Court convicts defendant of intentional serious bodily injury causing death and imposes seven-year prison sentence.

Lietas arhīva Nr. K71-0080-21/11

ECLI:LV:VRT:2021:0219.11170014519.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2021.gada 19.februārī

Vidzemes rajona tiesa Madonā

tiesnese Ilze Lazdiņa,

piedaloties prokuroram Sandrim Kaparkalējam

un aizstāvim Gunāram Gailim,

izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts pēc Krimināllikuma 125. panta trešās daļas.

Aprakstošā daļa

/pers. A/ nodarīja divām personām tīšus smagus miesas bojājumus , kas vainīgā neuzmanības dēļ bija par iemeslu abu cietušo nāvei .

/pers. A/ 2019. gada 17. maija rītā ieradās /adrese/ ,/pers. B/mazdārziņa teritorijā, kurā atrodas vienstāva dārza mājiņa. Tajā laikā mazdārziņa

teritorijā atradās viņam iepriekš pazīstamie /pers. C/ un /pers. D/. Laika periodā ap plkst.11.00 līdz plkst. 11.47 starp /pers. A/, kurš atradās alkohola

apreibumā, un /pers. C/ un /pers. D/ izcēlās sadzīves strīds. Tā laikā , personisku motīvu vadīts, /pers. A/ alkohola apreibumā esošajam /pers. C/ ar

rokām un kājām tīši iesita ne mazāk kā sešas reizes galvas apvidū, ne mazāk kā divas reizes kakla apvidū, ne mazāk kā vienu reizi krūškurvja apvidū, ne

mazāk kā vienu reizi labās plaukstas apvidū un ne mazāk kā vienu reizi labās ceļa locītavas apvidū, kā arī ar rokām tīši iesita /pers. D/ ne mazāk kā

četras reizes galvas apvidū un ne mazāk kā divas reizes krūškurvja apvidū.

/pers. A/ vardarbības rezultātā /pers. C/ tika nodarīti miesas bojājumi, kas pēc sava rakstura kopumā pieskaitāmi smagiem miesas bojājumiem, kas

bīstami dzīvībai un bija cēloniskā sakarībā ar viņa nāves iestāšanos, proti, galvas apvidū - ādas nobrāzums labā deniņu apvidū, sista virspusēja brūce un

ādas nobrāzumi labā aizauss apvidū, asinsizplūdums labā deniņu muskulī, ādas nobrāzums pakauša labajā pusē, asinsizplūdums uz galvas ādas muskuļa

lēvera labā paura apvidū, ādas nobrāzums pieres apvidū, zemādas asinsizplūdums labās acs apakšējā plakstiņā, zemādas asinsizplūdums deguna apvidū,

sista brūce ar asinsizplūdumu augšlūpas gļotādā, labā un kreisā deguna kaula lūzums, asinsizplūdumi zem mīkstiem galvas smadzeņu apvalkiem labās un

kreisās paura daivas izliektajā virsmā ar sīkperēkļainiem infiltrējošiem un petehiāla rakstura asinsizplūdumiem galvas smadzeņu garozā.

Bez tam /pers. C/ nodarīti maznozīmīgi miesas bojājumi, kas nebija tiešā cēloniskā sakarībā ar nāves iestāšanos, un tieši, kakla apvidū: ādas

nobrāzums kakla labajā sānu virsmā, ādas nobrāzums kakla priekšējā virsmā labajā pusē; krūškurvja apvidū: ādas nobrāzums ar asinsizplūdumu zemādā

krūškurvja priekšējā virsmā; ekstremitāšu apvidū: ādas nobrāzums labās plaukstas 2. pirksta apvidū, ādas nobrāzums labās ceļa locītavas apvidū.

/pers. A/ miesas bojājumus /pers. C/ nodarīja neilgā laika periodā dažus desmitus minūšu laikā pirms viņa nāves. /pers. C/ nāve iestājās

minētā mazdārziņa teritorijā 2019.gada 17. maijā ap pusdienlaiku no trulas slēgtas galvas traumas ar labā un kreisā deguna kaula lūzumu, ar

asinsizplūdumiem zem mīkstiem galvas smadzeņu apvalkiem ar sīkperēkļainiem infiltrējošiem un petehiāla rakstura asinsizplūdumiem smadzeņu garozā,

kas sarežģījās ar galvas smadzeņu tūsku, asins aspirāciju, perēkļainu akūtu plaušu emfizēmu, plaušu tūsku.Tā bija tiešā cēloniskā sakarā ar

augstākminētajiem galvas apvidū nodarītajiem miesas bojājumiem un vainīgā neuzmanības dēļ bija tiešs /pers. C/ nāves cēlonis.

/pers. A/ vardarbības rezultātā /pers. D/ tika nodarīti miesas bojājumi, kas pēc sava rakstura kopumā pieskaitāmi smagiem miesas

bojājumiem, kas bīstami dzīvībai un bija cēloniskā sakarībā ar nāves iestāšanos, proti, galvas apvidū : zemādas asinsizplūdums labā gliemežnīcā,

asinsizplūdums labā deniņu muskulī, zemādas asinsizplūdums labās acs plakstiņu un vaiga apvidū, zemādas asinsizplūdums kreisās uzacs apvidū,

asinsizplūdumi augšlūpas un apakšlūpas gļotādā, asinsizplūdums zem cietā galvas smadzeņu apvalka labās smadzeņu puslodes izliektajā virsmā,

asinsizplūdumi zem mīkstiem smadzeņu apvalkiem labās paura un deniņu daivas izliektajā virsmā, kreisās paura, deniņu un pieres daivas izliektajā virsmā,

galvas smadzeņu sasitums labās paura daivas izliektajā virsmā.

Bez tam /pers. D/ tika nodarīti arī maznozīmīgi miesas bojājumi, kas nebija tiešā cēloniskā sakarībā ar nāves iestāšanos, un tieši ,

krūškurvja apvidū : zemādas asinsizplūdums krūškurvja priekšējā virsmā, zemādas asinsizplūdums krūškurvja kreisajā sānu virsmā.

Pēc iepriekš norādīto miesas bojājumu iegūšanas, /pers. D/ veica pastāvīgas darbības, tas ir, pārvietojās no dārza teritorijas uz dārza mājiņas

iekštelpām, kur ar laiku, pieaugot smadzeņu tūskai, viņam iestājās bezsamaņa. Cietušais uz medicīnas iestādi tika nogādāts 2019. gada 17. maijā plkst.

21.55 , kur 2019. gada 19. maijā plkst. 22.45 iestājās viņa nāve. Tā iestājās no trulas slēgtas galvas traumas ar asinsizplūdumu zem cietā galvas

smadzeņu apvalka labajā pusē, asinsizplūdumiem zem mīkstiem galvas smadzeņu apvalkiem, galvas smadzeņu sasituma, kas sarežģījās ar galvas

smadzeņu tūsku, ķīlēšanos zem smadzeņu sirpja un smadzenīšu teltī, kreisās puses hipostātisku pneimoniju, plaušu tūsku. Tā bija tiešā cēloniskā sakarā ar

augstākminētajiem galvas apvidū nodarītajiem miesas bojājumiem un vainīgā neuzmanības dēļ bija tiešs /pers. D/ nāves cēlonis

Ar šādām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 125.panta trešajā daļā .

Motīvu daļa

Tiesas izmeklēšanas laikā /pers. A/, paužot savu attieksmi pret apsūdzību, norādīja, ka sevi atzīst par vainīgu. Arī tiesai rakstveidā sniegtajā

liecībā norādīja, ka nekad nav noliedzis to , ka ir izdarījis vairākus sitienus katram cietušajam, kā arī atzīst iestājušās sekas, tomēr sniedza notikušā

izklāstu , kas atšķiras no pirmstiesas procesā liecinātā. Noliedza, ka 2017.gada 17.maijā lietojis alkoholu kopā ar /pers. E/. Tajā rītā nopircis veikalā

degvīna pudeli un gribējis doties pie /pers. F/. Gājis garām /adrese/ īpašumam , kad viņu ieiet mazdārziņa teritorijā paaicinājuši /pers. D/ un /pers. C/.

