Court orders bank to collect loan principal, interest, penalty, and costs from defaulting borrower in Latvia.

Lieta Nr. C17085814

Nr. C-0858-14/01

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā 2014.gada 20.jūnijā

Jūrmalas pilsētas tiesa

tiesnese S.Beļajeva

ar tiesas sēdes sekretāri I.Štokmani,

piedaloties prasītāja pārstāvei /pers. B/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu AS „DNB banka” prasībā pret /pers. C/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2014.gada 21.martā tiesā saņemts AS „DNB banka” prasības pieteikums pret atbildētāju /pers. C/ par parāda piedziņu. Prasības

pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar 2003.gada 9.maija Hipotekārā kredīta līgumu, AS “NORD/LB Latvija” (pēc nosaukuma maiņas

AS “DNB banka”) izsniedza atbildētājai /pers. D/ (pēc uzvārda maiņas – /uzvārds/) kredītu USD 21000,00 apmērā ar darbības

termiņu līdz 2028.gada 8.maijam, ar procentu likmi USD 3 mēnešu LIBOR + nemainīgā likme 3,5% gadā. 2003.gada 12.maijā

noslēgti grozījumi Nr.1, bet 2005.gada 5.janvārī grozījumi Nr.2 Kredīta līgumā. Ar 2005.gada 22.marta grozījumiem Nr.3 Kredīta līgumā

procentu mainīgā likme mainīta uz 2,5% gadā. Ar 2005.gada 19.maija grozījumiem Nr.4 Kredīta līgumā puses vienojās, ka kredīta

valūta tiek mainīta uz euro. Kredītņēmējai tika izsniegts papildus kredīts EUR 5700,00 apmērā. Procentu likme tika mainīta uz EUR 3

mēnešu EURIBOR + nemainīgā procentu likme 2,5% gadā. Ar 2005.gada 24.augusta grozījumiem Nr.5 Kredīta līgumā puses

vienojās, ka banka izsniedz papildus kredīta daļu Ls 3769,67, pārskaitot to uz tiesu izpildītāja A.Spores depozīta kontu. Banka

aizņēmējai izsniedza atlikušo papildus kredīta daļu EUR 260,36 apmērā. Ar 2006.gada 23.novembra grozījumiem Nr.6 Kredīta līgumā

nemainīgā procentu likme mainīta uz 1% gadā. Kopējā atbildētājai izsniegtā summa ir EUR 21923,18. No Kredīta līguma izrietošo

saistību izpilde nodrošināta ar hipotēku uz atbildētājai piederošo nekustamo īpašumu – dzīvokli Nr./adrese/, par ko starp pusēm

2003.gada 9.maijā noslēgts Ķīlas līgums. Saskaņā ar Kredīta līguma noteikumiem, ja atbildētāja neatmaksā kredītu vai nesamaksā

procentus līgumā noteiktajos termiņos un apmēros, tad maksājams līgumsods 0,3% apmērā no kavētās summas par katru kavēto

dienu. Atbildētāja kavē pamatsummas maksājumus no 2012.gada 2.maija un procentu maksājumus no 2012.gada 1.jūnija, līdz ar to

uz 2013.gada 17.decembri līgumsods sastāda EUR 1636,77. Nesamaksātais līgumsods aprēķināts par laika periodu no 2012.gada

1.jūnija līdz 2013.gada 16.decembrim. Kredīta līguma II daļas 8.2.punktu prasītājs nepiemēro un līgumsodu 10% apmērā piedzīt

nelūdz. Atbildētājai bija jāveic pamatsummas un procentu maksājumi saskaņā ar grafiku. Atbildētāja kavē procentu samaksu no

