Court dismisses appeal against administrative penalty for improper national flag display due to building facade condition.

Lietas Nr. 126011614

Lietas arhīva Nr. 103AA-0101-14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rēzeknē 2014.gada 19.decembrī

Latgales apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente D.Skudra,

tiesneši J.Dimpers un J.Vasiļkovskis,

rakstveida procesā apelācijas kārtībā izskatīja Rēzeknes pilsētas domes Administratīvās komisijas sūdzību par Rēzeknes tiesas 2014.gada 15.oktobra

spriedumu, ar kuru atcelts Rēzeknes pilsētas domes Administratīvās komisijas 2014.gada 16.aprīļa lēmums Nr.D26-57/1.

Noklausījusies tiesneses referentes ziņojumu, pārbaudījusi pierādījumus lietā, apelācijas instances tiesa,

konstatēja

Ar Rēzeknes tiesas 2014.gada 15.oktobra spriedumu atcelts Rēzeknes pilsētas domes Administratīvās komisijas 2014.gada 16.aprīļa lēmums Nr.D26-

57/1 par administratīvā soda uzlikšanu /pers. C/ par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.43panta pirmajā daļā paredzētā administratīvā

pārkāpuma izdarīšanu un lieta izbeigta.

Rēzeknes tiesas spriedumā konstatēts, ka 2014.gada 16.aprīlī Rēzeknes pilsētas domes Administratīvā komisija pieņēma lēmumu Nr. D26-57/1 (turpmāk

– Lēmums) saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk Latvijas APK) 201.43 panta pirmo daļu uzlikt /pers. C/ administratīvo sodu -

brīdinājumu.

Pārbaudot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, izvērtējot lietas dalībnieku paskaidrojumus, tiesnese atzina, ka Rēzeknes pilsētas domes

Administratīvās komisijas lēmums ir atceļams. Spriedumā norādīts, ka ar Rēzeknes tiesas Zemesgrāmatu nodaļas izdruku pierādīts, ka nekustamā īpašuma

/adrese A/ zemesgabala 3349 m2 un vienstāvu mūra veikala 768,4 m2 ēkas vienīgais īpašnieks ir /pers. C/. /pers. C/ Rēzeknes pilsētas domes

Administratīvajai komisijai neiesniedza līgumu par ēkas /adrese/ nodošanu lietošanā SIA „Latvijas sabiedrības veselības aģentūra”, bet komisija pamatoti

noteica, ka administratīvā pārkāpuma subjekts ir /pers. C/. Saskaņā ar Latvijas valsts karoga likuma 7.panta otro daļu Latvijas valsts karogu sēru noformējumā

pie publisko personu ēkām, privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību ēkām, kā arī dzīvojamām ēkām novieto 25.martā, 14.jūnijā, 17.jūnijā,

4.jūlijā un decembra pirmajā svētdienā. 2013. gada 1.decembris bija decembra pirmā svētdiena. Tāpēc šajā dienā pie ēkas /adrese/ vajadzēja būt novietotam

valsts karogam sēru noformējumā. Šī likuma 6.panta pirmā daļa nosaka, ka Latvijas valsts karogs jānovieto pie ēkas fasādes kreisajā pusē, skatoties uz ēkas

fasādi. /pers. C/ apgalvo, ka ēkas /adrese/ fasāde atrodas Stacijas ielas pusē. Tiesnese atzina, ka administratīvā pārkāpuma lietas materiālos nav pierādījumu,

ka pašvaldības policijas darbinieki būtu apsekojuši ēkas /adrese/ pret Stacijas ielu vērsto daļu un konstatējuši, ka Latvijas valsts karogs sēru noformējumā nav

novietots šajā ēkas pusē. Savukārt Latvijas valsts karoga likuma 3.panta otrajā daļā noteikts, ka Latvijas valsts karogu aizliegts lietot pie ēkām, kas atrodas

avārijas stāvoklī, pie ēkām, kuru fasāde tiek remontēta, citās nepiemērotās vietās un apstākļos.

