Court dismissed appeal against property tax assessment for co-owned apartment share in co-ownership.

NORAKSTS Lieta Nr. A 42611908 A 3567-09/21

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2009.gada 30.novembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese I.Petrovska, piedaloties pieteicējam E.V., atbildētāja pusē pieaicinātās iestādes Rīgas Domes pilnvarotajam pārstāvim A.Š., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu pēc E.V. pieteikuma Rīgas Domes 2008.gada 29.maija lēmuma Nr.1-43/RD-08-588-ap atcelšanu un jauna administratīvā akta izdošanu.

Aprakstošā daļa

[1] Administratīvajā rajona tiesā 2008.gada 3.jūlijā pieņemts E.V. (turpmāk – pieteicējs) pieteikums par Rīgas domes (turpmāk – atbildētājs) 2008.gada 29.maija lēmuma Nr.1-43/RD-08-588-ap (turpmāk – Lēmums) atcelšanu un jauna administratīvā akta izdošanu.

[2] No lietas materiāliem secināms, ka ar Lēmumu tika atstāts negrozīts atbildētāja Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes 2008.gada 10.marta lēmuma Nr.PIP-08-1469-ls/05-07/08- 1099AL „Par nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinu par ēkām” 2.punkts. Minētā lēmuma 2.punktā nolemts aprēķināt pieteicējam nekustamā īpašuma nodokli par ēkām 2007.gadam par 4738/266520 domājamām daļām no:

- ēkas Rīgā, /adrese/, kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums/, ar nodokli apliekamās platības 151 m2 – 7,08 lati,

- ēkas Rīgā, /adrese/, kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums/, ar nodokli apliekamās platības 197 m2 – 9,21 lati, nodoklis kopsummā 16.29 lati, kas iemaksājams līdz 2008.gada 15.aprīlim.

[3] Uzskatot Lēmumu par nepamatotu, pieteicējs iesniedza pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā. Savā pieteikumā pieteicējs nepiekrīt Lēmumam sekojošu motīvu dēļ: [3.1] Saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta otrās daļas 9.punktu ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek (..) daudzdzīvokļu dzīvojamo māju daļas, ko izmanto dzīvošanai, (..) kā arī šo māju apbūvē ietilpstošās palīgēkas. Kā izriet no šī normas teksta un jēgas, ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek ne tikai tādas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju daļas (nošķirtas telpas vai telpu kompleksus), kuras izmanto dzīvošanai un kurām ir dzīvokļa īpašuma statuss saskaņā ar likuma „Par dzīvokļa īpašumu” noteikumiem, bet arī tādas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju daļas (piemēram, atsevišķus dzīvokļus), kuras, pamatojoties uz vienošanās vai tiesas ceļā noteiktu dalītas lietošanas kārtību, nodotas katra kopīpašnieka individuālā (atsevišķā) valdījumā un lietošanā un kuras attiecīgie kopīpašnieki izmanto dzīvošanai.

Citiem vārdiem, likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta otrās daļas 9.punktā nav tiešā veidā noteikts, ka šis izņēmuma noteikums attiecas vienīgi uz dzīvokļa īpašumiem kā daudzdzīvokļu dzīvojamo māju daļām. Savukārt no likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 2.panta ceturtās daļas izriet, ka par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju (kuras atrodas vairāku personu kopīpašumā) daļām, kuras neizmanto dzīvošanai nekustamā īpašuma nodokli maksā vienīgi tie kopīpašnieki, kuru kopvaldījumā atrodas minētās daļas, turklāt atbilstoši šo kopīpašnieku daļām minētajā kopvaldījumā.

Civillikuma 1071.pantā ir noteikts, ka uz kopējo lietu gulošās nastas [ar ko cita starpā uzskatāms nekustamā īpašuma nodoklis] (..) jānes kopīpašniekiem samērīgi ar viņu daļām. Pirmkārt, Civillikuma 1071.pants (līdzīgi kā Civillikuma 1069.pants) nav imperatīva norma un kopīpašnieku starpā var būt noteikts citāds nastu sadalījums, kas parasti ir saistīts ar kopīpašumā esošās lietas dalītas lietošanas noteikšanu. Otrkārt, iztulkojot Civillikuma 1071.pantu kopsakarībā ar likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta otrās daļas 9.punkta un 2.panta ceturtās daļas noteikumiem, nekustamā īpašuma nodoklis jāmaksā vienīgi tādam kopīpašniekam (kopīpašniekiem), kura atsevišķā valdījumā un lietošanā (kuru kopvaldījumā un koplietošanā) atrodas tādas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju daļas, kas netiek izmantotas dzīvošanai.

