Court dismisses poverty status claim where applicant failed to prove spouse's absence abroad.

Lietas Nr. A420456713

Lietas arhīva Nr. A42-01596-14/22

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2014.gada 11.martā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese Lauma Paegļkalna,

piedaloties pieteicējai /pers. A/ un atbildētājas Rīgas pilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Rīgas domes Labklājības

departamenta pārstāvei /pers.V/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. A/ pieteikuma par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar

ko pieteicējai tiktu piešķirts trūcīgas ģimenes statuss, pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai un dzīvokļa

pabalsts laika periodam no 2013.gada 1.maija līdz 31.jūlijam.

Aprakstošā daļa

[1] 2013.gada 23.maijā pieteicēja /pers. A/ vērsās Rīgas Sociālajā dienestā, lūdzot piešķirt viņas ģimenei trūcīgas ģimenes statusu,

kā arī pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai un dzīvokļa pabalstu laika periodam no 2013.gada 1.maija līdz

31.jūlijam.

Ar Rīgas Sociālā dienesta 2013.gada 21.jūnija lēmumu Nr.RSD-13-4873-ap pieteicējai atteikts piešķirt trūcīgas ģimenes statusu,

pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai un dzīvokļa pabalstu laika periodam no 2013.gada 1.maija līdz

31.jūlijam.

Sākotnējais lēmums atstāts negrozīts ar Rīgas domes Labklājības departamenta 2013.gada lēmumu Nr.DL-11-7-ap, atteikumu

pamatojot ar šādiem apsvērumiem.

[1.1] Pieteicēja 2013.gada 23.maijā deklarējusi ģimenes ienākumus un materiālo stāvokli par pēdējiem trim mēnešiem, norādot, ka

pieteicējas ienākumi ir ģimenes valsts pabalsts un bezdarbnieka stipendija vidēji Ls 42,06 (59,85 euro) mēnesī, pieteicējas māsai

/pers. E/ – bezdarbnieka pabalsts vidēji Ls 5,57 (7,93 euro) mēnesī, pieteicējas mātei /pers. F/ – vecuma pensija un piemaksa pie

pensijas Ls 173,62 (247,04 euro) mēnesī, savukārt pieteicējas dēla /pers. G/ un pieteicējas vīra /pers. H/ ienākumi nav deklarēti.

[1.2] Pārbaudot pieteicējas ģimenes datus valsts un pašvaldības datu bāzē, tika konstatēts, ka pieteicējas vīrs /pers. H/ 2013.gada

21.maijā ir zaudējis bezdarbnieka statusu, līdz ar to ģimene nekvalificējas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma

37.panta pirmajā daļā noteiktajam kritērijam.

Pieteicēja nav iesniegusi latviski tulkotus dokumentus (piemēram, darba līgumu, īres līgumu), kas apliecinātu, ka pieteicējas vīrs uz

laiku ir izbraucis no valsts un strādā algotu darbu Zviedrijā.

[1.3] Tā kā pieteicējas ģimenes uzrādītie ienākumi ir vidēji Ls 221,25 (314,81 euro) mēnesī, konstatējams, ka pieteicējas

nepilngadīgā dēla /pers. G/ pamatvajadzības var nodrošināt ar ģimenes ienākumiem.

[2] Pieteicēja pieteikumā tiesai un tiesas sēdē sniegtajos paskaidrojumos nepiekrīt pārsūdzētajam lēmumam un lūdz izdot labvēlīgu

administratīvo aktu, ar ko pieteicējas ģimenei tiktu piešķirts trūcīgas ģimenes statuss, pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa

nodrošināšanai un dzīvokļa pabalsts laika periodam no 2013.gada 1.maija līdz 31.jūlijam.

Pieteicējas vīrs strādā ārzemēs kopš 2003.gada, taču viņam nav saglabājies darba līgums. Turklāt uzņēmums, kurā pieteicējas vīrs

strādā, periodiski maina nosaukumu, līdz ar to pieteicējai nav iespējams iesniegt dokumentus, kas apliecinātu, ka pieteicējas vīrs

strādā ārzemēs. Lai pieteicēja iztulkotu dokumentus, kas apliecinātu pieteicējas vīra darbu ārzemēs, pieteicējai jārēķinās ar papildu

izdevumiem, kas pieteicējai nav pieņemami.

[3] Atbildētāja rakstveidā un tiesas sēdē sniegtajos paskaidrojumos pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā

norādītajiem apsvērumiem.

