Court allows apartment management fees claim against owner for breach of condominium law and civil code.

Lietas Nr. C30632115

Lietvedības Nr. C-3332-16/4

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2016.gada 28.janvārī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

tiesnese Z. Studente

rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA ”Latio Namsaimnieks”, reģistrācijas Nr.40003261579, maza apmēra prasībā par naudas piedziņu pret

/pers. A/, personas kods /personas kods/.

Aprakstošā daļa

2015.gada 30.oktobrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemts SIA ”Latio Namsaimnieks” (turpmāk – Prasītājs), prasības pieteikums

maza apmēra prasībā par naudas piedziņu pret /pers. A/ (turpmāk – Atbildētāja).

Prasības pieteikumā norādīts, ka Atbildētājai saskaņā ar Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. /numurs A/un 2014.gada 19.februāra Rīgas

apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas lēmumu, lietā Nr. C04118614 C-l 186-14/21, kas stājies likumīgā spēkā 2015.gada 18.augustā līdz 2015.gada

17.augustam piederēja nekustamais īpašums – dzīvoklis Nr./adrese/, ar kadastra Nr. /numurs B/

Saskaņā ar 2009.gada 9.jūlija dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokola lēmumu, daudzdzīvokļu mājas /adrese/ un zemes kopīpašumā esošās

domājamās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu no 2009.gada 1.septembra veic SIA „Latio Namsaimnieks”, vienotās reģistrācijas numurs

40003261579.

Atbildētājai katru mēnesi tiek izrakstīts rēķins par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumiem un saņemtiem pakalpojumiem, kas saistīti ar

dzīvokļa īpašuma lietošanu. Katra mēneša rēķinā tiek norādīts tekošais maksājums un parāds par iepriekšējo periodu, tādējādi regulāri informējot

Atbildētāju par parāda lielumu. Līdz prasības pieteikuma iesniegšanai tiesai Atbildētājs nav vērsies pie prasītāja ar pretenziju par rēķinā norādītām

summām, tādējādi piekrītot rēķinā norādītām summām.

Prasītājs uzskata, ka Atbildētāja ar savu rīcību ir pārkāpusi ne tikai Dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmumu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas

likumu, bet arī Dzīvokļa īpašuma likuma (spēkā no 2011 .gada 1 .janvāra) normas. Proti, Dzīvokļa īpašuma likums nosaka, ka: dzīvokļu īpašnieku

kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, ja "par" ir balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā

esošajiem dzīvokļu īpašniekiem (Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta trešā daļa); dzīvokļu īpašnieka pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas

pārvaldīšanā (Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 1.punkts); dzīvokļa īpašnieka pienākums ir norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem,

kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, piemēram, apkuri, auksto ūdeni, kanalizāciju, sadzīves atkritumu izvešanu (Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta

pirmās daļas 3.punkts); dzīvokļa īpašniekam ir pienākums atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram segt uz

dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu

īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda atlīdzība paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

līgumā (Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmā daļa); dzīvokļa īpašniekam ir pienākums atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma

domājamās daļas apmēram segt uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību

veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un attiecas uz: kopīpašumā

esošās dzīvojamās mājas elementu, iekārtu vai komunikāciju nomaiņu, kuras rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas; pasākumiem, kuru rezultātā

samazinās izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta otrā daļa).

Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta pirmo daļu un Civillikuma 1765.pantu Prasītājam ir tiesības aprēķināt un iekasēt no Atbildētājas likumiskos

procentus seši procenti no simta gadā, kas ir 0,016% (nulle komats nulle sešpadsmit procenti) apmērā no kavēto maksājumu summas par katru

nokavēto dienu. Par laika periodu no 2015.gada 1. janvāra līdz 2015.gada 17.augustam Prasītājs ir aprēķinājis likumiskos procentus EUR 123,38 (viens

simts divdesmit trīs eiro, trīsdesmit astoņi eiro) apmērā.

Prasītājs lūdz piedzīt parādu no 2015.gada 1.janvāra, jo par parādu līdz 2012.gada 31.martam ir tiesas izsniegts izpildraksts, kur atlikusī nepiedzītā

summa ir EUR 538,21 (pieci simti trīsdesmit astoņi euro, 21 cents), kā arī par parādu no 2012.gada 1.aprīļa līdz 2014.gada 31.decembrim ir tiesas

izsniegts izpildraksts par parādu EUR 5070,94 (pieci tūkstoši septiņdesmit euro, 94 centi) un tiesvedības izdevumiem EUR 442,28 (četri simti četrdesmit

divi euro, 28 centi) apmērā, līdz ar to, prasības pieteikumam pievienotā grāmatvedības izdruka no prasības pieteikumam pievienotā parāda aprēķina

atšķiras par EUR 6051,43 (seši tūkstoši piecdesmit viens euro, 43 centi).

