Court convicts defendant of theft and imposes three-month suspended sentence with time credit.

Lietas Nr.19730505424

Lietas arhīva Nr. K77-2748-24/83

ECLI:LV:RPT:2024:0927.19730505424.3.S

Rīgas pilsētas tiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2024. gada 27. septembrī

Tiesa šādā sastāvā: tiesnesis Dans Dibaņins,

piedaloties prokurorei Alīnai Kleinai un aizstāvei Ivetai Vietniecei,

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 180. panta pirmās daļas.

Aprakstošā daļa

[1] /pers. A/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) nelielā apmērā.

2024. gada 16. jūnijā ap plkst. 13.13 /pers. A/, atrodoties SIA “/nosaukums/” veikalā “/nosaukums/” /adrese/, mantkārīgu motīvu vadīts, nolūkā

izdarīt zādzību, īstenojot savu noziedzīgo nodomu, slepeni, tas ir, būdams pārliecināts, ka viņa darbības neviens nenovēro, no veikala preču plauktiem

paņēma sekojošas preces:

1) 1 gab. alumīnija foliju ar svītrkodu 0077667, vērtība 4,29 EUR;

2) 3 gab. salami desas ar svītrkodu 6700584, vienas preces vērtība 5,67 EUR, kopējā vērtība 17,01 EUR;

3) 4 gab. viskiju “Jack Daniels” ar svītrkodu 7800264, vienas preces vērtība 26,39 EUR, kopējā vērtība 105,56 EUR;

4) 1 gab. viskiju “Jack Daniels apple” ar svītrkodu 7802129, preces vērtība 20,99 EUR;

5) 1 gab. viskiju “Johnnie Walker” ar svītrkodu 7800150, vērtība 17,99 EUR;

6) 1 gab. degvīnu “Zubrowka” ar svītrkodu 7800540, vērtība 10,75 EUR;

7) 1,432 kg cūkgaļas kakla karbonādi ar svītrkodu 5508655, vērtība par 1 kg 6,49 EUR, kopējā vērtība 9,29 EUR;

8) 1 gab. marinētu cūkgaļas steiku ar svītrkodu 7802507, vērtība 2,99 EUR;

9) 1 gab. iepakojumu ar baltkāju garnelēm ar svītrkodu 7607343, vērtība 4,89 EUR;

10) 1 gab. iepakojumu ar cāļu stilbiem ar svītrkodu 5528820, vērtība 1,99 EUR;

11) 3 gab. sieru “Gouda” 500 g ar svītrkodu 5558559, vienas preces vērtība 3,98 EUR, kopējā vērtība 11,94 EUR;

12) 0,687 kg karsti kūpinātu cūkgaļu ar svītrkodu 5501830, vērtība par 1 kg 7,99 EUR, kopējā vērtība 5,49 EUR;

13) 0,532 kg karsti kūpinātu cūkgaļu ar svītrkodu 55018630, vērtība par 1 kg 7,99 EUR, kopējā vērtība 4,25 EUR;

14) 0,350 kg speķi ar garšvielām ar svītrkodu 7800999, vērtība par 1 kg 5,99 EUR, kopējā vērtība 2,10 EUR;

15) 0,220 kg kūpinātu sarkano asari ar svītrkodu 5505030, vērtība par 1 kg 10,75 EUR, kopējā vērtība 2,37 EUR;

16) 0,262 kg kūpinātu sarkano asari ar svītrkodu 5505030, vērtība par 1 kg 10,75 EUR, kopējā vērtība 2,82 EUR;

17) 2 gab. auksti kūpinātu lasi ar svītrkodu 0151075, vienas preces vērtība 4,84 EUR, kopējā vērtība 9,68 EUR;

18) 1 gab. cāļa spārnus “???” ar svītrkodu 7605726, vērtība 4,49 EUR;

19) 0,386 kg speķi ar garšvielām ar svītrkodu 7800999, vērtība par 1 kg 5,99 EUR, kopējā vērtība 2,31 EUR;

20) 0,306 kg auksti kūpinātu makreli ar svītrkodu 7601010, cena par 1 kg 7,79 EUR, kopējā vērtība 2,38 EUR;

