Court dismissed first purchase right claim as applicant failed to meet statutory subject requirements under privatization law.

Lieta Nr. A42536607 A2975-08/14

SPRIEDUMS Latvijas Tautas vārdā

Rīgā 2008.gada 4.septembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese L. Hāzenfuse, piedaloties pieteicējas I.K. pilnvarotajam pārstāvim R.H., atbildētāja – Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes VAS „Privatizācijas aģentūra” pilnvarotajam pārstāvim G.L., trešās personas SIA „Sagāde” pārstāvei B.R. un pilnvarotajam pārstāvim I.P., Jūrmalas pilsētas domes pilnvarotajai pārstāvei G.P.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu pēc I.K. pieteikuma par VAS „Privatizācijas aģentūra” 2007.gada 20.jūnija lēmuma Nr.17/6965 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar 2007.gada 20.jūnija vēstuli Nr.1.17/6965 sniegta atbilde uz pieteicējas 2007.gada 21.maija iesniegumu par pirmpirkuma tiesību realizēšanu uz valsts nekustamo īpašumu – veikala ēku Dubultu prospektā 6, Jūrmalā un tai piekritīgā zemesgabala Baznīcas ielā 17, Jūrmalā, 185/1404 domājamo daļu. [1.1] Atbildētāja 2007.gada 20.jūnija vēstulē Nr.1.17/6965 norādīts, ka saskaņā ar likumu „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” nekustamais īpašums Baznīcas ielā 17, Jūrmalā (kadastra Nr./dzēsts kadastra numurs/), sastāvošs no dzīvojamās mājas ar diviem dzīvokļu īpašumiem (kadastra apzīmējums /dzēsts kadastra numurs/) un palīgēkas (kadastra apzīmējums /dzēsts kadastra numurs/) 2003.gada 18.jūlijā tika privatizēts kā dzīvokļu īpašumi. [1.2] Atbilde pamatota ar likumā „Par dzīvokļa īpašumu” doto skaidrojumu par dzīvokļa īpašumiem piederošo kopīpašumā esošo daļu.

Šā likuma 24.pantā noteikts, ka dzīvokļa īpašumā ietilpstošā kopīpašuma domājamā daļa ir atsevišķā īpašuma kopējās platības attiecība pret visu mājā esošo atsevišķo īpašumu kopējo platību. Bez tam, minētajā pantā noteikts, ka sadalot dzīvokļa īpašumos daudzdzīvokļu māju, atkarībā no subjektu loka, uz kura zemes tā atrodas, attiecīgi tiek noteikta katrā dzīvokļa īpašumā ieskaitāmā zemesgabala domājamā daļa. [1.3] Vēstulē pieteicējas uzmanība tiek vērsta uz to, ka kopīpašumā esošā daudzdzīvokļu mājas daļa nav attiecināma uz kopīpašumu Civillikuma 1073.panta izpratnē.

To nosaka arī likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 3.panta otrā daļa, proti, uz kopīpašumā esošo daudzdzīvokļu mājas daļu attiecināmi Civillikuma 1067.-1072.panta noteikumi. Tādējādi šajā gadījumā pieteicēja nevar realizēt Civillikuma 1073.pantā paredzētās pirmpirkuma tiesības. [1.4] Atbildētājs norāda arī uz likuma „Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” 8.panta trešo daļu, kurā noteikts, ka gadījumā, ja konstatēta pretruna starp normatīvajos aktos ietvertajām vispārējām un speciālajām tiesību normām, vispārējā tiesību norma ir spēkā tiktāl, ciktāl to neierobežo speciālā tiesību norma.

Tāpat atbildētājs norāda, ka likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 17.panta pirmās daļas 1.un 2.punktā (kas šajā gadījumā ir speciālās tiesību normas) ir uzskaitīti tie subjekti, kuriem ir tiesības uz privatizējamā valsts īpašuma objekta pirmpirkumu un, ja šīs personas piesakās mēneša laikā no dienas, kad publicēts vai nosūtīts paziņojums par valsts īpašuma objekta privatizācijas uzsākšanu, tad saskaņā ar šā likuma 17.panta otro daļu tās iegūst pirmpirkuma tiesības.

lappuse 1 no 9 Atsaucoties uz augstāk minēto, atbildētājs konstatē, ka šajā gadījumā nav nozīmes laika periodam, kurā pieteicēja vēlējusies pieteikties uz pirmpirkuma tiesību realizāciju, jo pēc būtības viņa nav to subjektu lokā, kuriem saskaņā ar likumu „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” ir tiesības uz privatizējamā valsts īpašuma objekta pirmpirkumu. [2] 2007.gada 28.jūnijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicējas pieteikums, kurā lūgts:

1) atzīt par prettiesisku valsts akciju sabiedrības „Privatizācijas aģentūra” faktisko rīcību, kas izpaudusies kā 2007.gada 20.jūnija vēstule Nr.1.17/6965;

2) atjaunot termiņu, līdz kuram ar likumu „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” privātpersona var iesniegt pieteikumu par pirmpirkuma tiesību realizēšanu un uzlikt par pienākumu atbildētājam uzskatīt pieteicēju par pirmpirkuma tiesīgo subjektu nekustamā īpašuma Dubultu prospektā 6, Jūrmalā, un tam piekritīgā zemesgabala Baznīcas ielā 17, Jūrmalā, 185/1404 domājamo daļu privatizācijā. [2.1] Pieteicējas ieskatā atbildētāja 2007.gada 20.jūnija vēstulē Nr.1.17/6569 norādītais attiecībā uz to, ka pieteicēja nepieder to personu lokam, kurām ir tiesības uz privatizējamā valsts īpašuma objekta pirmpirkumu, ir nepamatots un neatbilstošs likumam.