Prasība pamatota ar Civillikuma 1759.panta pirmo daļa, 1760.pantu un 1765.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktu un

3.punktu, 13.panta pirmo un otro daļu, 16.panta trešo daļu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta otro daļu.

Lūdz piedzīt no Atbildētājas par labu Prasītājam dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus, saņemto pakalpojumu izdevumu, kas saistīti ar

dzīvokļa īpašuma /adrese/, lietošanu laika periodā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 17.augustam EUR 1043,25 un likumiskos procentus par laika

periodu no 2015.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 17.augustam EUR 123,38, kopā EUR 1166,63 apmērā, pārskaitot uz A/S „SEB banka”, konta Nr.

/konta nr./. Piedzīt no Atbildētājas par labu Prasītājam samaksāto valsts nodevu EUR 174,99, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70,

pārskaitot uz A/S „SEB banka”, konta Nr. /konta nr./.

2015.gada 4.novembrī Atbildētājai saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta pirmo daļu vienlaikus ar prasības pieteikumu un tam pievienoto

dokumentu norakstiem nosūtīta paskaidrojuma veidlapa, nosakot termiņu paskaidrojumu sniegšanai 30 dienas no pieteikuma nosūtīšanas dienas.

Atbildētāja paskaidrojumu lietā nav sniegusi.

Ņemot vērā, ka lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē,

pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem paziņots 2015.gada

3.decembrī, nosūtot pusēm paziņojumu par tiesas sēdi.

Motīvu daļa

Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, atzīst Prasītāja maza apmēra prasību par pamatotu un apmierināmu.

Civilprocesa likuma 97.panta trešā daļa un 193.panta piektā daļa nosaka tiesas pienākumu sprieduma motīvu daļā norādīt lietā konstatētos faktus,

pierādījumus, uz kuriem pamatoti tiesas secinājumi, un argumentus, ar kuriem noraidīti tie vai citi pierādījumi, tāpat arī normatīvos aktus, pēc kuriem tiesa

vadījusies, un konstatēto lietas apstākļu juridisko novērtējumu. Savukārt Civilprocesa likuma 189.panta trešā daļa un 190.pants noteic, ka tiesas

spriedumam ir jābūt likumīgam un pamatotam.

No lietas materiāliem redzams, ka Atbildētājai līdz 2015.gada 17.augustam piederēja nekustamais īpašums dzīvokli/adrese/, ierakstīts Rīgas

pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs C/, kadastra Nr. /numurs D/(lietas 13-17.lapa).

Saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokola lēmumu, daudzdzīvokļu mājas un zemes kopīpašumā esošās domājamās daļas pārvaldīšanu

un apsaimniekošanu no 2009.gada 1.septembra veic SIA „Latio Namsaimnieks” (lietas18.-19.lapa).

Atbilstoši Civillikuma 1402.pantā noteikumiem, saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu, dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; segt dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma

lietošanu; maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus; maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai

piederošas zemes; saudzīgi izturēties pret kopīpašumā esošo daļu, ievērot tās lietošanas noteikumus, kā arī normatīvajos aktos noteiktās sanitārās,

ugunsdrošības un citas prasības, lai neradītu aizskārumu citu cilvēku drošībai un veselībai, apkārtējās vides kvalitātei, un raudzīties, lai šos noteikumus un

prasības ievērotu personas, kas iemitinātas viņa dzīvokļa īpašumā; nodrošināt iespēju dzīvokļu īpašnieku kopības vai pārvaldnieka pilnvarotiem

speciālistiem veikt dzīvokļa īpašumā darbības, kas nepieciešamas ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistītu komunikāciju, būvkonstrukciju un citu

elementu ierīkošanai un normālai funkcionēšanai, kā arī nodrošināt iespēju apsekot atsevišķo īpašumu; pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos

lēmumus.

Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmajā daļā noteikts, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās

daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību

veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas līgumā.

Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta otro daļu dzīvojamās mājas īpašnieks uzdod pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu,

rakstveidā noslēdzot ar viņu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu. Dzīvokļu īpašnieki pārvaldīšanas līgumu slēdz saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku kopības

lēmumu, kas pieņemts likumā par dzīvokļa īpašumu noteiktajā kārtībā. Noslēgtais pārvaldīšanas līgums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 3.punkts nosaka, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti

ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

No minētām tiesību normām izriet, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums segt dzīvokļa īpašuma uzturēšanas, apsaimniekošanas un komunālo

pakalpojumu izdevumu maksājumus, neatkarīgi no tā vai ir noslēgts līgums ar apsaimniekotāju.

Minētie izdevumi Atbildētājai bija jāsedz pamatojoties uz Prasītāja piestādītajiem rēķiniem, rēķinos norādītajos termiņos.

