Court dismisses speeding fine against driver who proved absence and vehicle transfer via evidence.

Lieta Nr.1A12003517

ECLI:LV:DAUT:2017:0928.1A12003517.1.S

SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Krāslavā 2017.gada 28.septembrī

Daugavpils tiesas tiesnese I.Stivriņa

izskatīja rakstveida procesā /pers. B/ sūdzību par Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes 2017.gada

24.jūlija lēmumu Nr.1140.

Aprakstošā daļa

2017.gada 12.jūlijā Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes Satiksmes uzraudzības un koordinācijas

biroja Fotoradaru nodaļa sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu - lēmumu Nr.GA00276338 par to, ka 2017.gada 3.jūlijā plkst.15.31

transportlīdzeklis Volvo V70, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, tika vadīts Daugavpils novadā, apdzīvotā vietā ,,Špoģi”, autoceļa

Krievijas robeža (Grebņeva) - Rēzekne - Daugavpils - Lietuvas robeža (Medumi) (AI3), 113,1.kilometrā ar ātrumu 103 km/h pie atļautā braukšanas

ātruma 50 km/h. Ātrums fiksēts ar braukšanas ātruma mērīšanas iekārtu GATSO RT4 (sērijas Nr. 15-48-001-366), kuras maksimālā kļūda

ekspluatācijas režīmā ir + 3%, ja transportlīdzekļa braukšanas ātrums ir lielāks par 100 km/h. Faktiskais braukšanas ātrums, ņemot vērā iekārtas kļūdu -

99 km/h. Transportlīdzekļa vadītājs atļauto braukšanas ātrumu pārsniedza par 49 km/h. Ar minēto protokolu - lēmumu transportlīdzekļa Volvo V70,

valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, turētāja /pers. B/ tika saukta pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 149.8panta sešpadsmitās daļas, uzliekot viņai naudas sodu 240,00 euro apmērā.

Nepiekrītot lēmumam, /pers. B/ (turpmāk –„sūdzības iesniedzēja”) to apstrīdēja Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes

priekšniekam.

Ar Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka p.i. V.Mistres 2017.gada 24.jūlija lēmumu

Nr.1140 minētais 2017.gada 12.jūlija Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes Satiksmes uzraudzības un

koordinācijas biroja Fotoradaru nodaļas administratīvā pārkāpuma protokols - lēmums Nr.GA00276338 atstāts negrozīts, un /pers. B/ sūdzība

noraidīta.

Par Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka p.i. V.Mistres 2017.gada 24.jūlija lēmumu

Nr.1140 /pers. B/ iesniedza sūdzību tiesā, kurā norāda, ka 2017.gada 3.jūlijā viņa protokolā Nr.GA00276337 noradītāja laikā, plkst. 15:31, nebija

automašīnas Volvo V70, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, vadītāja. Pārkāpumu izdarīšanas dienā viņa atradās savā faktiskā dzīvesvietā

Rīgā, kā arī iepirkās „Rimi” veikalā „OLYMPIA” tirdzniecības centrā Rīgā, par ko liecina 2007.gada 5.jūlija maksājumu uzdevums. Arī no bankas

maksājumu vēstures redzamas, ka 2017.gada 3.jūlija viņa samaksāja universitātes iestāšanas maksu, un šī studiju maksa tika samaksāta no stacionāra

datora, kurš atrodas Kurzemes prospektā 34-57, Rīgā. Par to liecina internetlietotnes vēsture. Līdz ar to viņa nevarēju fiziski vienlaicīgi atrasties Rīgā un

Daugavpils novadā, Špoģos.

Sūdzības iesniedzēja norāda, ka 2017.gada 6.jūnijā transportlīdzeklis Volvo V70, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, tika pārdots

/pers. E/. Pārdošana notikusi Rīgā, Kurzemes prospektā 34 viņas tēva /pers. F/ klātbūtnē, kā arī /pers. E/ draugu klātbūtnē.