/pers. E/ tur neatradies, jo bijis aizgājis uz “točku”.Sekojusi vārdu pārmaiņa par neeksistējošu parādu un pārmetumi , kā arī sitiens pakauša rajonā no

/pers. D/ puses ar mēģinājumu izraut no rokām maisiņu , kurā atradies degvīns un uzkodas, kā arī spēriens zem jostas vietas no /pers. C/ puses.

Sapratis, ka pret viņu uzsākts grupveida laupīšanas uzbrukums, tādēļ aizstāvējies un izdarījis apsūdzībā norādītos sitienus uzbrucējiem.Neparedzējis, ka

var iestāties letālas sekas, jo abi cietušie piecēlušies un aizgājuši katrs uz savu pusi. Notikuma vietu atstājis , tad lietojis alkoholu. Gājis uz policiju

pieteikties un policists Valsts amatpersona viņu aizturējis. Uzskatot, ka izdarījis tikai vienu noziedzīgu nodarījumu pret divām personām. Izdarīto

nožēlojot.

Atbildot uz jautājumiem tiesas izmeklēšanas laikā /pers. A/ mainīja savu liecību norādot, ka konflikts noticis kādu divu minūšu laikā , tādēļ tik

īsā laika posmā nevarējis iesist vairākas reizes /pers. D/ un /pers. C/ . Katram iesitis ne vairāk kā divas reizes un nesitis pa galvu. Sitis pleca rajonā, bet

neskatījies kur - vai pa plecu, vai žokli, jo uzreiz vajadzējis atvairīt divus cilvēkus. Kad gājis prom, /pers. D/ un /pers. C/ staigājuši. Iepirkumu maisiņu

viņam neatņēmuši. Uzskatot, ka izmeklēšana nav līdz galam veikta attiecībā par /pers. E/ un /pers. J/. Kad aizgājis, kāds cits pēc tam varējis ieiet pie

cietušajiem.

Apsūdzētā vaina tādā apjomā, kāda tā noteikta ar šo spriedumu, bez viņa liecībām ir pierādīta ar tiesas izmeklēšanā pārbaudītām cietušo

/pers. G/, /pers. H/ un liecinieku /pers. B/, /pers. I/, /pers. E/,/pers. J/, /pers. K/, /pers. L/, /pers. F/ , /pers. M/, /pers. N/ liecībām, pirmstiesas

izmeklēšanā veikto notikuma vietas apskati, mirušo personu tiesu medicīniskās ekspertīzes atzinumiem, kā arī pārējiem lietā pārbaudītiem pierādījumiem.

Cietusī/pers. O/ , kuras liecības tika pārbaudītas Kriminālprocesa likuma 501.panta kārtībā , licinājusi, ka ar /pers. C/ kopā nodzīvojuši 35

gadus, bet oficiāli nebijuši precējušies. /pers. C/ bijis 2.grupas invalīds,sirds slimnieks, regulāri apmeklējis ārstus un alkoholu lietojis reti. 2019.gada

17.maijā no rīta ap plkst.9.00 aizgājusi uz darbu, bet /pers. C/ palicis mājās. Par notikušo uzzinājusi no paziņas, bet neko sīkāk par šo notikumu

nevarot paskaidrot (lietas 150.- 153. lapa, 1.sējums)

Arī /pers. D/ māte - cietusī /pers. G/ - par notikušo uzzinājusi no citām personām. 17.maijā atnākusi vīra māsa /pers. B/ un stāstījusi, ka tās

dienas rītā iegājusi savā mazdārziņā. Tur sēdējuši /pers. D/,/pers. C/ un /pers. A/. /pers. B/ jautājusi /pers. A/, kāpēc atnācis uz viņas dārzu, bet atbildi

nav sagaidījusi. Tad /pers. B/ devusies pie brāļa, kurš dzīvojot netālu. Ejot uz māju, iegājusi vēlreiz savā dārzā. /pers. B/ redzējusi, ka dārza vidū guļ

/pers. C/ , kuram bijušas redzamas asinis. Cietušās dēlu neredzējusi. /pers. B/ izsaukusi mediķus un policiju. Vēlāk /pers. B/ dēls dārza mājiņā atradis

tur guļošo /pers. D/. Pēc tam izsaukti mediķi, kas /pers. D/ aizveduši uz /nosaukums/slimnīcu, kur 19.maija vakarā viņš nomiris.

Cietusī liecināja, ka dažas dienas pirms traģiskā notikuma /pers. A/ bijis ienācis pie viņas vīra runāt par meža pārdošanu. Pauda viedokli, ka,

iespējams, konflikts viņas dēla un apsūdzētā starpā bijis saistīts tieši ar šo faktu.

Lietā nav strīda par notikuma vietu un laiku. Neatlikamās medicīniskās palīdzības mediķi /pers. C/ nāvi konstatējuši /adrese/ 2019.gada

17.maijā plkst.14.21( lietas 6.lapa 1.sējums) . No līķa apskates protokola redzams, ka tas atrodas mazdārziņa teritorijā, guļus stāvoklī uz zemes. /pers.

C/ līķim uz sejas redzamas asiņu pēdas (lietas 7.-16 .lapa 1.sējums).

Šo faktu apstiprināja arī ārsta palīdze /pers. M/.Viņa liecināja, ka , ierodoties uz izsaukumu /adrese/, mazdārziņa teritorijā konstatējuši , ka

tur atrodas miris cilvēks – /pers. C/. Vīrietis gulējis uz vēdera , pie deguna bijušas notecējušas asinis. Sagaidījuši policiju un tad mediķi devušies prom.

Pa dārza teritoriju nestaigājuši un dārza mājiņā negājuši.

Par notikuma laiku un vietu liecināja /pers. K/ , kurš notikuma dienā ap plkst.13.10 gājis no skolas pa /nosaukums/. Sveša sieviete palūgusi

ienākt viņas dārzā un izsaukt “ātro palīdzību” vīrietim. Iegājis, pataustījis zemē guļošam vīrietim pulsu, kas bijis vājš un neregulārs. Centies ar vīrieti runāt,

bet viņš nereaģējis.

Tiesai nav pamats apšaubīt liecinieku /pers. E/ un/pers. J/ liecības par to, ka 2019. gada 17.maija rītā pēc plkst 7.00 apsūdzētais viņu mājā ,

bet vēlāk arī /pers. B/ mazdārziņā kopā /pers. C/ un /pers. D/ lietojis alkoholu.Tas pierāda, ka vainīgais noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā atradies

alkoholisko dzērienu ietekmē.

/pers. E/ liecināja, ka /pers. A/ ir viņam pazīstams. 2019. gada 17.maijā bijuši kopā, jo /pers. A/ agri no rīta -ap pusseptiņiem- atnācis pie

viņa un /pers. J/ uz māju. /pers. A/ līdz bijusi puspudele alkohola. To izdzēruši. /pers. A/ teicis, ka vajag vēl iedzert, bet naudas nebijis. Abi ap

pusdeviņiem izgājuši no mājas. Tad /pers. A/ kaut kur dabūjis 10 EUR, iegājis veikalā “/nosaukums/”, paņēmis 0,7 l alkoholu un cigarešu paciņu.

Gājuši gar dārzu, kur sēdējis /pers. D/ un /pers. C/, kuri jau dzēruši alu. Iegājuši, pasēdējuši un iedzēruši. Tad viņam piezvanījis draugs, tādēļ devies

prom uz māju. /pers. A/, /pers. C/ un /pers. D/palikuši sēžot. Aizgājis uz māju, saticis draugu, gribējis iet atpakaļ, bet /pers. J/ viņu nelaidusi, jo

vajadzēšot nest no veikala iepirkumu somas . Apmēram pēc pusstundas /pers. J/ ieskaitīta pensija un viņi abi gājuši uz pilsētu. Tas bijis ap

pusvienpadsmitiem. Ejot gar to pašu dārzu, dzirdējis , ka /pers. C/ teicis, lai neaiztiek viņa brilles. /pers. A/ kliedzis: “Noņem brilles, dabūsi pa degunu!”.

