Legislator Case Law & Legislation
C27134914 / C-0518-15 AI generated

Tenant's rent increase claim partially allowed; court sets new rate based on actual market conditions.

Case Number C27134914 / C-0518-15
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The court partially dismissed the landlord's request to modify the rental agreement and increase rent. While the tenant argued the 1982 agreement remained valid, the court found that market conditions necessitated a new rate. Consequently, the court established a new monthly rent of 1.50 EUR per square meter effective from the judgment date.

Legislator headnote

AI generated

Par dzīvojamo telpu īri 11. un 13. pantiem: Tiesas ir tiesības noteikt jaunu īres maksu, ja reāli pastāvošās īres maksas lielumi ir atšķirīgi no iepriekšējiem līguma nosacījumiem, un šāda izmaiņa nerada pamatu noraidīt prasību pilnībā.

Keywords

AI generated
rental agreement modification rent increase claim actual market conditions landlord tenant dispute Civil Procedure Law

Cited Legislation

AI generated
Par dzīvojamo telpu īri 11. pants
Par dzīvojamo telpu īri 13. pants
Civilprocesa likums 1. pants
Civilprocesa likums 93. pants
Civilprocesa likums 97. pants
Civilprocesa likums 193. pants
Civilprocesa likums 204.1 pants
Civilprocesa likums 41. pants
Civilprocesa likums 44. pants
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C27134914

Lietas arhīva Nr. C-0518-15/7

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese D.Bambere

ar tiesas sēdes sekretāri Z.Smiltnieci

piedaloties advokātei M.Kalniņai

2015.gada 30.decembrī izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 3, civillietu /pers. A/ prasībā pret /pers. B/ par dzīvojamās telpas īres līguma

grozīšanu un

k o ns t a t ē ja :

prasītājs /pers. A/ iesniedza tiesā prasību pret atbildētāju /pers. B/ par īres līguma grozīšanu.

Prasībā norādīts, ka 1992.gada 30.decembrī prasītāja /pers. A/ labā

denacionalizēja 1/2 domājamo daļu no namīpašuma /adrese/.

1996.gada 18.jūlijā prasītāja īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Rīgā,

/adrese/ domājamās daļas apmēra (zeme un ēku īpašums) tika ierakstītas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/, ar kadastra

Nr./numurs/. Pēc namīpašuma denacionalizācijas un tā pārņemšanas valdījumā starp īpašniekiem /pers. A/ un /pers. C/ 1994.gada 15.februārī tika

noslēgts ēkā /adrese/, esošo telpu lietošanas līgums.

Pēc minētā līguma Prasītāja lietošanā pārgāja arī dzīvoklis adrese/, Rīgā, kuru lieto /pers. B/.

Ar atbildētāju prasītājam īres līgums nav noslēgts.1982.gada 26.aprīlī Rīgas dzīvokļu ekspluatācijas rajona Nr.8 priekšnieks bija

noslēdzis Dzīvojamās telpas īres tipveida līgumu ar atbildētājas vīru /pers. D/, kurš deva tiesības atbildētajai ievietoties dzīvojamā telpā. Prasītājs nav

apstrīdējis atbildētājas tiesības lietot dzīvojamo telpu kā sava vīra atraitnei, bet uzskatīja, ka ir jānoslēdz dzīvojamās telpas īres līgums, jo ne izīrētājs, ne

īrnieks nav 1982.gada 26.aprīlī noslēgtā līguma dalībnieki.

Atbildētājas aizņemtā platība dzīvoklī Nr.23 ir 53,90 m2, jo dzīvoklis tiek lietots kopā, ar īrnieci /pers. E/, kuras lietošanā ir 29,60 m2 dzīvokļa

platības.

1998.gada 17.februārī prasītājs pilnvaroja savu dēlu /pers. C/ pārvaldīt viņam

piederošos nekustamos īpašumus; slēgt darījumus, apdrošināt īpašumu, pieņemt

īrniekus un uzteikt telpas, saņemt ienākumus, izdarīt maksājumus un veikt citas

darbības, tai skaitā kārtot pilnvaras devēja lietas tiesā un citās iestādēs.

