Court dismisses defendant's defense of loan fraud and orders payment of debt based on promissory note validity.

Lietas arhīva Nr. C-1013-21/14

ECLI:LV:RIRT:2021:0913.C33383720.8.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2021.gada 13.septembrī

Rīgas rajona tiesa,

tiesnese I.Jaunzeme,

ar tiesas sēdes sekretāru E.K.Graudiņu un tulku Ē.Lāci,

piedaloties prasītājam /pers. A/ (/pers. A/) un atbildētājam /pers. B/, tā pārstāvim /pers. C/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. A/ (/pers. A/) prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Prasītājs/pers. A/ (/pers. A/) cēla tiesā prasību pret atbildētāju /pers. B/ par parāda piedziņu.

[2] Prasība, ar tās precizējumiem 2020.gada 19.oktobrī, 2021.gada 19.februārī, 16.martā un 20.jūlijā, cita starpā pamatota ar šādiem

argumentiem.

[2.1] Prasītājs 2020.gada 10.janvārī aizdeva atbildētājam naudas līdzekļus 30 000 euro apmērā, par ko, atbildētājs parakstīja parādzīmi.

Aizdevuma atmaksas termiņš tika noteikts līdz 2020.gada 1.martam. Atbildētājs aizdevumu nav atmaksājis, nav informējis par atmaksas kavēšanās

iemesliem un nav lūdzis pagarināt aizdevuma atmaksas termiņu.

[2.2] Atbildētājam 2020.gada 30.aprīlī nosūtīta pretenzija par parāda nekavējošu atmaksu, bet ne vēlāk kā līdz 2020.gada 14.maijam. Atbildētājs

atbildēja uz pretenziju, ka parādu neatzīst.

[2.3] Interpretējot līguma noteikumus, jāņem vērā tajā esošo vārdu un izteicienu burtiskā nozīme. Parādzīme, kas datēta ar 2020.gada 10.janvāri,

apliecina atbildētāja parādsaistības. Parādzīmē nav norāžu, ka tā būtu saistīta ar citām pušu savstarpējām attiecībām. Atbildētāja iesniegtie dokumenti

lietā nav saistīti ar parādzīmi. 2020.gada 1.janvāra līgumā nav norādes par parādzīmi, darījumi ir noslēgti dažādos laikos un ar dažādiem mērķiem.

[2.4] Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja 15 000 euro un tiesāšanās izdevumus.

[3] Tiesā 2020.gada 20.jūlijā saņemtajos atbildētāja paskaidrojumos, ar tā papildinājumiem 2021.gada 29.aprīlī, prasība netiek atzīta par

pamatotu. Paskaidrojumi cita starpā pamatoti ar šādiem argumentiem.

[3.1] Starp pusēm pastāvošais strīds izriet no tā, ka atbildētājs būdams SIA “/SIA nosaukums/” /amats/ mēģināja, uzlabot sabiedrības finansiālo

stāvokli un norēķināties ar kreditoriem, tādējādi 2020.gada 30.augustā pārdeva prasītājam par 29 000 euro sabiedrībai piederošu nekustamo īpašumu.

Vienlaikus ar pirkuma līgumu apsolīja prasītājam viena gada laikā no līguma noslēgšanas dienas atpirkt šo īpašumu par 30 000 euro.

[3.2] 2020.gada janvāra sākumā atbildētājs saprata, ka nevar izpirkt nekustamo īpašumu par norunāto cenu un attiecības ar prasītāju pasliktinājās.

Vienojās, ka atradīs naudu pirmajai iemaksai 10 000 euro apmērā un prasītājs pārdos šo īpašumu. Par atlikušo summu puses vienojās, ka parakstīs un

izsniegs prasītājam parādzīmi par 30 000 euro. Parādzīmes parakstīšanas mērķis nebija aizdevuma saņemšana, bet uzskatāma par priekšnoteikumu jeb

pat pielikumu vai papildinājumu pušu starpā 2020.gada 16.janvārī noslēgtajam darījumam - pirkuma līgumam.