Civillikuma 1071.pantā ir runa par nastu nešanu samērīgi ar „daļām” (plašākā nozīmē), ar ko saprotamas ne tikai domājamās daļas, bet arī tādas kopējās lietas daļas, kas uz noteiktās dalītās lietošanas pamata ir nodotas katra kopīpašnieka atsevišķā valdījumā un lietošanā, kā arī tās daļas, kas atrodas visu vai atsevišķu kopīpašnieku kopvaldījumā un koplietošanā. [3.2] Saskaņā ar ierakstiem pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.3558 pieteicējam pieder 4738/266520 domājamās daļas no nekustamā īpašuma Rīgā, /adrese/ (kadastra Nr./kadastra numurs/).

Tajā pat laikā, pamatojoties uz līgumiski noteikto dalītās lietošanas kārtību, pieteicēja individuālā valdījumā un lietošanā ir nodots dzīvoklis Rīga, /adrese/, par ko ir izdarīts atbilstošs ieraksts minētā zemesgrāmatas nodalījuma III.daļas 1.iedaļā. Minētais dzīvoklis tiek izmantots dzīvošanai. Pieteicēja valdījumā un lietošanā ir tāda minēto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju daļa, kura tiek izmantotas vienīgi dzīvošanai. Tā kā pieteicēja atsevišķā valdījumā un lietošanā, kā arī pieteicēja kopvaldījumā un koplietošanā ar citiem kopīpašniekiem neatrodas tādas minēto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju daļas, kuras netiek izmantotas dzīvošanai, pieteicējam saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta otrās daļas 9.punktu nav pienākuma maksāt nekustamā īpašuma nodokli par viņam piederošajām 4738/266520 domājamām daļām no dzīvojamām mājām Rīgā, /adrese/. [3.3] Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta otrās daļas 9.punkta mērķis ir neaplikt ar nekustamā īpašuma nodokli daudzdzīvokļu dzīvojamo māju daļas, kuras izmanto dzīvošanai, bet iekasēt nekustamā īpašuma nodokli vienīgi no tiem īpašniekiem (kopīpašniekiem), kuri sev piederošo īpašuma objektu izmanto nevis dzīvošanai, bet gan citiem mērķiem (piemēram, saimnieciskajai darbībai).

Tādejādi nav taisnīgi un lietderīgi iekasēt nekustamā īpašuma nodokli no tāda daudzdzīvokļu mājas kopīpašnieka, kurš saskaņā ar publiski pieejamiem ierakstiem zemesgrāmatā sev piederošo nekustamā īpašuma objektu izmanto dzīvošanai, turklāt neatkarīgi no tā, vai šis objekts ir dzīvokļa īpašums, vai arī domājamās daļas, kuras juridiski saistītas ar viņa individuālā (atsevišķā) lietošanā nodotu mājas daļu (piem., atsevišķu dzīvokli). Pieņemot Lēmumu, atbildētājs pārkāpa privātpersonas tiesību ievērošanas principu, tiesību normu saprātīgas piemērošanas principu, kā arī tiesiskās paļāvības principu.

[4] Administratīvajā rajona tiesā 2008.gada 4.augustā saņemti atbildētāja rakstveida paskaidrojumi. Savos rakstveida paskaidrojumos tiesai atbildētājs pilnībā neatzīst pieteikumu un pamato to ar Lēmumā minētajiem argumentiem. [4.1] Papildus atbildētājs norāda, ka saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 2.panta pirmo daļu, nekustamā īpašuma nodokli maksā Latvijas vai ārvalstu fiziskās un juridiskās personas, kuru īpašumā vai tiesiskā valdījumā ir nekustamais īpašums. Šī panta otrā daļa nosaka, ka par nekustamā īpašuma īpašnieku šā likuma izpratnē uzskatāma persona, kuras īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu ir nostiprinātas zemesgrāmatā vai kurai piederošais nekustamais īpašums (ēkas un būves) līdz Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanai ir reģistrēts pašvaldībā vai Valsts zemes dienestā.