1012.gada 1.jūnija, līdz ar to uz 2013.gada 17.decembri kavētie līgumiskie procenti ir EUR 321,77. Nesamaksātie līgumiskie procenti

aprēķināti par laika periodu no 2012.gada 2.maija līd z 2013.gada 16.decembrim. Atbildētāja kavē kredīta pamatsummas

maksājumus no 2012.gada 2.maija un procentu maksājumus no 2012.gada 1.jūnija. Ņemot vērā minēto, prasītājs vienpusēji atkāpās

no Kredīta līguma ar 2013.gada 17.decembri un saskaņā ar Kredīta līguma noteikumiem, pieprasa kredīta atmaksu un citu Kredīta

līgumā noteikto saistību izpildi. Parāds uz 2013.gada 17.decembri sastāda EUR 17861,17, ko veido pamatsummas parāds EUR

15902,63, procentu parāds EUR 321,77, līgumsods EUR 1636,77. Ņemot vērā to, ka atbildētāja noteiktajā termiņā neiesniedza

prasītājam pierādījumus par apdrošināšanas samaksas veikšanu, prasītājs saskaņā ar līguma noteikumiem, veica apdrošināšanas

samaksu Ls 82,42 jeb EUR 117,27 apmērā, kas ir prasītājam nodarītie zaudējumi. 2013.gada 17.decembrī atbildētājai nosūtīts

pirmstiesas brīdinājums par parāda saistībām un noteikts termiņš parāda samaksai – 2014.gada 17.janvāris. Prasītājs, pamatojoties

uz Civillikuma 1., 5., 1278., 1280., 1286., 1309., 1319., 1587., 1651.pantu, 1652.panta 3.punktu, 1716., 1717., 1720., 1722., 1753.,

1754., 1755., 1756., 1757., 1764., 1765., 1775., 1779., 1934., 1943.pantu, 1946.panta pirmo daļu, Civilprocesa likuma 1.pantu,

25.panta pirmās daļas 2.punktu, 34., 41., 78., 80., 127., 128., 129., 130., 195.pantu, lūdz piedzīt no atbildētājas parādu EUR

17861,17, ko veido pamatsumma EUR 15902,63, līgumiskie procenti par aizdevuma lietošanu EUR 321,77 un līgumsods EUR

1636,77, lūdz piedzīt zaudējumus par apdrošināšanu EUR 117,27 un visus tiesāšanās izdevumus, kā arī lūdz noteikt tiesības saņemt

no atbildētājas likumiskos procentus 6% gadā no nesamaksātās pamatsummas līdz sprieduma izpildei.

Atbildētāja rakstveida paskaidrojumus vai iebildumus par prasību tiesai nav sniegusi.

Tiesas sēdē prasītāja pārstāve uzturēja prasību uz prasības pieteikumā minētajiem pamatiem, papildus norādot, ka procenti un

līgumsods aprēķināti par laiku līdz bankas vienpusējai atkāpšanās no līguma.

Atbildētāja uz tiesas sēdi neieradās, par savas neierašanās iemesliem tiesai nav ziņojusi. Par tiesas sēdes laiku un vietu

atbildētājai paziņots likumā noteiktā kārtībā, nosūtot tiesas pavēsti uz atbildētājas deklarēto dzīvesvietu. Tiesā nav saņemti

atbildētājas lūgumi atlikt lietas izskatīšanu vai izskatīt lietu bez atbildētājas klātbūtnes tiesas sēdē.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu, tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās

dzīvesvietas adreses (…). Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē (…).

Pie šādiem apstākļiem tiesa, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 74.panta septītās daļas 1.punktu un 156.panta pirmo daļu, atzīst,

ka lietas izskatīšana iespējama bez atbildētājas klātbūtnes tiesas sēdē.

Civilprocesa likuma 208.1panta pirmā daļa noteic, ka aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā,

kurā atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās

iemeslu.

Tiesa atzīst, ka ir iestājies Civilprocesa likuma 208.1pantā paredzētais gadījums, kad ir taisāms aizmuguriskais spriedums, un nav

saskatāmi Civilprocesa likuma 208.1panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi aizmuguriska sprieduma taisīšanai.