Motīvu daļa

[4] Pieteicēja bija pieteikusi savu ģimeni, kuras sastāvā ir pieci ģimenes locekļi, tostarp nepilngadīgs bērns, trūcīgas ģimenes statusa

un sociālās palīdzības saņemšanai.

[5] Sociālās palīdzības mērķis ir definēts Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 32.pantā. Tā uzdevums ir sniegt

materiālu atbalstu krīzes situācijā nonākušām trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm (personām), lai apmierinātu to

pamatvajadzības un veicinātu darbspējīgo personu līdzdarbību savas situācijas uzlabošanā.

Atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 33.pantam Ministru kabinets nosaka ienākumu un materiālā stāvokļa

līmeni, kuru nepārsniedzot ģimene, kas sastāv no laulātajiem, personām, kurām ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā

mājoklī, vai atsevišķi dzīvojoša persona tiek atzīta par trūcīgu, un kārtību, kādā ģimene (persona) tiek atzīta par trūcīgu. Savukārt

pašvaldība saistošajos noteikumos var noteikt labvēlīgākus nosacījumus ģimenes (personas) atzīšanai par trūcīgu, tai skaitā var atzīt

par trūcīgu ģimeni (personu), kurai ir parādsaistības.

Pamatojoties uz šo tiesību normu izdotajos Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumos Nr.299 „Noteikumi par ģimenes vai

atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu” ir noteikta kārtība, kādā novērtējami ģimenes (personas) ienākumi un materiālais

stāvoklis. Tostarp Rīgas pilsētas pašvaldības iedzīvotājiem piešķiramo sociālo pabalstu veidi, piešķiršanas kārtība, apmērs, kā arī

personas, kurām ir tiesības saņemt šos pabalstus, ir noteiktas Rīgas domes 2007.gada 30.jūlija saistošajos noteikumos Nr.84

„Noteikumi par Rīgas pilsētas pašvaldības sociālajiem pabalstiem”.

Saskaņā ar šo noteikumu 2.punktu un Rīgas domes 2007.gada 30.jūlija saistošo noteikumu Nr.84 „Noteikumi par Rīgas pilsētas

pašvaldības sociālajiem pabalstiem” 4.1punktu ģimene (persona) atzīstama par trūcīgu un ir tiesīga saņemt pabalstus, ja tās vidējie

ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 90 latu un ja tai nepieder naudas līdzekļu uzkrājumi,

vērtspapīri vai īpašums (ja vien nepastāv tiesību normās noteiktais izņēmums); tā nav noslēgusi uztura līgumu; tā nesaņem ilgstošas

sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas sniegtos pakalpojumus vai tā neatrodas ieslodzījumā; persona ir

reģistrējusies Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieks atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 37.panta

pirmajai daļai.

Turklāt minētie priekšnosacījumi ir attiecināmi uz visiem Rīgas domes 2007.gada 30.jūlija saistošo noteikumu Nr.84 6.punktā

minētajiem pabalstu veidiem: garantētā minimālā ienākuma līmeņa (GMI) nodrošināšanai; veselības aprūpei; aprūpes mājās

nodrošināšanai; mācību līdzekļu iegādei; sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai; vienreizējo pabalstu ārkārtas situācijā; dzīvokļa

izdevumiem un apbedīšanai.

Papildus minētajam attiecībā uz pabalsta garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai saņemšanu ir attiecināmi arī Ministru

kabineta 2009.gada 17.jūnija noteikumi Nr.550 „Kārtība, kādā aprēķināms, piešķirams, izmaksājams pabalsts garantētā minimālā

ienākumu līmeņa nodrošināšanai un slēdzama vienošanās par līdzdarbību”. Šo noteikumu 2.punkts noteic, ka šo pabalstu piešķir

ģimenei vai atsevišķi dzīvojošai personai, kura atzīta par trūcīgu, lai sniegtu materiālu atbalstu krīzes situācijā nonākušām ģimenēm

(personām) un veicinātu darbspējīgo personu līdzdarbību savas sociālās situācijas uzlabošanā.