Atbildētāja nav izpildījis ar likumu noteikto pienākumu un no parāda summas aprēķina izriet, ka Atbildētājai pamatparāds par dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas izdevumiem un saņemtajiem pakalpojumiem, laika periodā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 17.augustam sastāda EUR 1043,25

(lietas 32.lapa).

Tiesai netika iesniegti pierādījumi, ka Prasītājs nebūtu izpildījis savas saistības –nebūtu veicis nama /adrese/, apsaimniekošanu vai kopīpašumā

esošās daļas uzturēšanu vai Atbildētājai nebūtu sniegti komunālie pakalpojumi, vai, ka Atbildētāja nebūtu saņēmusi Prasītāja sniegtos pakalpojumus.

Atbildētāja nav veikusi maksājumus par komunālajiem pakalpojumiem Prasītājam.

Tiesai nav pamata apšaubīt Prasītāja norādīto Atbildētāja parāda summas apmēru, kā arī tiesai nav pamata apšaubīt parāda esamību, jo saskaņā ar

Civillikuma 1838.pantu samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Atbildētāja nav iesniegusi pierādījumus tam, ka Prasītāja piestādītie aprēķini par minētajiem izdevumiem nav pamatoti, kā arī nav tos apstrīdējusi

prasības kārtībā.

Ņemot vērā to, ka Atbildētājai piederēja dzīvoklis Nr.6, kas atrodas /adrese/, kur Prasītājs nodrošināja komunālos pakalpojumus, kā arī veica

dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, tiesai nav šaubu, ka Atbildētāja ir izmantojusi šos Prasītāja pakalpojumus, taču samaksu par tiem nav

veikusi pilnā apmērā.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka no Atbildētājas Prasītāja labā piedzenams pamatparāds par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumiem un saņemtajiem

pakalpojumiem, laika periodā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 17.augustam EUR 1166,63 apmērā.

Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no Atbildētājas likumiskos procentus EUR 123,38 apmērā, kas aprēķināti par laika periodu no 2015.gada 1.janvāra līdz

2015. gada 17.augustam.

Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Tā kā tiesai nav iesniegti pierādījumi, ka Atbildētāja būtu veikusi samaksu par laika periodu no 2015.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 17.augustam

atbilstoši izrakstītiem rēķiniem, tiesa atzīst par pamatotu prasību par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas, apsaimniekošanas un saņemto pakalpojumu maksas

EUR 1166,63 un nokavējuma procentu EUR 123,38 apmērā piedziņu.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195.pantu, Prasītājam ir nosakāmas tiesības saņemt no Atbildētājas likumiskos sešus procentus no simta gadā

no pamatparāda summas, par laiku līdz sprieduma izpildei, ņemot vērā ar spriedumu piedzīto procentu apmēru un Civillikuma 1763.pantā noteikto par to,

ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus.

Ievērojot minēto no Atbildētājas par labu Prasītājam piedzenama valsts nodeva EUR 174,99 un Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas

5.punktā noteiktie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,70 apmērā.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 204.1pantu, Atbildētājai nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei. Minētais termiņš skaitāms

no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, 97.pantu, 194.pantu, 195.pantu, 203.pantu, 204.1pantu, 250.25 pantu, 250.27 panta otro

daļu,

nosprieda:

Apmierināt SIA ”Latio Namsaimnieks”, reģistrācijas Nr.40003261579, maza apmēra prasību par naudas piedziņu pret /pers. A/, personas kods

/personas kods/.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA ”Latio Namsaimnieks”, reģistrācijas Nr.40003261579, dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas izdevumu, saņemto pakalpojumu izdevumu pamatparādu EUR 1166,63 (viens tūkstotis viens simts sešdesmit seši euro, 63 centi) apmērā,

likumiskos procentus EUR 123,38 (viens simts divdesmit trīs euro un 38 centi) apmērā.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA ”Latio Namsaimnieks”, reģistrācijas Nr.40003261579, valsts nodevu EUR

174,99 (viens simts septiņdesmit četri euro un 99 centi) apmērā, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70 (četri euro un 70 centi) apmērā.

Samaksa jāveic SIA „Latio Namsaimnieks” kontā AS „SEB banka” konta numurs /konta nr./.

Noteikt SIA SIA ”Latio Namsaimnieks”, reģistrācijas Nr.40003261579, tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. A/, personas kods

/personas kods/, likumiskos nokavējuma 6% no simta gadā no pamatparāda summas, tas ir, EUR 1166,63, ņemot vērā Civillikuma 1763.panta

nosacījumus.

Noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu – 10 dienu laikā pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Spriedumu, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, var pārsūdzēt Rīgas

apgabaltiesā 20 dienu laikā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese Z. Studente