Court partially allowed appeal on heating debt, rejecting late payment claims for period after 2015.
Legislator summary
AI generatedThe Court of Appeal partially upheld the lower court's decision to collect heating debt and interest from a tenant. While the tenant failed to pay for services provided between 2005 and 2015, the court rejected the landlord's claim for interest and late fees covering the period from December 2015 to December 2018. The ruling established that the tenant's obligation to pay for heating services continued despite the lack of a specific contract, but the specific interest claim for the later period was dismissed.
Legislator headnote
AI generatedLikums par dzīvojamo telpu īri 11.3 panta 1. punkts; Civilprocesa likums 430., 432., 433., 434., 440. pants: A tenant remains liable for heating costs even without a specific contract, but interest claims must be strictly supported by evidence of default during the relevant period.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. CA-0241-21/2
ECLI:LV:RAT:2021:0111.C33317719.7.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2021. gada 11. janvārī
Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā
tiesnese referente Skaidrīte Buivide
tiesneši Valdis Vazdiķis un Ilze Ramane
rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdi, izskatīja civillietu SIA “Jūrmalas siltums” prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu sakarā ar SIA
“Jūrmalas siltums” apelācijas sūdzību par Rīgas rajona tiesas 2020. gada 1. jūlija spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] Ar Rīgas rajona tiesas 2020. gada 1. jūlija spriedumu prasība apmierināta daļēji, piedzenot no atbildētāja /pers. B/ par labu prasītājai
SIA “Jūrmalas siltums” parādu par laika periodu no 2005. gada 1. septembra līdz 2015. gada 30. novembrim 4157,57 EUR, tiesas izdevumus 323,36
EUR un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 100 EUR, kopā 4580,93 EUR, kā arī atzīstot prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles
dienai) saņemt no atbildētāja likumiskos sešus procentus gadā no pamatparāda 4157,57 EUR.
Prasība daļā par parāda 15,91 EUR par laika periodu no 2015. gada 1. decembra līdz 2018. gada 31. decembrim, likumisko procentu
2129,11 EUR par laika periodu no 2005. gada 1. novembra līdz 2018. gada 31. decembrim piedziņu noraidīta, tāpat arī lūgums par ar lietas vešanu
saistīto izdevumu 142 EUR piedziņu.
Spriedums pamatots ar tālāk norādīto motivāciju.
[1.1] Dzīvojamā telpa /adrese/ pieder Jūrmalas pilsētas pašvaldībai un tā ar 1995. gada 31. jūlija Dzīvojamās telpas īres līgumu nodota
lietošanā atbildētājam bez termiņa ierobežojuma.
Lietā nav apstrīdēts, ka prasītāja laikā no 2005. gada 1. septembra līdz 2018. gada 31. decembrim piegādāja siltumenerģiju atbildētāja
īrētajam dzīvoklim, kaut arī starp pusēm nav bijis noslēgts atbilstošs līgums.
[1.2] Atsaucoties uz Likuma par “Dzīvojamo telpu īri” 11. 3 panta pirmās daļas 1. punktu, trešās daļas 1. un 2. punktu, konstatēts, ka īres
līgumā nav noteikts, vai atbildētājam kā īrniekam ir pienākums samaksāt par apkuri un ūdens uzsildīšanu pakalpojuma sniedzējam, vai arī izīrētājam.
No 2004. gada 1. oktobra Siltumenerģijas līguma Nr. 321, ko prasītāja noslēgusi ar SIA “Jūrmalas namsaimnieks”, izriet, ka SIA
“Jūrmalas namsaimnieks” kā dzīvojamās mājas /adrese/ apsaimniekotāja, ir deleģējusi prasītājai tiesības iekasēt no minētās dzīvojamās mājas īrniekiem
maksu par prasītājas sniegtajiem pakalpojumiem.
[1.3] Prasītāja norāda, ka atbildētājs no 2005. gada 1. septembra līdz 2018. gada 31. decembrim maksājumus nav veicis, tomēr no
aprēķina izriet, ka laikā no 2010. gada 1. septembra veikti neregulāri maksājumi, pēdējais 65 EUR - 2015. gada septembrī.