Par to, ka /pers. E/ kļuva par faktisko automašīnas īpašnieku, nenoformējot visu korekti juridiski, kā tika mutiski sarunāts pārdošanas brīdī, liecina

viņa ieinteresētība par minēto auto Volvo V70 īsziņu un zvanu veidā. 2017.gada 6.jūnijā notika telefoniska vienošanās par automašīnas pirkšanu -

pārdošanu. Pēc tam /pers. E/ tika izsūtīta īsziņa ar adresi, kur notiks darījums. Pēc vienas dienas automašīnas ekspluatācijas /pers. E/ zvanīja sūdzības

iesniedzējai par tehniskiem jautājumiem par mašīnu.

Pēc automašīnas pārdošanas, 2017.gada 6.jūnijā, sūdzības iesniedzējas māte /pers. G/ jau redzēja viņu ģimenes bijušo automašīnu Volvo V70

Daugavpilī, bet ar nepazīstamu vadītāju pie stūres. Arī sūdzības iesniedzējas paziņa /pers. H/ atklāja automašīnas Volvo V70 pārdošanu pirms viņa

paspēja par to izstāstīt, jo draudzenes vīrs redzējis automašīnu Volvo V70, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, Daugavpilī ar nepazīstamu

vadītāju pie stūres.

No paša sākuma, kā kompetentā persona transportlīdzekļu jautājumos, ar auto pārdošanu nodarbojās /pers. I/. Par to, ka automašīna Volvo V70,

valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, fiziski atrodas /pers. E/ īpašumā, liecina /pers. I/ un /pers. E/ saruna par to, ka /pers.E/jau ieguldījis

automašīnas remontā vairāk kā 300 euro un nav apmierināts ar savu pirkumu. Iespējams atrast arī servisu un meistarus, kur remontēja Volvo V70, kā

/pers.E/īpašumu. No liecinieku vērojumiem var secināt, ka /pers. E/ aktīvi ekspluatēja automašīnu Volvo V70 pats, vai nodeva trešajai personai.

Vairākas nedēļas /pers. E/ neizpildīja pienākumu pārreģistrēt automašīnu Volvo V70 uz savu vārdu, kaut atzīme CSDD elektroniskā vidē pār auto

pārreģistrāciju uz /pers. E/ stāvēja jau no 2017.gada 6.jūnija. Minēto /pers.E/ pamatoja ar to, ka nevēlas maksāt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli.

/pers. E/ pārreģistrēja transportlīdzekli uz sava vārda tikai 2017.gada 3.jūlijā.

Sūdzības iesniedzēja saņēma 3 protokolus par pārkāpumiem, kurus nav izdarījusi. Pārkāpumi notikuši 2017.gada 3.jūlijā Špoģos: plkst.15:29,

plkts.15:31 un plkst.15:31, tas ir, vienu stundu pirms auto pārreģistrācijas brīža un piefiksēti ar vienu un to pašu fotoradaru. Tādējādi rodas aizdomas, ka

pārkāpumi izdarīti tīši, ar mērķi rādīt materiālu zaudējumu Volvo V70 bijušajiem īpašniekiem. Lūdz atcelt Valsts policijas Galvenās kārtības policijas

pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes lēmumu Nr.1140.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 panta pirmo daļu rajona (pilsētas) tiesa administratīvā pārkāpuma lietu izskata

rakstveida procesā. No lietas dalībniekiem nav saņemts lūgums par sūdzības izskatīšanu tiesas sēdē.

Motīvu daļa

Tiesa rakstveida procesā pārbaudījusi lietas materiālus, secina, ka pastāv pamats atcelt iestādes lēmumu un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu

turpmāk minēto apsvērumu dēļ.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6panta septītajā daļā noteikts, ka tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj, vai ir

noticis administratīvais pārkāpums; vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā; vai persona ir

sodāma par šo administratīvo pārkāpumu; vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību; kāds administratīvais sods piemērojams personai; vai

apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, kam par labu un kādā apmērā tas piedzenams; kā rīkoties ar lietiskajiem pierādījumiem un citām

administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā izņemtajām lietām, mantām un piemēroto garantijas naudu.

Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 272.pantu, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, institūcijai (amatpersonai) ir jānoskaidro, vai ir

izdarīts administratīvais pārkāpums un vai persona ir vainīga tā izdarīšanā, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme pareizā lietas izlemšanā. Saskaņā

ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 7.pantu lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem ir veicama stingrā saskaņā ar likumību.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 9.panta pirmo daļu, par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar

nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai

noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.

