Court fully supports bank's small claims suit for loan default, interest, penalty, and costs against individual debtor.
Legislator summary
AI generatedThe Alūksnes District Court fully granted the bank's small claims action for debt recovery against an individual borrower. The court found the borrower failed to maintain sufficient funds in their account to meet the agreed repayment schedule, constituting a default under the loan contract. Consequently, the court ordered the payment of the principal, contractual interest, statutory interest, and a penalty clause, along with court costs.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 32.1 panta pirmā daļa; Civilprocesa likuma 8., 41., 97., 190., 193., 195., 204.1, 250.18 - 250.27 panti: In small claims proceedings, the court shall fully support the plaintiff's claim for debt recovery if the defendant failed to fulfill contractual payment obligations and maintain sufficient funds in the account as required.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C28190615
Lietas arhīva Nr. C-0258-15
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Alūksnē, 2015.gada 30.aprīlī
Alūksnes rajona tiesa šādā sastāvā
tiesnese I.Puriņa,
izskatīja rakstveida procesā Alūksnē, Rūpniecības ielā 8, civillietu akciju sabiedrības „NORVIK BANKA” maza apmēra prasībā par naudas piedziņu
pret /pers. A/ un
konstatēja:
Akciju sabiedrības „NORVIK BANKA” (turpmāk tekstā – prasītāja) 2014.gada 29.decembrī cēlusi Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā
maza apmēra prasību pret /pers. A/ (turpmāk tekstā – atbildētāja) par parāda piedziņu.
2015.gada 20.martā minētā civillieta Civilprocesa 32.1 panta pirmās daļas noteiktajā kārtībā saņemta Alūksnes rajona tiesā.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2010.gada 21.decembrī starp prasītāju un atbildētāju noslēgts Aizdevuma līgums Nr.PTKR007260 (turpmāk
tekstā – Līgums), saskaņā ar kuru atbildētājai tika piešķirts aizdevums EUR 500,88 apmērā, atbildētājas saistību pilnīgai izpildei pret prasītāju, ar
ikmēneša procentu likmi 24 % un aizdevuma atmaksas termiņu - 2012.gada 28.decembrim.
Saskaņā ar līguma maksājumu grafiku atbildētājai bija jāveic maksājumi līdz katra mēneša 28.datumam, nodrošinot, lai maksājumu grafikā
norādītajos datumos atbildētājas kontā ir pietiekošs naudas daudzums aizdevuma atmaksas veikšanai.
Saskaņā ar Līguma 3.1.punktu, par katru Līgumā norādītās saistības izpildes kavējuma dienu atbildētāja maksā prasītājai līgumsodu 0,15%
apmērā no savlaicīgi nesamaksātās summas, ja nokavējums saistīts ar neiespējamību veikt naudas līdzekļu norakstīšanu no norēķinu konta naudas
trūkuma vai citu prasītājas neatkarīgu apstākļu dēļ. Līguma 3.3.punkts nosaka, ka līgumsoda samaksa neatbrīvo atbildētāju no Līgumā noteikto saistību
izpildes.
Atbildētāja nepildīja ar Līgumu uzņemtās saistības, jo nenodrošināja, lai maksājumu grafikā norādītajos datumos viņas kontā ir pietiekošs naudas
daudzums aizdevuma atmaksas veikšanai. Pēdējais maksājums saņemts 2012.gada 27.decembrī EUR 35,58 apmērā.
Līguma 2.2.1.punkts nosaka, ka atbildētājai ir pienākums atmaksāt kredītu un maksāt procentus par kredīta izmantošanu maksājumu grafikā
noteiktā kārtībā, nodrošinot nepieciešamo naudas summu norēķinu kontā.
Prasītāja norādījusi, ka prasītāja aprēķinājusi līgumiskos procentus līdz 2012.gada 28.decembrim (līguma uzteikuma datums), savukārt, sākot ar
2013.gada 29.decembri prasītāja ir tiesīga aprēķināt likumiskos procentus. Likumiskie procenti aprēķināti par laika periodu no 2013.gada 29.decembra
līdz 2014.gada 11.aprīlim, kas sastāda EUR 31,31 apmērā.
Prasītāja lūdz tiesu:
1) piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai no līguma izrietošās un neizpildītās maksājumu saistības:
- pamatparādu EUR 398,08,
- līgumiskos procentus EUR 73,41,
- likumiskos procentus EUR 31,31,
- līgumsodu EUR 164,85,
kopā piedzenot EUR 667,65;
2) noteikt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos procentus - 6% gadā no piespriestās, bet
nesamaksātās pamatsummas;
3) piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai visus tiesāšanās izdevumus.