Neko neredzējis, jo krūmi bijuši priekšā. Gribējis ieiet, bet /pers. J/ nelaidusi, teikusi, ka paši tiks galā. Pilsētā bijuši apmēram pusotru stundu. Kad

nākuši atpakaļ, pie dārza vārtiem stāvējusi sieviete un teikusi, ka jāizsauc “ātrie”. Ieejot teritorijā, ieraudzījis blakus soliņam zemē guļošo /pers. C/,

kuram seja bijusi asiņaina. Atbraukušie mediķi konstatējuši , ka /pers. C/ ir jau miris.

Liecinieks apgalvoja, ka dārziņa teritoriju neapstaigājis. Dārza mājiņā iekšā neviens negājis. Minēja, ka /pers. A/, kad lietojot alkoholu,

esot agresīvs. Savukārt /pers. C/ un /pers. D/ raksturoja kā ļoti mierīgus. Kamēr dārzā bijuši četratā, nekādu konfliktu nebijis.

Arī /pers. E/ dzīvesbiedre /pers. J/ līdzīgi liecināja, ka tās dienas rītā pie viņiem ienācis /pers. A/, atnesis degvīnu. Kad tas izdzerts,

gribējis vēl. /pers. E/ ar /pers. A/ aizgājuši. Pēc tam /pers. E/ atnācis un stāstīja, ka /pers. A/aizņēmies 10 EUR, tad nopirkuši 0,7 l šņabi. Aizgājuši uz

mazdārziņu .Tur /pers. E/ izdzēris pāris glāzītes, kad viņam pazvanījis draugs, ka vajag kruķus, kas viņiem bijuši mājās. /pers. E/ atnācis, iedevis

kruķus.Pēc tam ap pl.11.00 abi gājuši uz veikalu “/nosaukums/”. Ejot garām vietai , kur vēlāk atrasti divi nositie, dzirdējusi frāzi par to, lai , noņem

brilles, jo sitīs. /pers. E/ gribējis ieiet dārzā , bet viņa nelaidusi.

Lieciniece apstiprināja, ka, nākot atpakaļ no veikala , pie tā dārza vārtiņiem stāvējusi sieviete gados ar telefonu rokā un lūgusi izsaukt “ātros”

un policiju, jo ir nosists cilvēks. Ieejot dārza teritorijā , redzējusi, ka /pers. C/ guļ zemē. Pieliekot roku pie kakla, licies, ka viņš ir silts. Ievērojusi brilles

uz soliņa. /pers. D/ nekur neredzējusi. Pa teritoriju nestaigājusi un gājusi uz māju, bet /pers. E/palicis sagaidīt policiju.

/pers. J/ /pers. C/ un /pers. D/ raksturoja kā mierīgus , savukārt, par /pers. A/ norādīja, ka viņš mēdz izraisīt konfliktus.

/pers. B/ liecināja, ka apsūdzēto pazīst tikai kā /nosaukums/ iedzīvotāju. /pers. D/ bijis viņas brāļa dēls, /pers. C/ -/pers. D/draugs. Abi

dzīvojuši vienā mājā. Bieži kopā pasēdējuši viņas dārzā. /pers. C/ un un /pers. D/ raksturoja kā mierīgus cilvēkus, kas reizēm kopā iedzēruši, bet

nebijuši agresīvi. Notikuma dienā nesusi pusdienas /pers. D/ vecākiem, kuri ir invalīdi. Ejot garām savam mazdārziņam /adrese/, ieraudzījusi, ka

stāv /pers. C/ ritenis. Iegājusi dārza teritorijā un redzējusi, ka tur pie galda sēž /pers. C/, /pers. D/ un /pers. A/ Apmēram pēc pusotras stundas nākusi

atpakaļ .Ieejot dārzā ieraudzījusi, ka tur zemē /pers. C/ . Pie soliņa ievērojusi sasistas brilles. Garāmgājējam palūgusi izsaukt mediķus. Konstatēts,

ka /pers. C/ ir miris. Atbraukusi arī policija. Domājusi , ka /pers. D/ aizgājis uz mājām , jo dārza mājiņas durvis bijušas ciet.Vakarā piezvanījusi /pers.

D/ mammai. Tad sākusies /pers. D/ meklēšana. Palūgusi dēlam /pers. I/ lai aizbrauc uz dārzu un paskatās. Dēls tur atradis /pers. D/ bezsamaņā guļošu

dārza būdiņā, izsaucis “ātros” un cietušais aizvests uz /nosaukums/ slimnīcu.

Liecinieks/pers. I/ apstiprināja, ka pēc mammas /pers. B/ lūguma 2019.gada 17.maija vakarā aizbraucis uz viņas īpašumu - dārziņu

/adrese/. Mamma bijusi satraukta, jo uz telefona zvaniem neatbildējis viņa brālēns /pers. D/. Bijis jau zināms notikums, ka /pers. C/ atrasts nosists.

Ieejot dārza teritorijā, nevienu neredzējis. Tad iedomājies atslēgt vaļā mājiņas durvis. Atslēdzis durvis un ieraudzījis, ka brālēns guļ gultā ar seju pret

sienu. Miesas bojājumus neredzējis. Pakustinājis viņu, bet /pers. D/ nereaģējis. Izsaucis un sagaidījis medicīnisko palīdzību.Tad ievērojis, ka brālēnam

ir zilums uz sejas. /pers. D/ nogādāts uz slimnīcu.

/pers. I/ liecināja, kad neviena dārzā neesot , tad vienmēr mājiņas durvis tiekot aizslēgtas. Dārziņa teritorija esot iežogota, vārtiņi parasti

aizvērti, bet neaizslēgti. /pers. D/ bijušas dārza mājiņas atslēgas , tādēļ iespējams viņš pats tajā ieslēdzies. Liecinieks arī norādīja, ka gan /pers. D/ , gan

/pers. C/ vienmēr, arī, kad lietojuši alkoholu, bijuši mierīgi un konfliktus neizraisījuši.

No Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes /nosaukums/ iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas /amats/ Valsts amatpersona liecībās

redzams, ka 2019.gada 17.maijā kopā ar kolēģiem ieradusies notikuma vietā mazdārziņa teritorijā. Tur atradies miris cilvēks.Noskaidrots, ka tas ir

/pers. C/. Uz vietas atradusies mazdārziņa īpašniece. Tajā dienā dārza mājiņa no iekšpuses netikusi apskatīta, jo tā bijusi slēgta, turklāt nebijusi nekāda

informācija, ka varētu būt vēl kāds cietušais.

Faktu, ka apsūdzētais notikuma dienā laikā no plkst 11.47 līdz 12.16 ir četras reizes zvanījis uz vienoto ārkārtējo notikumu tālruņa numuru

112 apstiprina LMT informācija par /pers. A/ veiktajiem zvaniem (lietas 44.45.lapa 1.sējums). Tas atbilst arī paša apsūdzētā liecinātajam, ka par

notikušo centies paziņot policijai un glābšanas dienestam un, tiesas ieskatā, norāda arī uz to, ka /pers. A/ pilnībā apzinājās vardarbības iespējamās

sekas.