2002.gada 28.novembrī prasītājs un Sabiedrība ar ierobežotu atbildību ``Multilukss`` noslēdza līgumu par nekustamā īpašuma nodošanu

nomā, pārvaldīšanā un

apsaimniekošanā. Minētais līgums noteica, ka SIA ``Multilukss`` tiek pilnvarots veikt

/pers. A/ piederošā nekustamā īpašuma daļas /adrese/

apsaimniekošanu un pārvaldību. 2002. gada 27.novembrī /pers. A/ izdeva SIA

``Multilukss`` pilnvaru pārvaldīt apsaimniekot viņam piederošā īpašuma /adrese/ daļu.

Iepriekš norādītie līgumi un pilnvarojumi piešķīra tiesības pārvaldniekam kā fiziskai personai un pārvaldniekam - apsaimniekotājam kā

juridiskai personai rīkoties savā vārdā, bet pilnvardevēja interesēs, kas atspoguļojās arī dokumentu rekvizītos,

Prasītājs laikā no 1994.gada līdz 2013.gada 9.decembrim daudzreiz bija griezies pie atbildētājas ar priekšlikumiem noslēgt jaunu dzīvojamās

telpas īres līgumu, kurā kā izīrētājs būtu noteikts esošais nekustamā īpašuma īpašnieks un pēc 2007.gada arī grozīt īres maksas lielumu. Atbildētāja visus

šādus priekšlikumus noraidīja un bija gatava turpināt maksāt 0,72 Ls par l m2 dzīvojamās telpas.

2013.gada 9.decembrī /pers. C/ kā prasītāja pilnvarnieks griezās pie Atbildētājas ar priekšlikumu noslēgt jaunu Dzīvojamās telpas īres

līgumu, kurā kā izīrētājs būtu noteikts /pers. A/, un /pers. B/ kā īrniece un īres maksa par l m2 mēnesī 2,00 Ls, īres līguma projektam bija pievienots arī

īres maksas paaugstinājuma finansiālais pamatojums.

2014.gada janvāra sākumā Prasītāja pilnvarnieks saņēma 2013.gada 31.decembra Atbildētājas vēstuli, kurā tika noraidīts priekšlikums

noslēgt jaunu dzīvojamās telpas īres līgumu. Atbildētāja atteikumu pamatoja ar to, ka īres līgums esot bijis noslēgts ar viņas vīru, kurš esot saistošs /pers.

A/. Īres maksas paaugstinājumam Atbildētajā nepiekrītot, jo viņa esot ar ierobežotu

maksātspēju, un īres maksas finansiālais pamatojums esot vērtējams kritiski, kā arī

īres maksas paaugstinājums ir iespējams tikai pusēm rakstveidā vienojoties.

1982.gada 26.aprīļa Dzīvojamās telpas īres tipveida līgumā īres maksas lielums vispār nav noteikts, bet līdzēji ir mainījušies. Šis apstāklis

dod tiesības Izīrētājam celt prasību par īres maksas noteikšanu un līguma slēdzēju noteikšanu Dzīvojamās telpas īres līgumā par dzīvojamās telpas

/adrese/ izīrēšanu.

Likuma ``Par dzīvojamo telpa īri`` 8. un 13.panti paredz, ka līgumus par

dzīvojamo telpu īri izīrētājs nevar grozīt vienpusēji. Bet, nevarot vienoties ar īrnieku

par dzīvojamo telpu īres līguma grozīšanu, izīrētājs ir tiesīgs griezties tiesā, strīda

izšķiršanai.

Prasītāja 2013.gada 9.decembra vēstulei Atbildētājai bija pievienots dzīvojamās mājās uzturēšanas izdevumi īres, maksas aprēķins un

finansiālais pamatojums, ņemot par pamatu 2012.gada datus. Veicot aprēķinus, konstatēja, ka dzīvojamās telpas 1 m2 apsaimniekošanas ēkā

Nr./adrese/ izdevumi ir 1,57 Ls, un pieskaitot peļņu 0,43 Ls apmērā uz l m2, īres maksai ir jābūt 2,00 Ls.