21) 0,314 kg auksti kūpinātu makreli ar svītrkodu 7601010, vērtība par 1 kg 7,79 EUR, kopējā vērtība 2,45 EUR;

22) 1 gab. skūšanās putas ar svītrkodu 0027071, vērtība 2,49 EUR;

23) 1 gab. šampūnu “Hairvit” ar svītrkodu 0133026, vērtība 1,79 EUR;

24) 1 gab. saldējumu “Teru” ar svītrkodu 0133450, vērtība 2,49 EUR;

25) 1 gab. aromātisko sveci ar svītrkodu 5519199, vērtība 2,29 EUR;

26) 2 gab. vistas gaļas konservus ar svītrkodu 7800040, vienas preces vērtība 1,39 EUR, kopējā vērtība 2,78 EUR;

27) 1 gab. trauku mazgāšanas sūkli ar svītrkodu 5500815, vērtība 0,99 EUR;

28) 1 gab. atkritumu maisus ar svītrkodu 5531474, vērtība 1,29 EUR.

Kopējā /pers. A/ paņemto preču vērtība ir 260,15 EUR, kuras /pers. A/ ievietoja veikala iepirkumu grozā, pēc kā, nesamaksājot par precēm

veikala kasē, aizgāja no noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vietas, tas ir, tīši un prettiesiski ieguva svešu mantu savā valdījumā, lai ar to rīkotos kā ar savu.

Tādā veidā /pers. A/ nolaupīja SIA “/nosaukums/” piederošo mantu 260,15 EUR vērtībā.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Motīvu daļa

[2] Tiesas izmeklēšanā apsūdzētais savu vainu viņam pēc Krimināllikuma 180. panta pirmās daļas inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā

atzina pilnībā un lūdza tiesā neizdarīt pierādījumu pārbaudi, paskaidrojot, ka viņam ir zināmas un saprotamas pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas

procesuālās sekas.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499. pantu tiesa nepārbauda pierādījumus, ja apsūdzētais atzīst savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā,

tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā vainu un apsūdzētais piekrīt šādas pārbaudes neizdarīšanai.

Tiesai pēc krimināllietas materiālu pārbaudes nav radušās šaubas par apsūdzētā vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā, kā arī tiesa atzīst, ka apsūdzētā

darbības ir kvalificētas pareizi, tāpēc tiesa nolēma neveikt lietā pierādījumu pārbaudi.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 527. panta trešajā daļā noteiktajam pierādījumu analīze un to uzskaitījums spriedumā nav nepieciešams.

[3] Nosakot soda veidu un mēru, tiesa atbilstoši Krimināllikuma 46. panta noteiktajam ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto

kaitējumu, vainīgā personību un atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, kā arī Krimināllikuma 35. pantā definēto soda mērķi.

[4] Attiecībā uz /pers. A/ izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, tiesas ieskatā, tas raksturojams ar zemāku kaitīguma pakāpi,

salīdzinot ar citiem pret īpašumu vērstiem noziedzīgiem nodarījumiem. Tiesa nonāk pie šāda secinājuma sekojošu apsvērumu dēļ.

[4.1] Saskaņā ar Krimināllikuma 7. panta trešo daļu /pers. A/ izdarītais noziedzīgais nodarījums klasificējams kā mazāk smags noziegums. Tas

norāda uz to, ka likumdevējs atzinis apsūdzētā izdarīto noziedzīgo nodarījumu kā mazāk kaitīgu ar likumu aizsargātajām interesēm uz īpašumu.

[4.2] Zādzība nelielā apmērā izdarīta tirdzniecības ēkā, kurā cietusī nodarbojas ar tirdzniecību un uzglabā preces klientiem brīvi pieejamā

tirdzniecības zālē. Faktiski apsūdzētais veica preču zādzību no lielveikala, kas liecina par mazāku nodarījuma kaitīguma pakāpi salīdzinājumā ar citiem

pret īpašumu vērstiem noziedzīgiem nodarījumiem.

[4.3] Apsūdzētais 2024. gada 16. jūnijā, kad valstī noteiktā viena minimālā mēneša darba alga ir 700 EUR, nolaupīja preces 260,15 EUR vērtībā.