Saskaņā ar minētā likuma 2.panta otro daļu par nekustamā īpašuma īpašnieku uzskatāma persona, kuras īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu ir nostiprinātas zemesgrāmatā. Atbilstoši likuma 2.panta ceturtajai daļai, nekustamā īpašuma nodokli par nekustamo īpašumu, kas uz kopīpašuma tiesību pamata pieder vairākām personām vai atrodas kopvaldījumā, maksā katrs kopīpašnieks (kopvaldītājs) atbilstoši savai daļai kopīpašumā (kopvaldījumā). Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.3558 pieteicējam ir nostiprinātas īpašuma tiesības uz 4738/266520 domājamām daļām no nekustamā īpašuma Rīgā, /adrese/, kadastra Nr./kadastra numurs/, sastāvā ietilpstošajām dzīvojamajām ēkām ar kadastra apzīmējumiem /kadastra apzīmējums/ un /kadastra apzīmējums/.

Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistra informatīvās sistēmas datiem dzīvojamā mājā, Rīgā, /adrese/, ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/ ir reģistrētas nedzīvojamās telpas ar platību 151 kv.m., savukārt dzīvojamā mājā, Rīgā, /adrese/, ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/, ir reģistrētas nedzīvojamās telpas ar platību 197 kv.m.. Saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta otrās daļas 9.punktu, ar nekustamā īpašuma nodokli netiek apliktas tikai tās daudzdzīvokļu dzīvojamo māju daļas, ko izmanto dzīvošanai.

Līdz ar to pieteicējs kā nekustamā īpašuma 4738/266520 domājamo daļu īpašnieks, kura īpašuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā, ir nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs par 4738/266520 domājamām daļām no nekustamā īpašuma Rīgā, /adrese/, kadastra Nr./kadastra numurs/, dzīvojamās mājas: -ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/, nedzīvojamajām telpām 151 kv.m. -ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/, nedzīvojamajam telpām 197 kv.m Šāda tiesību normu interpretācija izriet arī no Finanšu ministrijas 2007.gada 19.aprīļa vēstules Nr.5-02/1714.

Jāatzīmē, ka Finanšu ministrija, saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 8.panta ceturtajā daļā noteikto Valsts ieņēmuma dienesta kontroles funkciju pār likuma normu pareizu piemērošanu un likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu” 1.pantā noteikto Valsts ieņēmumu dienesta padotību, ir kompetentā iestāde likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” normu interpretēšanas un piemērošanas jautājumos. Atbildētājs uzskata, ka atbildētāja Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes, kā nodokļu administrācijas, aprēķinātais nekustamā īpašuma nodoklis kopsummā 23,37 lati par 2007.gadu, ir aprēķināts atbilstošā apmērā vadoties no ēkās nedzīvojamo telpu platības, pieteicējam piederošo domājamo daļu apmēra, nodokļa likmes un Valsts zemes dienesta noteiktās kadastrālās vērtības. [4.2] Saskaņā ar Civillikuma 1067.pantu īpašuma tiesība, kas pieder uz vienu un to pašu nedalītu lietu vairākām personām nevis reālās, bet tikai domājamās daļās, tā ka sadalīts vienīgi tiesību saturs, ir kopīpašuma tiesība.

Civillikuma 1071.pantā noteikts, ka uz kopējo lietu gulošās nastas, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes kopīpašniekiem samērīgi ar viņu daļām. Kā jau iepriekš tika minēts, tad daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās Rīgā, /adrese/, kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums/ un /kadastra apzīmējums/, kopējā platība, kas saskaņā ar Nekustamā īpašuma kadastra informācijas sistēmas datiem nav paredzēta dzīvošanai un ir apliekama ar nekustamā īpašuma nodokli, sastāda 348 kv.m. Tā kā pieteicēja īpašumā ir 4738/266520 domājamās daļas no visa nekustamā īpašuma Rīgā, /adrese/, kadastra apzīmējums /kadastra numurs/, tad atbilstoši augstāk minētajām Civillikuma normām pieteicēja īpašumā ir arī 4738/266520 domājamās daļas no tās ēku daļas