[6] No minētajām tiesību normām secināms, ka sociālā palīdzība ir paredzēta krīzē nonākušo trūcīgo un maznodrošināto ģimeņu

(personu) pamatvajadzību apmierināšanai, ņemot vērā viņu materiālos resursus – ienākumus un īpašumu novērtējumu. Tas nozīmē,

ka tiesības uz sociālo palīdzību ir personām, kurām objektīvu iemeslu dēļ nav savu materiālo resursu, kas ļautu apmierināt viņu

pamatvajadzības – ēdienu, apģērbu, mājokli, veselības aprūpi, obligāto izglītību. Vienlaikus sociālās palīdzības sistēma paredz

personas pienākumu līdzdarboties, lai rastu risinājumu krīzes situācijai. Citiem vārdiem, no pašas personas rīcības ir atkarīga

personas atgriešanās darba tirgū, lai secīgi paaugstinātu savu dzīves kvalitāti. Tieši tādēļ personai saskaņā ar Sociālo pakalpojumu

un sociālās palīdzības likuma 7.panta 1. un 3.punktu ir pienākums aktīvi iesaistīties savas problēmas risināšanā, pildot līdzdarbības

pienākumus, un aktīvi darboties, lai palielinātu savu pelnītspēju un ienākumus. Un tālab viens no sociālās palīdzības pabalstu

piešķiršanas nosacījumiem, kas ietverts Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 37.panta pirmajā daļā, paredz

pienākumu reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbniekam personai: kura ir darbspējīgā vecumā; kura vēlas saņemt

sociālās palīdzības pabalstu, izņemot vienreizēju pabalstu ārkārtas situācijā; kura nestrādā (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai

pašnodarbināto saskaņā ar likumu „Par valsts sociālo apdrošināšanu”) un uz kuru nav attiecināmi pantā uzskaitītie izņēmumi.

[7] Lai saņemtu sociālo palīdzību, klients Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumu Nr.299 „Noteikumi par ģimenes vai

atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu” II nodaļā un Rīgas domes 2007.gada 30.jūlija saistošo noteikumu Nr.84

„Noteikumi par Rīgas pilsētas pašvaldības sociālajiem pabalstiem” 8.punktā noteiktajā kārtībā vēršas pašvaldībā ar iesniegumu,

iesniedz ienākumus un materiālo stāvokli apliecinošus dokumentus, izdevumus apliecinošus dokumentus un aizpilda iztikas līdzekļu

deklarāciju. Parakstot deklarāciju, persona apliecina deklarācijā norādīto ziņu patiesumu, tostarp dod atļauju izmantot pašvaldības un

valsts datu reģistros pieejamo informāciju par ģimeni (personu).

Turklāt atbilstoši likuma „Par sociālo drošību” 26.panta pirmajai daļai personai, kura iesniedz pieprasījumu pēc sociālajiem

pakalpojumiem vai tos saņem, ir pienākums sniegt pilnīgas pakalpojuma saņemšanai nepieciešamās ziņas un pēc sociālo

pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma nekavējoties ziņot par pārmaiņām apstākļos, kuri nosaka sociālā pakalpojuma saņemšanu vai

par kuriem sakarā ar pakalpojuma saņemšanu iepriekš sniegtas ziņas, kā arī iesniegt pierādījumus un nepieciešamos dokumentus.

[8] Kā redzams no lietas materiāliem, iestāde, pārbaudot pieteicējas 2013.gada 23.maija iztikas līdzekļu deklarācijā norādīto ziņu

patiesumu, konstatēja, ka pieteicējas vīrs /pers. H/ 2013.gada 21.maijā ir zaudējis bezdarbnieka statusu. Minētais fakts apstiprinās ar

iestādes tiesā iesniegto Nodarbinātības valsts aģentūras Rīgas reģionālās filiāles 2013.gada 12.jūnija lēmumu Nr.120803-175zaud1

par bezdarbnieka statusa zaudēšanu. Pieteicēja nav iesniegusi pierādījumus, kas apliecinātu pretējo (proti, ka zemākās iestādes

lēmums būtu atcelts ar Nodarbinātības valsts aģentūras direktora lēmumu).

Līdz ar to secināms, ka nav izpildīts viens no Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumu Nr.299 „Noteikumi par ģimenes vai

atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu” 2.punktā un Rīgas domes 2007.gada 30.jūlija saistošo noteikumu Nr.84

„Noteikumi par Rīgas pilsētas pašvaldības sociālajiem pabalstiem” 4.1punktā minētajiem priekšnosacījumiem, lai ģimene (persona)

tiktu atzīta par trūcīgu un būtu tiesīga saņemt pabalstus. Proti, tā kā viens no ģimenes locekļiem, nav reģistrējies Nodarbinātības valsts

aģentūrā kā bezdarbnieks atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 37.panta pirmajai daļai un uz viņu ir

attiecināms šis pienākums, jo persona ir darbspējīgā vecumā, ģimenei nav piešķirams trūcīgas ģimenes statuss un ir atsakāma

sociālās palīdzības pabalstu piešķiršana.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst par pamatotu iestādes motivāciju pieteicējai noraidītajām tiesībām saņemt trūcīgas personas statusu

un saņemt tiesību normās uzskaitītos pabalstus par periodu no 2013.gada 1.maija līdz 2013.gada 31.jūlijam.

