāta atlīdzība 1154,83 euro, ko apliecina 2018.gada 8.augusta maksājuma uzdevums Nr.I132509 (lietas 21.lapa).
Tiesa atzīst par formāliem atbildētājas paskaidrojumos norādītos iebildumus, ka prasītāja nav pierādījusi savu zaudējumu atlīdzības prasījumu, proti,
nav iesniegusi kā pierādījumus savam prasījumam ne līgumus (pieņemšanas-nodošanas aktus) par apdrošinātā dzīvokļa remontdarbu veikšanu, ne arī
citus dokumentus, kas varētu apliecināt maksājumu par paveiktajiem remontdarbiem un iegādātajiem materiāliem, jo lietas materiāliem ir pievienots gan
atbildētājas 2018.gada 26.jūlija akts par saliešanas gadījumā konstatētajiem bojājumiem, kurā ir konstatēti apdrošinātajam dzīvoklim radītie bojājumi
virtuvē un izstabā, gan prasītājas pārstāvja 2018.gada 5.jūlija apskates akts Nr.46052, kurā ir fiksēti dzīvoklī konstatētie bojājumi un fotoattēli (lietas
16.–17.lapa), gan SIA “Carlstrom” lokālā tāmē Nr.20-12/07/2018-E. Atbildētāja izmaksātās atlīdzības apmēru nav apstrīdējusi, savus aprēķinus nav
iesniegusi.
Tiesa uzskata, ka apdrošinātājs, sastādot (apstiprinot) tāmi, nav ieinteresēts palielināt pats savu izmaksu apmēru, kuru atlīdzības perspektīva uz
apdrošināšanas atlīdzības izmaksas brīdi nav zināma.
Līdz ar to ir pierādīts, ka prasītājai ir radušies zaudējumi izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības apmērā par apdrošinātā dzīvokļa appludināšanu, līdz
ar to saskaņā ar likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmo daļu, apdrošinātājs, kas ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, izmaksātās summas
apmērā pārņem apdrošinātā prasības tiesības pret personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem.
Lietā nav strīda par to, ka atbildētāja ir nekustamā īpašuma apsaimniekotāja, atbilstoši likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju
privatizāciju” 50.panta septītajai daļai, kas noteic, ka valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības pienākums ir pārvaldīt dzīvojamo māju līdz tās
pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai.
2018.gada 13.augustā prasītāja nosūtījusi atbildētājai pretenziju Nr.RE-000708-2018 par zaudējumu 1154,83 euro atlīdzināšanu līdz 2018.gada
28.augustam (lietas 22.lapa).
No atbildētājas 2018.gada 3.septembra atbildes prasītājai izriet, ka saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta trešo daļu, uzdodot
pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu, dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums ir nodrošināt šā uzdevuma izpildei nepieciešamo finansējumu. Dzīvokļu
īpašnieki kopības sapulcē nav lēmuši par inženierkomunikāciju nomaiņu un finansējuma piešķiršanu remontdarbu veikšanai. Atbildētāja neatbild par
avārijas sekām un izdevumiem, ja ir apkures, kanalizācijas, aukstā/karstā ūdens sistēmas vai to atsevišķi elementi ir nokalpojuši ilgāk par normatīvo
ekspluatācijas laiku un kuru cēlonis ir šo sistēmu nolietojums (korozija) (lietas 23.–24.lapa).
Saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis. Atbilstoši
Civillikuma 1773.pantam zaudējumi var būt tieši, netieši un nejauši. Savukārt Civillikuma 1775.pants nosaka, ka katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir
jāatlīdzina.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 4.panta pirmās daļas 1.punktu kopīpašumā esošajā daļā ietilpst (..) dzīvojamo māju apkalpojošās
inženierkomunikāciju sistēmas, iekārtas un citi ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi elementi, kas nepieder pie atsevišķā
īpašuma (tai skaitā atsevišķā īpašuma robežās esošie sildelementi, ja to funkcionālā darbība ir atkarīga no kopīpašumā esošajām inženierkomunikācijām).
Minētās likuma normas izpratnē aukstā ūdens un kanalizācijas stāvvads ir uzskatāms par dzīvojamās mājas inženierkomunikāciju sistēmu (iekārtu).
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas 1.punkta “d” apakšpunkts nosaka, ka apsaimniekotājam obligāti jāveic dzīvojamās
mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošana, tehniskā apkope un kārtējais remonts.
Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumu Nr.907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo
remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām” 13.punkts paredz, ka apsaimniekotājs reizi mēnesī veic inženierkomunikāciju vizuālo pārbaudi
apkures, ūdensapgādes, kanalizācijas, ventilācijas un gāzes apgādes sistēmām. Šādas apsekošanas mērķis saskaņā ar šo noteikumu 2.punktu ir
nodrošināt dzīvojamās mājas uzturēšanu visā tās ekspluatācijas laikā un nepieļaut apdraudējuma iestāšanos.
Pierādījumus, kas apliecinātu dzīvojamās mājas inženierkomunikāciju apsekošanu atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumu
Nr.907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām” 13.punkta
prasībām, atbildētāja nav iesniegusi.