Motīvu daļa

Noklausījusies prasītāja pārstāves paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi lietā esošos rakstveida

pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota, pierādīta un apmierināma.

Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu, saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Lietā konstatēts, ka atbildētāja līgumsaistības ir uzņēmusies 2003.gada 9.maijā noslēdzot ar AS “DNB banka” (pirms nosaukuma

maiņas AS “NORD/LB Latvija” – izdruka no Lursoft Uzņēmumu reģistra datu bāzes – lietas 75.lapa) Hipotekārā kredīta līgumu

Nr.6763/03H00 (ar vēlākiem grozījumiem) (lietas 10.-25.lapa), saskaņā ar kuru, atbildētājai izsniegts aizdevums EUR 21923,18

kopējā apmērā. Aizdevums izsniegts ar atmaksas termiņu līdz 2028.gada 8.maijam (līguma 1.daļas 8.punkts), ar procentu likmi 3

mēnešu EURIBOR un nemainīgo likmi 1% gadā, paredzot, ka maksājumi veicami ar ikmēneša maksājumiem, saskaņā ar grafiku.

Līguma 2.daļas 8.punktā pielīgti nosacījumi par līgumsoda apmēru un piemērošanas kārtību.

Bez tam lietā konstatēts, ka 2003.gada 9.maijā starp pusēm noslēgts Ķīlas līgums Nr.673/03H00-1 (lietas 26.-28.lapa), saskaņā ar

kuru atbildētāja par labu bankai ieķīlājusi viņai piederošo nekustamo īpašumu – dzīvokli /adrese A/, kā nodrošinājumu visu no kredīta

līguma izrietošo prasījumu nodrošināšanai, tajā skaitā – kredīta pamatsummas, procentu, līgumsoda un visu citu saistību, kas izriet no

kredīta līguma, un visu citu izdevumu, kādi var rasties saskaņā ar kredīta līgumu, nodrošināšanai.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai

zaudējumus.

Atbilstoši Civillikuma 1590.pantam, katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi

otra puse.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 104.panta pirmo daļu, pušu un trešo personu paskaidrojumi, kuri ietver ziņas par faktiem, uz

kuriem pamatoti viņu prasījumi vai iebildumi, atzīstami par pierādījumiem, ja tos apstiprina citi tiesas sēdē pārbaudīti un novērtēti

pierādījumi.

Lemjot par prasības pamatotību, tiesa vērtē tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus un lietā esošos rakstveida pierādījumus.

Ar lietas materiāliem ir pierādīts, ka prasītājs uzņemtās saistības ir pilnībā izpildījis un atbildētājai ir izsniedzis kredītu EUR 21923,18

apmērā, ko apstiprina lietā esošie maksājuma uzdevumi kredīta pārskaitījumam (lietas 29.-31.lapa).

Kā norādījis prasītājs, atbildētāja ar līgumu uzņemtās saistības nav pildījusi pienācīgi, jo nav veikusi maksājumus kredīta līgumā

pielīgtajā kārtībā. Kredīta pamatsummas maksājumus atbildētāja kavējusi kopš 2012.gada 2.maija, bet procentu maksājumus kopš

2012.gada 1.jūnija. Atbildētājas veiktos maksājumus apstiprina lietā esošie kredīta pamatsummas un procentu maksājumu

apkopojumi (lietas 43.- 52.lapa).

Ņemot vērā to, ka atbildētāja nepildīja ar līgumu pielīgtās saistības, prasītājs ar 2013.gada 17.decembri atkāpās no kredīta līguma.

Tiesa konstatē, ka šādas prasītāja tiesības ir pielīgtas kredīta līguma 2.daļas 9.2.1.punktā.

Lietā konstatēts, ka 2013.gada 17.decembrī prasītājs nosūtījis atbildētājai pirmstiesas brīdinājumu, paziņojot par atkāpšanos no

kredīta līguma un lūdzot līdz 2014.gada 17.janvārim samaksāt visu no kredīta līguma izrietošo parādu un zaudējumus (lietas 62.lapa).

