Court orders management company to collect maintenance fees, contract penalty, and legal interest from resident.

Lietas Nr. C30390815 Lietas arhīva Nr. C-3908-15/20 SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2015.gada 18.augustā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā : tiesnese I.Casno izskatīja rakstveida procesā civillietu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

Prasītājs SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” iesniedzis tiesā maza apmēra prasību pret atbildētāju /pers. A/ par dzīvojamās mājas uzturēšanas, apsaimniekošanas maksas un saņemto pakalpojumu parāda piedziņu. Prasības pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar 2003.gada 14.februāra nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu Nr.Di-03-77-lī daudzdzīvokļu māja /adrese/ nodota Rīgas pašvaldības uzņēmuma bezpeļņas organizācijas namu pārvaldes “Jugla” pārvaldīšanā. 2004.gada 1.novembrī, pamatojoties uz Rīgas domes 2004.gada 19.oktobra lēmumu Nr.3549, Rīgas pašvaldības uzņēmums bezpeļņas organizācija namu pārvalde “Jugla” tika reorganizēta Latvijas Republikas komercreģistrā par Rīgas pašvaldības SIA “Juglas nami”.

Savukārt ar 2010.gada 29.decembri Rīgas pašvaldības SIA “Juglas nami” tika reorganizēta un reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā par SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, kurš ir reorganizētā uzņēmuma tiesību un saistību pārņēmējs. Pamatojoties uz 2002.gada 22.augusta pirkuma līgumu, atbildētājai pieder īpašuma tiesības uz dzīvokli līdz dzīvojamās mājas privatizācijai /adrese/. Pamatojoties uz 2005.gada 19.jūlijā ar Rīgas pilsētas valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisiju noslēgto pirkuma līgumu, 2005.gada 8.decembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatā reģistrētas atbildētājas īpašuma tiesības uz dzīvokli /adrese/ un domājamo daļu no kopīpašumā esošās daļas ar kadastra numuru /numurs /. 2002.gada 22.augustā starp prasītāju un atbildētāju noslēgts dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums.

Prasītājs norāda, ka, saskaņā ar noslēgto līgumu atbildētāja apņēmās segt visus izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas /adrese/ uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī maksāt par saņemtajiem pakalpojumiem. Bez tam, saskaņā ar līguma 3.4. punktu līgumā noteikto maksājumu kavējumu gadījumos atbildētāja apņēmās maksāt līgumsodu 1% apmērā no kopējās parāda summas. Turklāt, saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta prasībām atbildētājas pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā un segt tās izdevumus, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu.

Neskatoties uz to, ka nekādi šķēršļi atbildētājai lietot savā īpašumā esošo dzīvokli nav likti, maksājumi netiek veikti savlaicīgi un pilnā apmērā, kā rezultātā izveidojies parāds. Prasībā norādīts, ka atbildētājas parāds par dzīvojamās mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu un saņemtajiem pakalpojumiem izveidojies par laika periodu no 2014.gada 1.marta līdz 2015.gada 1.martam un sastāda 1044,23 EUR. Bez tam par laika periodu no 2014.gada 10.jūnija līdz 2015.gada 1.martam prasītājs aprēķinājis līgumsodu, kas sastāda 104,42 EUR, un par laika periodu no 2015.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 1.martam prasītājs aprēķinājis likumiskos procentus, kas sastāda 8,63 EUR.

Pamatojoties uz Civillikuma 994., 1587., 1651., 1662., 1779., 1828.pantu 1652.panta trešo daļu, Dzīvokļa īpašuma likuma 3. un 10.pantu, prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas pamatparādu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, apsaimniekošanu un saņemtajiem pakalpojumiem 1044,23 EUR, līgumsodu 104,42 EUR, likumiskos procentus 8,63 EUR t.i. kopā 1157,28 EUR, valsts nodevu 173,59 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR, kā arī noteikt prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā no galvenā parāda.