Prasības pieteikums pamatots ar Civillikuma 1587., 1589., 1716., 1717., 1720.panta 2.punktu, 1753., 1756., 1757., 1759., 1762.panta
1.punktu, 1764., 1811., 1943., 1946.panta pirmo daļu un attiecīgajām Civilprocesa likuma normām.
Prasītāja nav lūgusi lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.
2015.gada 8.janvārī prasības pieteikuma noraksts un paskaidrojuma veidlapa nosūtīta atbildētājai uz deklarētās dzīvesvietas adresi, nosakot
termiņu rakstveida paskaidrojumu sniegšanai par iesniegto prasību līdz 2015.gada 9.februārim. Atbildētājai paziņots tiesas sastāvs, kas izskatīs lietu,
izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam, kā arī atbildētājas tiesības un pienākumi civilprocesā (lietas 20.lapa).
Atbildētāja tiesas noteiktajā termiņā paskaidrojumu tiesā nav iesniegusi. Prasības summas apmēru un aprēķinu nav apstrīdējusi, lietas iztiesāšanu
tiesas sēdē nav lūgusi.
Ņemot vērā, ka lietas dalībnieki nav lūguši lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē,
pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem paziņots 2015.gada
25.martā, nosūtot pusēm paziņojumu par lietas izskatīšanu (lietas 25.lapa).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punktu, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, izņemot tā
devītajā daļā paredzēto gadījumu, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta
saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu, bet otrā daļa paredz- tas, ka tiesas
dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi, deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar
tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi
neietekmē dokumentu paziņošanas faktu. Prezumpciju, ka dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta
sūtījumu, vai trešajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar elektroniskā pasta sūtījumu, adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem
apstākļiem, kas neatkarīgi no viņa gribas bijuši par šķērsli dokumentu saņemšanai norādītajā adresē.
Tādēļ tiesa uzskata, ka atbildētāja par prasību ir informēta un lietu var izskatīt rakstveida procesā.
Novērtējusi rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma
pilnībā.
2010.gada 21.decembrī starp prasītāju un atbildētāju noslēgts Aizdevuma līgums Nr.PTKR007260, saskaņā ar kuru atbildētājai piešķirts
aizdevums EUR 500,88 (LVL 352,02) apmērā, atbildētājas saistību pret prasītāju pilnīgai izpildei, kas izriet no 2007.gada 22.janvāra Līguma
Nr.VK10021404, ar procentu likmi 24% gadā un ar atmaksas termiņu – 2012.gada 28.decembrim (lietas 10.lapa).
Saskaņā ar Līguma maksājumu grafiku lietas 11.lapā, atbildētājai bija jāveic maksājumi līdz katra mēneša 28.datumam, nodrošinot, lai
maksājumu grafikā norādītajos datumos atbildētāja kontā ir pietiekošs naudas daudzums aizdevuma atmaksas veikšanai.
Uz Līguma un maksājumu grafika ir gan aizdevēja – AS „NORVIK BANKA” pārstāvja, gan aizņēmēja – /pers. A/, paraksti.
No minētā izriet, ka starp AS „NORVIK BANKA” un /pers. A/ ir noticis tiesisks darījums Civillikuma 1403.panta izpratnē.
Civillikuma 1587.pants paredz, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī
vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu, ar aizdevuma līgumu saprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošanu īpašumā, ar pienākumu atdot
saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietas.
Saskaņā ar Civillikuma 1828.pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu, bet
tāpat arī viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc noteiktā termiņa notecējuma.
Līguma 2.2.1.punkts nosaka, ka aizņēmējam ir pienākums atmaksāt aizdevējam kredītu un maksāt aizdevējam procentus par kredīta izmantošanu
maksājumu grafikā norādītajā kārtībā, nodrošinot nepieciešamo naudas summu norēķinu kontā.
No lietas materiāliem redzams, ka prasītāja savas no līguma izrietošās saistības ir izpildījusi, ko apliecina pieteikumam pievienotais aizdevuma
konta izraksts (lietas 12.lapa).
Savukārt, atbildētāja nepildīja ar Līgumu uzņemtās saistības, jo nenodrošināja, lai maksājumu grafikā norādītajos datumos viņas kontā ir
pietiekošs naudas daudzums aizdevuma atmaksas veikšanai.
