Court orders individual to repay state-funded medical residency tuition due to voluntary withdrawal.

Lietas arhīva Nr. A42-01439-19/19

ECLI:LV:ADRJRIT:2019:1030.A420143919.2.S

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

RĪGAS TIESU NAMS

S P R I E D U

LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā 2019.gada 30.oktobrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese Aiga Putniņa,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz Veselības ministrijas pieteikumu par 2015.gada 26.augusta studiju

līguma Nr.9?15/2015/002588 izpildi un pienākuma uzlikšanu /pers. A/ atmaksāt rezidentūras studijām iztērētos valsts budžeta līdzekļus 4764,82 euro.

Aprakstošā daļa

[1] Rīgas Stradiņa universitāte (turpmāk – universitāte) 2015.gada 26.augustā noslēdza ar atbildētāju /pers. A/ (iepriekšējā uzvārdā /pers. A/)

studiju līgumu Nr.9?15/2015/002588 (lietas 7.–8.lapa) par studijām medicīnas rezidentūrā (specialitāte „Neatliekamās medicīnas ārsts”) valsts budžeta

finansētajās vietās.

Ar universitāte 2016.gada 16.septembra rīkojumu Nr.11?6/208/2016 (lietas 11.lapa) atbildētāja eksmatrikulēta no studējošo skaita pēc pašas

vēlēšanās.

[2] Universitāte ar 2018.gada 16.maija vēstuli Nr.51?17/32/2018 (lietas 12.–14.lapa) par atbildētājas eksmatrikulācijas faktu informēja

Veselības ministriju.

Ar Veselības ministrija 2018.gada 8.jūnijā lēmumu Nr.01?23.3/2418 ( lietas 15.–17.lapa) atbildētājai uzlikts par pienākumu atmaksāt rezidenta

apmācībai izlietotos valsts budžeta līdzekļus 4764,82 euro.

[3] Ņemot vērā, ka atbildētāja līdzekļu atmaksu neveica, Veselības ministrija vērsās ar pieteikumu tiesā par publiskā līguma izpildi.

Pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 30.augusta noteikumu Nr.685 ,,Rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras

finansēšanas kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr.685) 32. un 34.punktu personai, ja tā pārtrauc rezidentūras studijas no augstskolas neatkarīgu iemeslu

dēļ, ir pienākums atmaksāt rezidenta apmācībai izlietotos valsts budžeta līdzekļus. Atbildētājai, noslēdzot studiju līgumu, šāda kārtība bija jāapzinās, jo ar

studiju līguma 3.9.apakšpunktu atbildētājai uzlikts pienākums iepazīties ar medicīnas un veselības aprūpes nozari reglamentējošajiem normatīvajiem

aktiem.

[4] Paskaidrojumā tiesai atbildētāja pieteikumu neatzīst, norādot, ka par spīti tam, ka atbildētāja izstājās no studijām universitātē, atbildētāja nav

pametusi medicīnas studijas. Atbildētāja nolēma studēt par saviem līdzekļiem un 2016.gada 9.septembrī noslēdza līgumu ar Latvijas Universitāti par

medicīnas studijām specialitātē ,,Internā medicīna” (lietas 26.–27.lapa). Ņemot vērā, ka vairāki kursi atbildētājas izraudzītajā mācību programmā sakrīt

ar tiem, kurus atbildētāja iepriekš apguvusi, studējot rezidentūras medicīnas programmu neatliekamās medicīnas ārsta specialitātē, tie tika pielīdzināti un

ieskaitīti atbildētājas iegūtajos kredītpunktos. Tā kā atbildētāja tuvākajā laikā plāno pabeigt studijas un veltīt savu darbu Latvijas medicīnas nozarei, nevar

uzskatīt, ka izlietotie valsts budžeta līdzekļi būtu iztērēti velti. Turklāt atbildētāja valstij jau ir samaksājusi 7500 euro par maksas studijām.