Par to, ka apsūdzētais ir apzinājies savas rīcības sekas, liecināja arī Kārtības policijas nodaļas /amats/ Valsts amatpersona. Notikuma dienā

pēc pusdienas pārtraukuma iegājis operatīvajā nodaļā. Dežurants saņēmis informāciju, ka /adreses/guļot piekauts vīrietis. Tā kā patruļa bijusi aizņemta,

ar kājām devies uz norādīto vietu. /nosaukums/ teritorijā nevienu neredzējis ,bet pamanījis pāri ielai vīrieti, kurš runājis pa telefonu. Pieejot klāt, ievērojis,

ka viņam rokas ar asinīm. Uz jautājumu, vai redzējis, ka kāds cilvēks gulētu piekauts, vīrietis, tagad zinot , ka viņa uzvārds /pers. A/, teicis, ka piekāvis

cilvēku un zvanot policijai, jo nezinot, vai tas cilvēks ir dzīvs. Lai gan viņš teicis, ka var parādīt, kur atrodas piekautais, tomēr parādījis pavisam citas

personas dzīves vietu . Pa ceļam /pers. A/ stāstījis, ka bijis pie drauga, skatījušies hokeju, sastrīdējušies un sakāvušies. Tā kā dzīvokļa durvis neviens

neatvēris , nolemts izsaukt glābējus un mediķus un tikai pēc tam noskaidrojies, ka pie dzīvokļa saimnieka – /pers. F/ – /pers. A/ ciemojies iepriekšējā

vakarā, bet nekāds konflikts viņu starpā nebijis. /pers. U/ apstiprināja, ka /pers. A/ teicis, ka nositis savu paziņu, taču neparādījis , kur tas noticis.

/pers. L/ stāstītais atbilst arī /pers. F/ liecinātajam pirmstiesas izmeklēšanā. 2019.gada 16.maija vakarā viņa dzīvoklī abi ar /pers. A/

skatījušies hokeju. No rīta plkst. 7.00 /pers. A/ devies prom, sakot, ka vajag iedzert. Vēlāk ap pusdienlaiku viņa durvis lauzuši vaļā ugunsdzēsēji,

jo /pers. A/ bijis ziņojis policijai, ka viņu ( /pers. F/) nositis. Ap plkst 14.00 /pers. A/ atkal atnācis pie viņa ar šņabja pudeli un teicis, ka jāiedzer, jo esot

lielas nepatikšanas. Sīkāk neko nestāstījis. Ievērojis, ka /pers. A/ no rīta rokas bijušas veselas, bet pēcpusdienā redzējis, ka uz rokām ir asinis un sasisti

labās rokas pirkstu kauliņi (lietas 160.lapa 1.sējums).

/pers. A/ aizturēts 2019.gada 17.maijā un aplūkošanas laikā konstatēti asinīm līdzīgi traipi uz viņa apaviem un apģērba , kā arī nobrāzums

un asinis uz labās rokas vidējā pirksta ( lietas 23.-31.lapa 1.sējums). Tas papildus papstiprina /pers. F/ liecības ticamību un, tiesas ieskatā , norāda arī

uz to , ka apsūdzētā izdarītie sitieni cietušajiem bijuši spēcīgi.

Lietā nav šaubu par /pers. C/ un /pers. D/ konstatēto miesas bojājumu smagumu , lokalizāciju un daudzumu.

No lietas 1.sējuma 69.-72.lapā esošā 2019.gada 11.jūlija eksperta atzinuma /numurs/ redzams , ka /pers. C/ nodarīti smagi miesas bojājumi

galvas apvidū - ādas nobrāzums labā deniņu apvidū, sista virspusēja brūce un ādas nobrāzumi labā aizauss apvidū, asinsizplūdums labā deniņu muskulī,

ādas nobrāzums pakauša labajā pusē, asinsizplūdums uz galvas ādas muskuļa lēvera labā paura apvidū, ādas nobrāzums pieres apvidū, zemādas

asinsizplūdums labās acs apakšējā plakstiņā, zemādas asinsizplūdums deguna apvidū, sista brūce ar asinsizplūdumu augšlūpas gļotādā, labā un kreisā

deguna kaula lūzums, asinsizplūdumi zem mīkstiem galvas smadzeņu apvalkiem labās un kreisās paura daivas izliektajā virsmā ar sīkperēkļainiem

infiltrējošiem un petehiāla rakstura asinsizplūdumiem galvas smadzeņu garozā.

Bez tam /pers. C/ nodarīti maznozīmīgi miesas bojājumi kakla apvidū: ādas nobrāzums kakla labajā sānu virsmā, ādas nobrāzums kakla priekšējā

virsmā labajā pusē; krūškurvja apvidū: ādas nobrāzums ar asinsizplūdumu zemādā krūškurvja priekšējā virsmā; ekstremitāšu apvidū: ādas nobrāzums

labās plaukstas 2. pirksta apvidū, ādas nobrāzums labās ceļa locītavas apvidū.

Eksperts konstatējis , ka /pers. C/ miesas bojājumi radušies neilgi ( dažus desmitus minūšu) pirms nāves iestāšanās , neilgā laika periodā viens pēc

otra un cieta, trula priekšmeta iedarbības rezultātā. Galvas apvidū konstatētie miesas bojājumi varējuši rasties vismaz vienas līdz divu traumatisku

iedarbību rezultātā; krūšukurvja apvidū – vismaz vienas , labās plaukstas apvidū -vismaz vienas, labās ceļa locītavas apvidū – vismaz vienas traumatiskas

iedarbības rezultātā.

/pers. C/ nāve iestājās minētā mazdārziņa teritorijā 2019.gada 17. maijā ap pusdienlaiku no trulas slēgtas galvas traumas ar labā un kreisā

deguna kaula lūzumu, ar asinsizplūdumiem zem mīkstiem galvas smadzeņu apvalkiem ar sīkperēkļainiem infiltrējošiem un petehiāla rakstura

asinsizplūdumiem smadzeņu garozā, kas sarežģījās ar galvas smadzeņu tūsku, asins aspirāciju, perēkļainu akūtu plaušu emfizēmu, plaušu tūsku.Tā bija

tiešā cēloniskā sakarā ar augstākminētajiem galvas apvidū nodarītajiem miesas bojājumiem.

Papildus ekspertīzē ( 1.sējums lietas 76.lapa) norādīts, ka nevar izslēgt, ka /pers. C/ pēc gūtajiem miesas bojājumiem varēja veikt pastāvīgas

darbības, tai skaitā, pārvietoties,līdz pieaugot smadzeņu tūskai , iestājās bezsamaņa./pers. C/ rīcības spējas ierobežoja smagā alkohola intoksikācija ,

kurā viņš atradās. “Gaišais”periods varēja būt līdz vairākām minūtēm ilgs. Eksperts arī norādījis, ka /pers. C/ konstatētās patmorfoloģiskās izmaiņas

nav saistāmas ar nāves iestāšanos.

No lietas 1.sējuma 63.-66.lapā esošā 2019.gada 11.jūlija eksperta atzinuma Nr./numurs/ redzams, ka /pers. D/ stacionēts SIA

“/nosaukums/” 17.05.2019. plkst.21.55 un 19.05.2019. plkst.22.45 minētajā slimnīcā iestājusies viņa nāve.

Eksperts konstatējis , ka /pers. D/ tikuši nodarīti smagi miesas bojājumi, kas bīstami dzīvībai un bija cēloniskā sakarībā ar nāves iestāšanos,

un tieši, galvas apvidū : zemādas asinsizplūdums labā gliemežnīcā, asinsizplūdums labā deniņu muskulī, zemādas asinsizplūdums labās acs plakstiņu un

vaiga apvidū, zemādas asinsizplūdums kreisās uzacs apvidū, asinsizplūdumi augšlūpas un apakšlūpas gļotādā, asinsizplūdums zem cietā galvas smadzeņu

apvalka labās smadzeņu puslodes izliektajā virsmā, asinsizplūdumi zem mīkstiem smadzeņu apvalkiem labās paura un deniņu daivas izliektajā virsmā,

kreisās paura, deniņu un pieres daivas izliektajā virsmā, galvas smadzeņu sasitums labās paura daivas izliektajā virsmā.

Bez tam /pers. D/ nodarīti arī maznozīmīgi miesas bojājumi, kas nebija tiešā cēloniskā sakarībā ar nāves iestāšanos, un tieši , krūškurvja

apvidū : zemādas asinsizplūdums krūškurvja priekšējā virsmā, zemādas asinsizplūdums krūškurvja kreisajā sānu virsmā.