Sakarā ar to, ka no 2014.gada 1.janvāra maksāšanas līdzeklis ir

euro, tika pārrēķināts pieprasāmās īres maksas lielums uz euro un tas sastāda 2,85

EUR par l m2 dzīvojamās telpas mēnesī, kur peļņa ir paredzēta 0,50 EUR apmērā. Faktiski 0,50 EUR mēnesī par dzīvojamās telpas l m2 arī nav

peļņa, ja

ņemam vērā ēkas apsekošanas aktu Tāmi Nr.T2014/16 par pašu nepieciešamāko remontdarbu veikšanu 155234,26 EUR apmērā.

Vadoties no augstāk minētā un pamatojoties uz likuma ``Par dzīvojamo telpu īri`` 1.,2.,4.,8.,11., 13.panta otro daļu un trešo daļu,14.panta

ceturto daļu, lūdz grozīt 1982.gada 26.aprīļa Dzīvojamās telpas īres līgumu par dzīvojamās telpas - /adrese/ izīrēšanu nosakot kā izīrētāju /pers. A/,

personas kods /personas kods/, nekustamā īpašuma /adrese / 1/2 domājamās daļas īpašnieku un nosakot kā īrnieci /pers. B/, personas kods /personas

kods/; grozīt 1982.gada 26.aprīļa Dzīvojamās telpas īres līgumu par dzīvojamās telpas - /adrese/, īres maksu, nosakot īres maksu 2,85 EUR par vienu

izīrēto dzīvojamās telpas kvadrātmetru mēnesī no prasības celšanas brīža; piedzīt no atbildētājas visus tiesāšanās izdevumus.

Atbildētāja/pers. B/ iesniedza tiesā paskaidrojumus, kuros norādīja, ka prasību neatzīst un uzskata to par noraidāmu sekojošu apsvērumu dēļ.

Norāda, ka uz piedāvājumu parakstīt īres līgumu jaunajā redakcijā ar paaugstināto īres maksu informē sekojošo. Viņa dzīvo /adrese / kopējā dzīvoklī

kopā ar vienu kaimiņieni, pamatojoties uz 1982.gada 26.aprīļa beztermiņa dzīvojamo telpu īres līgumu, noslēgtu ar Rīgas Dzīvokļu ekspluatācijas rajonu

Nr.8. Īres attiecības pastāv un tos regulē augstākminētais īres līgums, īres līguma nosacījumus izpilda pilnā apmērā. Nepiekrīt apgalvojumiem, ka aizņem

dzīvokli bez tiesiska pamata. Bija pierakstīta dzīvoklī 1960.gadā kā mirušā vīra ģimenes locekle, par ko ir atzīme dzīvokļa orderī un spēkā esošajā

dzīvojamo telpu īres līgumā.

Starp atbildētāju un /pers. A/ jau bija viena tiesas process pēc /pers. A/ prasības pieteikuma par īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no

dzīvojamas telpas. Visās tiesu instancēs, t.i., ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2008.gada 14.aprīļa spriedumu un Rīgas Apgabaltiesas Civillietu tiesu

kolēģijas 2010. gada 28.jūnija spriedumu 1982.gada 26.apriļa īres līgums tika atzīts par spēkā esošu. Rīgas Apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas

spriedumā norādīts, ka ``...lietā nodibināts ka prasītāja lietošanā nodoto dzīvokli /adrese/, pamatojoties uz 1982.gada 26.aprīlī noslēgto īres līgumu, lieto

atbildētāja /pers. B/. Starp prasītāju un atbildētāju rakstveida īres līgums nav pārslēgts, tādējādi prasītājam /pers. A/ ir saistošs minētais īres līgums``.

Prasītāja prasību par īres maksas paaugstināšanu tiesa arī noraidīja kā nepamatotu.

