Court orders defendant to pay child support in simplified procedure despite irregular past payments.
Legislator summary
AI generatedThe court granted the plaintiff's request for child support in a simplified civil procedure, ordering the defendant to pay 150 EUR monthly per child. Although the defendant argued that support was already being paid irregularly through the Guarantee Fund and that summer visitation rights should reduce the obligation, the court rejected these defenses. The decision established that the statutory minimum support amount applies regardless of previous payment irregularities or alternative arrangements.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 33. panta, 34. panta 1. punkta b apakšpunkta, 35. panta 1. punkta 3 apakšpunkta, 39. panta 1. punkta 5 apakšpunkta, 42. panta 1. punkta, 43. panta 1. punkta 3 apakšpunkta, 204.1 panta, 250.25 panta, 250.27 panta: The court must order child support payments according to the statutory minimum when the defendant fails to pay regularly, disregarding arguments about alternative payment methods or visitation schedules.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. C-3775-21/33
ECLI:LV:RVPT:2021:0408.C30377521.4.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2021. gada 8. aprīlī
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa
tiesnese I.Meldere
rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. A/ prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu vienkāršotās procedūras lietā.
Aprakstošā daļa
[1] Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 2021. gada 7. janvārī saņemts prasītājas /pers. A/ prasības pieteikums vienkāršotajā procedūrā
pret atbildētāju /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu.
Prasītāja norāda, ka prasības priekšmets ir uzturlīdzekļu piedziņa, kas izriet no atbildētāja likumiskā pienākuma uzturēt savus nepilngadīgos bērnus.
Prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai uzturlīdzekļus bērnu uzturam sekojoši: /pers. C/ – 150 EUR, /pers. D/ – 150 EUR,
/pers. E/ – 150 EUR.
[1.1] Prasītāja norāda, ka pušu laulība šķirta 2016. gada 16. aprīlī, bet pusēm ir kopīgi trīs nepilngadīgi bērni: /pers. C/, /pers. D/ un /pers. E/, kuru
dzīvesvieta noteikta pie prasītājas.
[1.2] Prasītāja norāda, ka atbildētājs uzturlīdzekļus maksāja neregulāri, tāpēc viņa vērsās Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijā, kura veica
maksājumus atbildētāja vietā.
Tā kā šobrīd paaugstināts uzturlīdzekļu minimālais apmērs uz 150 EUR katram bērnam, bet Uzturlīdzekļu garantijas fonda izmaksājamā summa
129 EUR nemainījās, tad vēlas tiesas ceļā piedzīt minimālos uzturlīdzekļus katra bērna uzturam.
[2] Tiesā 2021. gada 18. februārī saņemti atbildētāja rakstveida paskaidrojumi par iesniegto prasību, ar kuriem prasību neatzīst, jo uzskata par
nepamatotu.
[2.1] Atbildētājs norāda, ka lūdza prasītāju atsaukt iesniegumu Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijai, lai pats varētu maksāt uzturlīdzekļus
tieši prasītājai, taču prasītāja neatbildēja un necentās strīdu atrisināt pārrunu ceļā.
[2.2] Atbildētājs norāda, ka prasītāja balsta prasību uz patiesībai neatbilstošiem apgalvojumiem un apstākļiem par to, ka uzturlīdzekļus maksājis
neregulāri un tāpēc jāizvērtē jautājums par maksātajiem uzturlīdzekļiem, jo uzskata, ka tos godprātīgi maksā.
[2.3] Atbildētājs norāda, ka jāizvērtē, vai viņam jāmaksā uzturlīdzekļi bērnu uzturam vasaras mēnešos, jo tiesas apstiprinātajā izlīgumā civillietā Nr.
C321693 noteikta pusēm līdzvērtīga saskarsme ar bērniem vasaras mēnešos un atvaļinājumā. Tādā gadījumā arī prasītājas pienākums ir attiecīgi maksāt
uzturlīdzekļus viņam.
[3] Tiesā 2021. gada 1. martā saņemta prasītājas atsauksme uz atbildētāja paskaidrojumiem, ar kuru tiem nepiekrīt.
[3.1] Prasītāja norāda, ka tad, kad informēja Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrāciju par atbildētāja veiktajiem neregulārajiem maksājumiem,
tad viņai attiecīgi arī netika veiktas izmaksas. Ar atbildētāju neizdevās vienoties par regulāriem uzturlīdzekļu maksājumiem.
[3.2] Tā kā bērnu dzīvesvieta noteikta pie prasītājas un bērni pēdējā laikā atsakās izmantot saskarsmes tiesības ar atbildētāju, tad nav pamata lemt
par uzturlīdzekļu izmaksas periodu un kārtību bērnu brīvlaikā vasaras mēnešos. Savukārt tad, kad divi bērni bija pie atbildētāja viņa atvaļinājuma laikā
2019. gadā, par to viņa informēja Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrāciju un nesaņēma uzturlīdzekļus.