No lietas materiāliem izriet, ka arī pēc brīdinājuma nosūtīšanas parāds nav samaksāts.

Lietā konstatēts, ka atbildētāja nav izmantojusi savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības – nav sniegusi rakstveida

paskaidrojumus, nav cēlusi iebildumus par prasību, nav apstrīdējusi prasības pieteikumā minētos faktus, kā arī nav tiesā iesniegusi

pierādījumus, ka būtu veikta parāda samaksa, no kā secināms, ka atbildētājai nav pamatotu iebildumu pret prasību. Līdz ar to

atzīstams, ka prasības pieteikumā norādītos apstākļus apstiprina lietā iesniegtie rakstveida pierādījumi. Turklāt saskaņā ar

Civillikuma 1838.pantu, samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Minēto vērā ņemot, tiesa atzīst, ka ir pierādīta saistību neizpilde no atbildētājas puses un prasībā norādītās kredīta pamatsummas

EUR 15902,63 parāda esamība.

Tiesa atzīst, ka pamatots ir arī prasījums par lietošanas procentu EUR 321,77 piedziņu, kas aprēķināti par periodu no 2012.gada

2.maija līdz 2013.gada 16.decembrim, jo lietošanas procentu maksāšanas pienākums izriet no Civillikuma 1753.panta, kas nosaka,

ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu vai

kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu, Civillikuma 1756.panta, kur noteikts, ka pienākums maksāt procentus

pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu, kā arī no Civillikuma 1764.panta, kas paredz, ka visādos mantiskos darījumos

un aktos, kas nodibina pienākumu maksāt procentus, atļauts nolīgt procentus, kuru apmēru var noteikt līdzēji savstarpēji

vienojoties (...).

Ņemot vērā, ka lietā ir pierādīts apstāklis, ka atbildētāja nav veikusi kredīta pamatsummas atmaksu, tiesa atzīst par pierādītu

atbildētājas pienākumu maksāt procentus par kredīta līdzekļu lietošanu prasītāja norādītajā apmērā.

Bez tam, prasītājs lūdz piedzīt līgumsodu EUR 1636,77 apmērā.

Saskaņā ar kredīta līguma 2.daļas 8.1.punktu, atbildētājai noteikts pienākums maksāt līgumsodu 0,3% apmērā dienā no kavētās

summas, ja aizņēmēja neatmaksā kredītu vai nesamaksā procentus līgumā noteiktajos termiņos un apmēros.

Tiesa atzīst, ka līgumsods ir saistību pastiprinājums un iedarbojas kā nelabvēlīgu seku draudi atbildētājai saistību neizpildes

gadījumā, kā to noteic Civillikuma 1716.pants.

Līgumsoda apmēru ir noteikuši paši līdzēji, atbildētāja minētajam līgumsodam ir piekritusi. Lietā nav konstatēts kāds no Civillikuma

1656.vai 1657.pantā norādītajiem gadījumiem, kad tiesa var atsvabināt parādnieku no tam neizdevīgām nokavējuma sekām.

Atbildētāja nav arī apstrīdējusi līgumā pielīgtos līgumsoda nosacījumus.

Izvērtējot pieprasītā līgumsoda apmēru, tiesa neatzīst to par nesamērīgu un netaisnīgu attiecībā pret atbildētāju kā patērētāju un

attiecībā pret pamatparāda apmēru, ņemot vērā, ka atbildētāja ar līgumu uzņēmusies saistības par līgumsoda samaksu, taču ar

līgumu uzņemtās maksājumu saistības nav pildījusi un ir pieļāvusi ilgstošu saistību neizpildi. Bez tam prasītājs līguma 2.daļas

8.2.punktā noteikto līgumsodu nepiemēro.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka nav pamata prasībā norādītā līgumsoda samazināšanai vai parādnieka atsvabināšanai no

pienākuma to maksāt atbilstoši Civillikuma 1724.1 panta nosacījumiem. Tiesas rīcībā nav pierādījumu, kas apliecinātu, ka atbildētāja

būtu veikusi kādus pasākumus saistību neizpildes novēršanai, līdz ar to tiesa atzīst, ka arī daļā par līgumsoda piedziņu prasība ir

apmierināma.