Tiesnese atzina, ka no 2013.gada 1.decembrī izdarītajām ēkas /adrese/ pret Dārzu ielu vērstās daļas fotogrāfijām (lietas 21.un 22.lapa), ēkas logi no

ārpuses ir aizklāti ar necaurspīdīga materiāla (iespējams finiera) plāksnēm un apzīmēti ar grafiti zīmējumiem un uzrakstiem, no kuriem vienam, kā saskatāms

22.lapā esošajā attēlā, ir aizskarošs, pat huligānisks, saturs. Administratīvā komisija lēmumā šim faktam nepievērsa vērību un neizvērtēja, vai, ņemot vērā šos

apstākļus, Latvijas valsts karoga novietošana pie šādas ēkas sienas vispār ir pieļaujama un garantē valsts karogam pienācīgu cieņu. Tiesas ieskatā, kamēr ēkas

/adrese/ pret Dārzu ielu vērstā daļa ir šādā izskatā, valsts karoga novietošana pie tās nav pieļaujama.

Rēzeknes tiesas spriedumu apelācijas kārtībā apstrīdēja Rēzeknes pilsētas domes Administratīvā komisija. Spriedumu pārsūdz pilnīgi, uzskata to par

prettiesisku un nepamatotu šādu iemeslu dēļ. Administratīvā komisija, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, saskaņā ar Latvijas APK 243. un 244.pantu,

vērtēja visus pierādījumus (materiālus) kopsakarā un pēc savas iekšējās pārliecības, dzīvē gūtajiem novērojumiem, pēc likuma un tiesiskās apziņas atzina, ka

/pers. C/ izdarīja administratīvo pārkāpumu. Administratīvā pārkāpuma protokolu un lietai pievienotos pārbaudes aktus (kopā ar fotomateriāliem) savas

kompetences ietvaros sastādīja Rēzeknes pilsētas domes Pašvaldības policijas pārvaldes amatpersonas. Savukārt ,,Policijas darbinieku ziņojumiem un liecībām

ir piedodama liela ticamības pakāpe, jo policijas darbinieki ir valsts amatpersonas. Nav pamata uzskatīt, ka (... policijas darbinieki), pildot savus pienākumus,

būtu personiski ieinteresēti lietas iznākumā. (Austākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 09.03.2007. spriedums lietā Nr.P120025906

SKA - 61/2007.)

Spriedumā norādīts, ka lietas materiālos nav pierādījumu, ka pašvaldības policijas darbinieki apsekojuši ēkas /adrese/ pret Stacijas ielu vērsto daļu un

konstatējuši, ka Latvijas valsts karogs sēru noformējumā nav novietots šajā ēkas pusē. Tāpēc vērš tiesas uzmanību, ka Rēzeknes pilsētas domes Pašvaldības

policijas 01.12.2013. pārbaudes aktā ir norādīts, ka 2013.gada 1.decembrī pie ēkas (/adrese/) fasādes nebija pacelts Latvijas valsts karogs, šo amatpersonu

novērojumu apstiprina lietas materiālos esošie fotoattēli, kuros redzama šīs ēkas fasāde un īpašais karoga turētājs. Līdzīgs secinājums (konstatētais

pārkāpums) ir iekļauts arī 16.12.2013. Administratīvā pārkāpuma protokolā ZU Nr.004396. Ņemot vērā Latvijas valsts karoga un citu karogu lietošanas

principus pie ēkām (Latvijas valsts karoga likuma 6.pants), kā arī 27.04.2010. Ministru kabineta noteikumus Nr.405 “Latvijas valsts karoga likuma

piemērošanas noteikumi”, Administratīvā komisija secina, ka konkrētajā gadījumā Latvijas valsts karogu sūdzības iesniedzējam bija jālieto pie ēkas ārējās,

priekšējās puses - fasādes, tur, kur atrodas ēkas numerācijas plāksnīte. Saskaņā ar šo Ministra kabineta noteikumu 8.punktu, ja karogu lieto pie ēkas fasādes,

to visā platumā (vertikālo malu) piestiprina pie karoga kāta, kas ievietots īpašā pie ēkas fasādes piestiprinātā karoga turētājā tā, lai karoga apakšējais stūris

atrastos ne zemāk par 2,5 metriem no zemes. No normatīvā regulējuma izriet, ka konkrētajā gadījumā administratīvā pārkāpuma esamības pierādīšanā bija

jāvērtē, vai Latvijas valsts karogs bija ievietots īpašā pie ēkas fasādes piestiprinātā karoga turētājā. Tiesa, norādot uz papildus pierādījumu trūkumu, piešķīra