Lai arī no lietas materiāliem nav precīzi identificējams, kurš tieši ir veicis prasītājas sniegto pakalpojumu daļēju apmaksu - pats atbildētājs,
vai arī cita persona viņa vietā, tas tomēr nemaina pakalpojumu daļējas samaksas faktu, līdz ar to ir pamats konstatēt, ka atbildētājs nav pienācīgi pildījis
savus īrnieka pienākumus, kas izriet no īres līguma un likuma, un maksājumus par prasītājas pakalpojumiem nav veicis pilnā apmērā.
[1.4] Ar 2012. gada 26. janvāra, 17. septembra, 2013. gada 31. janvāra, 2015. gada 19. februāra, 2017. gada 4. augusta un 2017. gada
30. oktobra brīdinājumiem prasītāja informēja atbildētāju par siltumenerģijas pakalpojumu maksājumu parādu un nepieciešamību to samaksāt.
Atbildētājs nav apstrīdējis brīdinājumu saņemšanu un to, ka ir bijis informēts par parādu un tā apmēru, nav iesniedzis pierādījumus atbilstoši Civillikuma
1838. pantam, ka parāds samaksāts. Atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74. pantā paredzētās tiesības un nav sniedzis rakstveida
paskaidrojumu, nav cēlis iebildumus pret prasību, nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus, prasības summu un aprēķinu.
[1.5] Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja pamatparādu 4173,48 EUR par laiku no 2005. gada 1. septembra līdz 2018. gada
31. decembrim.
Saskaņā ar Klientu apkalpošanas centra “Sloka” sagatavoto “Brīvo dzīvokļu sarakstu uz 30.11.2015.” atbildētājs atbrīvojis dzīvokli
/adrese A/ 2015. gada 30. novembrī, un minētās informācijas adresātos ir norādīta arī prasītāja. Tā kā informāciju par to, ka strīdus dzīvoklis atbrīvots, ir
iesniegusi prasītāja, prasītājai ir zināms, ka atbildētājs ir atbrīvojis dzīvokli 2015. gada 30. novembrī.
Minēto netieši apliecina arī tas, ka prasītājas iesniegtajā atbildētāja norēķinu pārskatā kopš 2015. gada novembra vairs netiek aprēķināta
maksa ne par kādiem citiem pakalpojumiem, proti, apkuri un ūdeni, bet tikai par “TA”, kas ir konstanta summa mēnesī – 0,43 EUR, kopumā par trīs
gadiem, tas ir, par 2016., 2017. un 2018.gadu.
Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 12. panta otro daļu secināms, ka maksājumi par pakalpojumiem ir saistāmi ar dzīvojamās
telpas lietošanu, savukārt, ja atbildētājs ir atbrīvojis dzīvojamo telpu 2015. gada 30. novembrī, tad pēc minētā datuma viņš vairs dzīvojamo telpu nav
lietojis un viņam nevar rasties pienākums veikt maksājumus par pakalpojumiem, kurus nav saņēmis. Līdz ar to nav pamata apmierināt prasību par parāda
piedziņu no atbildētāja pēc 2015. gada 30. novembra.
[1.6] Saskaņā ar atbildētāja norēķinu pārskatu un “Atlikumu un kavējuma naudas aprēķina atšifrējumu” atbildētāja parāds 2015. gada
31. oktobrī bija 4099,47 EUR. Savukārt prasītājas sniegto pakalpojumu maksa atbildētāja īrētajam dzīvoklim 2015. gada novembrī ir aprēķināta par
apkuri – 60,11 EUR un “TA” – 0,43 EUR, kopā 60,54 EUR, atlikums ir 2,44 EUR.
Veicot matemātisko aprēķinu, tā kā atbildētājs lietojis dzīvojamo telpu /adrese/ līdz 2015. gada 30. novembrim, tad saskaņā ar prasītājas
aprēķinu, kuru atbildētājs nav apstrīdējis, 2015. gada 30. novembrī viņa parāds prasītājai bija 4157,57 EUR (4099,47+58,10=4157,57), nevis 4173,48
EUR.