No aprēķina par atbildētājas veiktajiem maksājumiem lietas 15.lapā redzams, ka atbildētāja līgumā pielīgto pienākumu nav pildījusi, pēdējais
maksājums veikts 2012.gada 27.decembrī EUR 58 apmērā.
No lietas 13.lapā esošā parāda aprēķina redzams, ka atbildētāja uz 2014.gada 11.aprīli parādā prasītājai pamatparāda summu EUR 398,08.
Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Atbildētāja pierādījumus tam, ka savas saistības pret prasītāju pilnā apmērā būtu nokārtojusi, nav iesniegusi, prasības summu nav apstrīdējusi un
iebildumus pret prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem, tostarp, par neatmaksāto pamatparāda summu nav izteikusi.
Ievērojot minēto, tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas iesniegtos pierādījumus un prasījuma pamatotību, līdz ar ko tiesa atzīst, ka no atbildētājas
prasītājas labā piedzenama nesamaksātā pamatparāda summa EUR 398,08 apmērā.
Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu – pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu vai uz likumu. Civillikuma 1757.pantā
noteikts – nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs.
Civillikuma 1759.panta 1.punktā ir noteikts, ka procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas
nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Saskaņā ar Civillikuma 1765.pantā
noteikts – procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir,
seši procenti no simta gadā.
Saskaņā ar Līguma 1.3.punktu gada procentu likme ir noteikta 24% un, parakstot līgumu, atbildētāja apņēmās pildīt Līgumā paredzētās saistības.
Līguma 2.2.1.punkts nosaka, ka aizņēmējam ir pienākums atmaksāt aizdevējam kredītu un maksāt aizdevējam procentus par kredīta izmantošanu
maksājumu grafikā norādītajā kārtībā, nodrošinot nepieciešamo naudas summu norēķinu kontā.
No prasības pieteikuma un tam pievienotā parāda summas aprēķina (lietas 13.lapā) ir redzams, ka prasītāja ir aprēķinājusi un lūdz piedzīt no
atbildētājas procentus par kopējo summu EUR 104,72, tajā skaitā līgumiskos procentus par kredīta izmantošanu EUR 73,41 par laika periodu no
2011.gada 28.jūlija līdz 2012.gada 28.decembrim, un likumiskos procentus EUR 31,31, par laika periodu no 2013.gada 29.decembra līdz 2014.gada
11.aprīlim.
Atbildētāja nav cēlusi iebildumus pret aprēķināto summu un tās aprēķina kārtību. Tiesa atzīst, ka prasītājas aprēķināto līgumisko un likumisko
procentu aprēķins ir pamatots un no atbildētājas prasītājas labā piedzenami līgumiskie procenti par kredīta izmantošanu EUR 73,41 un likumiskie
procenti EUR 31,31, kopējā summa EUR 104,72.
Saskaņā ar Civillikuma Ievada daļas 3.pantu – katra civiltiesiskā attiecība apspriežama pēc tiem likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība
radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības. Līdz ar to jautājums par līgumsoda apmēru ir apspriežams saskaņā ar
Civillikuma 1716.panta redakciju, kāda bija Līguma noslēgšanas brīdī, t.i. 2010.gada 21.decembrī – līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas
ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu – līgumsodu var
pievienot katram līgumam, un to var noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu
lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.
Saskaņā ar Civillikuma 1720.pantu – kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildījumu, ja tā tieši bijis norunāts; ja līgumsods bijis
norunāts ne tik daudz par izpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.
Saskaņā ar Līguma 3.1.punktu, par katru Līguma 2.2.1. un 2.2.3.punktā norādītās saistības izpildes kavējuma dienu aizņēmējs maksā aizdevējam
līgumsodu 0,15% apmērā no savlaicīgi nesamaksātās summas, ja nokavējums saistīts ar neiespējamību veikt naudas līdzekļu norakstīšanu no norēķinu
konta Līguma 2.1.3.punktā minētajā kārtībā naudas trūkuma vai citu no aizdevēja neatkarīgu apstākļu dēļ. Līguma 3.3.punkts nosaka, ka līgumsoda
samaksa neatbrīvo aizņēmēju no Līgumā noteikto saistību izpildes.
No prasības pieteikuma un tam pievienotā parāda summas aprēķina (lietas 13.lapa) ir redzams, ka prasītāja, saskaņā ar Līguma 3.1.punktu ir
aprēķinājusi un lūdz piedzīt no atbildētājas līgumsodu EUR 164,85 par laika periodu no 2011.gada 28.jūlija līdz 2012.gada 28.novembrim.