Tiesa secina, ka /pers. A/ nolaupīto preču vērtība, sverot to ar noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā valstī noteikto minimālo mēnešalgu, ir atzīstama

par zemu. Līdz ar to arī ar izdarītā noziedzīgā nodarījuma radītais kaitējums ir vērtējams kā zems.

Turklāt tiesa ņem vērā, ka nolaupītās preces atgūtas uzreiz pēc apsūdzētā aizturēšanas, cietušajai nav nodarīts materiāls zaudējums un kaitējuma

kompensācija krimināllietā nav pieteikta.

[5] Vērtējot /pers. A/ personību, tiesa ņem vērā sekojošo.

[5.1] /pers. A/ iepriekš (arī uz noziedzīgā nodarījuma [1] izdarīšanas dienu) bija krimināltiesiski sodīts 14 reizes (1. sējuma 51.?64.?lapa). Pēdējo

reizi ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2022. gada 27. maija spriedumu krimināllietā Nr. 11520053021.

[5.1.1] Deviņas reizes iepriekš sodīts par mantiska rakstura noziedzīgiem nodarījumiem, no kurām piecas reizes pēc Krimināllikuma 180. panta

pirmās daļas.

[5.1.2] Attiecībā uz apsūdzēto trīs reizes izbeigti kriminālprocesi uz nereabilitējošiem apstākļiem – 2008. gada 15. oktobrī un 2021. gada 27. jūlijā

sakarā ar izlīgumu (attiecīgi pēc Kriminālprocesa likuma 379. panta pirmās daļas 2. punkta un 377. panta 9. punkta) un 2008. gada 12. septembrī sakarā

ar noziedzīgā nodarījuma maznozīmīgumu (pēc Kriminālprocesa likuma 379. panta pirmās daļas 1. punktu).

[5.1.3] Divas reizes /pers. A/ piemērotais sods – sabiedriskais darbs, aizstāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu. Proti, ar Jelgavas tiesas 2015. gada

5. oktobra lēmumu lietā Nr. 4.1-1/0135/7 /pers. A/ neizciestā sabiedriskā darba soda daļa uz 82 (astoņdesmit divām) stundām aizstāta ar īslaicīgu

brīvības atņemšanu uz 20 (divdesmit) dienām un ar Jelgavas tiesas 2016. gada 18. augusta lēmumu lietā Nr. 4.1-1/0114/16 /pers. A/ neizciestā

sabiedriskā darba soda daļa uz 140 (viens simts četrdesmit) stundām aizstāta ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 35 (trīsdesmit piecām) dienām.

[5.2] Tiesas izmeklēšanā noskaidrots, ka /pers. A/ ir dzimis /datums/, viņam ir pastāvīga dzīvesvieta, strādā par /amats/ ar ienākumiem ap

1200 EUR mēnesī, ieguvis 12 klašu izglītību, neprecējies, apgādībā ir nepilngadīgs bērns.

[5.2.1] Apsūdzētais savu veselības stāvokli raksturoja kā apmierinošu un sūdzības neizteica. Arī lietas materiālos nav ziņu, ka apsūdzētajam būtu

veselības problēmas.

[6] Ar soda piemērošanu /pers. A/ ir jāpanāk viņa atturēšana no noziedzīgu darbību atkārtotas izdarīšanas, kā arī jāpanāk, lai apsūdzētais apzinās,

ka sods ir nenovēršams par katru noziedzīgo darbību un nosakāmā soda smagums atkarīgs tikai un vienīgi no paša apsūdzētā izvēlētiem uzvedības

modeļiem.

Saprotot noziedzīgu nodarījumu kā netaisnīgumu, ko radījusi pārkāpēja darbība vai bezdarbība, ikvienā konkrētā gadījumā ir svarīgi izvēlēties un

piemērot pārkāpējam tādu sodu, kas ir samērīgs un maksimāli atbilst sabiedrības un arī pārkāpēja interesēm (A. Judins. Kriminālsods nav valsts

atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Jurista vārds Nr. 11 (762), 2013. gada 19. marts, 7. lpp.).