Tā kā pēc 2015. gada 30. novembra prasītājai atbildētājam nekādus pakalpojumus, kas tieši saistīti ar prasītājas darbību, nav sniegusi, tad
prasība apmierināma daļā par laiku no 2005. gada 1. septembra līdz 2015. gada 30. novembrim un no atbildētāja prasītājas labā piedzenams parāds par
minēto laika posmu 4157,57 EUR, savukārt daļā par parāda piedziņu no 2015. gada 1. decembra līdz 2018. gada 31. decembrim 15,91 EUR
noraidāma.
[1.7] Prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja likumiskos procentus no 2005. gada 1. novembra līdz 2018. gada 31. decembrim 2129,11
EUR.
Lai būtu pamats 1759.panta 1.punkta piemērošanai un nokavējuma procentu piedziņai, tiesai ir jākonstatē nokavējums (saistības
izpildīšanas prettiesisks novilcinājums (Civillikuma 1651.pants)) atbilstoši Civillikuma 1652. vai 1653.pantam.
Atbildētājs maksājumus veicis neregulāri un nepietiekamā apmērā, līdz ar to ir pamats konstatēt, ka atbildētājs ir pieļāvis nokavējumu.
Prasītāja norāda, ka nokavējuma procenti aprēķināti no visas parāda summas, tas ir, no 4173,48 EUR.
Tā kā prasība daļā par pamatparāda 15,91 EUR noraidīta, līdz ar to, neskatoties uz atbildētāja pieļauto samaksas nokavējumu, tiesai nav
pamata piedzīt prasītājas aprēķinātos likumiskos procentus 2129,11 EUR, kas aprēķināti no parāda 4173,48 EUR, un prasība daļā par likumisko
nokavējuma procentu piedziņu ir noraidāma.
[1.8] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195. pantu, atzītas prasītājas tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos 6 % gadā no
pamatparāda.
[1.9] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu no atbildētāja prasītājas labā piedzīti tiesas izdevumi 323,36 EUR.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5. punktu un 42. panta pirmo un trešo daļu, nesamaksātie ar lietas izskatīšanu
saistītie izdevumi 9,07 EUR piedzīti no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasības daļai, tas ir, 5,99 EUR, un no prasītājas - 3,08
EUR.
[1.10] Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja ar lietas vešanu saistītos izdevumus advokāta palīdzības samaksai 242 EUR.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 44. panta piektajai daļai ņemts vērā, ka lietā ir notikusi tikai viena tiesas sēde un lieta izskatīta rakstveida
procesā, nav uzskatāma par sarežģītu, lietā ir tikai viens sējums. Līdz ar to par taisnīgu un samērīgu, kā arī atbilstošu lietas sarežģītībai, atzīti ar lietas
vešanu saistītie izdevumi kopumā 100 EUR.
[2] Apelācijas sūdzību par spriedumu 2020. gada 13. jūlijā iesniedza prasītāja, pārsūdzot to daļā, ar kuru noraidīta prasība par
pamatparāda 15,91 EUR piedziņu un likumisko procentu 2 129,11 EUR piedziņu, kā arī par tiesas izdevumu piedziņu.
Apelācijas sūdzība pamatota ar tālāk norādītiem apsvērumiem.
[2.1] Laika posmā no 2005. gada 1. novembra līdz 2018. gada 31. decembrim prasītāja izrakstījusi un piegādājusi atbildētājam rēķinus,
par šo pakalpojumu piemērojot likmi 0,43 EUR. Šādas izmaksas nav iekļautas siltumenerģijas tarifā, un, pamatojoties uz prasītājas pieņemtu lēmumu un
Latvijā ierastu praksi, prasītāja saviem klientiem piemēro šādu maksu par tehnisko apkalpošanu. Tā kā atbildētājam rēķini piegādāti līdz 2018. gada
31. decembrim, prasība daļā par pamatparāda 15,91 EUR piedziņu ir apmierināma un to veido 0,43 EUR reizināti ar 37 mēnešiem (no 2015. gada
1. decembra līdz 2018. gada 31. decembrim).