No pieteikuma izriet, ka pieteicējas īpašumā ir zemesgabals Baznīcas ielā17 651/1404 domājamā daļa. Pieteicēja norāda, ka šajā gadījumā ir piemērojami Civillikuma 1067., 1068., 1073., 2060., 2062. panta noteikumi atbilstoši tam, kā to paredz likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 46.pants. Ievērojot minētās Civillikuma normas, pieteicēja sevi uzskata par pirmpirkuma tiesīgu personu, par ko ir izdarīts arī ieraksts Zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /dzēsts kadastra numurs/. Šis zemesgrāmatas nodalījums atvērts privatizējamajam objektam Dubultu prospektā 6, Jūrmalā, un tā pirmās daļas pirmajā iedaļā ir izdarīts ieraksts (atzīme Nr.1.2), ka ēka saistīta ar zemesgabalu Baznīcas ielā 17, Jūrmalā, (kadastra Nr. /dzēsts kadastra numurs/).

Kā zemes īpašnieks norādīta I.K. un Latvijas Republikas Finanšu ministrija. Līdz ar to nav pamata pieteicēju neuzskatīt par pirmpirkuma tiesīgu personu, privatizējot veikala ēku Dubultu prospektā 6, Jūrmalā. [2.2] Pieteicēja uzskata, ka atbildētājs manipulē ar likuma „Par dzīvokļa īpašumu” normām, jo pēc būtības uz pieteikuma iesniegšanas brīdi dzīvokļa īpašumi nekustamajā īpašumā Baznīcas ielā 17, Jūrmalā, nepastāvēja. Saskaņā ar Zemesgrāmatas nodaļas tiesneša 2003.gada 28.oktobra lēmumu pieteicējas īpašuma tiesības nostiprinātas uz ēkām vienas domājamās daļas apmērā.

Bez tam saskaņā ar Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmumu (I daļas 1.iedaļas ieraksta Nr.4.3., 4.4.) nekustamais īpašums Baznīcas ielā 17, Jūrmalā, sastāv no ēku (būvju) nekustamā īpašuma – no dzīvojamās mājas (kadastra apzīmējums /dzēsts kadastra numurs/) un ar dzīvojamo ēku 001 saistīts šķūnis (kadastra apzīmējums /dzēsts kadastra numurs/). Līdz ar to, pieteicējas ieskatā, viņa nav likuma „Par dzīvokļa īpašumu” subjekts un šis likums uz pieteicēju nav attiecināms. [2.3] Pieteicēja atsaucas uz likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 21.pantu, saskaņā ar kuru Privatizācijas aģentūra publicē oficiālajā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un tā rajona vai pilsētas laikrakstā, kuras teritorijā atrodas privatizējamais valsts īpašuma objekts, paziņojumu par šā objekta privatizācijas uzsākšanu.

Konkrētajā gadījumā sludinājums par valsts nekustamā īpašuma (kadastra Nr. /dzēsts kadastra numurs/) Dubultu prospektā 6, Jūrmalā, un tam piekritīgā zemesgabala 185/1404 domājamo daļu privatizācijas uzsākšanu 2007.gada 6.februārī bija publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un 2007.gada 8.februārī laikrakstā „Rīgas Balss”. Laikraksts „Rīgas Balss” nav uzskatāms par Jūrmalas pilsētas laikrakstu, bet Jūrmalas pilsētas laikrakstā „Jūrmalas Ziņas” sludinājums netika publicēts. Tādējādi netika ievērotas augstāk minētās tiesību normas prasības attiecībā uz paziņojuma publicēšanu, nodarot pieteicējai būtisku kaitējumu. [2.4] Pieteicēja norāda, ka atbilstoši Zemesgrāmatu likuma 1.pantam viņas pirmpirkuma tiesības attiecībā uz zemesgabalu Baznīcas ielā 17 651 domājamo daļu ir spēkā arī bez pierādīšanas.

Tas, ka pieteicēja bija pieteikusi realizācijai savas pirmpirkuma tiesības, izriet no fakta, ka iesniegums par nekustamā īpašuma Dubultu prospektā 6, Jūrmalā un tam piekritīgā zemesgabala lappuse 2 no 9 185/1404 domājamo daļu atsavināšanu pieteicēja 2005.gada 15.augustā bija iesniegusi valsts akciju sabiedrībā „Valsts nekustamie īpašumi” un šis objekts bija nodots atbildētājam 2007.gada 5.februārī. [3] 2007.gada 6.jūlijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts atbildētāja paskaidrojums par pieteikumu, kurā atbildētājs lūdz tiesu izbeigt tiesvedību lietā. [3.1] Attiecībā uz pieteicējas norādi uz neatbilstošu privatizācijas paziņojuma publicēšanas kārtību, atbildētājs norāda, ka 2007.gada 5.jūlijā laikrakstam „Latvijas Vēstnesis” nosūtīta vēstule Nr.1.17/7318 ar uzdevumu publicēt laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un Jūrmalas pilsētas laikrakstā „Jūrmalas Ziņas” sludinājumu ar paziņojumu par termiņa atjaunošanu, līdz kuram likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 17.pantā minētās personas var iesniegt pieteikumus par pirmpirkuma tiesību realizāciju valsts nekustamā īpašuma Dubultu prospektā 6, Jūrmalā (kadastra Nr. /dzēsts kadastra numurs/), un tam piekritīgā zemesgabala Baznīcas ielā 17, Jūrmalā (kadastra Nr. /dzēsts kadastra numurs/) 185/1404 domājamo daļu privatizāciju.