Līdz ar norādīto tiesa konstatē, ka lietas materiālos neatrodas pierādījumi, kas pierāda dzīvojamās ēkas inženierkomunikāciju apsekošanu atbilstoši
Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumu Nr.907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un
energoefektivitātes minimālajām prasībām” 13.punkta prasībām.
Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumu Nr.907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo
remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām” 3.punkts nosaka, ka dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju tehnisko
stāvokli nosaka vizuālajā pārbaudē un pārbaudes faktu fiksē dzīvojamās mājas apsekošanas reģistrācijas žurnālā.
Atbilstoši minēto noteikumu 3.1 punktam dzīvokļu īpašumos sadalītā dzīvojamā mājā pārvaldnieks kopīpašuma daļā ietilpstošo iekārtu un
inženierkomunikāciju daļas, kas atrodas atsevišķos īpašumos, vizuāli pārbauda pārvaldīšanas līgumā noteiktajā kārtībā. Ja dzīvokļa īpašnieks
pārvaldniekam nenodrošina iespēju veikt vizuālo pārbaudi, minēto faktu fiksē dzīvojamās mājas apsekošanas reģistrācijas žurnālā.
Atbildētāja paskaidrojumos ir norādījusi, ka 2018.gada 26.jūlija akts par saliešanas gadījumā konstatētajiem bojājumiem pierāda, ka stāvvadi
dzīvoklī Nr.13 bija aizvērts ar apdari, turklāt dzīvokļa Nr.5 īpašniece aktā parakstījusies, ka SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” nenes atbildību par
radītajiem zaudējumiem.
No 2018.gada 26.jūlija akta par saliešanas gadījumā konstatētajiem bojājumiem izriet, ka atbildētājas pārstāvji 2018.gada 25.jūlijā ir apsekojuši
dzīvokli /adrese/ un konstatējuši aukstā ūdens ūdensvada bojājumus, norādot, ka saliešana notika no aukstā ūdens stāvvada dzīvoklī Nr.13, virtuvē un
istabā salietas tapetes, kā arī konstatēts, ka dzīvoklī Nr.13 stāvvads ir aizbūvēts, savukārt aukstā ūdens un kanalizācijas stāvvada bojājums, kas izraisīja
apdrošinātā dzīvokļa saliešanu, ir konstatēts 2018.gada 25.jūlijā, proti pēc 25 dienām. Pierādījumi tam, ka atbildētāja veic dzīvojamās mājas
inženierkomunikāciju vizuālo pārbaudi tiesai, nav iesniegti.
Viens no pārvaldnieka obligāti veicamajiem pienākumiem ir arī dzīvojamai mājai nepieciešamo remontdarbu plānošana un finansējuma
nodrošināšana, nosakot atbilstošu apsaimniekošanas maksu.
Ministru kabineta 2017.gada 11.jūlija noteikumi Nr.408 “Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi”
2.punkts noteic izdevumus, kuri apsaimniekotājam jāiekļauj dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu tāmi (turpmāk – tāme) kalendāra
gadam, to starpā maksājumi par pārvaldīšanas pakalpojumu un maksājumi par turpmākajos periodos obligāto pārvaldīšanas darbību ietvaros veicamo
dzīvojamās mājas remontu, atjaunošanu vai pārbūvi (turpmāk – uzturēšanas darbi).
Obligātos izdevumus par dzīvojamās mājas remontu, kā arī maksājumu par turpmākajos periodos obligāto pārvaldīšanas darbību ietvaros
veicamajiem dzīvojamās mājas remonta darbiem tāmē ietver, ja vizuālajā pārbaudē vai tehniskajā apsekošanā ir konstatēti dzīvojamās mājas bojājumi
(noteikumu 5.punkts). Obligātos izdevumus par dzīvojamās mājas atjaunošanu vai pārbūvi, kā arī maksājumu par turpmākajos periodos obligāto
pārvaldīšanas darbību ietvaros veicamo dzīvojamās mājas atjaunošanu vai pārbūvi tāmē ietver, ja tehniskās apsekošanas atzinumā ir secināts, ka
dzīvojamās mājas turpmākās ekspluatācijas priekšnoteikums ir dzīvojamās mājas atjaunošana vai pārbūve (noteikumu 6.punkts).
Noteikumu 10.punkts noteic, ka par aprēķinātajiem pārvaldīšanas maksājumiem nākamajam kalendāra gadam pārvaldnieks rakstiski paziņo
dzīvokļa īpašniekam līdz attiecīgā gada 15.oktobrim. Paziņojumā norāda laiku un vietu (piemēram, mājas lieta, interneta mājaslapa, informatīvs stends),
kur dzīvokļa īpašnieks var iepazīties ar tāmi, kā arī dzīvojamās mājas uzturēšanas darbu plānu.