[2.2] Ja tiesa nav apšaubījusi atbildētāja pieļauto maksājumu kavējumu un pamatparāda apmēru uz 2015. gada 30. novembri, nav
saprotams, kādēļ tiesa nav piedzinusi likumiskos nokavējuma procentus vismaz tādā apmērā, kāda tie bija 2015. gada 30. novembrī.
[3] 2020. gada 11. novembrī, ievērojot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10. pantu, lieta nozīmēta izskatīšanai rakstveida
procesā 2021. gada 11. janvārī, par ko paziņots lietas dalībniekiem (lietas 169.-171. lapa).
Motīvu daļa.
[4] Pārbaudot lietas materiālus, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka SIA “Jūrmalas siltums” prasība pret /pers. B/ par parāda 15,91 EUR
piedziņu ir nepamatota un noraidāma, savukārt prasība par likumisko nokavējuma procentu piedziņu ir pamatota un apmierināma daļēji, tālāk norādīto
apsvērumu dēļ.
[5.1] Civillietu tiesas kolēģija vadās no Civilprocesa likuma 426. panta pirmās daļas, ka apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc
būtības sakarā ar apelācijas sūdzību un pretapelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajās sūdzībās.
[5.2] Pirmās instances tiesas spriedums daļā, ar kuru no /pers. B/ par labu SIA “Jūrmalas siltums” piedzīts parāds par laika periodu no
2005. gada 1. septembra līdz 2015. gada 30. novembrim 4157,57 EUR, atzītas tiesības līdz sprieduma izpildei no piedzītā pamatparāda saņemt
procentus, kā arī no atbildētāja prasītājas labā piedzīti ar lietas vešanu saistītie izdevumi 100 EUR, noraidot lūgumu par šo izdevumu 142 EUR apmērā
piedziņu, nav pārsūdzēts un tādējādi stājies likumīgā spēkā.
Līdz ar to apelācijas instances tiesā lietā pastāv strīds par pamatparāda 15,91 EUR par laika posmu no 2015. gada 1. novembra līdz
2018. gada 31. decembrim, kā arī likumisko nokavējuma procentu likumisko nokavējuma procentu 2129,11 EUR par laika posmu no 2005. gada
1. novembra līdz 2018. gada 31. decembrim piedziņu. Tāpat ar apelācijas instances tiesas spriedumu izšķirams jautājums par tiesas izdevumu – valsts
nodevas un ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu prasītājas un valsts labā.
[6] Atbilstoši apelācijas sūdzībā norādītajam, pamatparādu 15,91 EUR veido maksa par rēķinu izrakstīšanu un piegādāšanu laika posmā
no 2015. gada 1. decembra līdz 2019. gada 31. decembrim 0,43 EUR mēnesī, kas atbildētājam izrakstītajos rēķinos šī pozīcija apzīmēta kā
“Tehn.apkope” (lietas 118.-142. lapa).
Atbilstoši Civillikuma 1402. pantam saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Proti, lai par šādu pakalpojumu prasītu samaksu, tam jābūt vai nu uz likuma, vai līguma pamata.
[6.1] No 2004. gada 1. oktobra Siltumenerģijas piegādes līguma Nr. 321 redzams, ka tas nesatur vienošanos par maksu par ikmēneša
siltumenerģijas rēķinu sagatavošanu un piegādāšanu (lietas 29. -33. lapa).
Tieši pretēji, arī pati prasītāja apelācijas sūdzībā norādījusi, ka maksa par rēķinu sagatavošanu un piegādi ir prasītājas vienpusējs lēmums,
kas atbilst praksei. Šāds apsvērums, proti, prasītājas vienpusēji noteikta summa, kas nav pamatota ar normatīvo regulējumu vai līgumu, nevar kalpot par
pamatu parāda par šādu pakalpojumu sniegšanai.