Civilprocesa likuma 96.panta 2.daļa nosaka, ka fakti, kas nodibināti ar likumīgā spēkā stājušos spriedumu vienā civillieta, nav no jauna

jāpierada, iztiesājot citas civillietas, kurās piedalās tās pašas puses. Tādējādi, uzskatu, ka 1982.gada 26.aprīlī noslēgtais beztermiņa dzīvojamo telpu īres

līgums ir spēkā esošs un ir saistošs namīpašniekam un viņa pilnvarniekam.

Turklāt informē, ka ir 92 gadus veca pensionāre un maksātspēja ir stipri ierobežota. Uzskata, ka piedāvātais īres līgums nav labvēlīgs, tas

būtiski pasliktina viņas tiesības, īres maksa par l m2 no 0,72 Ls tika paaugstināta līdz 2,00 Ls par l m2 No piedāvāta līguma projekta un pielikumiem nav

iespējams izvērtēt īres maksas tarifa lieluma pareizību, izmaksu pozīcijas spektru un to pamatotību. Uzskata, ka īres maksas palielināšana nav pamatota,

jo dzīvokļa labiekārtošana neatbilst tādai augstai īres maksai. Bez tam, finansiālais pamatojums īres maksas paaugstinājumam jāvērtē kritiski. Cipari nav

pamatoti ar dokumentiem, 11 dzīvokļi no 16 dzīvokļiem tiek izmantoti komercdarbībai-viesnīcas vajadzībām.

Lūdz prasību noraidīt.

Prasītājs iesniedza atsauksmi uz paskaidrojumiem, norādot, ka Atbildētāja uz vairākkārtējiem aicinājumiem noslēgt rakstveida dzīvojamās

telpas īres līgumu ir atteikusies to darīt, kas ir par pamatu vienam no prasības pieteikumā ietvertajiem prasījumiem, jo neviena no 1982. gada 26. aprīļa

līgumā norādītajām līgumslēdzējām pusēm vairs nepastāv. Bet, tā kā likuma ``Par dzīvojamo telpu īri`` 8. pants nosaka iepriekš noslēgto īres līgumu

saistību pāreju uz jauno īpašnieku - /pers. A/ un 14. panta 4. daļa nosaka īrnieka ģimenes locekļa, tas ir, /pers. B/, tiesības noslēgt dzīvojamās telpas īres

līgumu mirušā vīra (īrnieka) vietā, nemainot dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumus, ir celta prasība par izīrētāja un īrnieka noteikšanu rakstveidā.

Attiecībā uz otro prasījumu par īres maksas lieluma noteikšanu.

Atbildētāja /pers. B/ savā paskaidrojumā norāda, ka viņa atzīst 1982. gada 26. aprīļa Dzīvojamās telpas īres līgumā ietvertās saistības.

Vēlas norādīt, ka minētajā līgumā īres maksas lielums starp līdzējiem nav noteikts, bet īres maksas lielums 0,72 Ls par vienu kvadrātmetru - izīrētās telpas

bija noteikts administratīvā kārtā un nav spēkā no 2007.gada 1.janvāra.

Atbildētāja nepamatoti norāda, ka 2010.gada 28.jūnijā strīds jau ir izšķirts. Iepriekš bija celta prasība par īres līguma izbeigšanu un

izlikšanu nevis par īres maksas noteikšanu.

Atbildētāja viena pati lieto 53,90 m2 dzīvokli, kas viņa ir par lielu, un īrnieka materiālais stāvoklis nav nevienā normatīvā aktā atzīmēts kā

pamatojums īres maksas samazināšanai. Lūdz prasību apmierināt pilnībā.

Atbildētāja pilnvarotā persona iesniedza papildus paskaidrojumus, kuros norāda, ka saskaņā ar likuma ``Par dzīvojamo telpu īri`` 13.

panta nosacījumiem, izīrētājam, paaugstinot īres maksu, ir sešus mēnešus iepriekš jābrīdina un jāsniedz finansiālais pamatojums.

