Court allows debt collection claim against defendant for unpaid goods, interest, and costs despite quality disputes.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's objections regarding payment quality and lack of pre-litigation warnings, ruling they do not invalidate the debt. The plaintiff successfully proved the right to collect the principal sum of 3,410.04 EUR plus interest, recovery costs, and court fees. Consequently, the judgment ordered the defendant to pay the total amount to the plaintiff and the state.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 41. panta 1. daļa; Civillikuma 1401., 1402., 1412., 1431., 1473., 1587., 1590., 1651., 1652., 1668.9, 1759., 1765., 1811. pants; A debt collection claim is admissible even if the debtor disputes the quality of goods or alleges a prior settlement agreement not reflected in the claim, provided the creditor proves the debt exists.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. C-2207-20/12
ECLI:LV:RVPT:2020:1127.C30710719.2.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2020.gada 27.novembrī
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa
tiesnese Inese Strode
ar sekretāri Eviju Ķēniņu,
piedaloties prasītājas sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk - SIA) “/nosaukums E/” pilnvarotajam pārstāvim /pers. A/ un SIA “/nosaukums
O/” pilnvarotajam pārstāvim /pers. B/,
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA “/nosaukums E/” prasībā pret SIA “/nosaukums O/” par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] Prasītāja SIA “/nosaukums E/” cēlusi tiesā prasību pret SIA “/nosaukums O/” par parāda piedziņu, kurā lūgts piedzīt no atbildētājas par labu
prasītājai parāda pamatsummu 3624,10 EUR, likumiskos nokavējuma procentus 285,94 EUR, parāda atgūšanas izmaksas 40 EUR un tiesāšanās
izdevumus. Tāpat arī prasītāja lūgusi tiesu noteikt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas procentus - 6 % gadā.
Prasībā norādīti šādi apstākļi un argumenti.
[1.1] Laika periodā no 2018.gada 20.jūlija līdz 2018.gada 17.augustam prasītāja piegādāja atbildētājai logus un logu furnitūru (turpmāk - preces),
par ko abpusēji parakstīti šādi rēķini:
- 2018.gada 20.jūlijā rēķins Nr.EUR180293 par summu 4752,31 EUR un ar samaksas termiņu līdz 2018.gada 27.jūlijam; samaksāti 3000 EUR,
parāds - 1752,31 EUR;
- 2018.gada 27.jūlijā rēķins Nr.EUR180306 par summu 433 EUR un ar samaksas termiņu līdz 2018.gada 3.augustam; rēķins pilnībā nav
apmaksāts;
- 2018.gada 17.augustā rēķins Nr.EUR180360 par summu 1438,79 EUR un ar samaksas termiņu līdz 2018.gada 24.augustam; rēķins pilnībā nav
apmaksāts.
Nesamaksātā rēķinu summa ir 3624,10 EUR.
[1.2] Par samaksas kavējumu prasītāja aprēķinājusi atbildētājai likumiskos nokavējuma procentus 285,94 EUR par laika periodu no 2018.gada
24.augusta līdz 2019.gada 19.augustam, tas ir, par 360 kavējuma dienām.
[1.3] Prasība pamatota ar Civillikuma 1401., 1402., 1412., 1431., 1473., 1587., 1590., 1651., 1652., 1668.9, 1759., 1765., 1811.pantu.
[2] Atbildētāja iesniegusi rakstveida paskaidrojumus par prasību, kuros norādījusi, ka prasību neatzīst.
Paskaidrojumos norādīti šādi apstākļi un argumenti.
[2.1] Atbildētājai nav saprotams un pieņemams prasības summas aprēķins un pamatojums.
[2.2] Atbildētāja daudz reizes ar prasītājas vadību apspriedusi jautājumu par prasītājas piegādi, kas bija saistīts ar preču un darbu slikto kvalitāti.
[2.3] Galīgais klients ilgstošu laiku vispār atteicās apmaksāt minēto pasūtījumu.
[2.4] 2019.gada 3.jūnijā ar prasītājas vadību tika panākta vienošanās par pakāpenisku apmaksu, ņemot vērā pasūtījuma nekorektu izpildījumu, kas
vispār nav atspoguļots prasības pieteikumā.
[2.5] Atbildētāja nav saņēmusi pirmstiesas brīdinājumu.
[3] Tiesas sēdē prasītājas pilnvarotais pārstāvis samazināja prasības summu un lūdza piedzīt no atbildētāja parādu 3410,04 EUR, parāda atgūšanas
izmaksas 40 EUR un tiesāšanās. Paskaidroja, ka atbildētāja samaksājusi 500 EUR, kas novirzīti procentu pilnīgai un parāda daļējai segšanai.
Atbildētājas pilnvarotais pārstāvis tiesas sēdēs prasību neatzina, norādot, ka prece bija sliktas kvalitātes un neatbilda tehniskajiem standartiem.
2019.gada 3.jūnijā mutiski ar prasītājas vadību bija panākta vienošanās, ka būs rakstisks izlīgums; prasītāja piekrita, ka preces kvalitāte nav atbilstoša.
Motīvu daļa
[4] Noklausījusies pušu pārstāvju paskaidrojumus tiesas sēdē un izvērtējusi rakstveida pierādījumus lietā, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un
apmierināma.
[5] Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī
vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumu. Pirkums ir līgums, ar ko viena puse
apsola otrai pusei par norunātas naudas summas samaksu atdot zināmu lietu vai tiesību (Civillikuma 2002.pants). Pirkuma līgums uzskatāms par noslēgtu,
kad abas puses vienojušās par pirkuma priekšmetu un maksu (Civillikuma 2004.pants).