Līdz ar to atbildētājs uzskata, ka ir atjaunojis termiņu jebkādu pieteikumu iesniegšanai attiecībā uz privatizējamo objektu un tādējādi, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 282.panta 7.punktu, tiesvedība lietā šajā daļā būtu izbeidzama, proti, ir izbeidzies tiesiskais strīds, kas bija par pamatu pieteikuma iesniegšanai tiesā. [3.2] Attiecībā uz Administratīvās rajona tiesas 2007.gada 3.jūlija lēmuma tekstā ietverto definējumu, ka tiesai ir jālemj, vai atbildētājam ir uzliekams pienākums atzīt pieteicēju par pirmpirkuma tiesību subjektu, atbildētājs norādījis, ka administratīvās tiesas kompetencē neietilpst civiltiesiska rakstura jautājumu izlemšana, pie kuriem pieder arī pirmpirkuma tiesības.

Atbildētājs uzskata, ka administratīvā tiesa nav tiesīga uzņemties privatizāciju veicošās institūcijas funkcijas un izlemt jautājumu par pieteicējas pirmpirkuma tiesībām, kā arī nav tiesīga uzlikt par pienākumu atbildētājam atzīt pieteicēju par pirmpirkuma tiesīgo subjektu, jo tas būtu pretrunā ar Administratīvā procesa likuma 103.pantā noteiktajai administratīvā procesa būtībai un noteiktajiem tiesas uzdevumiem. [4] Tiesas sēdē pieteicēja pārstāvis pieteikumu uzturēja uz tajā norādītajiem argumentiem. Papildus pieteicējas pārstāvis norādīja, ka strīds šajā lietā ir par to, kādā veidā atbildētājs atjaunoja pieteikšanās termiņu, proti, atjaunoja tikai tām personām, kuras norādītas likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 17.pantā, savukārt pieteicējas tiesības izriet no minētā likuma 46.panta.

Pieteicējas pārstāvis uzskata, ka ir jāievēro Civillikuma 1703.panta nosacījumi. Tāpat pieteicējas pārstāvis norādīja, ka kopīpašums izriet no zemesgrāmatas apliecības. [5] Atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē iesniedza 2008.gada 21.augusta Valdes lēmumu Nr.120/647 un lūdza atlikt lietas izskatīšanu. Atbildētāja pārstāvis paskaidroja, ka pieteicējai nav kopīpašuma ar privatizējamo objektu. Netiek apstrīdēts fakts, ka pieteicējai ir kopīpašuma tiesības uz zemi, taču kā vienots objekts ar tam piederīgo zemes daļu ir noteikts veikals.

Atbildētāja pārstāvis norādīja, ka attiecībā uz veikalu pieteicējai nav nekāda sakara, jo gan ēkai, gan zemei ir nomnieks. [6] Trešā persona Finanšu ministrija uz tiesas sēdi nav ieradusies. Pārbaudot lietas materiālus, tiesa konstatē, ka trešajai personai par tiesas sēdes vietu un laiku paziņots pienācīgā kārtā. Tiesa atzīst trešās personas neierašanos par neattaisnotu un, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 214.panta pirmo daļu, tiesa atzīst par iespējamu pieteikumu izskatīt bez trešās personas klātbūtnes. [7] Trešās personas SIA „Jūrmalas tirdzniecības sabiedrība “Sagāde”” pilnvarotais pārstāvis iesniedza rakstveida paskaidrojumus, kā arī norādīja, ka pieteicējas iesniegtais pieteikums ir pilnībā paralizējis privatizācijas procesu.

Trešās personas pārstāvis atsaucās uz Administratīvās apgabaltiesas 2007.gada 25.oktobra lēmumu lietā Nr.A42536607 2.3.2 un 2.3.4 punktu, kuros atzīts, ka pieteicējai un Latvijas Republikai ir kopīpašums zemes gabalā Baznīcas ielā 17, Jūrmalā (kadastra Nr. /dzēsts kadastra numurs/), taču nekustamais īpašums Dubultu prospektā 6, Jūrmalā (kadastra Nr. /dzēsts kadastra numurs/) un minētais zemes gabals ir lappuse 3 no 9 atsevišķi nekustamie īpašumi. Tāpat trešās personas pārstāvis norādīja, ka pieteicējai nav kopīpašuma.

Papildus trešās personas pārstāvis lūdza tiesu, pamatojoties uz APL 265.pantu, pieņemt nekavējoties izpildāmu spriedumu. [8] Trešās personas Jūrmalas pilsētas domes pilnvarotā pārstāve norādīja, ka trešās personas intereses ar to, kurš būs strīdus objekta īpašnieks, netiek skartas.