Tiesību teorijā atzīts, ka ziņas, kas raksturo personību un kurām ir krimināltiesiska nozīme skar četrus cilvēka dzīves un darbības aspektus: 1)

fizisko stāvokli, 2) psihisko stāvokli, 3) sociālo statusu un 4) tiesisko statusu, un to izvērtēšana ļauj, no vienas puses, noskaidrot personas noziedzīgās

uzvedības cēloņus, tās noziedzīgo tieksmju stabilitāti, bet, no otras puses, noteikt maksimāli lietderīgo soda veidu, lai sasniegtu tā mērķi (U. Krastiņš,

V. Liholaja. Krimināllikuma komentāri. Pirmā daļa (I?VIII2 nodaļa). Otrais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu nama aģentūra, 2018,

197. lpp.).

[7] Tiesa konstatē, ka apsūdzētais /pers. A/ iepriekš ir vairakkārt krimināltiesiski sodīts par mantiska rakstura noziedzīgiem nodarījumiem [5.1]

[5.1.1]. Iepriekš izcietis sodu gan sabiedriskā darba veidā, gan arī brīvības atņemšanas sodus. Piemērotie sodi nav sasnieguši kriminālsoda mērķi, jo

apsūdzētais turpina ignorēt likumus, turpina veikt noziedzīgus nodarījumus, kas liecina par to, ka viņš nav izdarījis pareizos secinājumus. Turklāt trīs reizes

pret /pers. A/ kriminālprocesi izbeigti uz nereabilitējošiem pamatiem [5.1.2].

Lietas materiālos redzams, ka /pers. A/ iepriekš ir divas reizes ļaunprātīgi izvairījies no kriminālsoda – sabiedriskais darbs, izpildes un neizciestās

soda daļas aizstātas ar īslaicīgu brīvības atņemšanu [5.1.3]. Šāds /pers. A/ personību raksturojošs apstāklis norāda uz viņa nevērīgo attieksmi pret ar

brīvības atņemšanu nesaistīto sodu izpildi un to, ka šis soda veids nav efektīvs soda mērķu sasniegšanai /pers. A/ gadījumā.

Iepriekšējās sodāmības un to ievērojamais skaits izslēdz šaubas par to, ka, izdarot jaunus noziedzīgus nodarījumus, apsūdzētajam /pers. A/

nebija zināmas un saprotamas šādas rīcības sekas. Minētie apstākļi liecina, ka apsūdzētais nav izdarījis atbilstošus secinājumus par noziedzīgo darbību

nepieļaujamību, apsūdzētā atrašanās brīvībā apdraud sabiedrības drošību un ar likumu aizsargātās intereses.

Apsūdzētā personība raksturojama neitrāli, jo viņam kā pilnvērtīgam sabiedrības loceklim darbspējīgā vecumā ir dzīvesvieta, algots darbs

un nepilngadīgs bērns apgādībā. Tiesa secina, ka noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas iemesls nav nelabvēlīgi sociālie apstākļi vai iespējas nodršināt sevi ar

eksistences līdzekļiem trūkums. Apsūdzētā iepriekšējo sodāmību daudzums un dzīves apstākļu norāda uz nievājošu attieksmi pret citu sabiedrības locekļu

tiesībām uz īpašumu un nevēlēšanos ievērot likumu.

[8] Tiesa ņem vērā, ka atbilstoši Krimināllikuma 46. panta ceturtajai daļai brīvības atņemšanas sodu par kriminālpārkāpumu un mazāk

smagu noziegumu piemēro, ja soda mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem.

Izvērtējot noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību un īpaši to apstākli, ka alternatīvs soda veids –

sabiedriskais darbs, ir neefektīvs, tiesa uzskata, ka konkrētajā lietā vienīgais soda veids, kurš sasniegs Krimināllikuma 35. panta otrajā daļā noteikto soda

mērķi, ir brīvības atņemšanas sods Krimināllikuma 180. panta pirmās daļas sankcijā noteiktajās robežās.