[3.3] Prasību iesniedza tiesā, jo paaugstinājās minimālo uzturlīdzekļu apmērs uz 150 EUR, bet Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācija
nodrošina tikai 129 EUR izmaksu.
[4] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir savlaicīgi
paziņots, nosūtot informatīvu vēstuli 2021. gada 17. martā.
2021. gada 19. aprīlī tiesā saņemts atbildētāja lūgums sagatavot lietā pilnu spriedumu.
Motīvu daļa
[5] Tiesa, iepazinusies ar prasības pieteikumu un pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma
pilnīgi, pamatojoties uz Civillikuma 177., 178., 179., 1402. un 1838. pantu, Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumiem Nr. 37 “Noteikumi
par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 2. punktu, Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumu Nr. 656 „Noteikumi par minimālās
mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu” 2. punktu, Ministru kabineta 2019. gada 10.
decembra noteikumu Nr. 616 “Noteikumi par uzturlīdzekļu apmēru, ko izmaksā no Uzturlīdzekļu garantijas fonda”, piedzenot no atbildētāja prasītājas
labā uzturlīdzekļus katra bērna uzturam 150 EUR ik mēnesi.
Uzturlīdzekļi nosakāmi no brīža, kad prasītāja izvēlējās realizēt savas tiesības, no prasības tiesā iesniegšanas brīža, t.i., 2021. gada 7. janvāra, un
līdz katra attiecīgā bērna pilngadībai.
[5.1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93. panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 96. panta
piekto daļu pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Ar pievienotajām bērnu dzimšanas apliecību kopijām (lietas lapa 12.-14.) apstiprinās, ka puses ir vecāki kopīgiem trīs bērniem: /pers. C/, /pers. D/
un /pers. E/.
Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018. gada 9. marta saīsinātu lēmumu lietā Nr. C32169317 (lietas lapa 23.-27.), kas stājies
spēkā 2018. gada 20. martā un ar kuru apstiprināts pušu 2018. gada 1. martā noslēgts izlīgums, apstiprinās, tostarp, ka visu trīs bērnu dzīvesvieta
noteikta pie prasītājas, bet atbildētājam ir saskarsmes tiesība ar bērniem, kā arī savus atvaļinājumus puses pavada kopā ar bērniem, kā arī bērnu brīvlaikā
pavada vienādu laika daudzumu ar bērniem.
Lietā nav strīda, ka pušu kopīgie trīs bērni joprojām dzīvo kopā ar prasītāju, kura realizē viņu ikdienas aizgādību, savukārt atbildētājam ir tiesības
realizēt saskarsmi ar bērniem.
Saskaņā ar Civillikuma 178. pantu, ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās, bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no vecākiem, pie
kura bērns dzīvo; jautājumos, kas var būtiski ietekmēt bērna attīstību, vecāki lēmumu pieņem kopīgi; vecāku domstarpības izšķir bāriņtiesa, ja likumā nav
noteikts citādi.
Civillikuma 179. panta pirmā, otrā un piektā daļa noteic, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis
pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns nedzīvo
kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.
Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10. panta pirmo daļu bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi, kas
nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte.
[5.2] Ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas 2018. gada 1. novembra lēmumu Nr. 1-8/74690-15222 (lietas lapa 41.-42.) nolemts no
2018. gada 19. septembra izmaksāt prasītājai parādnieka (atbildētāja) vietā uzturlīdzekļus visiem trīs bērniem to minimālajā apmērā. Ar minēto lēmumu
konstatēts, ka pastāv pamats uzturlīdzekļu izmaksai, jo atbildētājs nepilda savu vecāka pienākumu nodrošināt bērniem uzturlīdzekļus. Tāpat lietā nav ziņu,
ka atbildētājs būtu apstrīdējis minēto lēmumu tajā norādītajā kārtībā un termiņā.
Ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas sniegto informāciju (lietas lapa 43.) apstiprinās, ka parādnieka vietā izmaksāti uzturlīdzekļi par laiku
no 2018. gada 19. septembra līdz 2020. gada 31. decembrim. Tāpat no prasītājas iesniegtā konta pārskata (lietas lapa 38.-39.) par laiku no 2021.
gada 1. janvāra līdz 2021. gada 28. februārim apstiprinās, tostarp, ka prasītāja saņēma maksājumus no Uzturlīdzekļu garantiju fonda par janvāra un
februāra mēnesi.