Motīvu daļa

[9] Pārbaudījusi lietas materiālus un noklausījusies procesa dalībnieku paskaidrojumus, tiesa atzīst, ka pieteicējas pieteikums nav pamatots un ir noraidāms. [10] No lietas materiāliem un procesa dalībnieku paskaidrojumiem tiesa konstatē turpmāk minētos apstākļus. [10.1] 2007.gada 18.janvārī ar Ministru Kabineta (turpmāk – MK) rīkojumu Nr.56 nodots privatizācijai nekustamais īpašums (kadastra Nr. /dzēsts kadastra numurs/) Jūrmalā, Dubultu prospektā 6, un tam piekritīgā zemesgabala 185/1404 domājamās daļas (nekustamā īpašuma kadastra Nr. /dzēsts kadastra numurs/) Jūrmalā, Baznīcas ielā 17 (turpmāk – strīdus objekts) (lietas 20.lapa.) [10.2] 2007.gada 27.martā pieteicēja vērsās pie atbildētāja ar lūgumu atsavināt valstij piederošo veikala ēku Jūrmalā, Dubultu prospektā 6, un veikala ēkas uzturēšanai nepieciešamo zemesgabala 185/1404 domājamo daļu 185 m2 platībā Jūrmalā, Baznīcas ielā 17 (kadastra nr. /dzēsts kadastra numurs/) (lietas 6.lapa). [10.3] 2007.gada 26.aprīlī atbildētājs sniedza pieteicējai atbildi Nr.1.17/4948 uz iesniegumu, norādot, ka pieteicējas iesniegums par pirmpirkuma tiesību realizāciju nav saņemts noteiktajā termiņā (lietas 7.lapa). [10.4] 2007.gada 21.maijā pieteicēja vērsās pie atbildētāja un lūdza atjaunot termiņu, līdz kuram personas var iesniegt pieteikumu par pirmpirkuma tiesību realizēšanu un pieņemt pieteicējas iesniegumu par pirmpirkuma tiesību realizēšanu, kā arī lūdza sniegt atbildi par pieteicējas tiesībām šajā procesā (lietas 8.lapa). [10.5] Atbildētāja 2007.gada 20.jūnija atbildē Nr.1.17/6965 norādīts, ka pieteicēja nav to subjektu lokā, kuriem saskaņā ar likumu „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, ir tiesības uz privatizējamā valsts īpašuma objekta pirmpirkumu, tāpēc nav principiālas nozīmes laika periodam, kurā pieteicēja vēlējās pieteikties uz pirmpirkuma tiesību realizāciju (lietas 9.lapa). [10.6] 2007.gada 28.jūnijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicējas pieteikums, kurā lūgts:

1) atzīt par prettiesisku valsts akciju sabiedrības „Privatizācijas aģentūra” faktisko rīcību, kas izpaudusies kā 2007.gada 20.jūnija vēstule Nr.1.17/6965;

2) atjaunot termiņu, līdz kuram ar likumu „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” privātpersona var iesniegt pieteikumu par pirmpirkuma tiesību realizēšanu un uzlikt par pienākumu atbildētājam uzskatīt pieteicēju par pirmpirkuma tiesīgo subjektu nekustamā īpašuma Dubultu prospektā 6, Jūrmalā, un tam piekritīgā zemesgabala Baznīcas ielā 17, Jūrmalā, 185/1404 domājamo daļu privatizācijā (lietas 4.lapa). [10.7] 2007.gada 5.jūlijā atbildētājs nosūtīja vēstuli laikrakstam „Latvijas Vēstnesis” ar uzdevumu publicēt sludinājumu ar paziņojumu par termiņa atjaunošanu, līdz kuram likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 17.pantā minētās personas var iesniegt pieteikumus par pirmpirkuma tiesību realizāciju strīdus objekta un tam piekritīgā zemes gabala 185/1404 domājamā daļa (kadastra Nr. /dzēsts kadastra numurs/) Jūrmalā, Baznīcas ielā 17, privatizācijā (lietas 37.lapa).

Vēstulē ir atsauces uz likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 24.pantu, trešā panta otro daļu, likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 17.panta pirmās daļas 1. un 2.punktu, otro daļu.

lappuse 4 no 9 [8] Ar Administratīvās apgabaltiesas 2007.gada 25.oktobra lēmumu administratīvajā lietā Nr.A42536607 konstatēts, ka atbildētāja 2007.gada 20.jūnija lēmums Nr.17/6965 atzīstams par administratīvo aktu, kura tiesiskums par pirmpirkuma tiesību atzīšanu ir pārbaudāms tiesā administratīvā procesa kārtībā (lietas 108.lapa). Administratīvās apgabaltiesas 2007.gada 25.oktobra lēmumā konstatēts, ka ar Lēmumu atzīts, ka pieteicēja nav privatizējamā objekta (strīdus objekta) pirmpirkuma tiesību subjekts likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” izpratnē, un šī iemesla dēļ atteikts izskatīt gan pieteicējas pieteikumu par privatizējamā objekta pirmpirkuma tiesību realizēšanu, gan pieteicējas iesniegumu par termiņa atjaunošanu šāda pieteikuma iesniegšanai. [9] Vērtējot Lēmumu pēc satura, tiesa secina, ka ar to vienlaicīgi atteikts atjaunot termiņu, līdz kuram var iesniegt pieteikumu par pirmpirkuma tiesību realizēšanu strīdus objektam, kā arī atzīts, ka pieteicēja nav strīdus objekta pirmpirkuma tiesību subjekts.

No lietas materiāliem izriet, ka pieteicēja ir vērsusies VAS „Privatizācijas aģentūra”, lai panāktu sev labvēlīga administratīvā akta izdošanu, proti, lai viņai tiktu atjaunots iesnieguma iesniegšanas termiņš un piešķirtas strīdus objekta pirmpirkuma tiesības. Līdz ar to tiesa konstatē, ka pieteikuma priekšmets ir prasījums par labvēlīga administratīva akta izdošanu, jo pārsūdzētais Lēmums ir atteikums izdot labvēlīgu administratīvo aktu. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments tiesu praksē atzinis, ka, skatot pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu (APL 254.pants), tiesai jāpārbauda, vai pastāv labvēlīga administratīvā akta izdošanas noteikumi.