sūdzības iesniedzēja teiktajam daudz augstāku ticamības pakāpi attiecībā pret lietā esošiem materiāliem. Lietā esošie pierādījumi, proti, administratīvā

pārkāpuma protokols, pārbaudes akts, kā arī fotoattēli, kuros ir redzama ēkas fasāde (uz ko norāda attēlā redzamā ēkas numerācijas plāksne) un tukšs īpašais

karoga turētājs, to savstarpējā sakarībā Administratīvās komisijas ieskatā pierāda sūdzības iesniedzēja vainu un administratīvā pārkāpuma esamību. Sekojoši,

pierādot administratīvā pārkāpuma esamību, papildus fotoattēlu uzņemšanai, kas attēlotu ēku no visām iespējamām pusēm, nav nedz tiesiska, nedz loģiska

pamatojuma.

Tiesu praksē tiek skaidrots, ka vārds “fasāde” ir franču valodas izcelsmes vārds “faēade” ar nozīmi arhitektūrā - ēkas ārpuse (parasti priekšpuse, parādes

puse) (sk. Ilustrētā svešvārdu vārdnīca, Rīga: Avots, 2005., 212.lapa; Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca. www.tezaurs.lv/mlvv). Vārds “fasāde” tiek

skaidrots arī kā ēkas ārējā siena, parasti ar galveno ieeju (sk.Svešvārdu vārdnīca, Rīga:Norden, 1996., 222.-223.lapa; Skaidrojošā vārdnīca.,

www.tezaurs.lv/sv) vai aprise (celtnei) - priekšējā fasāde, sānu fasāde (sk. Latviešu literārās valodas vārdnīca (www.tezaurs.lv/llvv). Tādējādi ar vārdu

“fasāde” var saprast jebkuru ēkas ārējo sienu, taču parasti ar to saprot ēkas priekšpusi vai parādes pusi. Minētais atbilst arī valsts karoga izkāršanas mērķim

un Latvijas valsts karoga likumā reglamentētajam karoga izvietojumam pie ēkas, kas ir noteikts, skatoties uz ēkas fasādi. Proti, ir noteikts vispārējs pienākums

noteiktos datumos izkārt Latvijas valsts karogu un tā izkāršanas mērķis ir popularizēt Latvijas valsts simbolus sabiedrībā, stiprināt nacionālo pašapziņu,

valstiskumu un vēsturisko atmiņu. Šādam likumā noteiktam obligātam pienākumam ir nozīme un šādu mērķi ir iespējams sasniegt tikai gadījumā, ja valsts

karogs tiek izkārts visiem redzamā vietā, t.i., ēkas priekšpusē vai parādes pusē. Tādējādi karogs pie ēkas bija jānovieto ēkas priekšpusē, tur, kur ir arī ēkas

adreses plāksnīte (sk. Administratīvās rajona tiesas 08.02.2012. spriedumu lietā Nr.A420564710).

Gadījumā, ja ēkai tiek izmantoti vairāki karoga turētāji un karogs tiek izkārts dažādās vietās, komisijas ieskatā to varētu novērtēt kā necieņas izrādīšanu

pret valsts simbolu - valsts karogu, jo Latvijas valsts karoga likuma mērķis ir noteikt vienotus valsts karoga lietošanas principus. Latvijas valsts karoga likuma

3.panta otrā daļa nosaka, ka Latvijas valsts karogu aizliegts lietot pie ēkām, kas atrodas avārijas stāvoklī; pie ēkām, kuru fasāde tiek remontēta; citās

nepiemērotās vietās un apstākļos. Tiesa, izvērtējot lietā esošo fotoattēlu, novērtēja to saturu, t.i. uz ēkas fasādes redzamos grafīti zīmējumus un uzrakstus, kā

aizskarošus un huligāniskus, līdz ar to atzīstot, ka Latvijas valsts karoga izvietošana pie attiecīgās ēkas daļas nav pieļaujama. Administratīvā komisija atzīst, ka

fotoattēlā ir redzami grafīti zīmējumi, kā arī dažādi uzraksti, taču nepiekrīt tiesas viedoklim, ka tiem ir aizskarošs vai huligānisks raksturs. Kā grafīti zīmējums ir

redzams attēlota astoņkājim līdzīga būtne, kas Administratīvās komisijas ieskatā nevar būt vērtēts kā cieņu aizskarošs, jo nepauž netikumību vai morāles normu

