Court partially allowed debt collection for property management fees and utilities under Latvian property law.

Lietas arhīva Nr. C-1346-20/18

ECLI:LV:RLPT:2020:0213.C29444419.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2020. gada 13. februārī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese Agnese Zemmere

rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. A/ vienkāršotas procedūras prasībā pret /pers. B/.

Aprakstošā daļa

[1] 2019. gada 29. augustā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemts /pers. A/ (turpmāk – Prasītājs) prasības pieteikums vienkāršotas

procedūras prasībā pret /pers. B/ (turpmāk – Atbildētājs).

[1.1] Prasības pieteikumā (lietas 5. – 9.lapa) norādīts, ka prasības priekšmets ir parāda piedziņa par nekustamā īpašuma apsaimniekošanu un

komunālajiem pakalpojumiem. Prasības summu veido galvenais parāds 718,47 EUR un 40 EUR saskaņā ar Civillikuma 1668.9 pantu,

[1.2] Prasības pieteikumā norādīts, ka kopš 2015. gada 4. novembra Atbildētājas īpašumā atrodas dzīvoklis /adrese/.

2015. gada 16. novembrī starp pusēm noslēgts dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums, atbilstoši kuram Prasītājs apņēmās

apsaimniekot dzīvojamo māju, bet Atbildētāja apņēmās segt visus izdevumus, kas saistīti ar tā uzturēšanu, apsaimniekošanu un apdrošināšanu,

proporcionāli Atbildētājai piederošā dzīvokļa platībai ēkā.

Sākot ar 2017. gada oktobri Atbildētāja maksājumus par nekustamā īpašuma apsaimniekošanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem

sāka apmaksāt daļēji, līdz ar ko sāka veidoties parādsaistības pret Prasītāju, kas uz 2019. gada 30. augustu aprēķinātas 718,47 EUR apmērā.

2019. gada 25. janvārī un 9. augustā Prasītājs nosūtīja Atbildētājai pretenzijas, lūdzot samaksāt parādu, kas netika izdarīts.

[1.3] 2019. gada 13. novembrī Prasītājs iesniedzis tiesā prasības pieteikuma papildinājumus, kuros norādījis, ka kopš prasības celšanas parāds

palielinājies un uz 2019. gada 1. oktobri ir 785,10 EUR (lietas 96. – 97.lapa).

Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no Atbildētājas par labu Prasītājam parādu par nesamaksātajiem rēķiniem 785,10 EUR, atzīt Prasītājam tiesības saņemt

likumiskos 6% no Atbildētājas par laiku līdz sprieduma izpildei un piedzīt no Atbildētājas visus ar tiesāšanos saistīto izdevumus.

Prasība pamatota uz Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu, 13.pantu, Civillikuma 1668.9, 1770., 1775.pantu.

[2] Tiesā 2019. gada 7. oktobrī saņemti Atbildētājas paskaidrojumi par prasību (lietas 91. – 92.lapa), kuros norādīts, ka Atbildētāja prasību

neatzīst un lūdz noraidīt.

[2.1] Atbildētāja norādījusi, ka 2017. gadā no 15. līdz 30. septembrim nekustamā īpašuma /adrese/ kopīpašnieku kopība aptaujas veidā pieņēma

lēmumus, tajā skaitā, nolēma atsaukt Prasītājam doto pilnvarojumu veikt pārvaldīšanas funkcijas. Ņemot vērā norādīto Atbildētāja kopš 2018. gada

oktobra pārstāja apmaksāt Prasītāja rēķinus daļā, kas attiecas uz mājas apsaimniekošanu. Atbildēta turpinot veikt samaksu par komunālajiem

maksājumiem, kā arī apmaksājot tādas rēķinu sadaļas, kas attiecas uz apsaimniekošanu, piemēram, ūdens tīkla apkopšana, siltuma tīkla apkopšana.

Atbildētāja segusi arī apkures rēķinus ņemt vērā Rīgas Siltuma aprēķinu par mājas patērēto siltuma apjomu un Atbildētājas īpašuma kvadratūru.

[2.2] Prasītājs, par spīti kopīpašnieku prasībām, nenodrošina atskaiti par veidu, kā tiek aprēķināti Atbildētājai un pārējiem kopīpašniekiem

piesūtītie apkures rēķini. Atbildētāja nemaksāja arī Prasītāja aprēķinātos nokavējuma procentus.