Lai personu varētu saukt pie administratīvās atbildības, nepieciešams ar pierādījumiem lietā konstatēt visas administratīvā pārkāpuma sastāva

pazīmes – objektu, objektīvo pusi, subjektu un subjektīvo pusi. Ja netiek konstatēta kāda no minētajām administratīvā pārkāpuma pazīmēm, nav pamata

personu saukt pie administratīvās atbildības.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības,

kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.panta pirmā daļa paredz, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā

pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīva pārkāpuma esamību vai neesamību un

noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izspriešanā.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.panta piektā daļa paredz, kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas

ziņas par faktiem. No minētā panta astotās daļas izriet, ka iegūtie fakti vai ziņas jāvērtē kopumā un savstarpējā sakarībā.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.1 pantu pierādīšanas līdzekļi administratīvā pārkāpuma lietā ir pie administratīvās

atbildības sauktās personas paskaidrojumi; personu liecības; eksperta atzinums; kompetentās institūcijas atzinums; dokuments, kas satur ziņas par

faktiem, rakstveidā vai citā formā; elektroniskie pierādījumi; procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; lietiskie

pierādījumi.

Administratīvā pārkāpuma lietā Nr.GA00276338 ir šādi rakstveida pierādījumi: administratīvā pārkāpuma protokols - lēmums Nr.GA00276338;

fotoradara dislokācijas vietas pases kopija; ātruma mērīšanas iekārtas GATSO verificēšanas sertifikāta kopija; fotogrāfija, kurā redzams pārkāpumu

izdarījušais transportlīdzeklis un šā transportlīdzekļa attēls ar novērošanas šablonu; Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes

drošības pārvaldes priekšnieka p.i. V.Mistres 2017.gada 24.jūlija lēmums Nr.1140; /pers. B/ sūdzība par iestādes lēmumu.

Lietā esošie materiāli apliecina, ka ar 2017.gada 12.jūlija Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes

Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja Fotoradaru nodaļas protokolu - lēmumu Nr.GA00276338 sūdzības iesniedzēja saukta pie administratīvās

atbildības par pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.8panta sešpadsmitajā daļā par to, ka 2017.gada 3.jūlijā

plkst.15.31 transportlīdzeklis Volvo V70, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, tika vadīts Daugavpils novadā, apdzīvotā vietā ,,Špoģi”,

autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva) - Rēzekne - Daugavpils - Lietuvas robeža (Medumi) (AI3), 113,1.kilometrā ar ātrumu 103 km/h pie atļautā

braukšanas ātruma 50 km/h. Ātrums fiksēts ar braukšanas ātruma mērīšanas iekārtu GATSO RT4 (sērijas Nr. 15-48-001-366), kuras maksimālā kļūda

ekspluatācijas režīmā ir + 3%, ja transportlīdzekļa braukšanas ātrums ir lielāks par 100 km/h. Faktiskais braukšanas ātrums, ņemot vērā iekārtas kļūdu -

99 km/h. Transportlīdzekļa vadītājs atļauto braukšanas ātrumu pārsniedza par 49 km/h. /pers. B/ kā transportlīdzekļa Volvo V70, valsts reģistrācijas

numurs /reģistrācijas numurs/, turētājai par minēto pārkāpumu piemērots administratīvais naudas sods 240,00 euro apmērā.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.8panta sešpadsmitā daļa noteic, ka par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 41 kilometra

stundā līdz 50 kilometriem stundā ar mopēdiem, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa

nepārsniedz 7,5 tonnas, ja tas izdarīts vietā, kura apzīmēta ar 519. vai 555. ceļa zīmi „Apdzīvotas vietas sākums” vai ar 533. ceļa zīmi „Dzīvojamā zona”,

— uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam 240 līdz 320 euro apmērā.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 43.6 panta trešo daļu par pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai videoiekārtas),

neapturot transportlīdzekli, personai uzliek attiecīgajam pārkāpumam noteikto minimālo naudas sodu.