To darot, tiesai jāņem vērā visi būtiskie apstākļi, neatkarīgi no tā, vai negatīvajā administratīvajā aktā, ar kuru atteikts apmierināt pieteicēja prasījumu, šie apstākļi ir norādīti. Administratīvais akts šādā gadījumā ir vērtējams vienīgi kā lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas rezultāts, tas ir, priekšnoteikums, lai persona varētu vērsties tiesā ar pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, bet šī akta atcelšana nav patstāvīgs pieteikuma priekšmets. Tas izriet no tā, ka šādā gadījumā administratīvā akta (atteikuma izdot labvēlīgu aktu) atcelšana nedod pieteicējam labumu, kuru viņš vēlas iegūt (sk. lietu SKA – 415/2006., 17.punkts).

Tiesu praksē norādīts, lai uzdotu iestādei izdot labvēlīgu administratīvo aktu, tiesai ir jāpārbauda, vai tiesību normas piešķir personai tiesības no attiecīgā publisko tiesību subjekta prasīt to labumu, kuru persona ietvērusi savā prasījumā par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Ja piemērojamā tiesību norma nosaka noteiktus tiesiskus un faktiskus apstākļus attiecīgā labuma saņemšanai, tiesai jāpārbauda, vai konkrētajā gadījumā attiecīgie apstākļi ir iestājušies. Ja tiesa norāda uz kādu obligātu apstākli, kuram būtu jābūt, bet kurš konkrētajā gadījumā nav iestājies, tiesa var noraidīt prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, arī

neanalizējot, vai ir iestājušies pārējie tiesību normā minētie apstākļi. Turklāt šādā gadījumā tiesa

nav saistīta tikai ar administratīvā akta pamatojumā norādītajiem argumentiem. Izskatot prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, tiesai neatkarīgi no iestādes lēmumā (atteikumā) ietvertā pamatojuma ir objektīvi jāizvērtē, vai pieteicējam ir tiesības uz labvēlīgu administratīvo aktu. Konstatējot, ka kāds labvēlīga administratīvā akta izdošanas priekšnoteikums nav iestājies, tiesai nav pamata apmierināt prasījumu (skat. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 12.aprīļa sprieduma lietā SKA-118/2007 [10] punktu). [10] Jau 2007.gada 27.marta iesniegumā pieteicēja lūdz atsavināt viņai par labu valstij piederošu ēku Jūrmalā, Dubultu prospektā 6 (lietas 6.lapa).

Tāpat no zemesgrāmatu nodalījuma redzams, ka veikala ēkas, kas dotajā gadījumā ir strīdus objekts (kadastra Nr. /dzēsts kadastra numurs/), īpašnieks ir Latvijas valsts Latvijas Republikas Finanšu ministrijas personā (lietas 11.lapa). Līdz ar to lietā nav strīda, ka veikala ēka ir valsts īpašums. Lietā ir strīds par to, vai pieteicējai ir kopīpašums ar valstij piederošo privatizējamo strīdus objektu, līdz ar to ir nepieciešams noskaidrot, vai privatizācijas procesā jāvadās no likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 17.panta vai 46.panta nosacījumiem. [11] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 103.pantu administratīvā procesa tiesā būtība ir tiesas kontrole par iestādes par izdotā administratīvā akta tiesiskumu vai lietderības apsvērumiem rīcības brīvības ietvaros. lappuse 5 no 9 Administratīvā akta tiesiskums tiek vērtēts, pārbaudot, vai iestāde, to izdodot, rīkojusies saskaņā ar materiālajām un procesuālajām normām.

Saskaņā ar APL 250.panta pirmo daļu, tiesa taisa spriedumu, pārbaudījusi, vai administratīvais akts izdots, ievērojot procesuālos un formālos priekšnoteikumus, administratīvais akts atbilst materiālo tiesību normām, administratīvā akta pamatojums attaisno adresātam uzlikto pienākumu vai tam piešķirtās, apstiprinātās vai noraidītās tiesības. [12] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 67.panta ceturtajai daļai, iestāde administratīvo aktu pamato ar Satversmi, likumiem, Ministru kabineta noteikumiem (..), kā arī vispārējiem tiesību principiem.

Pamatojumā norāda attiecīgā normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu. Tiesa konstatē, ka Lēmumā ir ietvertas atsauces uz attiecīgā normatīvā aktu pantu, daļu, apakšpunktu. Vērtējot Lēmumu, tiesa secina, ka to izdevusi kompetenta iestāde – VAS „Privatizācijas aģentūra”. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2006.gada 27.oktobra spriedumā lietā Nr. SKA-269-06 atzinis, ka Privatizācijas aģentūra ir kompetentā institūcija, kas nosaka personu, kurai ir tiesības privatizēt attiecīgo objektu.

Privatizācijas aģentūras kompetence izvērtēt personas atbilstību likuma prasībām un atzīt vai neatzīt personu par privatizācijas pretendentu ir attiecināma arī uz gadījumiem, kad izlemjams jautājums par to, kurai no personām atzīstamas pirmpirkuma tiesības uz privatizējamo objektu. Šāds lēmums ir atzīstams par administratīvo aktu, kura tiesiskums par pirmpirkuma tiesību atzīšanu ir pārbaudāms tiesā administratīvā procesa kārībā. [13] Pārbaudot Lēmuma tiesiskumu, tiesai ir nepieciešams noskaidrot divus apstākļus - vai ir atzīstamas pieteicējas pirmpirkuma tiesības uz privatizējamo objektu un, vai atzīstamas pieteicējas subjektīvās tiesības prasīt atjaunot nokavēto termiņu pirmpirkuma tiesību izmantošanas pieteikuma izskatīšanai.