[2.3] Atbildētāja norādījusi, ka /adrese/, dzīvokļu īpašnieku kopība nav pieņēmusi lēmumu par to, ka Prasītājs ir nekustamā īpašuma pārvaldnieks,

kā arī nav noteikusi pārvaldīšanas maksu.

[2.4] Atbildētāja arī uzskata, ka prasība celta uz kļūdainiem pamatiem, jo Prasītājs Atbildētājas neveiktos apsaimniekošanas maksājumus

novērtējis kā zaudējumus un nav pierādījis zaudējumu pastāvēšanas priekšnoteikumus (faktiskos zaudējumus, cēloņsakarību, vainojamu rīcību).

Atbildētāja norādījusi, ka civillietā Nr.C29656914 Prasītāja prasība par apsaimniekošanas maksas piedziņu tikusi atzīta par nepamatotu.

[2.5] 2020. gada 23. janvāra papildus paskaidrojumos Atbildētāja norādījusi, ka 2019. oktobrī darbu sācis jaunais mājas pārvaldnieks biedrība

“/nosaukums/”. Laika posmā no 2015. gada novembra līdz 2018. gada septembrim Atbildētāja ir norēķinājusies par Prasītāja sagatavotajiem

apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu rēķiniem. Laika posmā no 2018. gada oktobra līdz 2019. gada oktobrim Atbildētāja norēķinājusies par

komunālajiem pakalpojumiem. Atbildētājs nav pieņēmis Prasītājas piedāvājumu pārtraukt apsaimniekošanas līgumu.

[3] Par civillietas izskatīšanu rakstveida procesā pusēm paziņots 2020. gada 3. janvārī (lietas 115.lapa).

Motīvu daļa

[4] Tiesa, pārbaudījusi un izvērtējusi prasības pieteikumā izklāstītos apstākļus un argumentus, Atbildētājas rakstveida paskaidrojumus par prasību,

un lietā iesniegtos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

Ja tiesa neizskata vienkāršotās procedūras lietu tiesas sēdē saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.26 pantu, lietu izskata rakstveida procesā, [..].

Datums, kad saīsinātā sprieduma noraksts ir pieejams tiesas kancelejā, uzskatāms par sprieduma sastādīšanas datumu.

Civilprocesa likuma 250.25 panta 21 daļā noteikts, ka tiesa vienkāršotās procedūras lietā sastāda spriedumu atbilstoši šā likuma 193. pantā

noteiktajam sprieduma saturam, ja puse tai rakstveidā iesniedz sprieduma sastādīšanas lūgumu. [..]. Tiesa arī pēc savas iniciatīvas šā panta 2.3 daļā

noteiktajā kārtībā var sastādīt spriedumu atbilstoši šā likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam.

Tiesa, ņemot vērā strīda priekšmetu un Atbildētājas iebildumus pret prasību, pēc savas iniciatīvas nolemj šajā lietā sastādīt spriedumu atbilstoši šā

likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.panta pirmo daļu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar tiesas sēdē

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem

novērojumiem.

[4.1] No Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr.554 izriet, ka Atbildētājai kopš 2015. gada

4. novembra uz pirkuma līguma pamata pieder 17/1000 domājamās daļas no zemes un ēku nekustamā īpašuma /adrese/, lietošanā dzīvoklis Nr./numurs/

(lietas 11 – 30.lapa).

Lietā nav strīda, ka Nekustamais īpašums nav sadalīts dzīvokļu īpašumos un pieder kopīpašniekiem domājamās daļās.

[4.2] Lietā iesniegts 2015. gada 16. novembra dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums (turpmāk – Līgums), kas

noslēgts starp Prasītāju kā mājas apsaimniekotāju un Atbildētāju kā dzīvokļa īpašnieku (lietas 31. – 32.lapa).