348 kv.m. platībā, kas nav izmantojamas dzīvošanai un ir apliekamas ar nekustamā īpašuma nodokli. [4.3] Atbildētājs uzskata, ka no likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 2.panta ceturtā daļas, Civillikuma 1067. un 1071.panta izriet, ka ar civiltiesisko līgumu noteiktā nekustamā īpašuma kopīpašnieku nekustamā īpašuma lietošanas kārtība nevar būt par pamatu nekustamā īpašuma nodokļa pārrēķināšanai kādam no kopīpašniekiem, jo nekustamā īpašuma maksājums ir personas publiski tiesiskais pienākums un spēkā esošā nodokļu likumdošana neparedz izņēmuma kārtību nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam un samaksai, vadoties no pušu civiltiesiskajās attiecībās noteiktās nekustamā īpašuma lietošanas kārtības. Līdz ar to starp kopīpašniekiem noteiktā nekustamā īpašuma lietošanas kārtība nav saistoša nodokļa administrācijai, aprēķinot nodokli. [4.4] Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2007.gada 23.maija lēmumā lietā SJC-7 ir norādīts, ka saskaņā ar Civillikuma 1067.pantu īpašuma tiesības, kas pieder uz vienu un to pašu nedalītu lietu vairākām personām nevis reāli, bet tikai domājamās (ideālās) daļas, tā, ka sadalīts vienīgi tiesību saturs, ir kopīpašuma tiesība. Kopīpašnieka daļa ir domājamā daļa. Tāpat lēmumā ir norādīts, ka kļūdains ir uzskats, ka vienošanās par kopīpašuma lietošanas kārtības noteikšanu nozīmē kopīpašuma reālu sadali. Neraugoties uz lietošanas kārtības rezultātā radušos situāciju, kad katrs no līdzīpašniekiem lieto kādu kopīpašuma objekta daļu kā pilnīgi patstāvīgu lietu, katram no viņiem joprojām īpašuma tiesības ir vienīgi uz domājamo daļu kopīpašumā kā bezķermenisku lietu. Atbildētāja ieskatā, augstāk minētais skaidrojums pilnībā ir attiecināms pieteikumā norādītajiem apstākļiem.

[5] Tiesas sēdē pieteicējs savu pieteikumu uzturēja pamatojoties uz pieteikumā norādītajiem argumentiem. Atbildētāja pilnvarotais pārstāvis tiesas sēdē pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumos norādītajiem apsvērumiem.

Motīvu daļa.

[6] Tiesa, noklausoties pieteicēja un atbildētāja pilnvarotā pārstāvja tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus un izvērtējot tos kopsakarā ar lietas materiāliem, secina, ka pieteikums ir noraidāms turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

[7] Tiesa konstatē šādus lietas apstākļus. [7.1] Saskaņā ar Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas nodalījuma Nr.3558 informāciju, pieteicējam uz pirkuma līguma pamata nostiprinātas īpašuma tiesības uz nekustamā īpašuma /adrese/, Rīgā, 4738/266520 domājamām daļām. (lietas lapa 18) [7.2] Saskaņā ar 2000.gada 25.aprīļa līgumu starp pieteicēju un I.C., nekustamā īpašuma /adrese/, Rīgā, kopīpašnieku, pieteicējs atbilstoši sev piederošajai domājamai daļai lieto dzīvokli Nr.2; mājas daļu, kas sastāv no ārsienām, dzīvokli, neapdzīvojamo telpu atdalošām sienām, jumta, kāpņu telpām, kā arī logiem, durvīm, komunikācijām, iekārtām un citiem ar mājas ekspluatāciju funkcionāli nedalāmi saistītiem elementiem, kas nepieder pie dzīvokļa; zemes gabalu. (lietas lapa 19) [7.3] Ar atbildētāja Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes 2008.gada 10.marta lēmuma Nr.PIP-08-1469-ls/05-07/08-1099AL „Par nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinu par ēkām” 2.punktu nolemts aprēķināt pieteicējam nekustamā īpašuma nodokli par ēkām 2007.gadam par 4738/266520 domājamām daļām no:

- ēkas Rīgā, /adrese/, kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums/, ar nodokli apliekamās platības 151 m2 – 7,08 lati,

- ēkas Rīgā, /adrese/, kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums/, ar nodokli apliekamās platības 197 m2 – 9,21 lati, Tādējādi noteikts nodoklis kopsummā 16,29 latu apmērā, kas iemaksājams līdz 2008.gada 15.aprīlim. (lietas lapa 7-10) [7.4] Minētā lēmuma 2.punktu 2008.gada 22.aprīlī pieteicējs apstrīdēja atbildētājam. [7.5] 2009.gada 29.maijā atbildētājs ar Lēmumu atstāja negrozītu atbildētāja Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes 2008.gada 10.marta lēmuma Nr.PIP-08-1469-ls/05-07/08- 3099AL „Par nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinu par ēkām” 2.punktu. (lietas lapa 11-17)

[8] Tiesa konstatē, ka lietā ir strīds par to, vai pieteicējam ir pienākums maksāt nekustamā īpašuma nodokli par ēkām /adrese/, Rīgā, par pieteicēja īpašumā esošajām 4738/266520 domājamām daļām no ēku ar nodokli apliekamās platības, proti, lietā ir strīds par to, vai atbildētāja Lēmums ir tiesisks un pamatots.

[9] Nodokļa maksāšanas pienākums ir personas publiski tiesisks pienākums un šo pienākumu noteic likums „Par nodokļiem un nodevām”. Minētā likuma 2.panta otrā un trešā daļa nosaka, ka likums „Par nodokļiem un nodevām” attiecas uz visiem nodokļiem un nodevām, ja konkrētā nodokļa likums neparedz citu, konkrētā nodokļa vai nodevas specifikai atbilstošu kārtību, kura nedrīkst būt pretrunā ar šo likumu. Konkrēto nodokli vai nodevu uzliek saskaņā ar konkrētā nodokļa vai nodevas likumu. Atbilstoši likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 2.panta pirmajai daļai nekustamā īpašuma nodokli maksā fiziskās personas, kuru īpašumā vai tiesiskā valdījumā ir nekustamais īpašums.

Minētās tiesību normas otrā daļa noteic, ka par nekustamā īpašuma īpašnieku, kura pienākums ir maksāt nekustamā īpašuma nodokli, uzskatāma persona, kuras īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu ir nostiprinātas zemesgrāmatā. Lietas materiālos ir Nostiprinājuma uzraksts nekustamajam īpašumam /adrese/, Rīgā, kas izdarīts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.3558 (lietas lapa 18), no kura izriet, ka pieteicējam 2000.gada 26.aprīlī ir nostiprinātas īpašuma tiesības uz nekustamā īpašuma, /adrese/, Rīgā, domājamām daļām.

Nekustamais īpašums aptver zemes gabalu 1128 m2 platībā, uz kura atrodas divas 5-stāvu dzīvojamās ēkas. Pieteicējam nostiprinātas īpašuma tiesības uz zemes un ēkas 4738/266520 domājamām daļām un Nostiprinājuma uzrakstā reģistrēts, ka lietošanā ir dzīvoklis Nr.2. (lietas lapa 36-47) Tādējādi atbildētājam kā nodokļu administrācijai bija pamats aprēķināt nekustamā īpašuma nodokli tam subjektam, kas par nekustamā īpašuma īpašnieku ierakstīts zemesgrāmatā, proti, pieteicējam, tādā apjomā, kādā īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu ir nostiprinātas zemesgrāmatā - par attiecīgo nekustamā īpašuma domājamo daļu.

Tiesa konstatē, ka pieteicēja lietošanā ir dzīvoklis Nr.2, tomēr tas nav nostiprināts zemesgrāmatā kā pieteicēja īpašums. Īpašuma tiesības ir nostiprinātas uz nekustamā īpašuma domājamo daļu, nevis reālo daļu. Līdz ar to pat gadījumā, ja kopīpašnieki ir vienojušies par nekustamā īpašuma lietošanas kārtību, tas nedod tiesības uzskatīt, ka persona ir nekustamā īpašuma reālās daļas īpašnieks. Līdz ar to personai saglabājas īpašuma tiesības vienīgi uz domājamo daļu, kas arī tiek ņemts vērā, aprēķinot nekustamā īpašuma nodokli.