[6.2] Turklāt, kā to pamatoti atzinusi pirmās instances tiesa, atbildētājs 2015.gada 30.novembrī dzīvokļa īpašumu atbrīvojis, tādējādi,
ņemot vērā, ka prasītāja par to rakstveidā informēta, rēķinu turpmākai piegādei atbildētājam un attiecīgi – samaksas par to pieprasīšanai, nebija nekāda
pamata.
[6.3] Līdz ar to prasība par pamatparāda 15,91 EUR piedziņu, ko veido maksa par rēķinu izrakstīšanu un piegādāšanu laika posmā no
2015. gada 1. decembra līdz 2019. gada 31. decembrim, nav pamatota un ir noraidāma.
[7] Prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu no 2005. gada 1. novembra līdz 2018. gada
31. decembrim 2129,11 EUR.
Civillikuma 1759. panta 1. punkts paredz, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas
nokavējumu (..).
Ar prasības pieteikumam pievienoto un apelācijas instances tiesā iesniegto prasības summas aprēķinu apstiprinās, ka atbildētājs ir kavējis
rēķinu apmaksu, līdz ar ko Civillietu tiesas kolēģija atzīst prasītājas tiesības aprēķināt likumiskos nokavējuma procentus par saistības izpildes kavēšanu.
[7.1] Laika posmā no 2005. gada 1. septembra līdz 2015. gada 30. novembrim atbildētājam izveidojies parāds 4157,57 EUR, kas
konstatēts un piedzīts ar nepārsūdzēto pirmās instances tiesas spriedumu.
Ņemot vērā, ka prasījuma par parāda piedziņu par laika posmu no 2015.gada 1.decembra līdz 2018. gada 31. decembrim ar apelācijas
instances tiesas spriedumu noraidīts, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pastāv pamats likumisko nokavējuma procentu piedziņai par laika posmu līdz
2015. gada 30. novembrim.
[7.2] Atbilstoši Civillikuma 1765.panta pirmajai daļai likumisko procentu apmērs ir seši procenti no simta gadā.
Prasītāja pamatoti par laika periodu no 2005. gada 1. novembra līdz 2015. gada 30. novembrim ir aprēķinājusi likumiskos nokavējuma
procentus 1359,31 EUR. Prasītājai šajā gadījumā ir tiesības aprēķināt likumiskos nokavējuma procentus sākot ar parāda samaksas kavējuma sākšanos,
kas atbilstoši prasības pieteikumam pievienotajam aprēķinam un apelācijas instances tiesā iesniegtajam aprēķinam sāka veidoties 2005. gada 1. novembrī
(lietas 22.-27. lapa; 174.-177. lapa).
[7.3] Civillietu tiesas kolēģija nevar piekrist pirmās instances tiesas secinājumam, ka apmierinot prasību daļā, nav pamata piedzīt likumiskos
nokavējuma procentus. Ja tiesa neapšaubīja prasītājas aprēķināto pamatparāda summu no 2005. gada 1. septembra līdz 2015. gada 30. novembrim
4157,57 EUR, tad nebija pamata noraidīt prasību par likumsisko nokavējuma procentu piedziņu šajā daļā.
[7.4] Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka likumisko nokavējuma procentu aprēķins par minēto periodu (lietas 22.-27. lapa; 174.-
177. lapa) atbilst prasītājas izrakstītajiem rēķiniem (lietas 63.-124. lapa), kā arī tie atbilst siltumenerģijas parāda piedziņas periodam, kas apmierināts
pirmās instances tiesā. Atbildētājs nav izteicis iebildumus par likumisko procentu summu matemātisko aprēķinu pēc būtības un savus aprēķinus nav
iesniedzis, kā arī atbilstoši Civillikuma 1838. pantam nav pierādījis samaksas veikšanu.
[7.5] Līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami likumiskie nokavējuma procenti par laika periodu no 2005. gada 1. novembra
līdz 2015. gada 30. novembrim 1359,31 EUR.