[3.3] 2019.gada 30.augustā noslēgtais pirkuma līgums kalpoja kā nodrošinājums prasītāja izsniegtajam aizdevumam SIA „/SIA nosaukums/”, bet

2020.gada 16.janvāra pirkuma līgums kopā ar 2020.gada 10.janvāra parādzīmi - kā šī nekustamā īpašuma izpirkuma līgums.

[3.4] Līguma 2.1.punktā līdzēji vienojās nekustamā īpašuma pirkuma maksu noteikt 10 000 euro apmērā, bet atbilstoši līguma 3.1.punktam - ka

īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu pāriet pircējam līdz ar līguma noslēgšanas dienu. Prasītājs atzīst, ka summa ir samazinājusies, jo prasība celta par

mazāku summu, nevis kā norādīts parādzīmē. Līdz ar prasītāja veikto nekustamā īpašuma pārdošanu trešajai personai, nesaskaņojot to ar atbildētāju un,

neizbeidzot ar atbildētāju noslēgto pirkuma līgumu, atbildētāja saistība izpirkt nekustamo īpašumu ir izbeigusies un parādsaistību pret prasītāju nav.

[4] Tiesas sēdē prasītājs uzturēja prasību, ar tajā norādīto pamatojumu un lūdza to apmierināt. Papildus paskaidroja, ka uztur šādu prasības

summu, jo no atbildētāja nevarēs piedzīt parādzīmē norādīto summu - 30 000 euro. Tādējādi nevēlas maksāt lielāku valsts nodevu, jo tērēs vairāk

naudas līdzekļu.

[5] Tiesas sēdē atbildētāja pārstāvis prasību neatzina par pamatotu un lūdza to noraidīt, uzturot paskaidrojumos norādītos argumentus.

Papildus paskaidroja, ka 2020.gada janvārī prasītājs uzstājīgi pieprasīja atbildētājam atdot parādu 30 000 euro apmērā, tāpēc tika parakstīta parādzīme.

Atbildētājs naudu nebija saņēmis, tikai pēc tam saņēma detalizētu aprēķinu par summu 38 000 euro. Puses vienojās, ka atbildētājs samaksā 10 000

euro par pirkuma līgumu, bet 30 000 euro par parādzīmi un visas finansiālās problēmas ir atrisinātas.

Motīvu daļa

[6] Noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus tiesas sēdē un pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir

pamatota un apmierināma.

[7] Atbildētājs 2020.gada 10.janvārī izsniedza parādzīmi par 30 000 euro skaidras naudas saņemšanu no prasītāja, un apņēmās atmaksāt saņemto

naudu, ne vēlāk kā līdz 2020.gada 1.martam (lietas 12.-13.lapa).

[8] Atbildētāja ieskatā, pēdējam nav parādsaistību pret prasītāju, jo parādzīmes būtība esot, ka atbildētājs samaksā prasītājam 10 000 euro un

atpērk no tā nekustamo īpašumu, bet par atlikušo summu - 30 000 euro, paraksta parādzīmi. Parādzīme, esot bijis priekšnosacījums pirkuma līguma

noslēgšanai. Esot pie notāra prasītājs ir atteicies parakstīt nostiprinājuma lūgumu, ar kuru atbildētājs iegūst īpašumtiesības. Pēc kā, prasītājs nekustamo

īpašumu ir pārdevis trešajai personai un nav izpildījis ar pirkuma līgumu uzņemtās saistības pret atbildētāju. Tādējādi atbildētāja ieskatā, starp pusēm

nepastāv darījuma un parāda.

[9] Atbilstoši Civillikuma 1934.pantam, aizdevuma līgums ir reāllīgums, jo aizdevuma līguma noslēgšanas būtisks priekšnoteikums ir naudas vai

lietas nodošana aizņēmēja īpašumā.

[10] Civillikuma 1431.pants noteic, ka akta parakstīšana, vienalga, vai tas attiecas uz pašu parakstītāju vai trešo personu, uzskatāma par piekrišanu

šim aktam, ja tā saturs parakstītājam bijis zināms un ja viņam tajā tiesiskā darījumā, uz kuru akts attiecas, ir personīga interese un ierunas tiesība. Stiprinot

civiltiesisko attiecību stabilitātes principu, Civillikuma 1432.pants noteic, ka tas, kas noteikti izteic savu piekrišanu, tas ar to ir pieņēmis darbību ar visām

tās tiesiskām sekām un nevar vairs vēlāk savu piekrišanu ierobežot.