2015.gada 22.aprīlī atbildētājai /pers. A/ uz viņas deklarēto dzīves vietas adresi nosūtīts maza apmēra prasības pieteikuma noraksts, nosakot termiņu paskaidrojumu sniegšanai līdz 2015.gada 25.maijam. Atbildētāja paskaidrojumus norādītājā termiņā nav iesniegusi. No lietas materiāliem redzams, ka atbildētājai nosūtītais prasības pieteikuma noraksts atsūtīts atpakaļ tiesai ar norādi, ka sūtījumam beidzies glabāšanas laiks. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmo daļu, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu. Atbilstoši minētā panta otrajai daļai tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu. Atbilstoši minētajai likuma normai tiesa atzīst, ka atbildētāja /pers. A/ ir informēta gan par celto prasību, gan par lietas izskatīšanu rakstveida procesā. Ņemot vērā, ka lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, tiesa, pamatojoties uz Civilprocesa likuma

250.25 panta pirmo daļu, lietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir paziņots.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnā apmērā. No lietas materiāliem, t.i. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas Zemesgrāmatu nodaļas izdrukas redzams, ka atbildētājai /pers. A/ pieder dzīvokļa īpašums Nr.33 un 4531/356432 kopīpašuma domājamās daļas no daudzdzīvokļu mājas /adrese/ ( lietas 31.lapa). Saskaņā ar 2003.gada 14.februāra nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu Nr.Di-03-77-lī daudzdzīvokļu māja /adrese/ nodota Rīgas pašvaldības uzņēmuma bezpeļņas organizācijas namu pārvaldes “Jugla” pārvaldīšanā ( lietas 8.-21.lapa).

Pamatojoties uz Rīgas domes 2004.gada 19.oktobra lēmumu Nr.3549, Rīgas pašvaldības uzņēmums bezpeļņas organizācija namu pārvalde “Jugla” 2004.gada 1.novembrī tika reorganizēta Latvijas Republikas komercreģistrā par Rīgas pašvaldības SIA “Juglas nami” ( lietas 22.-24.lapa). No Lursoft Uzņēmumu datu bāzes izziņas redzams, ka ar 2010.gada 29.decembri Rīgas pašvaldības SIA “Juglas nami” tika reorganizēta un reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā par SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, kurš ir reorganizētā uzņēmuma tiesību un saistību pārņēmēja ( lietas 35.-36.lapa).

Lietā nodibināts, ka 2002.gada 22.augustā starp namu pārvaldi “Jugla” un /pers. A/ tika noslēgts dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums Nr.P411 (lietas 25.-28.lapa). Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesiski noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Dzīvokļa īpašnieku pienākums veikt maksājumus par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī komunālos maksājumus izriet arī no likuma.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana), kā arī segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā. Atbilstoši minētā likuma 13.pantam dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

