Court dismisses appeal against tax authority fine for late annual report filing by liquidator.
Legislator summary
AI generatedThe court rejected the taxpayer's appeal against a fine imposed by the State Revenue Service for failing to submit the annual report on time. The taxpayer argued that necessary documents were held by a former board member, but the court ruled that a liquidator has full authority to request such documents under company law. Consequently, the court found the administrative violation established and the fine appropriate, dismissing the appeal as unfounded.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 panta un 289.13 panta: The court may join the administrative body's decision without further argumentation if the reasoning is correct and sufficient, and a liquidator's failure to request documents from the former board does not constitute a mitigating circumstance for administrative liability.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 128045216
Lietas arhīva Nr. 1A-0051-17/5
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2017.gada 8.martā
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesnese M.Šalta Rīgā, Daugavgrīvas ielā 58, rakstveida procesā, izskatīja /pers. A/ sūdzību par Valsts ieņēmumu
dienesta 2016.gada 25.oktobra lēmuma Nr.22.11-1/691 atcelšanu.
Aprakstošā daļa
Ar Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Saistību izpildes nodrošināšanas daļas Pārskatu iesniegšanas nodrošināšanas nodaļas vadītājas
I.Lokastovas 2016.gada 15.septembra lēmumu Nr.BR095176 sūdzības iesniedzēja saukta pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksa (turpmāk arī Latvijas APK) 159. 9 panta pirmajā daļā un 166.6 panta otrajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu izdarīšanu.
Par Latvijas APK 159. 9panta pirmajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu /pers. A/ piemērots administratīvais naudas sods 140 euro
apmērā un par Latvijas APK 166.6panta otrajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu piemērots naudas ods 140 euro apmērā, kā galīgais
sods saskaņā ar Latvijas APK 35.panta otrās daļas nosacījumiem noteikts naudas sods 140 euro apmērā.
Ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores V.Narnickas 2016.gada 25.oktobra lēmumu Nr.22.11-1/6921 nolemts Valsts ieņēmumu dienesta
Nodokļu pārvaldes Saistību izpildes nodrošināšanas daļas Pārskatu iesniegšanas nodrošināšanas nodaļas vadītājas I.Lokastovas 2016.gada
15.septembra lēmumu Nr.BR095176 atstāt negrozītu, bet /pers. A/ sūdzību noraidīt.
2016.gada 17.novembrī Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā saņemta /pers. A/ (turpmāk arī sūdzības iesniedzēja) sūdzība par Valsts ieņēmumu
dienesta 2016.gada 25.oktobra lēmuma Nr.22.11-1/691.
Sūdzībā norādīts, lai likvidators varētu iesniegt uzņēmuma gada pārskatu vai citu dokumentu, ir nepieciešams grāmatvedis, par kura darbu ir
jāmaksā, dokumentācija un dalībnieku sapulces lēmums.
Nepieciešamie dokumenti atradās pie iepriekšējā valdes locekļa. Sūdzības iesniedzējai neviens no šiem nosacījumiem nebija pieejams, kas ir
uzskatāms par vainu mīkstinošiem apstākļiem.
Valsts ieņēmumu dienests apgalvo, ka sūdzības iesniedzēja ir radījusi bīstamas sekas un pārkāpumiem nav tikai formāls raksturs, jo pārkāpumu
sekas skarot visu sabiedrību, sīkāk to nepaskaidrojot. Tā pat norādīts, ka labums ko sabiedrība iegūs no ierobežojumiem, kas izriet no minētā naudas
soda ir lielāks, kā sūdzības iesniedzējas tiesību vai tiesisko interešu aizskārums. Sūdzības iesniedzējai nav skaidrs, kāpēc pēc visa, kas ar viņu ir noticis,
sabiedrības interesēs būtu viņu sodīt.
Pirmajā algas dienā sūdzības iesniedzēja saprata, ka naudas uzņēmumā nav. Valsts ieņēmumu dienests tika informēts par situāciju likvidējamajā
SIA “XPRO”, vienlaicīgi jautājot kā rīkoties šādā situācijā.
Motīvu daļa
Pārbaudot sūdzības iesniedzējas sūdzību un tai pievienotos materiālus, tiesa atzīst, ka lēmums ir atstājams negrozīts un sūdzība ir noraidāma
sekojošu apsvērumu dēļ.
Saskaņā ar LAPK 289.6 pantu rajona (pilsētas) tiesa administratīvā pārkāpuma lietu izskata rakstveida procesā. Rajona (pilsētas) tiesa mutvārdu
procesu nosaka pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to lūdz persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, cietušais vai prokurors. Rakstveida procesā
administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana notiek, nerīkojot tiesas sēdi. Izskatot lietu rakstveida procesā, nolēmumu tiesa pieņem uz lietā esošo
dokumentu pamata.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13 panta trešā daļa nosaka, ka, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais
pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai.
Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams. Tiesa atzīst, ka lēmumā norādītais pamatojums par sūdzības iesniedzējas vainīguma
konstatēšanu ir pamatots un pietiekams, tāpēc uzskata, ka nav nepieciešams izvērstāks motīvu izklāsts.
Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja norādīto, ka visi dokumenti, kas nepieciešami gada pārskata sagatavošanai, atradās pie komersanta bijušā valdes
locekļa, norādāms, ka saskaņā ar Komerclikuma 322.panta pirmo daļu likvidatoram ir visas valdes un padomes tiesības un pienākumi, kas nav pretrunā
ar likvidācijas mērķi. Likvidatoram ir tiesības pieprasīt no valdes visus nepieciešamos dokumentus attiecīgo darbību veikšanai. Tas, ka sūdzības
iesniedzēja nav pieprasījusi valdei nepieciešamos dokumentus, nevar tikt atzīts par atbildību mīkstinošu apstākli. Turklāt, sūdzības iesniedzējas un
likvidējamās sabiedrības savstarpējas attiecības vai domstarpības nevar tikt atzītas par pamatu likumā noteikto darbību neievērošanai.
Latvijas APK 22.pants nosaka, ka administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo
pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus
pārkāpumus. Savukārt atbilstoši Latvijas APK 32.panta nosacījumiem, sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts,
kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Uzliekot sodu,
ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Vērtējot iestādes lēmumā izklāstītos argumentus par soda apmēra noteikšanu, tiesa secina, ka iestāde ir izvērtējusi pārkāpuma raksturu, pārkāpēja
personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus un ir noteikusi samērīgu sodu.
Sūdzības iesniedzēja nav norādījusi kā izpaužas 2016.gada 25.oktobra lēmuma nepareizība, tikai izklāstījusi lietas apstākļus.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka iestāde ir pamatoti atzinusi, ka ir noticis administratīvais pārkāpums, līdz ar to ir pamats pievienoties iestādes
lēmumam, savukārt sūdzības iesniedzējas sūdzība ir noraidāma kā nepamatota.
Rezolutīvā daļa
Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 pantu, 289.13 pantu, tiesa
nosprieda:
atstāt negrozītu Valsts ieņēmumu dienesta 2016.gada 25.oktobra lēmuma Nr.22.11-1/691 un /pers. A/ sūdzību noraidīt.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma paziņošanas dienas, sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas
Pārdaugavas tiesā.
Pilns spriedums sastādīts 2017.gada 8.martā.
Tiesnese M.Šalta