Bez tam, tiesa atzīst par pamatotu arī prasību daļā par apdrošināšanas samaksas EUR 117,27 apmērā piedziņu, jo nosacījumu par

atbildētājas pienākumu veikt ieķīlātā nekustamā īpašuma apdrošināšanu puses pielīgušas kredīta līguma 2.daļas 7.4.-7.7.punktā.

Atbildētāja šo pienākumu nav pildījusi, līdz ar to prasītājs veicis ieķīlātā nekustamā īpašuma apdrošināšanu par kopējo summu EUR

117,27, ko apstiprina lietā esošās apdrošināšanas polises un maksājumu dokumenti (lietas 32.-38.lapa).

Bez tam, prasītājs lūdz tam noteikt tiesības saņemt likumiskos procentus 6% apmērā gadā no nesamaksātās kredīta pamatsummas

par laiku līdz sprieduma izpildei.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda (...)

prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, tiesa atzīst prasītājam tiesības saņemt likumiskos

procentus 6% apmērā gadā no kredīta pamatsummas līdz sprieduma izpildes dienai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus.

Ievērojot minēto, no atbildētājas par labu prasītājam ir piedzenama valsts nodeva EUR 866,96 un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi EUR 4,70 apmērā.

Bez tam tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu valstij ir piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 2,12 apmērā -

starpība, kuru nav sedzis prasītājs, samaksājot ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus par tiesas dokumentu piegādāšanu, atbilstoši

Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam.

Rezolutīvā daļa

Vadoties no minētā un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 33., 39., 41.pantu, 93.panta pirmo daļu, 96.panta piekto daļu,

187.panta otro daļu, 193., 195., 204.1, 208.1 pantu, tiesa

nosprieda

Prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu AS „DNB banka”, reģ.Nr.40003024725 (bankas norēķinu konti naudas

līdzekļu iemaksai: LV67RIKO0007920000011 (EUR); LV82RIKO0007910000011 (USD); bankas kods RIKOLV2X, maksājuma

mērķis: līguma Nr.673/03H00), parāda pamatsummu EUR 15902,63, līgumiskos lietošanas procentus par laika periodu no

2012.gada 2.maija līdz 2013.gada 16.decembrim EUR 321,77, līgumsodu EUR 1636,77, apdrošināšanas maksu EUR 117,27, valsts

nodevu EUR 866,96 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70, kopā – EUR 18850,10 (astoņpadsmit tūkstoši, astoņi

simti piecdesmit euro, 10 euro centi).

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 2,12 (divi euro, 12

euro centi).

Noteikt AS „DNB banka” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. C/ likumiskos 6% gadā no parāda pamatsummas.

/pers. C//pers. C/ tiesības 10 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas spriedumu izpildīt labprātīgi.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par labu valstij iemaksājami, norādot šādus saņēmēja bankas rekvizītus: saņēmējs Tiesu

administrācija, NMR 90001672316, ar PVN apliekamās personas reģistrācijas numurs LV90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts

kase, BIC kods TRELLV22, konta numurs LV51TREL2190458019000. Maksājuma mērķī jānorāda ieņēmumu ekonomiskās

klasifikācijas kods – 21499 un civillietu identificējoša informācija. Tiesas izdevumu apmaksu apliecinošs dokuments iesniedzams

Jūrmalas pilsētas tiesas kancelejā.

Prasītājs ir tiesīgs spriedumu pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Rīgas apgabaltiesā,

apelācijas sūdzību iesniedzot Jūrmalas pilsētas tiesā.

Atbildētājs ir tiesīgs 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas iesniegt tiesai, kura spriedumu taisījusi,

pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese S.Beļajeva