Tajā pat laikā tiesa konstatē sekojošo. Vērtējot pieteicējas lūgumu uzlikt par pienākumu VAS „Privatizācijas aģentūra” atjaunot termiņu, līdz kuram var iesniegt pieteikumu par pirmpirkuma tiesību realizēšanu, tiesa konstatē, ka ir izbeidzies tiesiskais strīds, kas bija par pieteikuma iesniegšanas pamatu tiesā. No lietas materiāliem redzams, ka atbildētājs 2007.gada 6.jūlijā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un 2007.gada 11.jūlijā laikrakstā „Jūrmalas Ziņas” ievietoja sludinājumu ar paziņojumu par termiņa atjaunošanu, līdz kuram likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 17.pantā minētās personas var iesniegt pieteikumus par pirmpirkuma tiesību realizāciju valsts nekustamā īpašuma Dubultu prospektā 6, Jūrmalā (kadastra Nr. /dzēsts kadastra numurs/), un tam piekritīgā zemesgabala Baznīcas ielā 17, Jūrmalā (kadastra Nr. /dzēsts kadastra numurs/) 185/1404 domājamo daļu privatizāciju (lietas 64.-65.lapa). 2007.gada 10.jūlijā VAS „Privatizācijas aģentūra” saņemts un reģistrēts atkārtots pieteicējas iesniegums par veikala ēkas Jūrmalā, Dubultu prospektā 6, kadastra Nr. /dzēsts kadastra numurs/un veikala ēkas uzturēšanai nepieciešamā zemes gabala domājamo daļu 185/1404 185 m2 Jūrmalā, Baznīcas ielā 17, kadastra Nr. /dzēsts kadastra numurs/ atsavināšanu pieteicējai kā pirmpirkuma tiesīgai personai (lietas 128.lapa).

No minētā secināms, ka atbildētājs ir atjaunojis termiņu pieteikuma iesniegšanai, un pieteicēja ir realizējusi savas tiesības, atkārtoti noteiktajā termiņā iesniedzot iesniegumu. Tādējādi tiesa uzskata, ka tiesvedība daļā par pienākuma uzlikšanu atbildētājam atjaunot termiņu, līdz kuram personas var iesniegt pieteikumu par pirmpirkuma tiesību realizēšanu, ir izbeidzama. [14] Lēmums pamatots ar likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 24.pantu, trešā panta otro daļu, likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 17.panta pirmās daļas 1. un 2.punktu, otro daļu.

Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” trešā panta otrajā daļā ir noteikts, ka uz kopīpašumā esošo daudzdzīvokļu mājas daļu attiecināmi Civillikuma 1067. - 1072. panta noteikumi. Savukārt minētā likuma 24. pants noteic, ka:

lappuse 6 no 9

(1) Dzīvokļa īpašums rodas, sadalot daudzdzīvokļu māju ar atsevišķu būves kadastra apzīmējumu dzīvokļa īpašumos (atsevišķais īpašums kopā ar kopīpašuma domājamo daļu) uz likuma, tiesas sprieduma, līguma vai testamenta pamata.

(2) Dzīvokļa īpašumā ietilpstošā kopīpašuma domājamā daļa ir atsevišķā īpašuma kopējās platības attiecība pret visu mājā esošo atsevišķo īpašumu kopējo platību.

(3) Sadalot dzīvokļa īpašumos daudzdzīvokļu māju, kas atrodas uz mājas īpašniekam piederošās zemes, katrā dzīvokļa īpašumā ieskaitāma zemes gabala domājamā daļa tādā pašā apmērā kā mājas kopīpašuma domājamā daļa.

(4) Sadalot dzīvokļa īpašumos daudzdzīvokļu māju, kas atrodas uz mājas īpašniekam un citām personām piederošās zemes, katrā dzīvokļa īpašumā ieskaitāma mājas īpašniekam piederošā zemes gabala domājamā daļa, kas ir proporcionāla attiecīgā dzīvokļa platībai.

(5) Sadalot dzīvokļa īpašumos daudzdzīvokļu māju, kas kopā ar citām patstāvīgajām ēkām (daudzdzīvokļu māju, viendzīvokļa māju vai nedzīvojamo ēku) atrodas uz ēku īpašniekam piederošā zemes gabala un ir kopā ar tām reģistrēta vienā zemesgrāmatas nodalījumā, katrā dzīvokļa īpašumā ieskaitāma mājas īpašniekam piederošā zemes gabala domājamā daļa, kas ir proporcionāla attiecīgā dzīvokļa platībai. Katrā šādā dzīvokļa īpašumā ietilpstošā mājas kopīpašuma domājamā daļa aprēķināma atbilstoši šā panta otrās daļas nosacījumiem. Pārējām patstāvīgajām ēkām (daudzdzīvokļu mājai, viendzīvokļa mājai vai nedzīvojamai ēkai), kas kopā ar daudzdzīvokļu māju reģistrētas vienā zemesgrāmatas nodalījumā, ēkai piesaistāmā zemes gabala domājamās daļas platība ir proporcionāla attiecīgās ēkas inventarizācijas lietā norādītajai lietderīgajai platībai. Veicot zemes gabala piesaisti minētajām ēkām, nav piemērojams Civillikuma 968.panta noteikums.”