pārkāpšanu. Savukārt uzrakstus veido dažāda veida saīsinājumi un abreviatūras, kuru nozīme nav zināma (iespējams tā ir zināma noteiktam, šauram sabiedrības

lokam). Ņemot vērā, ka uzraksti nav apveltīti ar noteiktu jēgu, t.i. jebkāda veida aicinājumiem vai paziņojumiem, kā arī tajos nav lietoti rupji, nepieklājīgi vai

aizvainojoši vārdi un izteicieni, tie nevar paust necieņu pēc būtības, līdz ar ko neatbrīvo sūdzības iesniedzēju no Latvijas valsts karoga likuma 7.panta otrajā

daļā noteiktā pienākuma un administratīvās atbildības par tā nepildīšanu.

Latvijas valsts karoga likuma 3.panta otrās daļas 3.punkts nosaka, ka aizliegts lietot (izkārt) valsts karogu arī citās nepiemērotās vietās un apstākļos,

piemēram, kokos, virs un pie saimniecības ēkām, nesakoptās vietās, ražošanas objektos. Komisijas ieskatā šāds aizliegums attiecas uz tādiem atsevišķiem

gadījumiem, kurus likumdevējs nevar paredzēt un kas būtu pretrunā likuma mērķim - vienotiem Latvijas valsts karoga lietošanas principiem, ka Latvijas valsts

karogs ir Latvijas valsts simbols un tam garantējama pienācīga cieņa. Taču atklātais jēdziens “nepiemērota vieta un apstākļi” ir interpretējams atbilstoši likuma

un valsts karoga izkāršanas mērķim, kā arī saistībā ar citām tiesību normām. Tiesību normās pamatā ir noteikts vispārējs pienākums noteiktos datumos izkārt

Latvijas valsts karogu. Turklāt par karoga neizkāršanu ir paredzēta administratīvā atbildība. Karoga izkāršanas mērķis ir popularizēt Latvijas valsts simbolus

sabiedrībā, stiprināt nacionālo pašapziņu, valstiskumu un vēsturisko atmiņu. Šādam likumā noteiktam obligātam pienākumam ir nozīme un šādu mērķi ir

iespējams sasniegt tikai gadījumā, ja valsts karogs tiek izkārts visiem redzamā vietā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un tā izskāršana nav atkarīga tikai no

personas subjektīvā viedokļa par karoga izkāršanas nepieciešamību un vietas piemērotību. Līdz ar to likumā noteiktie karoga izkāršanas aizliegumi ir

interpretējami šauri.

Attiecībā uz ēkām un tās stāvokli (t.sk., fasādi) likumdevējs jau Latvijas valsts karoga likuma 3.panta otrās daļas 1. un 2.punktā noteicis konkrētus

ierobežojumus. Tādējādi likumdevējs ir izvērtējis gadījumus, kādos ir aizliegts novietot karogu pie ēkas fasādes, un nav paredzējis, ka ir aizliegts izkārt karogu

pie nesakoptas ēkas fasādes. Līdz ar to Latvijas valsts karoga likuma 3.panta otrās daļas 3.punkts nav attiecināms uz dzīvojamām ēkām un gadījumiem, kad

persona vispārīgi uzskata, ka dzīvojamās ēkas fasāde nav pietiekami sakopta. Turklāt Administratīvās komisijas ieskatā faktiski nav iespējams pilnībā sakopt

ēkas. Tik plaša tiesību normas interpretācija, ka jebkurš ēkas trūkums (piemēram, plaisa, netīrums, neesošs vai nepilnīgs krāsojums, neiestiklots logs,

nesakopta ēkas telpa, zīmējums) ir pamats, lai neizkārtu valsts karogu, ir nepamatota un prettiesiska, jo noved pie tiesību sistēmai neatbilstoša rezultāta. Tādā

gadījumā pie visām ēkām būtu aizliegts izkārt karogu. Novērojot pilsētā esošās ēkas, tiek secināts, ka daudzas privātās mājas, ēkas un daudzdzīvokļu

dzīvojamās mājas ir apzīmētas un aprakstītas ar grafīti zīmējumiem, tomēr, komisijas ieskatā, tam nav nekāda pamata neizkārt valsts karogu atbilstoši

normatīvajos aktos paredzētajam. Tiesas secinājums neatbilst likuma mērķim, respektīvi, popularizēt Latvijas valsts simbolus sabiedrībā un stiprināt nacionālo

pašapziņu, jo paver iespēju ļaunprātīgi nepildīt ar likumu uzliktos pienākumus (piemēram, uzzīmējot uz ēkas zīmējumu, vai arī uzrakstot kādu saīsinājumu,

tādējādi atbrīvojot sevi no likumā paredzētā pienākuma).

