Court convicted defendant of fraud and identity theft, imposing suspended prison sentence and ordering compensation.

Lietas Nr. 12360000613

Lietas arhīva Nr. K34-0148-13

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Saldū 2013.gada 9.septembrī

Saldus rajona tiesa šādā sastāvā

tiesnese Selga Lapejeva,

ar tiesas sēdes sekretāri Gintu Ansbergu,

piedaloties prokuroram Kasparam Didzim,

iztiesāja atklātā tiesas sēdē Saldū, Tūristu ielā 3, krimināllietu, kurā

/pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzēta pēc Krimināllikuma 177.panta otrās daļas un 274.panta otrās

daļas.

Ap raksto šā d aļa

/pers. A/ personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās ar viltu ieguva svešu mantu (krāpšana) un izmantoja

nolaupītu dokumentu mantkārīgā nolūkā -

2012.gada naktī uz 17.aprīli /adrese/, persona, pret kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā, slepeni nolaupīja /pers.

C/ transportlīdzekļa vadītāja apliecību Nr./numurs/, tas ir – dokumentu, kurš piešķir tiesības vadīt atbilstošas kategorijas

transportlīdzekli, pēc kā 2012.gada 17.aprīlī /adrese/, parādīja nolaupīto vadītāja apliecību /pers. A/ un darīja viņai zināmu, ka apliecību

ir nolaupījis, kā arī vienojās ar /pers. A/ izkrāpt datoru, tas ir, ka viņa, uzdodoties par /pers. C/ un uzrādot nolaupīto /pers. C/

transportlīdzekļa vadītāja apliecību, iegādāsies veikalā datoru uz viņas vārda, pēc kā 2012.gada 17.aprīlī pēc plkst.17.00 abi kopīgi

aizbrauca uz /adrese/, tirdzniecības centru „Origo”, pa ceļam persona, pret kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā, iedeva

/pers. A/ iepriekš nozagto /pers. C/ transportlīdzekļa vadītāja apliecību Nr./numurs/, tirdzniecības centrā abi aizgāja uz sabiedrības ar

ierobežotu atbildību „Latvijas Mobilais Telefons” pārstāvja „DT Mobile” veikalu, kur persona, pret kuru kriminālprocess izdalīts

atsevišķā lietvedībā, izvēlējās izkrāpt portatīvo datoru „/nosaukums/” un vienojās ar pārdevēju par tā iegādi ar pakalpojumu „Mans

komplekts”, pēc kā /pers. A/, pēc iepriekšējas vienošanās ar personu, pret kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā,

apzinoties, ka /pers. C/ transportlīdzekļa vadītāja apliecība Nr./numurs/ ir iegūta noziedzīgā kārtā, tas ir, persona, pret kuru

kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā, to ir nolaupījusi, uzdodoties par /pers. C/ un uzrādot viņas transportlīdzekļa vadītāja

apliecību Nr./numurs/, kā /pers. C/ noslēdza LMT pakalpojuma līgumu Nr.25624878 ar pieslēguma veidu „Internets datorā 5”, līgumā,

vietā, kur jāparakstās abonentam /pers. C/, parakstījās kā /pers. A/ ar nesalasāmu parakstu, kā arī, uzdodoties par /pers. C/, noslēdza

līgumu Nr.25624878 par LMT pakalpojumu „Mans komplekts” iegādi, saskaņā ar kuru kā /pers. C/ iegādājās datoru „/nosaukums/” ar

sērijas Nr./numurs/ Ls 330 vērtībā, ar tam pieslēgtajiem LMT pakalpojumiem, līgumā, vietā, kur jāparakstās abonentam /pers. C/,

parakstījās kā /pers. A/ ar nesalasāmu parakstu, bez tam, noslēdzot līgumus, pievienošanai tiem tika nokopēta /pers. A/ uzrādītā

transportlīdzekļa vadītāja apliecība Nr./numurs/ uz /pers. C/ vārda, uz divām kopijām /pers. A/ pašrocīgi uzrakstīja, ka viņas paraksts

laika gaitā mainījies un parakstījās kā /pers. A/ ar nesalasāmu parakstu, saskaņā ar līgumu par datora un tam pieslēgtajiem

pakalpojumiem iegādi, persona, pret kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā, veikalā uzreiz samaksāja Ls 39, datoru /Pers.

A/ pēc iegādes atdeva personai, pret kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā, kura to pārdeva pirmstiesas kriminālprocesa

laikā nenoskaidrotai personai, maksājumus par datoru un tam pieslēgtajiem pakalpojumiem persona, pret kuru kriminālprocess

izdalīts atsevišķā lietvedībā, un /pers. A/ pēc tam neveica, tādējādi /pers. A/ izkrāpa sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Latvijas

Mobilais Telefons” piederošo mantu Ls 330 vērtībā un izmantoja nolaupītu dokumentu, kas piešķir tiesības, mantkārīgā nolūkā.