Lietā nodibināts, ka atbildētāja /pers. A/ nav pildījusi savas saistības, kā rezultātā ir izveidojies parāds par dzīvojamās mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu un saņemtajiem pakalpojumiem. No lietā iesniegtā 2015.gada 31.marta parāda aprēķina izriet, ka laika periodā no 2014.gada 1.marta līdz 2015.gada 1.martam pamatparāds par dzīvokļa īpašuma Nr.33, /adrese/, uzturēšanu, apsaimniekošanu un saņemtajiem pakalpojumiem sastāda 1044,23 EUR ( lietas 34.lapa). Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja norādīto atbildētājas parāda summas apmēru, kā arī nav pamata apšaubīt parāda esamību, jo saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Tādejādi atbilstoši lietā iesniegtajam parāda aprēķinam, kuru atbildētāja nav apstrīdējusi, tiesa atzīst, ka no atbildētājas prasītāja labā piedzenams dzīvojamās mājas uzturēšanu, apsaimniekošanas un saņemto pakalpojumu parāds 1044,23 EUR. Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas līgumsodu 104,42 EUR apmērā, kas saskaņā ar līguma 3.4.punktu ir aprēķināts 0.1% apmērā no kopējās parāda summas par laika periodu no 2014.gada 10.jūnija līdz 2015.gada 1.martam. Atbilstoši dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma 3.4.punktam, ja maksājumi par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, komunālie maksājumi, kas izdarāmi vienlaikus ar maksājumiem par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, tiek veikti ar kavējumu, par katru nokavēto dienu maksājama soda nauda 0,1% apmērā no kopējās parāda summas.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Savukārt atbilstoši Civillikuma 1717.pantam līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei. Lietas izskatīšanas laikā ir konstatēta atbildētājas saistību neizpilde pret prasītāju. Tiesa, vērtējot līgumsoda apmēra atbilstību Patērētāju tiesību aizsardzības likuma noteikumiem, ka līgumsoda apmērs nedrīkst nostādīt patērētāju neizdevīgā stāvoklī, atzīst, ka piedzenamais līgumsoda apmērs samērojot to ar parāda summas apmēru un atbildētājas maksājumu termiņu kavējumu, ir samērīgs un taisnīgs, jo nepārsniedz Civillikuma 1716.panta trešajā daļā noteiktos 10% no parāda pamatsummas.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka no atbildētājas piedzenams līgumsods prasītāja norādītajā apmērā, t.i. 104,42 EUR. Prasītājs, pamatojoties uz Civillikuma 1759.pantu, lūdz piedzīt no atbildētājas likumiskos nokavējuma procentus. Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Savukārt Civillikuma 1765.panta pirmā daļa noteic, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Ņemot vērā, ka atbildētāja kavējusi maksājumu termiņus, tiesa atzīst, ka prasītājam saskaņā ar Civillikuma 1756., 1759.pantiem ir tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos procentus, kas saskaņā ar prasītāja sastādīto aprēķinu par laika periodu no 2015.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 1.martam sastāda 8,63 EUR. Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu prasītājam piedzenams dzīvojamās mājas pārvaldīšanas, apsaimniekošanas un saņemto pakalpojumu parāds 1044,23 EUR, līgumsods par laika periodu no 2014.gada 10.jūnija līdz 2015.gada 1.martam 104,42 EUR un likumiskie procenti par laika periodu no 2015.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 1.martam 8,63 EUR, kopā piedzenot 1157,28 EUR.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195.pantu prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6% gadā no pamatparāda, t.i. no 1044,23 EUR, ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu. Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa paredz, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu prasītājam piedzenami tiesas izdevumi 178,29 EUR, kas sastāv no samaksātās valsts nodevas par prasības pieteikumu 173,59 EUR apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītiem izdevumiem 4.70 EUR apmērā.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājai nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei. Minētais termiņš skaitāms no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 93., 97., 193., 195., 204. 1, 250.25 pantu un 250.27 panta otro daļu, tiesa

nosprieda:

Prasību apmierināt. Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģ.Nr. 40103362321, dzīvojamās mājas pārvaldīšanas, apsaimniekošanas un saņemto pakalpojumu parādu 1044,23 EUR, līgumsodu par laika periodu no 2014.gada 10.jūnija līdz 2015.gada 1.martam 104,42 EUR, likumiskos procentus par laika periodu no 2015.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 1.martam 8,63 EUR, un tiesas izdevumus 178,29 EUR, t.i. kopā 1335,57 EUR (viens tūkstotis trīs simti trīsdesmit trīs euro 57 centus). Parāda samaksa veicama SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” kontā – AS “Citadele banka”, konta Nr.LV83PARX0013044380019. Noteikt prasītāja tiesības no /pers. A/ par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6% gadā no parāda, t.i. no 1044,23 EUR, ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu. Noteikt, ka spriedums izpildāms labprātīgi 10 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese I.Casno