Atbilstoši noteikumu 18.punktam pārvaldnieka sastādītais uzturēšanas darbu plāns un aprēķinātie pārvaldīšanas maksājumi stājas spēkā nākamā
gada 1. janvārī vai citā pārvaldnieka noteiktajā termiņā, ja: 18.1. saskaņā ar šo noteikumu 12. punktu sasauktā dzīvokļu īpašnieku kopsapulce nav bijusi
lemttiesīga vai tajā nav pieņemts lēmums; 18.2. dzīvokļu īpašnieku kopība šo noteikumu 14. punktā minētajā termiņā nav pieņēmusi lēmumu par
uzturēšanas darbu plāna un pārvaldīšanas maksājumu apstiprināšanu; 18.3. dzīvokļu īpašnieku kopība šo noteikumu 16. punktā minētajā termiņā nav
pieņēmusi lēmumu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu.
Tiesa secina, ka atbildētājai kā dzīvojamās mājas pārvaldītājam bija pienākums regulāri apsekot inženiertehniskās komunikācijas, plānot to kārtējo
remontu un nodrošināt finansēšanu, iekļaujot plānotos izdevumus apsaimniekošanas maksā.
Tāpat tiesa atzīst, ka aktā norādītais, ka atbildētāja neuzņemas atbildību par avārijas sekām, nevar būt par pamatu prasības noraidīšanai, ņemot
vērā, ka akts pēc būtības ir dokuments, kas sastādīts, lai apliecinātu esošo situāciju un akta sastādītāja secinājumi par kādas personas atbildību nav
apstāklis, kas var būt par pamatu zaudējumu piedziņas noraidīšanai.
Ievērojot norādīto, tiesa secina, ka atbildētāja kā mājas pārvaldnieks, apsaimniekojot nekustamo īpašumu, savus pienākumus veikusi tikai formāli,
nepievēršot lielāku rūpību savu pienākumu pildīšanai, un atzīst, ka atbildētājas bezdarbība ir pierādīta, jo, rīkojoties pēc labākās gribas un kā krietns
saimnieks, proti, veicot mājas komunikāciju apsekošanu, plānojot to kārtējo remontu un nodrošinot finansēšanu, iekļaujot plānotos izdevumus
apsaimniekošanas maksā, atbildētājai bija visas iespējas nepieļaut aukstā ūdens stāvvada bojājumus un zaudējumu nodarīšanu, un prasītāja pamatoti ir
cēlusi prasību pret atbildētāju kā dzīvojamās mājas pārvaldītāju.
Tā kā ir konstatēta atbildētājas vainojama bezdarbība, zaudējumu apmērs un cēloņsakarība starp tiem, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma,
piedzenot no atbildētājas par labu prasītājai izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību 1154,83 euro.
Prasītāja lūdz tiesu atzīt prasītājas tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no galvenā parāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu tiesa, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tā rezolutīvajā daļā cita starpā norāda prasītāja
tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.
Ņemot vērā minēto un atbilstoši Civillikuma 1759.panta 1.punktā un 1765.pantā noteiktajam, tiesa atzīst prasītājai tiesības saņemt no atbildētājas
likumiskos 6% (seši procenti) gadā no nesamaksātās galvenā parāda summas līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai), ievērojot Civillikuma
1763.pantā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedz kapitāla lielumu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus.
Tādējādi no atbildētājas par labu prasītājai ir piedzenami tiesas izdevumi – valsts nodeva 173,22 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,30
euro.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, [..] un par tiesāšanās
izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, [..]. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no
sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 93.–97., 204.1, 250.25 un 250.27 pantu, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt.
Piedzīt no SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, par labu ERGO Insurance SE Latvijas filiālei, reģistrācijas
Nr.40103599913, zaudējumus 1154,83 euro, un tiesas izdevumus 176,52 euro, kopā 1331,35 euro (viens tūkstotis trīs simti trīsdesmit viens euro un
35 centi).
Piedzenamā summa iemaksājama ERGO Insurance SE Latvijas filiāles, reģistrācijas Nr.40103599913, kontā AS “Swedbank”, konta
Nr.LV16HABA0551013265255.
Noteikt ERGO Insurance SE Latvijas filiālei, reģistrācijas Nr.40103599913, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai)
saņemt no SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, likumiskos 6% (seši procenti) gadā no nesamaksātās galvenā parāda
summas, ievērojot Civillikuma 1763.panta 1.punkta noteikumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis
kapitāla lielumu.
Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Saīsināts spriedums sastādīts un pieejams Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas kancelejā 2019.gada 15.februārī.
Sprieduma sastādīšanas lūgumu var iesniegt Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā 10 (desmit) dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas
dienas, un uz šo termiņu neattiecas Civilprocesa likuma 48.panta ceturtās daļas otrajā teikumā noteiktais. Lūguma nepieteikšanas gadījumā saīsinātais
spriedums stāsies spēkā pēc sastādīšanas lūguma termiņa notecējuma.
Ja puse iesniegs sprieduma sastādīšanas lūgumu, spriedums tiks sastādīts 20 (divdesmit) dienu laikā pēc sprieduma sastādīšanas lūguma
iesniegšanas termiņa beigām, t.i., sprieduma noraksts būs pieejams Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas kancelejā 2019.gada 15.martā.
Spriedumu varēs pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību
iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības
ierosināšanas pamatiem.
Tiesnese K.Vinte-Korme