Eksperts atzinis , ka /pers. D/ miesas bojājumi radušies 2019.gada 17.maijā cieta trula priekšmeta iedarbības rezultātā. Galvas apvidū

konstatētie miesas bojājumi varējuši rasties vismaz četru traumatisku iedarbību rezultātā; krūšukurvja apvidū – vismaz divu traumatisku iedarbību

rezultātā. /pers. D/ nāve iestājusies no trulas slēgtas galvas traumas ar asinsizplūdumu zem cietā galvas smadzeņu apvalka labajā pusē, asinsizplūdumiem

zem mīkstiem galvas smadzeņu apvalkiem, galvas smadzeņu sasituma, kas sarežģījušies ar galvas smadzeņu tūsku, ķīlēšanos zem smadzeņu sirpja un

smadzenīšu teltī, kreisās puses hipostātisku pneimoniju, plaušu tūsku. Tā bijusi tiešā cēloniskā sakarā ar augstākminētajiem galvas apvidū nodarītajiem

miesas bojājumiem .

Papildus ekspertīzē ( 1.sējums lietas 75.lapa) norādīts, ka nevar izslēgt, ka /pers. D/ pēc gūtajiem miesas bojājumiem varēja veikt pastāvīgas

darbības, tai skaitā pārvietoties,līdz pieaugot asinsizplūduma apjomam zem cietā galvas smadzeņu apvalka un smadzeņu tūskai, iestājās bezsamaņa.

“Gaišais” periods varēja būt no vairākām minūtēm līdz dažām stundām ilgs.

Liecinieks/pers. N/ par notikušā apstākļiem neko konkrētu liecināt nevarēja, tikai pauda savu subjektīvo vērtējumu par apsūdzētā

personību norādot, ka /pers. A/ , atrodoties alkohola reibumā, ir straujš, uzbudināts, eksplozīvs.

Arī apsūdzētā māsas /pers. Z/ un /pers. A0/ par notikušā apstākļiem liecināt nevarēja. Pauda viedokli, ka/pers. A/nevienu negribējis

nogalināt. Apsūdzēto raksturoja kā izpalīdzīgu un strādīgu.

Apsūdzētā brālis /pers. AA/ liecināja , ka notikuma dienā viņam /pers. A/ piezvanījis . Saruna bijusi īsa - pateicis, ka viņam uzbrukts un ir

sakāvušies. Iespējams, ka brālis teicis, ka “savārījis mēslus”. Pieļaujot, ka ieteicis /pers. A/ doties uz policiju.

Pamatojoties uz izklāstītajiem pierādījumiem, nav apstrīdams , ka /pers. A/ , būdams alkohola ietekmē, 2019. gada 17. maija rītā ieradās

/adrese/, /pers. B/ mazdārziņa teritorijā, kur tajā brīdī atradās /pers. D/ un /pers. C/.

Attiecībā par apsūdzētā tiesas sēdē sniegto liecību atzīstams, ka tā ir pretrunīga, izvairīga un ar tendenci mazināt savu lomu notikušajā. Uz

to norāda viņa dažādās kriminālprocesā sniegtās versijas par konflikta iemesliem - tas ar cietušajiem noticis nesaskaņu dēļ par padarīto darbu , gan arī

par parādu, gan pēdējā versija – laupīšana. Tiesa netic apsūdzētā liecībai, ka , ieejot mazdārziņa teritorijā, viņam tūlīt laupīšanas nolūkā uzbruka abi

cietušie, tādēļ bijis spiests aizstāvēties. Tiesa lielu ticamību piedod /pers. E/, /pers. J/ un /pers. B/ liecībām , kas ir konsekventas, detalizētas un kuras

pēc būtības papildina arī citu liecinieku liecības . Ar tām viennozīmīgi ir pierādīts, ka /pers. A/ notikuma vietā uzturējās ilgāku laiku kopā ar cietušajiem

un kādu laiku arī kopā ar /pers. E/, lietoja alkoholu. Līdz ar to lietā netika gūts apstiprinājums apsūdzētā izvirzītajai versijai par cietušo veikto laupīšanu

un nav pamatots aizstāvības viedoklis, ka /pers. A/ vardarbīgo rīcību izprovocēja abu cietušo prettiesiskā darbība – mēģinājums atņemt degvīna pudeli,

kas izraisīja psiholoģiskā ( acīmredzot domāts - fizioloģiska ) afekta stāvokli.

Ambulatorās kompleksās tiesu psihiatriskās un tiesu psiholoģiskās ekspertīzes atzinumā /numurs/vienozīmīgi ir secināts, ka /pers. A/notikuma

laikā atradās alkohola reibumā, kas arī ietekmēja viņa rīcību , bet nav pamats atzīt, ka vainīgais būtu atradies fizioloģiska afekta stāvoklī ( lietas 136.-

143.lapa 1.sējums).

To, ka /pers. A/ cenšas sniegt viņaprāt sev labvēlīgākas liecības, apstiprina arī minētā ekspertīzes atzinumā konstatētais . Norādīts, ka

,runājot par lēmumā minētajiem notikumiem, /pers. A/ kļūst saspringts, uz jautājumiem atbild izvairīgi, cenšas rast sev dažādus attaisnojumus, nostādīt

sevi pēc iespējas labvēlīgākā gaismā. Izmainīti atspoguļo dažas detaļas, kuras liecībās minējis citādāk. Nekonkrēti runā par to, cik alkoholu izdzēra

notikuma dienā un iepriekšējā dienā, vēlāk atzīst, ka esot juties iereibis. Saka: “Piecu minūšu runāšanās izvērtās par kautiņu. Es viņiem (domāts /pers. C/,

/pers. D/) nesitu, es imitēju sitienus. Abi nāca man virsū, bija agresīvi, viņiem vajadzēja naudu, vajadzēja iedzert. Es nepielietoju nekādu spēku. Ja viņi

nebūtu tā agresīvi un izaicinoši uzvedušies, tā nenotiktu” . Kad /pers. A/ konfrontēts ar pretrunām viņa iepriekš sniegtajās liecībās un ekspertīzes laikā

teikto, ilgstoši klusē, tad saka: "Tas viss ir uztaisīts speciāli, tie ir meli. Tāpēc, ka es dzīvoju pašā centrā, esmu policijai kā dadzis acīs, visu redzu, kas tur

notiek. Viņi palika sēžot, ne jau guļot, normāli izskatījās. Viņi cēlās kājās, kad gāju prom".

Vainīgais tiesas izmeklēšanā noliedza, ka būtu izdarījis tik daudz sitienus, kā tas norādīts apsūdzībā, un to, ka spēris cietušajiem ar kāju.

Eksperta atzinumā /numurs/ konstatēts , ka /pers. C/ miesas bojājumi radušies neilgā laika periodā viens pēc otra un cieta, trula priekšmeta

iedarbības rezultātā. Galvas apvidū konstatētie miesas bojājumi varējuši rasties vismaz vienas līdz divu traumatisku iedarbību rezultātā; krūšukurvja

apvidū – vismaz vienas , labās plaukstas apvidū -vismaz vienas, labās ceļa locītavas apvidū – vismaz vienas traumatiskas iedarbības rezultātā.

No eksperta atzinuma /numurs/ redzams, ka arī /pers. D/ miesas bojājumi radušies cieta trula priekšmeta iedarbības rezultātā. Galvas apvidū

konstatētie miesas bojājumi varējuši rasties vismaz četru traumatisku iedarbību rezultātā; krūšukurvja apvidū – vismaz divu traumatisku iedarbību

rezultātā.

Šie atzinumi nenoliedzami pierāda, ka cietušajiem izdarīti vairāki sitieni, ne tikai tie, ko tiesas izmeklēšanā atzina apsūdzētais. Lai gan /pers. A/

noliedza, ka spēris cietušajiem ar kājām, tiesa netic viņa liecībai arī šajā daļā. No 2019.gada 1.augusta ekspertu atzinuma par DNS ekspertīzes

veikšanu redzams, ka uz /pers. A/ kreisās kājas apava,bikšu kreisās staras un apava nomazgājuma konstatētas asinis (lietas 78.-80.lapa 1.sējums).