Atbilstoši Civillikuma 1473.pantam tiesiska darījuma forma atkarājas no lietas dalībnieka ieskata, izņemot likumā tieši norādītus gadījumus.
Lietā atrodas 2018.gada 20.jūlija rēķins Nr.EUR180293, 2018.gada 27.jūlija rēķins Nr.EUR180306 un 2018.gada 17.augusta rēķins
Nr.EUR180360, saskaņā ar kurām prasītāja piegādāja atbildētājai rēķinos norādīto preci attiecīgi par summu 4752,31 EUR, 433 EUR un 1438,79
EUR. Rēķinos norādīts, ka to apmaksa bija veicama attiecīgi līdz 2018.gada 27.jūlijam, 2018.gada 3.augustam un 2018.gada 24.augustam.
Lietā nav strīda, ka ar minētajiem rēķiniem pušu starpā noslēgts pirkuma līgums.
[5.1] Atbilstoši Civillikuma 2021.pantam no pirkuma līguma izceļas abām pusēm savstarpējas prasījumu tiesības uz līguma izpildīšanu.
Lietā nav strīda, ka atbildētāja ir saņēmusi no prasītājas preci, tajā skaitā daļēji to apmaksājusi. Nesamaksātā rēķinu summa ir 3410,04 EUR.
[6] Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Atbildētāja neapstrīd, ka nav samaksājusi iepriekš minētajos rēķinos norādītās summas, pamatojot to ar prasītājas piegādātās preces kvalitātes
trūkumu un neatbilstību tehniskajiem standartiem. Tajā pat laikā lietā nav pierādījumu, ka atbildētāja šāda rakstura iebildumus būtu izvirzījusi un pirkuma
maksas samazinājumu būtu prasījusi pēc preču piegādes vai vismaz līdz prasības celšanai tiesā. Turklāt, neatkarīgi no iebildumu izvirzīšanas vai
neizvirzīšanas, lietā arī nav pierādījumu, kuros būtu fiksēti atbildētājai piegādātās preces trūkumi. Līdz ar to tiesa atzīst, ka iebildumu par preces
trūkumiem izvirzīšana ir atbildētājas pozīcija, lai izvairītos no nolīgto saistību izpildes,
Tiesa konstatē, ka lietā nav pierādījumu pušu vienošanās par parāda atmaksu esībai. Prasītājas pārstāvis noliedza tādas vienošanās esību. Līdz ar
to atbildētājas, veicot daļēju rēķinu samaksu, naudas pārskaitījumā norādītais mērķis, ka ar maksājumu veikta parāda atmaksa saskaņā ar vienošanos,
nepierāda šādas vienošanās esību.
Līdz ar to, tiesa atzīst, ka atbildētājas iebildumi, tajā skaitā tas, ka prasītāja nenosūtīja atbildētājai pirmstiesas brīdinājumu, nevar būt par pamatu
prasības noraidīšanai.
[7] Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītāja ir pierādījusi savu tiesību pēc prasījuma, sakarā ar ko no atbildētājas par labu prasītājai piedzenams parāds
3410,04 EUR.
[8] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195.pantu un Civillikuma 1765.pantu, prasītājai nosakāmas tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos 6
% gadā no parāda summas, tas ir, 3410,04 EUR par laiku līdz sprieduma izpildei, ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto par to, ka procentu
pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.
[9] Saskaņā ar Civillikuma 1668.9 pantu par nokavētu maksājumu par preces piegādi, pirkumu vai pakalpojumu sniegšanu parādnieks bez īpaša
atgādinājuma maksā kreditoram parāda atgūšanas izmaksas 40 EUR apmērā.
Pamatojoties uz minēto normu, tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu prasītājai piedzenamas parāda atgūšanas izmaksas 40 EUR.
[10] Izlemjot jautājumu par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa atzīst, ka, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo un otro daļu, no
atbildētājas par labu prasītājai piedzenama valsts nodeva 392,64 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,20 EUR. Savukārt, pamatojoties uz
Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, no atbildētājas par labu valstij piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,67 EUR.
[11] Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam tiesa noteic, ka spriedums daļā par tiesas izdevumu piedziņu izpildāms labprātīgi 10 dienu laikā
no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 42.panta pirmo daļu, 97.pantu, 204.1 pantu, tiesa
nosprieda
apmierināt SIA “/nosaukums E/” prasību pret SIA “/nosaukums O/” par parāda piedziņu;
piedzīt no SIA “/nosaukums O/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, par labu SIA “/nosaukums E/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/,
parādu 3410,04 EUR, parāda atgūšanas izmaksas 40 EUR, valsts nodevu 392,64 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20 EUR, kopā
piedzenot 3845,88 EUR;
samaksa prasītājai veicama /konta numurs/ akciju sabiedrībā “Swedbank”;
piedzīt no SIA “/nosaukums O/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,67 EUR;
par labu valstij piedzītie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi maksājami kontā Nr.LV51TREL2190458019000, norādot kā saņēmēju Tiesu
administrāciju, reģistrācijas Nr.90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22.
Dokuments, kas apliecina par labu valstij piedzīto ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu, jāiesniedz tiesas kancelejā spriedumā noteiktajā
sprieduma labprātīgās izpildes termiņā.
Spriedums izpildāms labprātīgi 10 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas
Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Tiesnese I.Strode