Ar šādu savu rīcību apsūdzētā /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 177.panta otrajā daļā un 274.panta otrajā daļā

paredzētus noziedzīgus nodarījumus.

Motīvu daļa

Tiesas sēdē apsūdzētā /pers. A/sevi par vainīgu spriedumā norādītajā apsūdzībā atzina pilnībā, neapstrīdēja noziedzīgo

nodarījumu izdarīšanas faktiskos apstākļus un juridisko kvalifikāciju, arī cietušā pieteikto kaitējuma kompensāciju atzina pilnā apmērā,

un pieteica lūgumu neveikt lietā pierādījumu pārbaudi.

Ņemot vērā to, ka apsūdzētā tiesas sēdē savu vainu spriedumā norādītajā apsūdzībā atzina pilnībā, lūdza tiesas izmeklēšanā

pierādījumu pārbaudi neveikt, tiesai, lietas materiālu pārbaudes rezultātā nav radušās šaubas par apsūdzētās vainu un noziedzīgo

nodarījumu juridisko kvalifikāciju, kā arī ievērojot prokurora un apsūdzētās viedokļus, tiesa, izskaidrojot pierādījumu pārbaudes

neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas, tas ir, ka šādu spriedumu apelācijas kārtībā var pārsūdzēt daļā par tiesas piespriesto

sodu, kompensāciju vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu, pieņēma

lēmumu tiesas izmeklēšanā pierādījumu pārbaudi neizdarīt, un pārbaudīt tikai apsūdzētās personību raksturojošos datus.

Tiesa atzīst, ka ir pilnībā pierādīts, ka apsūdzētās /pers. A/ izdarītais noziedzīgais nodarījums kāsvešas mantas izkrāpšana

personu grupā pēc iepriekšējas vienošanāspareizi kvalificēts pēc Krimināllikuma 177.panta otrās daļas, bet izdarītais noziedzīgais

nodarījums kā nolaupīta dokumenta, kas piešķir tiesības, izmantošana mantkārīgā nolūkā pareizi kvalificēts pēc Krimināllikuma

274.panta otrās daļas.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 527.panta trešajai daļai, konkrētajā gadījumā pierādījumu analīze un to uzskaitījums

spriedumā nav nepieciešams.

Atzīstot apsūdzētās vainu par pierādītu, nodarījumu kvalifikāciju, kā tas norādīts apsūdzībā un spriedumā, par atbilstošu

Krimināllikuma normām, tiesa secina, ka apsūdzētā ir sodāma.

Krimināllikuma 177.panta otrās daļas sankcija paredz sodu brīvības atņemšanas veidā uz laiku līdz pieciem gadiem vai

īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Krimināllikuma 274.panta otrās daļas sankcija paredz sodu brīvības atņemšanas veidā uz laiku līdz trim gadiem vai īslaicīgu

brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu apsūdzētās /pers. A/ izdarītais Krimināllikuma 177.panta otrajā daļā paredzētais

noziedzīgais nodarījums klasificējams kā tīšs, smags noziegums, savukārt Krimināllikuma 274.panta otrajā daļā paredzētais izdarītais

noziedzīgais nodarījums klasificējams kā mazāk smags noziegums.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par apsūdzētās /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli atzīstama vaļsirdīga savas

vainas atzīšana un patiesa nožēla.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 2.punktu apsūdzētās /pers. A/ atbildību pastiprina apstāklis, ka

Krimināllikuma 274.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarījusi personu grupā.

Novērtējot apsūdzētās /pers. A/ personību pie soda noteikšanas tiesa ņem vērā, ka apsūdzētāiepriekš nav sodīta, nav saukta

pie administratīvās atbildības (lietas 60.lapa), nesastāv Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas

centrs” Narkoloģiskās palīdzības dienesta Ambulatori konsultatīvās nodaļas uzskaitē (lietas 61.lapa). No mācību vietas – /nosaukums/

vidusskolas raksturojuma redzams, ka 2011.gadā /pers. A/ iestājusies /nosaukums/ vidusskolas /klase/.klasē. 2011./2012.mācību

gadā pamatskolu beigusi ar liecību, jo bijušas grūtības savienot mācības ar bērna audzināšanu, tāpēc atkārtoti mācījusies

/klase/.klasē. Attieksme pret mācību darbu varējusi būt nopietnāka, dažkārt stundās nav pildījusi skolotāju uzdoto, arī konsultācijas

apmeklējusi neregulāri, sekmes bijušas viduvējas, ar klasesbiedriem un skolotājiem attiecības taktiskas (lietas 62.lapa). Tiesas sēdē

apsūdzētā paskaidroja, ka šajā mācību gadā turpina mācības /klase/.klasē, jo vēlas iegūt vidējo izglītību, lai turpinātu mācīties un

apgūtu /profesija/. Dzīvo kopā ar draugu, kurš palīdz audzināt un uzturēt divus gadus veco dēlu, pati algotu darbu nestrādā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 35. un 46.panta prasībām, nosakot sodu apsūdzētajai, tiesa ņem vērā soda mērķi, izdarīto

noziedzīgo nodarījumu raksturu, radīto kaitējumu, vainīgās personību, viņas attieksmi pret apsūdzību, atbildību mīkstinošos un

pastiprinošos apstākļus, kā arī pārējos apstākļus, kuriem ir nozīme taisnīga soda noteikšanā.