Eksperti 2019.gada16.oktobra atzinumā par asins pēdu veidošanās mehānisma noteikšanu secinājuši, ka uz /pers. A/ kreisās kājas apava purngala

konstatētās asins pēdas varēja rasties apava kontakta rezultātā ar /pers. C/ brūci vai citu viņa asinīm klātu virsmu. Minētais secinājums norāda uz to, ka

apsūdzētais ir cietušajam spēris ar kāju. Eksperti secinājuši, ka asins pēdas uz /pers. A/ drēbēm un apaviem varēja rasties, izdarot sitienus pa /pers. C/

un /pers. D/ ķermeni.

Papildus ekspertīzē norādīts, ka /pers. C/ konstatētās patmorfoloģiskās izmaiņas nav saistāmas ar nāves iestāšanos. Līdz ar to nav pamatota

aizstāvja izvirzītā versija, ka, /pers. C/ nāves cēlonis varētu būt viņam konstatētās daudzās diagnozes.

Apsūdzētais apšaubīja, ka /pers. D/ nodarījis tik smagus miesas bojājumus kā konstatēti ekspertīzē, jo vai pēc tiem cietušais būtu bijis

spējīgs pārvietoties . Savai aizstāvībai izvirzīja versiju, ka ,iespējams , /pers. D/ sasitusi kāda cita persona.

Tiesai nav pamats apšaubīt papildus ekspertīzē norādīto, ka /pers. D/ pēc gūtajiem miesas bojājumiem varēja veikt pastāvīgas darbības, tai

skaitā pārvietoties, līdz pieaugot asinsizplūduma apjomam zem cietā galvas smadzeņu apvalka un smadzeņu tūskai, iestājās bezsamaņa. “Gaišais”

periods varēja būt no vairākām minūtēm līdz dažām stundām ilgs.

Līdz ar to tiesa piekrīt ekspertīzē secinātajam, ka /pers. D/ nāves iestāšanās bija tiešā cēloniskā sakarā ar galvas apvidū nodarītajiem

miesas bojājumiem.

Tiesa pārbaudīja arī apsūdzētā un aizstāvības izvirzīto versiju par to, ka ,iespējams, cita persona nodarījusi cietušajam smagus miesas

bojājumus, norādot, ka policija nav veikusi izmeklēšanu attiecībā uz /pers. E/ un/pers. J/.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 67.panta pirmās daļas 6.punktam aizdomās turētajam ir pienākums norādīt uz faktu, ka noziedzīga

nodarījuma izdarīšanas laikā tā ir atradusies citā vietā (turpmāk – alibi), vai uz Krimināllikumā paredzētu apstākli, kas izslēdz kriminālatbildību.

Kriminālprocesa likuma 74.pants noteic, ka apsūdzētajam visās kriminālprocesa stadijās ir tādi paši pienākumi kā aizdomās turētajam. Minēto normu

izpratnē sniegtajām ziņām par alibi ir jābūt tādām, ko procesa virzītājs kriminālprocesa likuma noteiktajā kārtībā var pārbaudīt un pilnībā tieši

pārliecināties, ka pastāv patiesi un ticami apstākļi, kas izslēdz apsūdzētā kriminālatbildību.

Apsūdzētais tiesai iesniegtajā rakstveida liecībā norādījis , ka /pers. E/ notikuma rītā neatradies mazdārziņa teritorijā, bet aiz dārza mājiņas

klaigājusi kāda sieviete. Tiesas sēdē minēja, ka tā varējusi būt /pers. J/. Šādi pierādījumi tiesas izmeklēšanā netika gūti. Tā kā izvirzītā versija par

iespējamo citu personu vainu neguva apstiprinājumu, atzīstams, ka to apsūdzētais izvirzījis cenšoties mazināt savu atbildību par izdarīto.

Tiesa atzīst par pamatotu apsūdzībā norādīto, ka starp /pers. A/ un cietušajiem – /pers. D/ un /pers. C/ - izcēlās sadzīvisks strīds, kas bija

par iemeslu apsūdzētā turpmākajai vardarbībai.

Neapstiprinājās cietušās /pers. G/ viedoklis , ka apsūdzētā konflikts ar viņas dēlu bijis par meža pārdošanu, jo /pers. A/ gribējis izspiest

naudu. Par pierādījumiem kriminālprocesā nevar būt pieņēmumi un liecinošo personu subjektīvie viedokļi, kuriem trūkst pamatojuma un par kuru

patiesumu nav iespējams pārliecināties.

Krimināllikuma 125.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvā likumdevējs ir ietvēris divu veidu kaitējumu personai -

smagu miesas bojājumu nodarīšanu un to rezultātā iestājušos cietušā nāvi. Šajā gadījumā likumdevējs pret katru no normā paredzētajām sekām noteicis

dažādu vainīgās personas psihisko attieksmi. Proti, pret smagu miesas bojājumu – nodomu, bet pret nāvi – neuzmanību. Vainīgā attieksme pret cietušā

nāvi ir galvenais kritērijs, kas ļauj norobežot šo noziegumu no slepkavības.

Tiesību doktrīnā pausta atziņa, -lai nodarījumu kvalificētu pēc Krimināllikuma 125.panta trešās daļas, pirmkārt, jākonstatē cēloņsakarība starp

vainīgā darbību vai bezdarbību kā cēloni un smagu miesas bojājumu kā sekām. Otrkārt, cēloņsakarība starp smaga miesas bojājuma nodarīšanu un

cietušā nāvi. Treškārt, cēloņsakarība starp tīši nodarīto smago miesas bojājumu un cietušā nāvi. Proti, ka pirmās sekas ir noteikušas otro seku iestāšanos.

Turklāt cēloņsakarībā ar nāvi var būt tikai tāds smags miesas bojājums, kas ir bīstams dzīvībai, jo nāve var cēloniski iestāties tikai tad, ja ir bijis dzīvības

apdraudējums (sk. Krastiņš U., Liholaja V. Krimināllikuma komentāri. Otrā daļa (IX-XVII nodaļa). Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2016,

291.lpp.).

Tiesa uzskata, ka izmeklēšanā laikā apsūdzētā vainīgums ir pierādīts un viņa noziedzīgās darbības ir kvalificējamas pēc Krimināllikuma

125.panta trešās daļas. Miesas bojājumu nodarīšana cietušajiem galvas apvidū, kas ir dzīvībai svarīgs orgāns, sitot ar rokām un kājām, nepārprotami

norāda, ka /pers. A/ apzinājās, ka viņa darbības var izraisīt smagas sekas, bet attiecībā pret nāves iestāšanos pieļāva neuzmanību. Neapšaubāmi

pastāv cēloņsakarība starp vainīgā darbībām un /pers. C/ un /pers. D/ nāves iestāšanos.

Valsts apsūdzība uzskatīja, ka /pers. D/ vienlaicīgi ir izdarījis divus Krimināllikuma 125.panta trešajā daļā paredzētus noziedzīgus nodarījumus

– vienu pret /pers. C/ un otru pret /pers. D/.

Krimināllikuma 125. pantā ir paredzēta atbildība par smaga miesas bojājuma tīšu nodarīšanu. Šā panta pirmās daļas dispozīcijā ir definēts

pamatsastāvs, otrajā daļā ir paredzēta atbildība „par tādām pašām darbībām”, norādot kvalificējošās pazīmes. Savukārt trešajā daļā ir paredzēta

atbildība par tīša smaga miesas bojājuma nodarīšanu, kas vainīgā neuzmanības dēļ bijis par iemeslu cietušā nāvei [..]. No Krimināllikuma 125. panta

daļu konstrukcijas izriet, ka šā panta otrajā, trešajā daļā ir paredzēta atbildība par kvalificētiem sastāviem .