[11] Civillikuma 1504.pants noteic, ka darījumu iztulkojot jāskatās uz darījumā lietoto vārdu nozīmi, un ja tie nav divējādi saprotami, tad tie cieši

jāievēro, ja vien nepierāda, ka tie nesaskan ar dalībnieku gribu.

[12] Atbildētāja parakstītā parādzīme paredz noteiktas naudas summas - 30 000 euro, kas izteikta arī vārdos, atdošanu prasītājam līdz noteiktam

termiņam - ne vēlāk kā līdz 2020.gada 1.martam. Minētie noteikumi ir skaidri un nepārprotami. Dokumentā lietoto vārdu nozīme apliecina, ka naudas

summa atbildētājam nodota, tādējādi pēdējam jāievēro tas, par ko tas vienojies ar prasītāju. Atbildētājs pašrocīgi piekritis un parakstījis parādzīmi, līdz ar

to, viņam bija iespēja izdarīt ierunu sakarā ar notikušo darījumu, tā izvairoties no juridiskajām sekām, ja tās nesakrita ar atbildētāja patieso gribu un

faktiskajiem apstākļiem.

[13] Judikatūrā nostiprināta atziņa, ka akta, kurā bez ierunām fiksēti kādi juridiski nozīmīgi fakti, parakstīšanu nav pamats aplūkot kā parastu

formalitāti jeb darbību, kas nekādas tiesiskas sekas nerada. Gluži otrādi, ar akta parakstīšanu tiek nodibināta prezumpcija, ka akta parakstītājs no brīvas

gribas ir izteicis piekrišanu dokumentā atspoguļotajam darījuma saturam (Senāta Civillietu departamenta 2017.gada 21.aprīļa spriedums lietā

Nr.SKC?181/2017 un 2018.gada 19.februāra spriedums lietā Nr.SKC-7/2018).

[14] Civilprocesā pastāv dispozitivitātes princips, kur lietas dalībnieks var pats izvēlēties, ar kādiem procesuāliem līdzekļiem aizstāvēt savas

intereses. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu un 96.panta piekto daļu, tiesa pierādījumus neiegūst, bet pamato spriedumu uz lietas

dalībnieku iesniegtajiem pierādījumiem un tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem.

[15] Tiesai nav pamata uzskatīt, ka atbildētāja griba iesaistīties darījumā nebūtu radusies brīvi - bez maldības, viltus vai spaidiem (Civillikuma

1440.pants), vai, ka starp pusēm nebūtu panākta galīga vienošanās par darījuma - aizdevuma līguma - būtiskām sastāvdaļām, jo parādzīme ir

apliecinājums par aizdevuma saņemšanu un apņemšanos atmaksāt noteiktu naudas summu noteiktā termiņā. Nav pamata uzskatam, ka atbildētājs,

parakstot parādzīmi, nebūtu paudis saskaņotu gribu, kas nepieciešama aizdevuma līguma noslēgšanai.

[16] Civilprocesa likuma 178.panta otrajā daļā noteikts, ka pret rakstveida pierādījuma patiesīgumu nevar iebilst persona, kas to pati parakstījusi.

Šī persona var apstrīdēt šo pierādījumu, ceļot atsevišķu prasību, ja paraksts dots vardarbības, draudu vai viltus ietekmē.

Atbildētājs nav apstrīdējis parādzīmi prasības tiesvedības kārtībā, līdz ar to, atzīstams, ka atbilstoši Civillikuma 1533.pantam puses ir vienojušās

par darījuma būtiskajām sastāvdaļām, ar nolūku savstarpēji saistīties. Tādējādi aizdevuma līgums uzskatāms par galīgi noslēgtu un atzīstams par tiesīgu,

spēkā esošu un pusēm saistošu. Un atbildētāja iebildumi pret šā pierādījuma - parādzīmes, patiesīgumu nav ņemami vērā.