Izvērtējot ziņas par apsūdzētā personību, tai skaitā par viņa veselības un ģimenes stāvokli, tiesa nekonstatē tādus apstākļus, kas norādītu uz

brīvības atņemšanas soda piemērošanas un izpildes neiespējamību.

[9] Atbilstoši Krimināllikuma 46. panta trešajā daļā noteiktajam, nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā /pers. A/ atbildību mīkstinošos un

pastiprinošos apstākļus.

[9.1] Saskaņā ar Krimināllikuma 47. panta otro daļu par apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli atzīstams tas, kas viņš savu vainu

atzina pilnībā un izdarīto nožēloja.

[9.2] Saskaņā ar Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 1. punktu par apsūdzētā /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli atzīstams tas, ka

noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu, jo noziedzīgais nodarījums [1] izdarīts neizciesta papildsoda laikā, kas piespriests ar Rīgas

pilsētas tiesas 2022. gada 27. maija spriedumu krimināllietā Nr. 11520053021.

[10] Nosakot soda mēru, tiesa atzīst, ka apsūdzētais izmantoja Kriminālprocesa likuma 21. pantā paredzētās tiesības uz sadarbību

vienkāršāka procesa veida izvēlē, piesakot lūgumu neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, tādējādi veicinot ātrāku krimināltiesisko attiecību

taisnīgu noregulējumu. Vienlaikus tiesa norāda, ka minētais apstāklis nav atzīstams par patstāvīgu atbildību mīkstinošu apstākli Krimināllikuma 47. panta

izpratnē.

[11] Ņemot vērā šī sprieduma [9] un [10] punktos izklāstīto, tiesa uzskata, ka /pers. A/ brīvības atņemšanas sods ir nosakāms,

nepārsniedzot īslaicīgas brīvības atņemšanas maksimālo apmēru, tas ir, uz 3 (trīs) mēnešiem.

[12] Krimināllikuma 51. panta pirmā daļa noteic, ja notiesātais pēc sprieduma spēkā stāšanās, bet pirms pilnīgas soda izciešanas izdarījis

jaunu noziedzīgu nodarījumu, tiesa jaunajā spriedumā noteiktajam sodam pilnīgi vai daļēji pievieno sodu, kas nav izciests pēc iepriekšējā sprieduma.

Tiesa secina, ka attiecībā uz /pers. A/ spēkā stājušies divi spriedumi, ar kuriem piespriestie sodi nav pilnībā izciesti.

[12.1] Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2022. gada 27. maija spriedumu krimināllietā Nr. 11520053021 /pers. A/ atzīts par

vainīgu Krimināllikuma 262. panta otrajā daļā paredzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un saskaņā ar Krimināllikuma 51. panta pirmo daļu viņam

noteikts galīgais sods pēc nolēmumu kopības ar Zemgales rajona tiesas 2021. gada 6. maija spriedumu krimināllietā Nr. 11221071520 – brīvības

atņemšana uz 6 (sešiem) mēnešiem 15 (piecpadsmit) dienām, sabiedriskais darbs uz 81 (astoņdesmit vienu) stundu, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas

tiesības uz 5 (pieciem) gadiem. Spriedums stājās spēkā 2022. gada 19. jūlijā (1. sējuma 65.?68. lapa). Brīvības atņemšanas sods izciests 2022. gada

24. septembrī un papildsods – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana, nav izciests.

[12.2] Ar Zemgales rajona tiesas 2022. gada 28. jūnija spriedumu krimināllietā Nr. 11221094521 /pers. A/ atzīts par vainīgu

Krimināllikuma 312. panta otrajā daļā paredzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un sodīts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 15 (piecpadsmit) dienām.

Spriedums stājās spēkā 2022. gada 12. jūlijā (1. sējuma 69. lapa).

[12.2.1] Lai gan Sodu reģistrā atzīmēts, ka 2022. gada 29. augustā beidzās ar Zemgales rajona tiesas 2022. gada 28. jūnija spriedumu

piespriestais soda termiņš, tiesa secina, ka tas neatbilst faktiskajai situācijai.