[9] Papildus tiesa vērš uzmanību, ka lietā nav nozīmes pieteicējas iesniegtajiem dokumentiem, kas pieteicējas ieskatā apstiprina

faktu, ka pieteicējas vīrs strādā Zviedrijā.

Pirmkārt, tiesa ņem vērā, ka pieteicēja bija vērsusies ar iesniegumu piešķirt trūcīgas ģimenes statusu ģimenei, kuras loceklis ir arī

viņas vīrs. Ne no iesnieguma, ne no iztikas līdzekļu deklarācijas nav izsecināms, ka pieteicēja būtu pieteikusi ģimeni šaurākā cilvēku

sastāvā. Tieši pretēji, pieteicēja ir norādījusi, ka pieteicējas vīrs ir vienā adresē deklarēta un faktiski dzīvojoša persona, kuram nav

nekādu ienākumu. Pieteicēja iztikas līdzekļu deklarāciju ir parakstījusi, tātad ir apzinājusies tajā sniegto ziņu patiesumu. Līdz ar to

iestādei nebija pamata neņemt vērā pieteicējas vīru kā ģimenes locekli, lai noteiktu pamatu statusa piešķiršanai un pabalstu

saņemšanai.

Otrkārt, ne pieteicējas tiesai iesniegtais maksājuma uzdevums, kas apstiprina naudas līdzekļu SEK 4130 apmērā ieskaitījumu

pieteicējas vīra kontā 2013.gada 18.jūlijā, ne arī iestādei iesniegtās pieteicējas vīra gada ienākumu deklarācijas par 2010. un 2011.

taksācijas gadu pašas par sevi neapstiprina pieteicējas vīra ilgstošu prombūtni. Vēl jo vairāk ņemot vērā apstākli, ka sākotnēji,

vēršoties Rīgas Sociālajā dienestā, pieteicēja nevienā dokumentā nebija sniegusi nekādas norādes par to, ka pieteicējas vīrs

atrodas ārvalstīs un nebūtu iekļaujams ģimenes locekļu skaitā. Arī no personu datu pārlūkā pieejamām ziņām par pieteicējas vīra

/pers. H/ dzīvesvietu nav konstatējams, ka viņš būtu paziņojis papildu dzīvesvietas adresi ārvalstī.

Tiesa tostarp ņem vērā, ka pieteicējas ģimene pēc sociālās palīdzības nevēršas pirmoreiz, tātad tai ir zināma sociālās palīdzības

saņemšanas kārtība, atbildība par patiesu ziņu sniegšanu un līdzdarbošanās pienākums. Tikai no pašas pieteicējas un viņas ģimenes

locekļiem ir atkarīga palīdzības saņemšana, jo tikai viņu pašu rīcībā var būt pierādījumi, kas apstiprina mutvārdos sniegto ziņu

patiesumu. Turklāt, ja pieteicēja un viņas ģimene savu pienākumu kopumu nepilda vai izpilda nepilnīgi vai nepienācīgi, pieteicējas

ģimenei nav tiesību pretendēt uz sociālo palīdzību.

[10] Ņemot vērā spriedumā izteiktos apsvērumus, tiesa pārsūdzēto lēmumu atzīst par tiesisku, savukārt pieteicējas pieteikumu par

nepamatotu un noraidāmu.

[11] Pieteicēja ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2013.gada 2.septembra lēmumu pilnībā atbrīvota no valsts nodevas

samaksas pienākuma.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 126.panta ceturtajai daļai šādā gadījumā (kad persona no pienākuma maksāt nodevu tikusi

atbrīvota, bet pieteikums noraidīts), pieteicējam ir pienākums atmaksāt valstij valsts nodevu. Vienlaikus panta piektajā daļā noteikts

izņēmums no šā vispārīgā principa, kas attiecināms uz tiem pieteicējiem, kuri iesnieguši pieteikumu sociālās drošības jomā.

Līdz ar to pieteicējai nav uzliekams pienākums atmaksāt valsts nodevu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-291.pantu, tiesa

nosprieda:

noraidīt pieteicējas /pers. A/ pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar ko pieteicējai tiktu piešķirts trūcīgas ģimenes

statuss, pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai un dzīvokļa pabalsts laika periodam no 2013.gada 1.maija līdz

31.jūlijam.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot

apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā.

Tiesnese L.Paegļkalna