[17] Civilprocesa likuma 167.panta trešā daļa noteic, ja puse atsakās atbildēt uz jautājumu par strīdīgiem apstākļiem vai izvairās dot

paskaidrojumus par tiem, tiesa var pieļaut, ka puse šos apstākļus neapstrīd. Tiesas sēdē prasītājs, neatbildot uz atbildētāja pārstāvja uzdotajiem

jautājumiem, atsaucās uz viņam esošu disleksiju.

[17.1] Lietā iesniegtais konta pārskats un maksājuma uzdevums par 30 000 euro naudas izmaksu (lietas 42., 45., 50., 95. un 107.lapa) apliecina,

ka prasītājam 2018.gada 21.decembrī bija parādzīmē norādītā naudas summa. Un kā tas izriet no tiesas sēdē prasītāja sniegtajiem paskaidrojumiem tā

glabājās seifā. Apliecināja, ka vairākkārt no sava bankas norēķinu konta izņēma lielas naudas summas. Prasītāja iesniegtajā pārada aprēķinā adresētā

atbildētājam, nav saprotams, kādiem mērķiem noteikta naudas summa aizdota (lietas 78., 81. un 82.lapa).

[17.2] Ievērojot Civilprocesa likuma 178.panta otro daļu un to, ka ar lietā esošajiem pierādījumiem nav konstatējamas tādas darījumu attiecības,

kas būtu pamats uzskatam, ka ar parādzīmi pielīgtais parāds nav jāatdod vai, ka parādzīme būtu saistīta ar tiesiskajām attiecībām, kas izriet no

2020.gada 16.janvāra un 2018.gada 30.augusta pirkuma līgumiem (lietas 36.-38. un 75.-77.lapa), nav būtiskas nozīmes, kāds pamats bijis saistībai un

šajā sakarā iesniegtais /SIA nosaukums/ konta pārskats (lietas 121.-122.lapa).

[18] Atbilstoši Civillikuma 1587.pantam tiesīgi noslēgti līgumi ir jāpilda. Civillikuma 1588.pants noteic, ka viena puse nevar atkāpties no līguma bez

otras piekrišanas pat arī tad, ja pēdējā to neizpilda, un tādēļ, ka viņa to neizpilda.

[19] Kreditoram ir tiesība prasīt un sagaidīt, ka parādnieks tam par labu izdarīs konkrētu darbību, kam ir mantiska vērtība. Atbilstīgi parādniekam

ir pienākums šo darbību izdarīt (Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Ceturtā daļa. Saistību tiesības. Autoru kolektīvs. Prof. K.Torgāna

zinātniskā redakcijā. - Rīga: Mans Īpašums, 1998, 15.lp.). Minētais izriet no Civillikuma 1401.panta. Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību

tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

[20] Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu aizņēmējam jāatdod tādi pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis. Atbildētājs ir brīdināts

par parādsaistību neizpildi, kam, pēdējais iebilda (lietas 16.-17., 31.-32. un 33.-35.lapa). Atbilstoši Civillikuma 1838.pantā noteiktajam, atbildētājs nav

iesniedzis pierādījumus parāda samaksai, tādējādi prasība ir pamatota un apmierināma.

[21] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētāja par labu prasītājam piedzenama valsts nodeva 772,36 euro (lietas 9. un

54.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,37 euro (lietas 11.lapa). Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1panta pirmās daļas noteikumus,

atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.panta pirmo daļu, 92.-97., 189.-193. un 204.1pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/ (/pers. A/), personas kods /personas kods/, parādu 15 000 euro, valsts

nodevu 772,36 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,37 euro, kopā 15 777,73 euro (piecpadsmit tūkstoši septiņi simti septiņdesmit septiņi

euro un 73 centi).

Samaksa veicama /pers. A/ (/pers. A/) bankas norēķinu kontā /konta numurs/, AS “Swedbank”.

Noteikt tiesas sprieduma labprātīgu izpildi 10 dienu laikā no tā likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no tā pasludināšanas dienas Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību

Rīgas rajona tiesā.

Tiesnese I.Jaunzeme