Tiesību dokrorīnā ir atzīts , ja konkurē normas ar kvalificētiem sastāviem, tad noziedzīgo nodarījumu kvalificē pēc smagākā kvalificētā sastāva,

norādot iepriekšējo kvalificēto sastāvu pastiprinošos apstākļus, kādi ir konstatēti konkrētā lietā (skat. U. Krastiņš. Noziedzīgs nodarījums.Rīga: TNA,

2000).

Krimināllikuma 125. panta otrajā daļā 2.punktā ir paredzēta kvalificējošā pazīme, ja smags miesas bojājums tīši nodarīts pret divām vai

vairākām personām. Šī kvalificējošā pazīme attiecas arī uz trešajā daļā paredzēto kvalificēto sastāvu. Tādejādi, ja vainīgā darbības satur Krimināllikuma

125. panta otrās un trešās daļas noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes, tās kvalificējamas pēc Krimināllikuma 125. panta trešās daļas, ietverot šī panta

otrās daļas paredzētos, konstatētos kvalificējošos apstākļus.

Līdz ar to tiesa uzskata, ka /pers. A/ darbības ir kvalificējamas kā viens Krimināllikuma 125.panta trešajā daļā paredzēts noziedzīgs

nodarījums, ietverot kvalificējošo pazīmi - nodarīts pret divām personām. Tā kā apsūdzētā vaina ir pierādīta , /pers. A/ ir sodāms par šo izdarīto

noziedzīgo nodarījumu.

Lemjot par kriminālsoda piemērošanu, atbilstoši Krimināllikuma 35.pantā noteiktajam tiesai jāizvēlas tāds soda veids un mērs, kas maksimāli

sekmētu kriminālsoda mērķa sasniegšanu: taisnīguma atjaunošanu, noziedzīgu nodarījumu recidīva novēršanu, sabiedriskās drošības aizsardzību, citu

personu atturēšanu no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas un notiesātās personas resocializāciju. Saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu , nosakot soda

veidu , tiek ņemts vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturs un radītais kaitējums, vainīgā personība , savukārt, nosakot soda mēru, tiek ņemti vērā

atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi.

/pers. A/ ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu, kas saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta piekto daļu klasificējams kā sevišķi smags noziegums

.

Saprotot noziedzīgu nodarījumu kā netaisnīgumu, ko radījusi pārkāpēja darbība vai bezdarbība, ikvienā konkrētā gadījumā ir svarīgi izvēlēties

un piemērot pārkāpējam tādu sodu, kas ir samērīgs un maksimāli atbilst sabiedrības un arī pārkāpēja interesēm ( A.Judins. Kriminālsods nav valsts

atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Jurista vārds Nr.11 (762), 2013.gada 19.marts, 7.lpp).

Valsts apsūdzības uzturētājs izteica viedokli, ka vainīgais ir sodāms ar brīvības atņemšanas sodu, piemērojot probācijas uzraudzību. Arī

cietusī /pers. G/ un cietušās /pers. H/ pārstāve uzskatīja, ks /pers. A/ piemērojama reāla brīvības atņemšana.

Lai arī , izlemjot jautājumu par soda noteikšanu, primārais ir izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturs un radītais kaitējums , svarīgs faktors

soda individualizācijas procesā ir vainīgā personības izvērtēšana .

/pers. A/ ir nesodīts , jo sodāmības ir dzēstas ( lietas 217.-219.lapa 1.sējums). Tai pat laikā tiesa neatstāj bez ievērības faktu, ka 2018.gadā

ir izbeigts kriminālprocess uz nereabilitējoša pamata pret apsūdzēto par tīša vidēja smaguma miesas bojājumu nodarīšanu , kas zināmā mērā arī

apstiprina iepriekš minētās liecības, kurās /pers. A/ tika raksturots kā persona, kurš mēdz būt nesavaldīgs un vardarbīgs. Pats norādīja, ka ir pensionārs ,

saņemot pensiju 180 EUR. Papildus ienākumus gūstot strādājot gadījuma darbus. Brīvajā laikā palīdzot baznīcā .Alkoholu lietojot reti, jo ikdienā vadot

automašīnu. Nožēlojot izdarīto.

Ambulatorās kompleksās tiesu psihiatriskās un tiesu psiholoģiskās ekspertīzes atzinumā /numurs//pers. A/ atzīts par pieskaitāmu, norādot, ka

noziedzīgo darbību izdarīšanas laikā ar psihisku slimību nav slimojis un neslimo arī tagad. Psiholoģiskajā izpētē eksperti /pers. A/ konstatējuši

egocentriskas personības iezīmes. Minēts , ka viņš ir viegli aizvainojams, dusmās var rīkoties impulsīvi. Vēlas, lai viss notiek pēc viņa prāta, tiecas

manipulēt, lai pārliecinātu citus. Raksturīgi centieni attaisnot savu rīcību ar ārējo apstākļu sakritību, citu cilvēku darbībām un uzvedību, utt. Nav

pietiekošas paškritikas pret sevi, savu rīcību. Ir mainīgs garastāvoklis, raksturīga impulsivitāte, emocionālā labilitāte, viegli provocējamas negatīvas

emocijas.

Valsts probācijas dienesta izvērtēšanas ziņojumā secināts, ka /pers. A/ ir nodrošināta dzīvesvieta, kā arī pietiekamas prasmes un zināšanas,

lai spētu gūt ienākumus un nodrošinātu pamatvajadzības. Norādīts, ka apsūdzētais minimizē alkohola postošo ietekmi uz dzīves un starppersonu attiecību

kvalitāti, kas ļaujot secināt, ka alkoholisko dzērienu lietošana ir likumpārkāpumu izdarīšanu veicinošs apstāklis un galvenais riska faktors iespējama jauna

noziedzīga nodarījuma izdarīšanai. Lemjot par probācijas uzraudzības ilgumu, dienests vērsis uzmanību,- lai attīstītu vainīgā spēju izprast savu noziedzīgo

nodarījumu un uzņemties atbildību, kā arī vērstu uzmanību uz alternatīvu prasmju izstrādi konfliktsituācijās un mainītu apreibinošo vielu lietošanas

paradumus , nepieciešams darbs ar klienta attieksmes un uzvedības maiņu, tādēļ probācijas uzraudzības laiks nosakāms tuvāks soda sankcijas

augstākajai robežai (lietas 69.-72.lapa 2.sējums).

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par atbildību mīkstinošu apstākli /pers. A/ tiesa atzīst to, ka viņš līdz tiesas izmeklēšanas

pabeigšanai labprātīgi pilnībā atlīdzināja cietušo /pers. G/ un /pers. H/ pieteiktās kaitējuma kompensācijas .

Atbilstoši Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punktam par atbildību pastiprinošu atzīstams apstāklis, ka noziedzīgais nodarījums

izdarīts alkohola ietekmē.

Likumdevējs par sevišķi smagiem noziegumiem nav paredzējis alternatīvus sodus un par Krimināllikuma 125.panta trešajā daļā

paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu noteicis bargu soda sankciju – brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz piecpadsmit gadiem un ar

probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Ievērojot noziedzīgā nodarījuma raksturu – izdarīts vardarbīgs noziegums pret personas veselību , kā arī tā smagumu - noziedzīgā nodarījuma

rezultātā ir miruši divi cilvēki , tiesa pievienojas prokurora viedoklim par piemērojamo sodu - brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem. Arī attiecībā uz

sankcijā paredzētā papildsoda - probācijas uzraudzība -, kas nav noteikta kā obligāta, piemērošanu, tiesa uzskata par pamatotu valsts apsūdzētāja

viedokli , ka šis papildsods ir piemērojams.Vērtējot nosakāmā papildsoda laiku, tiesa ņem vērā apsūdzētā personību raksturojošo informāciju, kāda tā

ietverta Valsts probācijas dienesta izvērtēšanas ziņojumā, kā arī to, ka lietā ir vainīgā atbildību pastiprinošs apstāklis. Turklāt tiesa uzskata, ka

papildsoda ilgums - divi gadi, ļautu iesaistīt /pers. A/ sociālās uzvedības korekcijas programmās, nodrošinātu viņa pakāpenisku pāreju no dzīves

ieslodzījumā uz dzīvi sabiedrībā, nostiprinātu un pārraudzītu notiesātā prasmi patstāvīgi iekļauties sabiedrībā, veicinātu viņa domāšanas , attieksmes un

uzvedības maiņu.