(6) Dzīvokļa īpašums ir nodibināts līdz ar dzīvokļa īpašnieka īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā. Saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 17.panta pirmo daļu, tiesības uz privatizējamā valsts īpašuma objekta pirmpirkumu un kapitālsabiedrības akciju vai daļu vairākuma pirmpirkumu ir:

1) tam privatizācijas subjektam, kura īpašumā ir zemesgabals, uz kura atrodas objekts, arī šā zemesgabala bijušajam īpašniekam vai viņa mantiniekiem, kas likumā noteiktajā kārtībā ir iesnieguši pieprasījumu par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu, ja uz šā zemesgabala atrodas vairāk nekā puse no privatizējamā objekta aizņemtās teritorijas, izņemot ražošanas ēkas un būves, kas saistītas ar dzīvojamo māju, piemēram, kūtis, klētis, garāžas, pagrabi un tamlīdzīgas ēkas un būves, uz kurām pirmpirkuma tiesības ir to pašreizējiem īrniekiem;

2) privatizējamā valsts īpašuma objekta nomniekam, ja viņš nomā visu privatizējamo objektu ilgāk par vienu gadu un šis nomas līgums ir reģistrēts likumā paredzētajā kārtībā, ja nomniekam nav nomas maksas parādu un ja šā panta pirmās daļas 1.punktā minētās personas nav realizējušas savas pirmpirkuma tiesības. Savukārt minētā likuma 17.panta otrajā daļā noteikts, ka šā panta pirmajā daļā minētās personas, ja tās piesakās mēneša laikā no dienas, kad publicēts vai nosūtīts paziņojums par valsts īpašuma objekta privatizācijas uzsākšanu, iegūst pirmpirkuma tiesības.

Ja privatizācijai nodotais valsts īpašuma objekts tiek reorganizēts, sadalot to vairākos privatizējamos objektos, Privatizācijas aģentūra atkārtoti izsludina pieteikšanās termiņu (tas nevar būt īsāks par divām nedēļām), kurā uz pirmpirkuma tiesību izmantošanu var pieteikties šā panta pirmajā daļā minētās personas. [15] No zemesgrāmatu nodalījuma noraksta izriet, ka pieteicējai pieder 651/1440 domājamā daļa no zemes gabala Baznīcas ielā 17, Jūrmalā (kadastra Nr. /dzēsts kadastra numurs/), kā arī dzīvojamā māja un palīgēka (kadastra Nr. /dzēsts kadastra numurs/ un Nr. /dzēsts kadastra numurs/), kura atrodas uz minētā zemes gabala.

Savukārt Latvijas Republikai pieder 493/1404 domājamās daļas no zemes gabala Baznīcas ielā 17, Jūrmalā (kadastra Nr. /dzēsts kadastra numurs/), kā arī nekustamais īpašums (veikals) Dubultu prospektā 6, Jūrmalā (kadastra Nr. /dzēsts kadastra numurs/), kurš atrodas uz iepriekš minētā zemes gabala (lietas 12.

– 17.lapa).

lappuse 7 no 9 No minētā izriet, ka veikala ēka (kadastra Nr. /dzēsts kadastra numurs/) saistīta ar zemes gabalu, kuras īpašnieks ir pieteicēja un Latvijas Republika (lietas 11.lapa). Tātad secināms, ka I.K. kopīpašumā ar Latvijas Republiku ir zemes gabals ar kadastra Nr. /dzēsts kadastra numurs/. Savukārt pieteicēja uzskata, ka ir zemesgabala Jūrmalā, Baznīcas ielā 17, pirmpirkuma tiesīga persona un, ka saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 46.pantu, privatizācijas procesā jāievēro civillikuma noteikumi (lietas 4.lapa).

Minētā likuma 46.pants noteic, ka kopīpašumā esošas valsts vai pašvaldības mantas privatizācijā jāievēro Civillikuma noteikumi. Līdz ar to tiesai ir jānoskaidro, vai atbildētājs pamatoti ir secinājis, ka pieteicējai nav kopīpašums un tādējādi pamatoti secinājis, ka viņa nav to personu lokā, kurām ir tiesības uz privatizējamā valsts īpašuma objekta pirmpirkumu. [16] Saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 12. panta ceturto daļu, lēmumu par valsts īpašuma objekta nodošanu privatizācijai pieņem Ministru kabinets.

Ministru kabinets var noteikt atsevišķām īpašuma objektu grupām kopīgus privatizācijas principus, kā arī noteikt atsevišķu valsts īpašuma objektu privatizācijas nosacījumus. Pamatojoties uz šo tiesību normu, ar MK 2007.gada 18.janvāra rīkojumu Nr.56 „Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai” kā vienots objekts privatizācijai tika nodots valsts nekustamais īpašums Jūrmalā, Dubultu prospektā 6, kadastra Nr. /dzēsts kadastra numurs/, un tam piekritīgās zemesgabala ar kadastra Nr. /dzēsts kadastra numurs/ Jūrmalā, Baznīcas ielā 17, 185/1404 domājamās daļas (lietas 20.lapa).

Tātad no minētā rīkojuma izriet, ka privatizācijai tika nodots nekustamais īpašums ar kadastra Nr. /dzēsts kadastra numurs/, kas, kā redzams no zemesgrāmatu nodalījuma, ir veikala ēka, kuras īpašnieks ir vienīgi Latvijas valsts (lietas 11.lapa). Citi īpašnieki minētajam objektam zemesgrāmatu nodalījumā nav reģistrēti. Savukārt no pieteicējas pieteikuma izriet, ka viņa uzskata, ka ir nekustamā īpašuma kopīpašniece, līdz ar to viņai ir strīdus objekta pirmpirkuma tiesības. [17] Kopīpašuma tiesības definīcija ir dota Civillikuma 1067.pantā, saskaņā ar kuru kopīpašuma tiesība ir īpašuma tiesība, kas pieder uz vienu un to pašu nedalītu lietu vairākām personām nevis reālās, bet tikai domājamās daļās, tā ka sadalīts vienīgi tiesību saturs.