Izvērtējot iepriekš minēto un ņemot vērā noziedzīgo nodarījumu raksturu, nodarītā kaitējuma apmēru, apsūdzētās personību,

iepriekš nav sodīta, nav saukta pie administratīvās atbildības, viena audzina divus gadus vecu bērnu, turpina mācības, lai iegūtu

vidējo izglītību un pēc tam apgūtu profesiju, pašas apsūdzētās /pers. A/ attieksmi pret nodarījumu, tiesas sēdē izteikto nožēlu par

izdarīto, viņas apņemšanos atlīdzināt cietušajam nodarītos zaudējumus, tiesa uzskata, ka apsūdzētajai piemērojams Krimināllikuma

177.panta otrajā daļā un 274.panta otrajā daļā paredzētais sods brīvības atņemšana. Taču ņemot vērā, ka apsūdzētā iepriekš nav

sodīta, apzinās savas rīcības prettiesisko raksturu un izdarīto patiesi nožēlo, faktiski ir vienīgā apgādniece savam divus gadus

vecajam dēlam, tiesa uzskata, ka nosakot sodu iespējams piemērot Krimināllikuma 55.panta nosacījumus un brīvības atņemšanas

sodu /pers. A/ iespējams noteikt nosacīti ar pārbaudes laiku, papildus pienākumus neuzliekot. Lemjot jautājumu par nosakāmo sodu

mēru, tiesa ņem vērā, ka lietā konstatēts gan apsūdzētās atbildību mīkstinošs apstāklis, gan atbildību pastiprinošs apstāklis.

Alternatīvā naudas soda piemērošana nav mērķtiecīga, jo apsūdzētās materiālais stāvoklis, algotu darbu nestrādā, apgrūtinātu

šāda sprieduma izpildi. Savukārt piespiedu darba piemērošana nav iespējama, jo tā izpildi apgrūtinātu tas, ka apsūdzētā mācās

/nosaukums/ vidusskolā un viņas apgādībā ir mazgadīgs bērns.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 350.pantu, kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar

noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un

mantisko zaudējumu.

Tā kā apsūdzētā /pers. A/ ar šo spriedumu tiek atzīta par vainīgu viņai izvirzītajā apsūdzībā, apsūdzētā atzina savu pienākumu

atlīdzināt cietušajam nodarīto kaitējumu un saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu katram jāatlīdzina zaudējumi, kurus viņš ar savu rīcību ir

radījis, tiesa atzīst, ka cietušā sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latvijas Mobilais Telefons” pieteiktā kaitējuma kompensācija Ls

319,35 apmērā apmierināma un piedzenama no apsūdzētās /pers. A/ par labu cietušajam.

2013.gada 31.janvārī apsūdzētajai /pers. A/ piemērots drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā vietā (lietas 58., 71.lapa).

Lietisko pierādījumu lietā nav.

Rez olutīvā daļa

Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527., 528., 529.pantu, tiesa

nosprieda

/pers. A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 177.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar

brīvības atņemšanu uz 10 (desmit) mēnešiem, bez mantas konfiskācijas.

/pers. A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 274.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar brīvības

atņemšanu uz 4 (četriem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un trešo daļu sodu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, pilnīgi saskaitot

piespriestos sodus, galīgo sodu noteikt brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) gadu 2 (diviem) mēnešiem, bez mantas konfiskācijas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu sodu noteikt nosacīti ar pārbaudes laiku uz 1 (vienu) gadu 2 (diviem) mēnešiem un sodu

neizpildīt, ja pārbaudes laikā /pers. A/ neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, nepārkāps sabiedrisko kārtību un izpildīs kriminālsodu

izpildi reglamentējošā likumā noteiktos pienākumus.

Drošības līdzekli - uzturēšanos noteiktā vietā – /pers. A/ pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā atcelt.

Piedzīt no /pers. A/ par labu cietušajam sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Latvijas Mobilais Telefons”, reģistrācijas

Nr./reģistrācijas numurs/, materiālā kaitējuma kompensāciju Ls 319,35 (trīs simti deviņpadsmit latus un 35 santīmus).

Spriedumu daļā par sodu, kompensāciju vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem var pārsūdzēt apelācijas kārtībā

Kurzemes apgabaltiesā 10 (desmit) dienu laikā, sūdzību vai protestu iesniedzot Saldus rajona tiesā.

Pilna sprieduma pieejamības diena 2013.gada 9.septembris.