[5] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 112. 1panta pirmo un ceturto daļu pirmās instances tiesā administratīvās lietas izskatīšana notiek

rakstveida procesā, izņemot, ja lietas izskatīšanu mutvārdu procesā tiesas sēdē lūdzis pieteicējs, kā arī atbildētājs – privātpersona lietās par publisko

tiesību līgumiem. Ņemot vērā, ka ne Veselības ministrija, ne atbildētāja nav lūgusi lietu izskatīt mutvārdu procesā tiesas sēdē, tiesa lietu izskata rakstveida

procesā.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, izvērtējot administratīvā procesa dalībnieku argumentus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka Veselības ministrijas pieteikums ir

apmierināms turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

[7] Veselības ministrija norāda, ka atbildētāja nav izpildījusi studiju līguma, kas uzskatāms par publisko tiesību līgumu, 3.9.apakšpunktu, saskaņā ar

kurā ietverto regulējumu, ja studiju programmas īstenošana saistīta ar medicīnas un/vai veselības aprūpes nozari, studējošais apņemas iepazīties un studiju

laikā ievērot attiecīgo nozari reglamentējošos normatīvos aktus. Veselības ministrijas ieskatā, šis līguma punkts uzliek par pienākumu rezidentam iepazīties

arī ar Noteikumiem Nr.685 un izpildīt saistības attiecībā uz valsts budžeta līdzekļu atmaksu, ņemot vērā, ka studijas ir pārtrauktas no augstskolas

neatkarīgu iemeslu dēļ.

Tādējādi, lai izvērtētu jautājumu par pienākuma uzlikšanu atbildētājai izpildīt līguma 3.9.apakšpunktu un atmaksāt par rezidentūru izlietotos valsts

budžeta līdzekļus, nepieciešams konstatēt, ka atbildētāja minēto līguma punktu nav izpildījusi.

[8] Ārstniecības likuma 57.pants noteic, ka rezidentu uzņemšanas, kā arī sadales kārtību un rezidentūras finansēšanas kārtību nosaka Ministru

kabinets.

Uz šā deleģējuma pamata ir izdoti Noteikumi Nr.685. Saskaņā ar noteikumos ietverto regulējumu, ja persona ir izslēgta no studējošo saraksta

nesekmības dēļ vai pārtrauc apmācību rezidentūrā no augstskolas neatkarīgu iemeslu dēļ, Veselības ministrija pieņem lēmumu par rezidenta apmācībai

izlietoto valsts budžeta līdzekļu atmaksu (32.punkts). Veselības ministrija aprēķina atmaksājamo valsts budžeta līdzekļu apmēru par personas faktisko

rezidentūras programmas studiju laiku saskaņā ar šo noteikumu 19.2.apakšpunktā noteiktajām izmaksām, izņemot rezidenta atlīdzības izdevumus

(33.punkts). Attiecīgi persona divu mēnešu laikā pēc šo noteikumu 32.punktā minētā lēmuma saņemšanas uzsāk šo noteikumu 33.punktā minēto līdzekļu

atmaksu un piecu kalendāra gadu laikā Veselības ministrijai atmaksā saņemtos valsts budžeta līdzekļus. Maksājumus veic katru mēnesi, gada laikā

atmaksājot ne mazāk kā piekto daļu no kopējās rezidenta apmācībai izlietoto valsts budžeta līdzekļu summas. Pēc maksājuma saņemšanas Veselības

ministrija atmaksātos valsts budžeta līdzekļus ieskaita valsts budžeta ieņēmumos (34.punkts).

No minētā normatīvā regulējuma izriet, ka personai, kura pārtrauc apmācību rezidentūrā no augstskolas neatkarīgu iemeslu dēļ, ir pienākums

atmaksāt par rezidentūru izlietotos valsts budžeta līdzekļus. Personai, kura tiek uzņemta rezidentūras studiju programmā, ir jāpārzina normatīvais

regulējums šajā jomā, ko tostarp paredz arī ar pieteicēju noslēgtā līguma 3.9.apakšpunkts.

[9] No lietas materiāliem izriet, ka atbildētāja no apmācībām rezidentūrā eksmatrikulēta pēc pašas vēlēšanās, tātad no augstskolas neatkarīgu

iemelsu dēļ.