Proti, 2022. gada 28. jūnija sprieduma pasludināšanas dienā un spēkā stāšanās dienā apsūdzētajam krimināllietā Nr. 11520053021 no

2022. gada 11. marta bija piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums. Arī 2022. gada 27. maija spriedumā [12.1] norādīts, ka brīvības atņemšanas

soda termiņā ieskaitīts aizturēšanā pavadītais laiks no 2021. gada 3. augusta līdz 2021. gada 4. augustam, kas atbilst 2 (divām) brīvības atņemšanas

dienām, un apcietinājumā pavadītais laiks no 2022. gada 11. marta līdz 2022. gada 27. maijam, nosakot, ka brīvības atņemšanas soda izciešana jāskaita

no 2022. gada 27. maija. Būdams atbrīvots 2022. gada 24. septembrī, /pers. A/ izciesta brīvības atņemšanu uz 6 (sešiem) mēnešiem 15 (piecpadsmit)

dienām.

Krimināllikuma 52. panta ceturtajā daļā noteikts, ka soda laikā netiek ieskaitīts tāds apcietinājums, kas laika ziņā sakrīt ar brīvības atņemšanas

soda izciešanu par citu noziedzīgu nodarījumu. Norādītā norma iekļauta Krimināllikumā ar 2020. gada 11. jūnija likumu “Grozījumi Krimināllikumā” un

tās mērķis bija nepieļaut situāciju, ka personai, kura izcieš brīvības atņemšanas sodu pēc spēkā stājušās sprieduma un kurai tiek piemērots drošības

līdzeklis – apcietinājums, citā lietā, netiktu dubultā ieskaitīts galīgā soda termiņā viens un tas pats laiks, kas pavadīts ieslodzījuma vietā. Likumdevējs

paredzēja, ka notiesātajam ir pārtraucama turpmāka brīvības atņemšanas soda izciešana pēc spēkā esoša sprieduma, ja citā kriminālprocesā

notiesātajam ir piemērots apcietinātā statuss (skatīt Tieslietu ministrijas 2019. gada 7. novembra vēstules “Par priekš priekšlikumiem

likumprojektam "Grozījumi Krimināllikumā" (Saeimas reģ. Nr. 425/Lp13) pirms otrā lasījuma” priekšlikumu Nr. 5 (Pieejams:

https://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/0/F42DE7EBE4D7F8B9C22584AB004E24B2?OpenDocument)).

Konkrētajā situācijā minētais norāda uz to, ka /pers. A/ nevarēja izciests un arī neizcieta ar Zemgales rajona tiesas 2022. gada 28. jūnija

spriedumu krimināllietā Nr. 11221094521 piespriesto īslaicīgo brīvības atņemšanu uz 15 (piecpadsmit) dienām, jo šajā laikā atradās apcietinājumā un

tika atbrīvots pēc citas tiesas piespriesta brīvības atņemšanas soda izciešanas.

[13] Ievērojot Krimināllikuma 51. panta pirmajā daļā noteikto, tiesai šajā spriedumā būtu jānosaka apsūdzētajam galīgais sods pēc

nolēmumu kopības ar diviem spriedumiem – Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2022. gada 27. maija spriedumu krimināllietā Nr. 11520053021

[12.1] un Zemgales rajona tiesas 2022. gada 28. jūnija spriedumu krimināllietā Nr. 11221094521 [12.2].

Tiesa ņem vērā, ka kopš Zemgales rajona tiesas 2022. gada 28. jūnija sprieduma spēkā stāšanās uz šī sprieduma pasludināšanas dienu ir

pagājuši 2 (divi) gadi 2 (divi) mēneši un 15 (piecpadsmit) dienas.

Krimināllikuma 62. panta pirmās daļas 1. punkts noteic, ka notiesājošs spriedums, ar kuru piespriesta īslaicīga brīvības atņemšana, nav

izpildāms, ja no dienas, kad tas stājies likumīgā spēkā, tā izpilde nav uzsākta divos gados.