/pers. A/ bijis aizturēts no 2019.gada 17.maija plkst.15.10 līdz 19.maija plkst.13.00 un no 2019.gada 19.maija plkst. 13.00 līdz 2019.gada

21.maijam, kad viņam piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums. Apcietinājumā atradies līdz 2019.gada 30.septembrim (lietas 178.,182.,220.,229.-

238.lapa 1.sējums). Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu aizturēšanā un apcietinājumā pavadītais laiks ieskaitāms brīvības atņemšanas soda

termiņā. Ņemot vērā, ka pēc saīsinātā sprieduma pasludināšanas – 2021.gada 19.februārī- vainīgajam grozīti viņam pirmstiesas procesā piemērotie

drošības līdzekļi – pieteikšanās noteiktā laikā policijas iestādē un uzturēšanās noteiktā vietā - uz apcietinājumu, soda termiņā ieskaitāms laiks no minētā

datuma līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim.

Cietusī /pers. G/ un cietušās /pers. O/ pārstāve /pers. AH/ tiesas sēdē neuzturēja pirmstiesas procesā pieteiktās morālā un mantiskā

kaitējuma kompensācijas, jo tās apsūdzētais atlīdzinājis. Līdz ar to tiesai šis jautājums nav lemjams.

Prokurors valsts interesēs pieteica un uzturēja spēkā kaitējuma kompensācijas pieteikumu par kopējo summu 4300 EUR un lūdza to

piedzīt no vainīgā . Šis pieteikums ir pamatots un apmierināms. Saskaņā ar likumu “Par valsts kompensāciju cietušajiem” Juridiskās palīdzības

administrācija 2019.gada 18.septembrī pieņēmusi lēmumu /numurs/, ar kuru nolemts izmaksāt cietušajai /pers. H/ valsts kompensāciju 2150 EUR, kā

arī tajā pat datumā pieņēmusi lēmumu /numurs/, ar kuru nolemts izmaksāt cietušajai /pers. G/ valsts kompensāciju 2150 EUR apmērā . Kompensācijas

ir izmaksātas, ko apliecina lietā esošie 2019.gada 1.oktobra maksājuma uzdevumi (lietas 6.-9.lapa 2.sējums ). Minētā likuma 4.panta pirmās daļas

4.punkts paredz , ka Juridiskās palīdzības administrācijai ir uzdevums regresa kārtībā vērsties pret vardarbīgā noziedzīgā nodarījuma izdarītāju. Tā kā

valsts kompensācija cietušajām tikusi izmaksāta vēl nepabeigtā kriminālprocesā , atbilstoši likuma 21.panta pirmajai daļai, pieteikuma par izmaksātās

valsts kompensācijas piedziņu valsts interesēs uzturēšanu spēkā un apmierināšanu nodrošina prokurors saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 456.panta

trešo daļu.

Tiesai atbilstoši Kriminālprocesa likuma 528.panta pirmās daļas 9.punktam notiesājoša sprieduma rezolutīvajā daļā jānorāda tiesas lēmumu

par kaitējuma kompensāciju ,tai skaitā, valsts izmaksātās kompensācijas apmēru. Līdz ar to atzīstams , ka no /pers. A/ par labu valstij ir piedzenami

4300 EUR.

No lietas 124.lapā 2.sējumā esošā maksājuma uzdevuma redzams, ka cietušajai /pers. G/ ir atlīdzināti ceļa izdevumi 7,62 EUR, kas

saistīti ar viņas ierašanos uz 2020.gada 14.maija tiesas sēdi . Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 1.punktam, 368.panta pirmajai

daļai tie ir procesuālie izdevumi, kas piedzenami no notiesātā. Kriminālprocesa likuma 529.panta 2.punkts paredz, ka procesuālie izdevumi ir

piedzenami tikai tajā gadījumā, ja tie netiek labprātīgi atlīdzināti 30 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Kriminālprocesa likuma 240.pants nosaka galīgo rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem , dokumentiem, ar noziedzīgu nodarījumu saistīto

mantu, kā arī citiem izņemtajiem priekšmetiem un vērtībām . Saskaņā ar minētās likuma normas pirmās daļas 1.punktu lietiskie pierādījumi, kas glabājas

Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Gulbenes nodaļā, - izsmēķis, asins paraugs, papilārlīniju pēdas no pudeles un skārda bundžas, saskarsmes

pēdas no skārda bundžas, mobilais telefons, drēbes un apavi, iznīcināmi kā nevērtīgi.

Ņemot vērā, ka ar šo spriedumu /pers. A/ tiek piespriests brīvības atņemšanas sods par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, līdz sprieduma

likumīgā spēkā stāšanās brīdim viņam piemērojams drošības līdzeklis - apcietinājums. Norādītais drošības līdzeklis konkrētajā lietā atbilst noziedzīgā

nodarījuma raksturam, atzīstams par samērīgu un likumīgu, un konkrētajā gadījumā nav pretrunā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības

konvencijas 5.panta pirmās daļas a) apakšpunkta nosacījumiem.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527.- 531.pantu, tiesa nosprieda

/pers. A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 125.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar brīvības

atņemšanu uz 7 ( septiņiem ) gadiem un probācijas uzraudzību uz 2 ( diviem) gadiem.

Brīvības atņemšanas soda termiņā ieskaitīt aizturēšanā un apcietinājumā pavadīto laiku no 2019.gada 17.maija līdz 2019.gada

30.septembrim un apietinājumā pavadīto laiku no 2021.gada 19.februāra līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim.

Grozīt /pers. A/piemēroto drošības līdzekli - pieteikšanās noteiktā laikā policijas iestādē - un papildus drošības līdzekli uzturēšanās noteiktā

vietā – uz apcietinājumu un apcietināt viņu pēc sprieduma pasludināšanas.

Par labu valstij piedzīt no /pers. A/ 4300 EUR ( četri tūkstoši trīs simti euro)- Juridiskās palīdzības administrācijas izmaksāto valsts

kompensāciju cietušajām .

Piedzīt no /pers. A/ par labu valstij procesuālos izdevumus 7,62 EUR ( septiņus euro un 62 centus ) par cietušajai segtajiem ceļa

izdevmiem.

Sprieduma labprātīgai izpildei daļā par kaitējuma kompensācijas un procesuālo izdevumu samaksāšanu noteikt termiņu - 30 dienas no

sprieduma spēkā stāšanās. Izdarīto maksājumu apliecinošie dokumenti iesniedzami Vidzemes rajona tiesā Madonā.

Lietiskos pierādījumus – stikla pudeli, briļļu lēcu, alus skārda bundžu, maisiņu,cigarešu paciņu, izsmēķi, asins paraugu, papilārlīniju pēdas no

pudeles un skārda bundžas, saskarsmes pēdas no skārda bundžas, mobilo telefonu, drēbes un apavus, kas glabājas Valsts policijas Vidzemes reģiona

pārvaldes /nosaukums/ iecirknī, iznīcināt.

Prokurors, cietušās, apsūdzētais un aizstāvis 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma pasludināšanas dienas, var rakstveidā iesniegt tiesai

lūgumu par pilna sprieduma sagatavošanu.

Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā pēc tam, kad beidzies termiņš lūguma iesniegšanai par pilna sprieduma sastādīšanu un

lūgums nav iesniegts.

Ja tiek sastādīts pilns spriedums, to var pārsūdzēt 10 dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas apelācijas kārtībā Vidzemes

apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijā, iesniedzot sūdzību vai protestu Vidzemes rajona tiesā.

Pilns spriedums sastādīts un pieejams - 2021.gada 15.martā.

Tiesnese I.Lazdiņa