Rēzeknes pilsētas domes Administratīvā komisija, izvērtējot lietā esošos materiālus, salīdzinot Rēzeknes pilsētas domes Pašvaldības policijas pārvaldes

amatpersonu konstatēto ar fotoattēlos redzamo, ka pie ēkas (/adrese/, Rēzeknē) fasādes nav izkārts Latvijas valsts karogs, secināja, ka administratīvā

pārkāpuma esamība ir pierādīta un karoga izkāršanas pienākums gulstas uz /pers. C/. Lūdz atcelt Rēzeknes tiesas 2014.gada 15.oktobra spriedumu.

Latgales apgabaltiesa, novērtējusi apelācijas sūdzībā norādītos motīvus un lūgumu, pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietā esošos pierādījumus un

novērtējusi tos, atzīst, ka Rēzeknes pilsētas domes Administratīvās komisijas apelācijas sūdzība ir atstājama bez apmierinājuma, bet pirmās instances tiesas

nolēmums atstājams negrozīts.

Rēzeknes tiesas tiesnese vispusīgi, pilnīgi un objektīvi noskaidrojusi lietas apstākļus un savā nolēmumā izvērtējusi savāktos pierādījumus, kā to nosaka

Latvijas APK 237.un 244.pants.

Saskaņā ar Latvijas APK 289. 22 panta pirmo daļu un 289.13 panta trešo daļu, ja apelācijas instances tiesa, izskatot apelācijas sūdzību, atzīst, ka pirmās

instances tiesas nolēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā par apelācijas sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka

pievienojas pirmās instances tiesas nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams. Latgales apgabaltiesa pievienojas

pirmās instances

tiesas tiesneses nolēmumā izteiktajai argumentācijai un savā nolēmumā to neatkārtos.

Apgabaltiesa novērtējot lietā esošos fotoattēlus, atzīst, ka ēkas /adrese/ vizuālais izskats prasa aizkrāsot uz tās esošos nepiedienīgos uzrakstus un

zīmējumus. Līdz ar to ēkas daļa, kur novietots karoga turētājs, līdz tās sakopšanai, nav piemērota Latvijas valsts karoga izkāršanai. Pieņemot lēmumu par

/pers. C/ saukšanu pie administratīvās atbildības, Administratīvā komisija nevērtēja ēkas ārējo izskatu kontekstā ar to mērķi, kādu likumdevējs vēlējās

sasniegt, nosakot Latvijas valsts karoga obligātu pacelšanu pie ēkām attiecīgajos datumos.

Tiesa lietu izspriež patstāvīgi, izvērtējot konkrētajā lietā esošos pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi

izpētītiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas, tādēļ atsauce uz citas lietas sprieduma interpretāciju izskatāmajā lietā nav saistoša.

Ievērojot to, ka lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā bija izbeigta un pirmās instances tiesas spriedums tika atstāts negrozīts, nav pamata vērtēt

Rēzeknes pilsētas domes Administratīvās komisijas apelācijas sūdzībā citus norādītos argumentus, jo tie nevar ietekmēt lietas izspriešanu.

Rēzeknes tiesas tiesneses spriedums ir pamatots, atbilst lietā nodibinātiem faktiskajiem apstākļiem un normatīvo aktu prasībām, tāpēc atstājams negrozīts.

Pamatojoties uz Latvijas APK 289.12 panta otrās daļas 1.punktu un 289.22 pantu, Latgales apgabaltiesa

n o s p r i e d a

atstāt negrozītu Rēzeknes tiesas 2014.gada 15.oktobra spriedumu, bet Rēzeknes pilsētas domes Administratīvās komisijas apelācijas sūdzību noraidīt.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā sastādīšanas dienā – 2014.gada 19.decembrī.

Tiesnese referente D.Skudra

Tiesneši J.Vasiļkovskis

J.Dimpers