Gadījumos, kad lietā nav ziņas, kuras nepieciešamas pareizai Krimināllikuma 50. panta piektās daļas vai 51. panta piemērošanai, tiesa

Krimināllikuma 50. panta piekto daļu, 51. pantu nepiemēro, bet šis jautājums atstājams izlemšanai Kriminālprocesa likuma 61. nodaļas noteiktajā kārtībā

(Augstākā tiesa “Tiesu prakse sodu noteikšanā par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem spriedumiem, sodu saskaitīšanā

un aizstāšanā (Krimināllikuma 50., 51., 52.pants)”, 2016. gads, 36., 48.lpp.).

Šajā spriedumā tiesa nevērtē jautājumu, vai ir iestājies citas tiesas notiesājoša sprieduma izpildes noilgums, jo tiesas rīcībā nav pietiekami

daudz ziņu, lai to izvērtētu. Līdz ar to tiesai trūkst informācijas, kas nepieciešama pareizai galīgā soda noteikšanai. Lai nepasliktinātu apsūdzētā /pers. A/

stāvokli, tiesa atzīst, ka šajā lietā nav nosakāms galīgais sods pēc Krimināllikuma 51. panta pirmās daļas un šis jautājums ir atstājams izlemšanai

Kriminālprocesa likuma 61. nodaļas kārtībā.

[14] Saskaņā ar Krimināllikuma 52. panta ceturto daļu /pers. A/ brīvības atņemšanas soda laikā ieskaitāms šajā kriminālprocesā aizturēšanā

pavadītais laiks no 2024. gada 16. jūnija plkst. 16.20 (1. sējuma 23. lapa) līdz 2024. gada 18. jūnija plkst. 9.30 (1. sējuma 28. lapa), kas atbilst

2 (divām) brīvības atņemšanas dienām.

[15] Pasludinot spriedumu šajā lietā, tiesa nesaskata pamatu un nepieciešamību piemērot /pers. A/ drošības līdzekli.

[16] Tiesa konstatē, ka kriminālprocesa gaitā ir radušies procesuālie izdevumi 120 EUR par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu

/pers. A/ (1. sējuma 73. lapa), kas atbilst Kriminālprocesa likuma 367. panta pirmās daļas 4. punktā paredzētajiem procesuālajiem izdevumiem.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368. panta pirmo daļu procesuālos izdevumus piedzen no notiesātajiem, izņemot šā panta trešajā, ceturtajā un

sestajā daļā minētos gadījumus. Tiesa nekonstatē, ka lietā būtu iestājušies norādītā panta trešajā, ceturtajā un sestajā daļā minētie gadījumi. Tāpēc, taisot

notiesājošu spriedumu, tiesai norādītie procesuālie izdevumi ir jāpiedzen no /pers. A/.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511. pantu, 520. panta pirmo daļu, 528. panta pirmo daļu, 529. un 530. pantu, tiesa

nosprieda

/pers. A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3

(trīs) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52. panta ceturto daļu /pers. A/ īslaicīgas brīvības atņemšanas soda termiņā ieskaitīt aizturēšanā pavadīto laiku no

2024. gada 16. jūnija plkst. 16.20 līdz 2024. gada 18. jūnija plkst. 9.30, kas atbilst 2 (divām) brīvības atņemšanas dienām.

/pers. A/ drošības līdzekli nepiemērot.

Piedzīt no /pers. A/ valsts labā procesuālos izdevumus 120 EUR par saņemto valsts nodrošināto juridisko palīdzību kriminālprocesā, maksājumu

veicot: Tiesu administrācija, reģistrācijas Nr. 90001672316, Valsts kases konts Nr. LV05TREL819045814800B (maksājuma mērķis – procesuālo

izdevumu samaksa, /pers. A/, personas kods /personas kods/, kriminālprocess Nr. 19730505424).

Noteikt /pers. A/ 30 dienu termiņu pēc sprieduma spēkā stāšanās dienas procesuālo izdevumu labprātīgai atlīdzināšanai un noteikt par pienākumu

maksājumu apliecinošu dokumentu iesniegt Rīgas pilsētas tiesā.

Pilno spriedumu var pārsūdzēt vai noprotestēt 10 dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā,

iesniedzot apelācijas sūdzību vai protestu Rīgas pilsētas tiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2024. gada 21. oktobrī un pieejams no 2024. gada 22. oktobra.

Tiesnesis Dans Dibaņins

Dokuments parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.