[10] Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 1.panta otrās daļas 9.punkts noteic, ka ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek daudzdzīvokļu dzīvojamo māju daļas, ko izmanto dzīvošanai. No minētās tiesību normas izriet, ka ar nekustamā īpašuma nodokli apliek nedzīvojamo telpu platību. No lietas materiāliem izriet, ka nekustamā īpašuma /adrese/, Rīgā, nedzīvojamo telpu kopējā platība ir 348 m2. Tātad par šo platību nekustamā īpašuma kopīpašniekiem ir jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis.

[11] Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 2.panta ceturtā daļa nosaka, ka nekustamā īpašuma nodokli par nekustamo īpašumu, kas uz kopīpašuma tiesību pamata pieder vairākām personām vai atrodas kopvaldījumā, maksā katrs kopīpašnieks (kopvaldītājs) atbilstoši savai daļai kopīpašumā (kopvaldījumā).

Kā konstatēts iepriekš [9], pieteicējam nostiprinātas īpašuma tiesības uz zemes un ēkas 4738/266520 domājamām daļām. Tātad pieteicējam nostiprinātas īpašuma tiesības arī uz 4738/266520 domājamām daļām no ēku nedzīvojamām telpām 348 m2 platībā. Ievērojot minēto, tiesa atzīst par nepamatotu pieteicēja argumentu, ka nekustamā īpašuma nedzīvojamās telpas nav pieteicēja īpašums. Kā norādījis Augstākās tiesas Senāta administratīvo lietu departaments savā 2004.gada 23.novembra spriedumā lietā SKA-217, nodokļa maksāšana tiesību normās noteiktajos gadījumos un kārtībā ir personas publiski tiesisks pienākums pret valsti. Šā pienākuma izpildi un valsts tiesības saņemt noteiktos nodokļu maksājumus nevar ietekmēt nodokļa maksātāja privāttiesiska rakstura attiecības ar citiem privāto tiesību subjektiem. (skat. Augstākās tiesas Senāta administratīvo lietu departamenta 2004.gada 23.novembra spriedumu lietā SKA-217) Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka ar civiltiesisku līgumu noteikta nekustamā īpašuma kopīpašnieku nekustamā īpašuma lietošanas kārtība, arī tādā gadījumā, ja tā ir nostiprināta zemesgrāmatā, nevar būt par pamatu nekustamā īpašuma nodokļa pārrēķināšanai kādam no kopīpašniekiem, jo nekustamā īpašuma nodokļa maksāšana ir personas publiski tiesisks pienākums, turklāt spēkā esošās tiesību normas neparedz izņēmuma gadījumus nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas vai samaksas kārtībai, gadījumos, kad puses civiltiesiskā kārtībā noteikušas nekustamā īpašuma lietošanas kārtību. Līdz ar to šāda civiltiesiska vienošanās nav saistoša nodokļu administrācijai un nevar būt par pamatu citādai nodokļa aprēķināšanai, nekā tas ir noteikts tiesību normās.

[12] Pieteicējs norāda, ka likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta otrās daļas 9.punktā ir noteikts, ka ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek daudzdzīvokļu dzīvojamo māju daļas, kuras izmanto dzīvošanai. Proti, nav tiešā veidā noteikts, ka šis noteikums attiecas vienīgi uz dzīvokļa īpašumiem kā daudzdzīvokļu dzīvojamo māju daļām. Minēto pieteicēja argumentu tiesa noraida kā nepamatotu, jo kā izriet no lietas materiāliem, atbildētāja Pašvaldības ieņēmumu pārvalde ir aprēķinājusi pieteicējam nekustamā īpašuma nodokli tikai par to viņa kopīpašumā esošo daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas platību, kas netiek neizmantota dzīvošanai, atbilstoši pieteicēja īpašumā esošajām kopīpašuma domājamām daļām. Tiesa konstatē, ka dzīvojamās mājas Rīgā, /adrese/, kadastra Nr./kadastra numurs/, kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums/ un /kadastra apzīmējums/, platības daļa 348 m2 saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistra datiem nav paredzēta dzīvošanai un ir apliekama ar nekustamā īpašuma nodokli. Tādējādi, ņemot vērā, ka pieteicēja īpašumā ir 4738/266520 domājamās daļas no nekustamā īpašuma Rīgā, /adrese/, tad attiecīgi pieteicēja īpašumā ir arī 4738/266520 domājamās daļas no tās ēkas platības, kas netiek izmantota dzīvošanai un ir apliekama ar nekustamā īpašuma nodokli.