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Saskaņā ar Līguma 3.1.punktu Atbildētāja maksā apsaimniekošanas maksu par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un uzturēšanu proporcionāli

viņa īpašumā esošo nekustamā īpašuma domājamo daļu lielumam, maksājumus izdarot ne vēlāk kā līdz tekošā mēneša 20.datumam, savukārt līguma

3.4.punkts noteic, ka dzīvokļa īpašnieks maksā mājas apsaimniekotājam par komunālajiem pakalpojumiem [..] pēc noteiktajiem tarifiem atbilstoši mājas

apsaimniekotāja izrakstītajiem rēķiniem, maksājumus izdarot ne vēlāk kā līdz tekošā mēneša 20.datumam, vienlaikus ar pamatmaksu par dzīvojamās

mājas uzturēšanu un apsaimniekošanas par kārtējo mēnesi.

Apsaimniekošanas maksas apmērs noteikts Līguma 8.punktā, norādot, ka apsaimniekošanas maksa 2016. gadā būs 0,53 EUR/m2 no kopējās

platības.

[4.2.1] Lai gan Atbildētāja izteikusi iebildumus par parakstīto Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu un to, ka 2018. gada

janvārī vēlējusies to atcelt (lietas 116.lapa), Atbildētāja nav izmantojusi savas tiesības apstrīdēt Līgumu, ceļot tiesā prasību par Līguma atzīšanu par spēkā

neesošu. Līdz ar ko Līgums ir spēkā esošs un saistošs tā slēdzējiem.

Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016. gada 30. jūnija spriedumā SKC-608/2016 norādīts, ka kamēr tiesa nav atzinusi darījumu par

spēkā neesošu, tas prezumējams par spēkā esošu.

[4.3] Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5.panta ceturto daļu, lēmumus, kas attiecas uz obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību

nodrošināšanu kopīpašumā esošā dzīvojamā mājā – pārvaldīšanas uzdevuma uzdošanu, tā atsaukšanu, mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu

līgumu slēgšanas noteikumiem, kā arī kārtību, kādā nosakāmi un maksājami obligātie izdevumi un atlīdzība par pārvaldīšanu pieņem, ievērojot Dzīvokļa

īpašuma likuma noteikumus par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanu un tie ir saistoši ikvienam dzīvojamās mājas kopīpašniekiem.

Dzīvokļa īpašuma likuma (redakcijā, kas bija spēkā no 01.01.2011.-31.12.2016.) 16.panta otrās daļas 8.punkts noteic, ka vienīgi dzīvokļu

īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumu par atsevišķu vai visu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību uzdošanu pārvaldniekam. Dzīvokļa īpašuma

likuma (redakcijā, kas bija spēkā no 01.01.2011.- 31.12.2016.) 17.panta devītā daļa noteic, ka, lai pieņemtu lēmumu par šā likuma 16.panta otrās daļas

6., 7., 8., 9. un 10.punktā minētajiem jautājumiem, nepieciešams, lai “par” nobalso dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu

īpašumiem.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 4.panta 1.punktā noteikts, ka jānodrošina dzīvojamās mājas pārvaldīšanas procesa nepārtrauktība. Līdz ar

ko nav pieļaujama situācija, kurā dzīvojamo māju neviens nepārvalda un neapsaimnieko.

Tiesai nav pamata uzskatīt, ka Prasītājs strīda periodā nebūtu veicis nekustamā īpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Tiesai nav zināms, ka

strīdus periodā Nekustamo īpašumu būtu pārvaldījusi un apsaimniekojusi cita persona. Prasītāja pārvaldīšanas un apsaimniekošanas funkciju veikšanas

pamats attiecībā pret Atbildētāju ir starp pusēm noslēgtais Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums.

[4.4] Tiesa atzīst, ka Atbildētāja nepamatoti atsaukusies uz no 2017. gada 15. septembra līdz 30. septembrim veikto dzīvokļu īpašnieku kopības

aptauju un pieņemto lēmumu, ar kuru dzīvokļu īpašnieku kopība pieņēmusi lēmumu atsaukt /pers. A/ doto pilnvarojumu (lietas 107. – 114.lapa), jo no

Tiesu informācijas sistēmas izriet, ka civillietā Nr.C29537317 /pers. D/, /pers. E/, /pers. A/, /pers. F/, /pers. G/, /pers. H/, /pers. I/ un SIA “Lego Estate”

prasībā pret /pers. K/ un AS “Hausmaster” par nekustamā īpašuma kopīpašnieku kopības lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu un zaudējumu piedziņu

tiesvedība izbeigta ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2018. gada 31. maija lēmumu pamatojoties uz Civilprocesa likuma 223.panta 4.punktu,

jo prasītāji atteikušies no prasības, norādot, ka AS “Hausmaster” pēc prasības tiesā celšanas, neuzsākot pildīt pārvaldnieka pienākumus, atteikusies no

nekustamā īpašuma pārvaldnieka pienākumu veikšanas īpašumā /adrese/. Minētais ir pamats secināt, ka Prasītājs pēc 2017. gada septembra ir turpinājis

veikt apsaimniekošanas pienākumus nekustamajā īpašumā /adrese/.