[8] Līdz ar to Civillietu tiesas kolēģijai ir pamats atzīt, ka pirmās instances tiesa, apmierinot prasību daļā, nepamatoti atzinusi, ka lietā vispār
nav pamata piedzīt likumiskos nokavējuma procentus, kas kalpo pretēja sprieduma taisīšanai daļā par likumisko nokavējuma procentu piedziņu, savukārt
prasība par pamatparāda 15,91 EUR piedziņu noraidīta pamatoti.
[9] Daļēji apmierinot prasību, lietā izlemjams jautājums par tiesas izdevumu atlīdzināšanu.
[9.1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās
samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu
apmēram.
Prasītāja lietā kopā samaksājusi valsts nodevu 807,18 EUR (lietas 8., 163. lapa,), kā arī ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20
EUR (lietas 9. lapa).
[9.1.1] Prasība lietā kopā apmierināta par summu 5516,88 EUR (ar pirmās instances tiesas spriedumu piedzītais pamatparāds 4157,57
EUR + ar apelācijas instances tiesas spriedumu piedzītie likumiskie nokavējuma procenti 1539,31 EUR), tas ir, 87,53% apmērā no prasības summas
6302,59 EUR.
[9.1.2] Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka par labu prasītājai piedzenamās valsts nodevas par prasības pieteikumu proporcionāli prasības
apmierinātajai daļai sastāda 706,52 EUR (87,53% no 807,18 EUR), turklāt no atbildētāja par labu prasītājai proporcionāli apmierināto prasījumu daļai
piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 2,80 EUR apmērā (87,53% no 3,20 EUR), kopā piedzenot tiesas izdevumus 709,32 EUR
(706,52+2,80).
[9.2] Lietā kopā radušies ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 13,77 EUR, (lietas 1.a lapa).
[9.2.1] Tā kā prasītāja pie prasības celšanas samaksājusi ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20 EUR (lietas 9. lapa), proporcionāli
no pusēm par labu valstij piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 10,57 EUR (13,77 EUR – 3,20 EUR).
[9.2.2] Tā kā prasība apmierināta 87,53% apmērā, no atbildētāja par labu valstij piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 9,25
EUR (87,53% no 13,24 EUR), savukārt no prasītājas – 1,32 EUR (10,57 – 9,25).
[10] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu pusēm nosakāms labprātīgas izpildes termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās
dienas.
Rezolutīvā daļa
Vadoties no Civilprocesa likuma 430., 432., 433., 434., 440. panta, Civillietu tiesas kolēģija
nosprieda
Piedzīt no Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Jūrmalas siltums”, reģistrācijas Nr.42803008058,
likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu no 2005. gada 1. novembra līdz 2015. gada 30. novembrim 1359,31 EUR un tiesas izdevumus
709,32 EUR, kopā 2068,63 EUR.
Samaksa veicama SIA „Jūrmalas siltums”, reģistrācijas Nr.42803008058, bankas norēķinu kontā AS “SEB banka”, konts
LV59UNLA0010000206401.
Noraidīt SIA “Jūrmalas siltums” prasību pret /pers. B/ daļā par pamatparāda 15,91 EUR par laika periodu no 2015. gada 1. decembra
līdz 2018. gada 31. decembrim piedziņu, kā arī daļā par likumisko nokavējuma procentu par laika periodu no 2015. gada 1. decembra līdz 2018. gada
31. decembrim piedziņu.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 9,25 EUR, kas iemaksājami
kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22,
iemaksas mērķis: civillieta Nr.C33317719.
Piedzīt no SIA “Jūrmalas siltums”, reģistrācijas Nr.42803008058, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,32 EUR, kas
iemaksājami kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods
TRELLV22, iemaksas mērķis: civillieta Nr.C33317719.
Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, iesniedzot Rīgas apgabaltiesā samaksu
apliecinošu dokumentu par valsts labā piedzīto tiesas izdevumu samaksu.
Spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā Senāta Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā.
Tiesnese referente (personiskais paraksts) S.Buivide
Tiesnesis (personiskais paraksts) V.Vazdiķis
Tiesnese (personiskais paraksts) I.Ramane