Tātad svarīgākā pazīme, lai īpašums tiktu uzskatīts par kopīpašumu, ir tā, ka īpašuma tiesība uz vienu un to pašu lietu pieder vairākām personām. Taču, kā jau tika noskaidrots augstāk, nekustamais īpašums ar kadastra Nr. /dzēsts kadastra numurs/, kas sastāv no veikala ēkas, pieder tikai un vienīgi Latvijas valstij. Minētais saskan arī ar Civillikuma 994.pantu, t.i., ka par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā. Līdz ar to tiesa secina, ka pieteicējai nav kopīpašuma tiesību uz nekustamo īpašumu ar kadastra Nr. /dzēsts kadastra numurs/ un noraida kā nepamatotu pieteicējas argumentu, ka privatizācijas procesā bija jāievēro likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 46.panta nosacījumi. [18] Tajā pat laikā pieteicēja norāda, ka ēka (domāts – veikala ēka) saistīta ar zemes gabalu Baznīcas ielā 17, Jūrmalā (lietas 4.lapa).

Tiesa pievienojas pieteicējas viedoklim un atzīst, ka saskaņā ar zemesgrāmatas informāciju, veikala ēka ir saistīta zemes gabalu ar kadastra Nr. /dzēsts kadastra numurs/, kurš savukārt ir pieteicējas un Latvijas Republikas kopīpašums. No zemesgrāmatu nodalījuma noraksta redzams, ka nekustamais īpašums ar kadastra Nr. /dzēsts kadastra numurs/ sastāv no zemes gabala 1404 m2 platībā, uz tā atrodas zemesgrāmatā reģistrētas ēkas vai būves, un tā domājamās daļās pieder vairākiem kopīpašniekiem. [19] Saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 60.panta pirmās daļas 1.punktu, zemesgabalu var privatizēt kā apbūvētu zemesgabalu kopā ar privatizējamo valsts vai pašvaldības īpašuma objektu, kas atrodas uz šā zemesgabala.

Minētā likuma 60.panta otrā daļa noteic, ka, ja zemesgabals tiek privatizēts kopā ar privatizējamo objektu, tie veido lietu kopību kā vienotu privatizējamo valsts vai pašvaldību īpašuma objektu. Tātad, pamatojoties uz minēto tiesību normu, kā vienots objekts privatizācijai tika nodots valsts nekustamais īpašums Jūrmalā, Dubultu prospektā 6, kadastra Nr. /dzēsts kadastra numurs/ (veikala ēka) un tam piekritīgās zemesgabala ar kadastra Nr. /dzēsts kadastra numurs/ Jūrmalā, Baznīcas ielā 17 185/1404 domājamās daļas (lietas 20.lapa). lappuse 8 no 9 Atbilstoši likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 17.panta pirmajai daļai tiesības uz privatizējamā valsts īpašuma objekta pirmpirkumu ir:

1) tam privatizācijas subjektam, kura īpašumā ir zemesgabals, uz kura atrodas objekts, arī šā zemesgabala bijušajam īpašniekam vai viņa mantiniekiem, kas likumā noteiktajā kārtībā ir iesnieguši pieprasījumu par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu, ja uz šā zemesgabala atrodas vairāk nekā puse no privatizējamā objekta aizņemtās teritorijas, izņemot ražošanas ēkas un būves, kas saistītas ar dzīvojamo māju, piemēram, kūtis, klētis, garāžas, pagrabi un tamlīdzīgas ēkas un būves, uz kurām pirmpirkuma tiesības ir to pašreizējiem īrniekiem;

2) privatizējamā valsts īpašuma objekta nomniekam, ja viņš nomā visu privatizējamo objektu ilgāk par vienu gadu un šis nomas līgums ir reģistrēts likumā paredzētajā kārtībā, ja nomniekam nav nomas maksas parādu un ja šā panta pirmās daļas 1.punktā minētās personas nav realizējušas savas pirmpirkuma tiesības. [19.1] Vērtējot, vai privatizējamais objekts atrodas uz pieteicējas īpašumā esošu zemesgabalu, tiesa jau augstāk ir noskaidrojusi, ka veikala ēka neatrodas uz pieteicējai piederošu zemesgabalu. Pieteicējai piederošais nekustamais īpašums ar kadastra Nr. /dzēsts kadastra numurs/, ir vienīgi saistīts ar strīdus objektu. [19.2] Tāpat lietas materiālos nav pierādījumu tam, ka pieteicēja būtu zemesgabala, uz kura atrodas strīdus objekts, bijusī īpašniece vai bijušo īpašnieku mantiniece. [19.3] No lietas materiāliem un lietas dalībnieku paskaidrojumiem izriet, ka privatizējamais valsts īpašuma objekts nav nodots nomā pieteicējai.

Ņemot vērā augstāk izklāstītos faktus, secināms, ka pieteicēja neietilpst arī likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 17.panta pirmajā daļā minēto pirmpirkuma tiesību subjektu lokā. Līdz ar to tiesa konstatē, ka atbildētājs pamatoti Lēmumā ir norādījis, ka pieteicēja nav to personu lokā, kurām ir pirmpirkuma tiesības uz strīdus objektu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. - 251.pantu, 282.panta 7.punktu un 289.- 291.pantu, Administratīvā rajona tiesa, nosprieda:

noraidīt I.K. pieteikumu daļā par VAS „Privatizācijas aģentūra” 2007.gada 20.jūnija lēmuma Nr.17/6965, ar kuru atzīts, ka pieteicēja nav privatizējamā objekta pirmpirkuma tiesību subjekts likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” izpratnē, atcelšanu;

izbeigt tiesvedību daļā par pienākuma uzlikšanu VAS „Privatizācijas aģentūra” atjaunot termiņu, līdz kuram var iesniegt pieteikumu par pirmpirkuma tiesību realizēšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā. Spriedums sastādīts 2008.gada 4.septembrī

Tiesnese L.Hāzenfuse

lappuse 9 no 9