[4.5] Tiesa atzīst, ka Prasītājs līdz 2019. gada 30. septembrim nodrošinājis dzīvojamās mājas /adrese/, apsaimniekošanu un Atbildētājas

pienākums ir norēķināties par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem un apsaimniekošanas maksu par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un

uzturēšanu proporcionāli nekustamā īpašuma domājamo daļu lielumam atbilstoši starp pusēm noslēgtajam Dzīvojamās mājas uzturēšanas un

apsaimniekošanas līgumam.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā noteikts, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas

pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas

saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana). Dzīvokļu likuma 13.panta pirmajā

daļā noteikts, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku

kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības

noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

Civillikuma 1071.pants noteic, ka uz kopējo lietu gulošās nastas, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes kopīpašniekiem

samērīgi ar viņu daļām.

[4.6] Lietā nav strīda par to, ka Prasītājs atbilstoši pušu noslēgtajam līgumam izrakstījis Atbildētājai rēķinus par strīdus laika periodu no 2017. gada

augusta līdz 2018. gada 30. septembrim (lietas 34. – 57., 99., 100.lapa).

No parāda aprēķina izriet, ka Atbildētāja kopš 2017.gada oktobra maksājumus veikusi daļēji, kā rezultātā līdz 2019. gada 1. oktobrim izveidojies

parāds 785,10 EUR (lietas 33., 98.lapa)

Secināms, ka rēķini Atbildētājai izrakstīti atbilstoši Civillikuma 1071.pantam un starp pusēm noslēgtā Dzīvojamās mājas uzturēšanas un

apsaimniekošanas līguma noteikumiem, iekļaujot sniegtos pakalpojumus atbilstoši Atbildētājai piederošajām nekustamā īpašuma domājamām daļām, kas

sastāda 98 m2.

Saskaņā ar Civillikuma 1828.pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu, bet

tāpat arī viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc noliktā termiņa notecējuma.

Par parāda esamību, apmēru Prasītājs Atbildētāju ir brīdinājis, lūdzot parādu samaksāt (lietas 82., 83.lapa).

Atbildētāja paskaidrojumos tiesai norādījusi, ka uz brīdinājumiem sniegusi atbildes, norādot savus iebildumus pret Prasītāja apsaimniekošanas

funkciju veikšanu, iebildumus, kas skar norēķina došanu kopīpašniekiem un iebildumus saistībā ar aprēķiniem par pakalpojumiem.

Tiesa Atbildētājas iebildumus pret prasību atzīst par nepamatotiem. Secināms, ka Atbildētāja nav iesniegusi lietā pierādījumus par paskaidrojumos

minētajiem apstākļiem, proti, ka Prasītājs nenodrošina atskaiti par veidu kā tiek kalkulēti Atbildētājai un pārējiem kopīpašniekiem piesūtītie apkures

rēķini, kas pārsniedz dzīvokļa kvadratūru. Atbildētāja nav norādījusi konkrētus rēķinus un pozīcijas, kuras tiek apstrīdētas, nav apstrīdējusi parāda

summu pēc būtības. Atbildētājas iebildumi pret Prasītāju par norēķina nedošanu kopīpašniekiem ir pamats atbilstošas prasības pret Prasītāju celšanai, bet

nav pamats nenorēķināties ar Prasītāju par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un pakalpojumiem.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Civilprocesā nostiprinātais sacīkstes princips nozīmē [..] pusēm ir iespēja izvēlēties tos procesuālos paņēmienus un līdzekļus savu aizskarto tiesību

aizsardzībai, kurus pašas uzskata par pareizākajiem (Līcis A., Prasības tiesvedība un pierādījumi. Prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā. Mācību

līdzeklis tiesību zinātņu studentiem. – Rīga: Tiesu nama aģentūra, 2003.- 59.-60.lpp.). Savukārt dispozitivitāte civilprocesā ir pušu brīva rīcība ar

savām subjektīvajām tiesībām un to aizsardzības procesuālajiem līdzekļiem (Līcis A. Prasības tiesvedība un pierādījumi. Prof. K.Torgāna

zinātniskajā redakcijā. Mācību līdzeklis tiesību zinātņu studentiem. – Rīga: Tiesu nama aģentūra, 2003.- 55 lpp.), tādējādi puse pēc sava

subjektīvā ieskata var ar to rīkoties – izmantot vai neizmantot.