Tiesa atzīst, ka prasītais līgumsods EUR 164,85 apmērā ir samērīgs un atbilstošs atbildētājas nokavētās saistības apmēram. Līdz ar to tas
piedzenams no atbildētājas par labu prasītājai.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība, atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Lietā nav iegūti pierādījumi, ka atbildētāja savas saistības lietā būtu izpildījusi un parāda summu būtu pilnībā vai daļēji samaksājusi. Atbildētāja
nav apstrīdējusi lietā iesniegto parāda, procentu un līgumsoda apmēru. Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma pilnībā.
Civilprocesa likuma 195.pantā ir noteikts – taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un
piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma
izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru.
Prasītājai ir tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos 6% procentus gadā no vēl nesamaksātās pamatparāda summas EUR 398,08 par laiku no
sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma pilnai izpildei.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu – pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos
tiesas izdevumus.
Līdz ar to no atbildētājas prasītājas labā piedzenami samaksātie tiesas izdevumi: valsts nodeva EUR 100,15 apmērā un ar lietas izskatīšanu
saistītie izdevumi EUR 4,70 apmērā (lietas 8., 9.lapa – maksājuma uzdevumi).
Prasītāja nomaksājusi ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70, faktiskie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir EUR 5,68 (lietas
2.lapa). Starpība starp faktiskajiem un nomaksātajiem ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem EUR 0,98 piedzenama no atbildētājas valsts labā.
Civilprocesa likuma 204.1 pantā noteikts, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu
sprieduma labprātīgai izpildei. Šis termiņš nedrīkst būt garāks par desmit dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Līdz ar to arī nosakāms šī
sprieduma labprātīgas izpildes termiņš.
Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 41., 97., 190.,
193., 195., 204.1 , 250.18 - 250.27 pantu, tiesa
nosprieda:
Pilnīgi apmierināt akciju sabiedrības „NORVIK BANKA” maza apmēra prasību pret /pers. A/ par naudas piedziņu.
Piedzīt no /pers. A/ (personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvietas adrese: /adrese A/) par labu akciju sabiedrībai „NORVIK
BANKA” (reģ. Nr.40003072918, juridiskā adrese: Ernesta Birznieka – Upīša iela 21, Rīga, LV-1011) parādu EUR 667,65 (seši simti sešdesmit septiņi
euro 65 centi), tajā skaitā, pamatparādu EUR 398,08 (trīs simti deviņdesmit astoņi euro 08 centi), procentus par laika periodu no 2011.gada 28.jūlija
līdz 2014.gada 11.aprīlim EUR 104,72 (viens simts četri euro 72 centi), līgumsodu EUR 164,85 (viens simts sešdesmit četri euro 85 centi).
Piedzīt no /pers. A/ (personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvietas adrese: /adrese A/) par labu akciju sabiedrībai „NORVIK
BANKA” (reģ. Nr.40003072918, juridiskā adrese: Ernesta Birznieka – Upīša iela 21, Rīga, LV-1011) tiesāšanās izdevumus EUR 104,85 (viens simts
četri euro 85 centi), tajā skaitā, valsts nodevu EUR 100,15 (viens simts euro 15 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos EUR 4,70 (četri euro 70 centi).
Piedzītās summas iemaksājamas prasītājas akciju sabiedrības „NORVIK BANKA” (reģ. Nr.40003072918, juridiskā adrese: Ernesta Birznieka
– Upīša iela 21, Rīga, LV-1011) norēķinu kontā Nr. LV47LATB00000PATEREUR, AS „NORVIK BANKA” (norādot: saistības pēc līguma
Nr.PTKR007260).
Piedzīt no /pers. A/ (personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvietas adrese: /adrese A/) par labu valstij tiesas izdevumus EUR 0,98 (nulle
euro 98 centi) – ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.
Atzīt akciju sabiedrības „NORVIK BANKA” tiesības saņemt no /pers. A/ likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no pamatparāda summas EUR
398,08 (trīs simti deviņdesmit astoņi euro 08 centi) par laiku no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā līdz sprieduma pilnīgai izpildei, ievērojot Civillikuma
1763.pantā noteiktos procentu ierobežojumus.
Noteikt /pers. A/sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedums sastādīts 2015.gada 30.aprīlī.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Vidzemes apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot
apelācijas sūdzību Alūksnes rajona tiesā.
Tiesnese I.Puriņa