Ņemot vērā minēto faktu, Veselības ministrija saskaņā ar Noteikumu Nr.685 32.punktu pamatoti ir pieņēmusi lēmumu par pienākumu uzlikšanu

atbildētājai atmaksāt rezidenta apmācībai izlietotos valsts budžeta līdzekļus 4764,82 euro, nosakot atmaksas grafiku atbilstoši minēto noteikumu

34.punkta nosacījumiem. Atbildētāja nav norādījusi, kā arī tiesa ex officio nekonstatē, ka atmaksājamo finanšu līdzekļu apmērs būtu noteikts patvaļīgi.

Tas atbilst faktiski iztērētajiem līdzekļiem par atbildētājas apmācību.

Veselības ministrija par pieņemto lēmumu atbildētāju ir informējusi, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nosūtot lēmumu uz atbildētājas deklarēto

dzīvesvietas adresi (lietas 18.lapa). Vienlaikus no lietas materiāliem tiesa nekonstatē, ka pēc lēmuma nosūtīšanas no atbildētājas būtu sekojusi kāda

rīcība, lai izpildītu līguma 3.9.apakšpunktu un attiecīgi atmaksātu rezidenta apmācībai izlietotos valsts budžeta līdzekļus. Tādējādi Veselības ministrija

pamatoti vērsās tiesā ar prasījumu par publiskā līguma izpildi.

[10] No atbildētājas iebildumu būtības izriet, ka tā lūdz pielīdzināt maksas rezidentūras studijas citā specioalitātē un universitātē valsts finansētai

rezidentūras apmācībai, lai nebūtu jāveic līdzekļu atmaksa.

Attiecībā uz minēto tiesa norāda, ka rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtība no valsts budžeta ir stingri reglamentēta.

Proti, no Noteikumiem Nr.685 izriet, ka no valsts budžeta līdzekļiem finansējamo vietu skaitu nosaka, ņemot vērā vairākus kritērijus, tostarp ārstniecības

iestāžu sniegto informāciju par nepieciešamo ārstu skaitu (3.punkts), tāpat Veselības ministrija katru gadu apstiprina rezidentu vietu skaitu sadalījumā pa

specialitātēm (4.punkts). Tādējādi valsts budžeta līdzekļu sadale nav nejauša, tā balstīta uz noteiktām prognozēm un aprēķiniem par attiecīgajā nozarē

nepieciešamo ārstu skaitu, līdz ar to brīvi izvēlēta maksas studiju rezidentūra nevar tikt pielīdzināta no valsts budžeta līdzekļiem finansētai rezidentūrai. Arī

Noteikumi Nr.685 paredz tikai vienu izņēmuma gadījumu, kad personu atbrīvo no saistībām (34.punkts), taču tāds konkrētajā gadījumā nav

konstatējams.

[11] Pastāvot iepriekš konstatētajiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka atbildētāja līgumu nav izpildījusi un tai uzliekams pienākums to izpildīt, proti,

atmaksāt tās rezidentūras studijām iztērētos valsts budžeta līdzekļus 4764,82 euro.

[12] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par

labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu.

Tiesa konstatē, ka Veselības ministrija par lietas ierosināšanu tiesā ir samaksājusi valsts nodevu 30 euro. Ievērojot to, ka Veselības ministrijas

pieteikums ir apmierināms, no atbildētājas par labu Veselības ministrijai piespriežama samaksātā valsts nodeva 30 euro.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246.–251.pantu, 256.1panta ceturto daļu un 289.–291.pantu, Administratīvā

rajona tiesa

nosprieda

Apmierināt Veselības ministrijas pieteikumu.

Uzlikt par pienākumu /pers. A/, personas kods /personas kods/, pareizi izpildīt ar Rīgas Stradiņa universitāti 2015.gada 26.augustā noslēgtā studiju

līguma Nr.9?15/2015/002588 3.9.apakšpunktu un atmaksāt rezidentūras studijām iztērētos valsts budžeta līdzekļus 4764,82 euro Veselības ministrijas

2018.gada 8.jūnija lēmumā Nr.01?23.3/2418 noteiktajā kārtībā.

Piespriest no atbildētājas /pers. A/ par labu Veselības ministrijai samaksāto valsts nodevu 30 euro.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese A.Putniņa