Tiesa, izpildot Civilprocesa likuma 93.panta ceturtās daļas noteikumus, informējusi Atbildētāju par pierādījumu iesniegšanu savu paskaidrojumos

norādīto iebildumu pamatošanai (lietas 94.lapa).

Civillikuma 1838.pantā noteikts, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Tiesa, pārbaudot Prasītāja iesniegto parāda aprēķinu (lietas 33., 98.lapa) kopsakarībā ar Atbildētājas iesniegtajām konta pārskata izdrukām (lietas

118.lapa) konstatē, ka parāda aprēķinā ir ietverti visi strīdus periodā Atbildētājas veiktie maksājumi.

Atbildētāja papildus paskaidrojumos norādījusi (lietas 116.lapa), ka 2019. gada oktobrī darbu sācis jaunais mājas pārvaldnieks biedrība

“/nosaukums/”. Laikā no 2015. gada novembra līdz 2018. gada septembrim Atbildētāja esot norēķinājusies par apsaimniekošanas un komunālo

pakalpojumu rēķiniem. Laikā no 2018. gada oktobra līdz 2019. gada oktobrim Atbildētāja norēķinājusies par komunālajiem pakalpojumiem. Minētie

paskaidrojumi apliecina, ka Prasītāja izrakstītos rēķinus Atbildētāja pilnībā nav apmaksājusi.

Tiesa atzīst, Atbildētāja pilnībā nav apmaksājusi Prasītāja izrakstītos rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem un apsaimniekošanas maksu

kopsummā 785,10 EUR apmērā. Lai gan Atbildētāja iebilst par izrakstīto rēķinu pamatotību, pierādījumus par savos paskaidrojumos norādītajiem

apstākļiem, kā arī motivētus iebildumus par konkrētiem rēķiniem un konkrētām to pozīcijām nav izteikusi. Tiesai nav pamata atzīt, ka Atbildētājai nebūtu

jāveic samaksa par nekustamā īpašuma apsaimniekošanu.

Tiesa atzīst, ka prasība par apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu maksas parāda piedziņu ir pamatota un apmierināma. Apstāklis, ka

Prasītājs prasību pamatojis arī uz Civillikuma 1770., 1775.pantu nav pamats prasības noraidīšanai.

[4.6] Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka taisot spriedumu par nauda summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot to apmēru.

Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu prasītājam nosakāmas tiesības saņemt likumiskos nokavējuma procentus 6% (sešus

procentus no simta) gadā no pamatparāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

[4.7] Prasītājs, pamatojoties uz Civillikuma 1668.9 pantu, kurš nosaka, ka par nokavētu maksājumu līgumā [..] par pakalpojumu sniegšanu

parādnieks bez īpaša atgādinājuma maksā kreditoram parāda atgūšanas izmaksas 40 euro apmērā, ir pieteicis lūgumu piedzīt no Atbildētājas parada

atgūšanas izmaksas 40 EUR apmērā.

Tiesa prasību šajā daļā atzīst par nepamatotu un noraidāmu, jo saskaņā ar Civillikuma 1668.11pantu, IV iedaļas noteikumi, kurā ir iekļauts arī

1668.9 pants, nav attiecināmi uz parādnieku, kas ir patērētājs vai fiziska persona, kura neveic saimniecisko darbību. Savukārt izskatāmas lietas ietvaros

Prasītājs, ar kuru Atbildētāja ir stājusies līgumiskās attiecībās, saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1.panta 4.punktu, ir atzīstams par

pakalpojuma sniedzēju šī likuma izpratnē, tas ir, par personu, kas savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros sniedz pakalpojumu

patērētājam, savukārt Atbildētāja saskaņā ar šī likuma 1.panta 3.punktu ir atzīstama par patērētāju, tas ir, par fizisku personu, kam tiek sniegts

pakalpojumu nolūkam, kurš nav saistīts ar Atbildētājas saimniecisko vai profesionālo darbību.