Tāpat no atbildētāja iesniegtajiem maksājuma paziņojumiem (lietas lapa 33., 34.) redzams, ka atbildētājs uzturlīdzekļu maksājumus 2021. gada
janvārī un februārī veica Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijai.
Tādējādi minētais apstiprina, ka atbildētājs neveic maksājumus bērnu uzturēšanai tieši prasītājai pats, bet tos joprojām viņa vietā prasītājai izmaksā
Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija.
[5.3] Saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumu Nr. 37 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 2. punktu,
katra vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma
sasniegšanai – 25 procentu apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, un katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz
18 gadu vecuma sasniegšanai – 30 procentu apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.
Ministru kabineta 2019. gada 10. decembra noteikumu Nr. 616 “Noteikumi par uzturlīdzekļu apmēru, ko izmaksā no Uzturlīdzekļu garantijas
fonda” 3.2. punkts noteic izmaksājamo summu 129 EUR katram bērnam no septiņu gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai (..),
savukārt atbilstoši Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumu Nr. 37 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 2. punktam,
Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumu Nr. 656 „Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un
minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu” 2. punktam (ar grozījumiem, kas stājās spēkā 2021. gada 1. janvārī), mainoties minimālās mēneša darba
algas likmei, uzturlīdzekļu apmērs no 2021. gada 1. janvāra bērniem no septiņu gadu vecuma palielinājās no 129 EUR līdz 150 EUR apmēram.
Tā kā Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksāto uzturlīdzekļu apmērs no 2021. gada 1. janvāra ir mazāks nekā valstī noteiktais minimālo uzturlīdzekļu
apmērs katram bērnam, tad prasītāja atbilstoši Civilprocesa likuma 250.19 panta (21 ) daļas 2. punktam tiesīga vērsties tiesā ar prasību par uzturlīdzekļu
piedziņu vienkāršotās procedūras kārtībā, jo prasības apmērs pārsniedz apmēru, kādā uzturlīdzekļi tiek izmaksāti no Uzturlīdzekļu garantiju fonda.
Saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 14. panta pirmās daļas 14. punktu, Fonda administrācija izbeidz uzturlīdzekļu izmaksu, ja iestājies
vismaz viens no šādiem apstākļiem: spēkā stājies tiesas nolēmums par uzturlīdzekļu piedziņu (..).
Tā kā lietā noskaidrots, ka ikdienas aizgādību pār pušu kopīgajiem nepilngadīgajiem bērniem īsteno prasītāja, pie kuras bērni dzīvo un kuru uzturam
nepieciešams regulāri saņemt līdzekļus, lai prasītāja varētu ar tiem rīkoties un savlaicīgi plānot bērnu aprūpei nepieciešamos izdevumus, savukārt
atbildētājs uzturlīdzekļu maksājumus prasītājai labprātīgi regulāri neveica, līdz ar ko nav apšaubāms, ka prasītājai ir tiesības prasīt līdzekļus bērnu uzturam
piedzīt ar tiesas palīdzību un atbildētājam ir pienākums veikt prasītājai regulārus uzturlīdzekļu maksājumus bērnu uzturēšanai pieprasītajā apmērā – 150
EUR katram bērnam.
[5.4] Tā kā saskaņā ar Civillikuma 177. pantu līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā, tad uzturlīdzekļi piedzenami līdz bērna
pilngadībai, jo pēc pilngadības sasniegšanas bērns pats var realizēt savas tiesības prasīt uzturlīdzekļu piedziņu.
Judikatūrā ir nostiprinātas atziņas, ka tiesības uz uzturlīdzekļu piedziņu ir no brīža, kad persona, kurai ir prasījuma tiesības, ir vērsusies tiesā (skat.,
piemēram, Senāta 2009.gada 9.septembra spriedumu lietā SKC-208/2009; Senāta 2007.gada 29.augusta spriedumu lietā SKC-556/2007 un
Senāta 2010. gada 27. janvāra spriedumu lietā SKC-254/2010), līdz ar ko uzturlīdzekļi ir nosakāmi no dienas, kad prasība iesniegta tiesā, t. i., no
2021. gada 7. janvāra.
[5.5] Attiecībā par atbildētāja iebildumiem par uzturlīdzekļu maksāšanas turpmāku periodu, kad bērni ilgstoši atrastos pie atbildētāja, tiesa ņem
vērā prasītājas atsauksmē sniegtās ziņas, pret kurām neiebilda arī atbildētājs, proti, ka par laiku 2019. gadā, kad divi bērni atradās pie atbildētāja,
uzturlīdzekļi netika prasīti un netika maksāti, savukārt šobrīd bērnu dzīvesvieta nav mainīta un nav arī zināms kādu laika periodu bērni turpmāk vēlēsies
pavadīt pie atbildētāja.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 203. panta ceturto daļu, ja pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies spriedums, ar kuru no atbildētāja piespriesti
periodiski maksājumi, mainās apstākļi, kas ietekmē maksājumu apmēra vai ilguma noteikšanu, katra puse ir tiesīga, iesniedzot jaunu prasību, prasīt
maksājumu apmēra vai termiņa grozīšanu.
Saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 13. panta (21) daļu, uzturlīdzekļus no Fonda neizmaksā par periodu, kurā iesniedzējs ir saņēmis
uzturlīdzekļus vismaz tādā apmērā, kāds tiktu izmaksāts no Fonda.
Tāpat, ņemot vērā, ka no Uzturlīdzekļu garantiju fonda šobrīd prasītājai tiek izmaksāti uzturlīdzekļi atbildētāja vietā, tad jau samaksātie uzturlīdzekļi
ņemami vērā pie uzturlīdzekļu piedziņas no atbildētāja prasītājas labā un ieskaitāmi piedzenamajos uzturlīdzekļos kā saņemti.
[6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 35. panta pirmās daļas 3. punktu prasības summa prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu ir maksājamu kopsumma
par vienu gadu. Līdz ar to prasības summa no kuras veicama valsts nodeva par apmierināto uzturlīdzekļu prasījumu ir 5400 EUR (150 EUR x 3 bērniem
x 12 mēneši), par ko atbilstoši Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļas 1. punkta “b” apakšpunktam maksājama valsts nodeva 450,64 EUR.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5. punktu un lietas uzziņas lapā fiksētajiem izdevumiem lietā radās ar lietas izskatīšanu
saistītie izdevumi 1,41 EUR.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 33. pantu, 34. panta pirmās daļas 1. punkta “b” apakšpunktu, 35. panta pirmās daļas 3. punktu, 39. panta
pirmās daļas 5. punktu, 42. panta pirmo daļu, 43. panta pirmās daļas 3. punktu, no atbildētāja valsts ienākumos piedzenami tiesas izdevumi: valsts
nodeva 450,64 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 1,41 EUR.
[7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, tiesa uzskata, ka sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesas izdevumu piedziņu valsts labā
nosakāms termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 42. panta pirmo daļu, 93. pantu, 96. panta piekto daļu, 193., 195., 204.1, 250.25 un 250.27 pantu, tiesa
nosprieda
Apmierināt prasību.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus bērnu /pers. C/, personas
kods /personas kods/, /pers. D/, personas kods /personas kods/, un /pers. E/, personas kods /personas kods/, uzturam 150 EUR (viens simts
piecdesmit euro) mēnesī katram bērnam, bet ne mazāk kā 30 % (trīsdesmit procentu) apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba
algas katru mēnesi, sākot no 2021. gada 7. janvāra līdz attiecīgā bērna pilngadībai, un ņemot vērā Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas
izmaksātos uzturlīdzekļus /pers. B/ vietā.
Uzturlīdzekļu samaksa veicama /pers. A/ norēķinu kontā Nr. /numurs/, AS “Citadele banka”.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos tiesas izdevumus: valsts nodevu 450,64 EUR (četri simti piecdesmit euro,
64 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,41 EUR (viens euro, 41 cents).
Valsts nodeva iemaksājama sekojošā kontā: saņēmējs - Valsts kase, NMR 90000050138; Konta Nr. LV55TREL1060190911200; BIC kods
TRELLV22, iemaksas mērķis: dati lietas identificēšanai.
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami sekojošā kontā: saņēmējs - Tiesu administrācija, konta Nr. LV51TREL2190458019000,
reģistrācijas Nr. 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 (atbildētāja vārds, uzvārds).
Sprieduma daļā par tiesas izdevumu piedziņu valsts ienākumos labprātīgas izpildes gadījumā maksājumu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas
pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, Jēzusbaznīcas ielā 6, Rīgā.
Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Saīsināts spriedums sastādīts 2021. gada 8. aprīlī.
Saīsināts spriedums nav pārsūdzams.
Sprieduma sastādīšanas lūgumu var iesniegt rakstveidā 10 (desmit) dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma.
Sprieduma sastādīšanas lūguma gadījumā sprieduma noraksts būs pieejams Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas kancelejā 2021. gada 29.
aprīlī.
Spriedumu, kas tiks sastādīts atbilstoši Civilprocesa likuma 193. pantam, lietas dalībnieki var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesai 20 dienu laikā no
sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā Jēzusbaznīcas ielā 6, Rīgā, LV-1050.
Spriedums sastādīts un pieejams no 2021. gada 29. aprīļa.
Tiesnese (personiskais paraksts) I.Meldere