Sūdzības iesniedzēja norāda, ka administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdī viņai vairs nepiederēja transportlīdzeklis Volvo V70, valsts reģistrācijas

numurs /reģistrācijas numurs/, jo tas 2017.gada 6.jūnijā tika pārdots /pers. E/, turklāt administratīvā pārkāpuma izdarīšanas dienā, tas ir, 2017.gada

3.jūlijā viņa atradās savā faktiskajā dzīvesvietā Rīgā, bija veikusi maksājumus internetbankā, kā arī iepirkās veikalā „Rimi” tirdzniecības centrā

„OLYMPIA”.

N o /pers. B/ konta pārskata redzams, ka 2017.gada 6.jūnijā viņa interneta vietnē www.csdd.lv veica samaksu 6,46 euro apmērā par

transportlīdzekļa attālināto pārreģistrāciju.

No 2017.gada 5.jūlija AS ,,Swedbank” maksājuma uzdevuma redzams, ka /pers. B/ 2017.gada 3.jūlijā veica pirkumu veikalā „Rimi”, kas atrodas

tirdzniecības centrā „OLYMPIJA”, Rīgā.

No 2017.gada 3.jūlija maksājuma uzdevuma Nr.1212 izriet, ka /pers. B/ pārskaitīja Latvijas Universitātei uzņemšanas maksu.

No īsziņas, kas saņemta uz telefona Nr.+/telefona numurs/2017.gada 3.jūlijā plst.13:10, izriet, ka /pers. E/ nosūtīja savus personas datus un

norādīja konta numuru, uz kuru jāpārskaita ceļa nodokli.

No 2017.gada 4.jūlija maksājuma uzdevuma Nr.1213 izriet, ka /pers. B/ pārskaitīja /pers. E/ transportlīdzekļa /reģistrācijas numurs/ ekspluatācijas

nodokli par 5 mēnešiem.

Novērtējot sūdzībai pievienotos rakstveida pierādījumus kopsakarībā ar sūdzībā norādītajiem apstākļiem, tiesa atzīst par pamatotu un patiesu

sūdzības iesniedzējas apgalvojumu, ka viņa nav izdarījusi minēto administratīvo pārkāpumu, jo 2017.gada 3.jūlijā neatradās administratīvā pārkāpuma

protokolā norādītajā vietā un laikā, bez tam, - transportlīdzeklis Volvo V70, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, jau kopš 2017.gada

6.jūnija atradās citas personas faktiskajā lietošanā.

Saskaņā ar Latvijas APK 7.panta pirmo un otro daļu, nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā uz

likuma pamata un likumā noteiktajā kārtībā. Lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama, stingri ievērojot likumību.

Šādos apstākļos, kad iestāde nav izpildījusi savu pierādīšanas pienākumu, bet tiesa pārbauda lietā esošos pierādījumus un nav tiesīga tos vākt pēc

savas iniciatīvas, atzīstams, ka lietā nav iegūti neapšaubāmi pierādījumi tam, ka sūdzības iesniedzēja 2017.gada 3.jūlijā plkst.15.31 vadīja transportlīdzekli

Volvo V70, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, Daugavpils novadā, apdzīvotā vietā ,,Špoģi", autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva) -

Rēzekne - Daugavpils - Lietuvas robeža (Medumi) (AI3), 113,1.kilometrā ar ātrumu 103 km/h pie atļautā braukšanas ātruma 50 km/h. Tiesa atzīst, ka

iestādes lēmums ir atceļams un lieta izbeidzama.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.panta 1.punkts noteic, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā

lietvedība jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

Tiesa atzīst, ka sūdzības iesniedzējas vaina konkrētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā nav pierādīta, tādēļ ir pamats lēmumu atcelt un lietvedība

administratīvā pārkāpuma lietā jāizbeidz.

Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 otrās daļas 2.punktam rajona (pilsētas) tiesa, izskatot sūdzību vai protestu

administratīvā pārkāpuma lietā, taisa spriedumu atcelt lēmumu un izbeigt lietu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto, saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12panta otrās daļas 1.punktu, 289.13pantu, tiesa

nosprieda:

Atcelt Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka p.i. V.Mistres 2017.gada 24.jūlija lēmumu

Nr.1140, un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu.

Spriedumu var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas, iesniedzot sūdzību Daugavpils

tiesā.

Tiesnese I.Stivriņa