[4.8] Līdzīgos apstākļos pret personām jāizturas līdzīgi, atšķirīgos apstākļos - atšķirīgi. No Tiesu informācijas sistēmas un lietas materiāliem

redzams, ka Prasītājs cēlis vairākas prasības pret dzīvojamās mājas /adrese/, īpašniekiem par parāda piedziņu.

Arī civillietā Nr. C29264619 /pers. A/ prasībā pret /pers. N/ par naudas piedziņu tiesa konstatējusi starp pusēm līgumiskas attiecības, konstatējusi,

ka Prasītājs ir veicis dzīvojamās mājas apsaimniekošanas funkciju, tiesa atzinusi prasību par pamatotu un apmierināmu. Savukārt Atbildētājas norādītajā

civillietā Nr.C29656914 /pers. A/ maza apmēra prasībā pret /pers. P/ tiesa prasību noraidījusi, nekonstatējot līgumisku attiecību starp pusēm esamību,

līdz ar ko secināms, ka šajā civillietā pastāvējuši atšķirīgi faktiskie apstākļi.

[5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. [..]

Ceļot tiesā prasību un iesniedzot prasības pieteikuma papildinājumus Prasītājs samaksājis valsts nodevu 117,77 EUR (lietas 10., 104.lapa) un ar

lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 EUR, kopā 121,07 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otro daļu tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu

piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

Ievērojot minēto un apstākli, ka prasība apmierināta daļēji, no Atbildētājas par labu Prasītājam piedzenama Prasītāja samaksātie tiesas izdevumi

proporcionāli apmierināto prasījumu apmēram 115,20 EUR (785,10x121,07/825,10).

[5.1] No Tiesu informācijas sistēmas un lietas materiāliem izriet, ka lietā ir radušies lielāki ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi nekā tos ir

apmaksājis Prasītājs, proti, 4,31 EUR (lietas 3.lapa. Ņemot vērā, ka prasība daļēji apmierināta, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi to nesamaksātajā

apmērā 1,01 EUR saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 39.panta pirmās daļas 5.punktu ir piedzenama no Atbildētājas par labu Tiesu

administrācijai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1panta prasībām, Atbildētājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz augstāk minēto un saskaņā Civilprocesa likuma 1.pantu, 41.panta pirmo daļu, 97.pantu, 190.pantu, 193.pantu, 195.pantu,

204.1pantu, 250.25 panta pirmo un ceturto daļu, tiesa

nosprieda

/pers. A/, personas kods /personas kods/, vienkāršotas procedūras prasību pret /pers. B/, personas kods /personas kods/, apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsaimniekošanas maksas un komunālo

pakalpojumu maksas parādu par laika periodu no 2017. gada 1.oktobra līdz 2019.gada 30. septembrim 785,10 EUR un tiesas izdevumus 115,20 EUR,

kopā 900,30 EUR (deviņi simti euro un 30 centi).

Noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, tiesības saņemt no /pers. B/ likumiskos nokavējuma procentus 6% (sešus procentus no simta)

gadā no pamatparāda summas (900,30 EUR) par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Samaksa veicama /pers. A/, personas kods /personas kods/, norēķinu kontā Nr./numurs/, AS “Luminor Bank”

Noraidīt prasību daļā par parāda atgūšanas izdevumu piedziņu.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu Tiesu administrācijai ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,01 EUR (viens euro

un 01 cents). Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksa veicama Tiesu administrācijai, reģistrācijas Nr.90001672316, konta

Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmēja banka: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, norādot datus personas vai lietas identificēšanai.

Noteikt /pers. B/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu Tiesu administrācijas labā, maksājumu apliecinošu dokumentu

oriģinālu sprieduma labprātīgas izpildes termiņā iesniegt Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, 105.kabinetā vai nosūtīt pa pastu.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas - 2020. gada 13. februāra, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas

kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, ja pastāv kāds no šā likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas

tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Spriedums ir pieejams tiesas kancelejā 2020. gada 13. februārī.

Tiesnese A. Zemmere