[13] Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 1.panta pirmā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašums daudzdzīvokļu mājā, kurā dzīvokļi pieder vairākiem īpašniekiem, ir katra īpašnieka atsevišķais īpašums kopā ar attiecīgo kopīpašuma domājamo daļu. Kā jau iepriekš [9] konstatēts, pieteicēja īpašumā nav atsevišķs dzīvokļa īpašums likuma „Par dzīvokļa īpašumu” izpratnē, kopā ar attiecīgo kopīpašuma domājamo daļu, bet gan 4738/266520 domājamās daļas no visa nekustamā īpašuma Rīgā, /adrese/, savukārt dzīvoklis Nr.2 ir tikai pieteicēja lietošanā. Arī Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2007.gada 23.maija lēmumā lietā SJC-7 tiesa atzinusi, ka saskaņā ar Civillikuma 1067.pantu īpašuma tiesības, kas pieder uz vienu un to pašu nedalītu lietu vairākām personām nevis reāli, bet tikai domājamās (ideālās) daļās, tā, ka sadalīts vienīgi tiesību saturs, ir kopīpašuma tiesība. Kopīpašnieka daļa ir domājamā daļa.

Turklāt, kā izriet no minētā tiesas lēmuma, pieteicējs kļūdaini uzskata, ka vienošanās par kopīpašuma lietošanas kārtības noteikšanu nozīmē kopīpašuma reālu sadali. Neraugoties uz lietošanas kārtības rezultātā radušos situāciju, kad katrs no līdzīpašniekiem lieto kādu kopīpašuma objekta daļu kā pilnīgi patstāvīgu lietu, katram no viņiem joprojām īpašuma tiesības ir vienīgi uz domājamo daļu kopīpašumā kā uz bezķermenisku lietu. (skat. Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2007.gada 23.maija lēmumu lietā SJC-7) Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinā nav piemērojamas likuma „Par dzīvokļa īpašumu” tiesību normas.

[14] Ņemot vērā iepriekš konstatēto, tiesa atzīst, ka atbildētājs pamatoti saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 2.panta pirmo, otro un ceturto daļu veica pieteicējam nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinu par nekustamā īpašuma Rīgā, /adrese/, kadastra Nr./kadastra numurs/, kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums/ un /kadastra apzīmējums/, 4738/266520 domājamām daļām no nedzīvojamo telpu platības, kas ir apliekama ar nekustamā īpašuma nodokli. Proti, nekustamā īpašuma nodoklis dzīvojamai ēkai /adrese/, Rīgā, ir aprēķināts pareizi par nedzīvojamām telpām 348 m2 platībā, proporcionāli attiecinot uz pieteicēju nodokli par viņa īpašumā esošo 4738/266520 domājamo daļu. Līdz ar to tiesa nekonstatē jauna administratīvā akta izdošanas priekšnoteikumus. Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka atbildētāja Lēmums ir pamatots, bet pieteicēja pieteikums noraidāms.

[15] Pieteicējs tiesai lūdz atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. Administratīvā procesa likums neparedz tiesāšanās izdevumu atlīdzinājumu. Turklāt, ņemot vērā, ka tiesa noraida pieteikumu par Lēmuma atcelšanu, arī minētais pieteicēja prasījums ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

Noraidīt E.V. pieteikumu Rīgas Domes 2008.gada 29.maija lēmuma Nr.1-43/RD-08- 588-ap atcelšanu un jauna administratīvā akta izdošanu.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese /paraksts/ I.Petrovska

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas

tiesnese I.Petrovska

Rīgā, 2009.gada 30.novembrī.