Prasītājs nav ievērojis prasības, kuras ir noteikta LR likumā ``Par dzīvojamo telpu īri`` 13.pantā. Prasītājs nav sniedzis Atbildētājam

finansiālo pamatojumu par īres maksas palielināšanu.

Prasītājs ir pievienojis savam brīdinājumam klāt dzīvojamās mājas uzturēšanas izdevumus par 2012.gadu, kas neatbilst LR likumā ``Par

dzīvojamo telpu īri`` 11.panta otrās un trešās daļas prasībām. Līdz ar to nevar uzskatīt, ka Prasītājs ir izsniedzis Atbildētājam finansiālo pamatojumu.

Tiesas sēdē prasītāja pilnvarotā pārstāve prasību uzturēja, pamatojoties uz prasības pieteikumā un prasības pieteikuma papildinājumos

minētajiem argumentiem, lūdz prasību apmierināt.

Atbildētājas pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies, par tiesas sēdes vietu un laiku informēti likumā noteiktā kārtībā. No /pers. B/ pilnvarotās

personas /pers. I/ saņemts lūgums par lietas atlikšanu, sakarā ar to, ka viņš atrodas ārpus Latvijas robežām.

Tiesa uzskata, ka lūgums par lietas atlikšanu nav pamatots, jo šāds uz tiesa sēdi neierašanās iemesls nav uzskatāms par attaisnojošu. Pie

šādiem apstākļiem tiesa atzīst par iespējamu lietu izskatīt bez prasītājas pilnvarotās personas klātbūtnes.

Noklausījusies prasītāja pārstāves paskaidrojumus un novērtējusi rakstveida pierādījumus lietā, tiesa uzskata, ka prasība ir apmierināma

daļēji.

/pers. A/ pieder ½ daļa no nekustamā īpašuma /adrese/

1994.gada 15.februārī starp īpašniekiem /pers. A/ un /pers. C/ tika noslēgts ēkā /adrese/, esošo telpu lietošanas līgums.

Pēc minētā līguma Prasītāja lietošanā atrodas arī dzīvoklis /adrese/, kuru lieto /pers. B/, pamatojoties uz 1982.gada 26.aprīļa starp Rīgas

ekspluatācijas rajona Nr.8 un /pers. B/ vīra /pers. D/ noslēgto īres līgumu. Uz prasības celšanas brīdi atbildētāja maksā īres maksu 1,02 EUR (jeb 0,72

Ls) par vienu m2 mēnesī.

Tiesa uzskata, ka ir pamatots prasītāja lūgums grozīt 1982.gada 26.aprīļa īres līgumu, ņemot vērā, ka ne /pers. A/, ne /pers. B/ nav īres

līguma dalībnieki. Lietā nav strīda par to, ka /pers. A/ kopš 1996.gada 18.jūlijā ir nekustamā īpašuma /adrese/ īpašnieks, savukārt /pers. B/ lieto strīdus

nekustamo īpašumu pēc iepriekšējā īrnieka - sava vīra, nāves.

Ņemot vērā augstākminēto ir grozāms dzīvojamās platības īres līgums, nosakot, ka nekustamā īpašuma /adrese / izīrētājs ir /pers. A/, bet

īrniece ir /pers. B/.

Attiecībā par īres maksas noteikšanu 2,85 EUR apmērā, tiesa uzskata, ka prasība ir apmierināma daļēji.

Likuma ``Par dzīvojamo telpu īri`` 13.pants paredz, ka dzīvojamās telpas īres līguma noteikumus var grozīt īrniekam un izīrētājam

savstarpēji vienojoties.

Ja dzīvojamās telpas īres līgumā ir paredzēta iespēja līguma darbības laikā paaugstināt dzīvojamās telpas īres maksu, tad izīrētājs vismaz

sešus mēnešu iepriekš rakstveidā brīdina īrnieku par tās paaugstināšanu, ja vien īres līgumā nav noteikts citādi. Brīdinājumā norādāms īres maksas

paaugstināšanas iemesls un finansiālais pamatojums.

Latvijas Republikas civiltiesību doktrīnā atzīts, ka gadījumā, ja dzīvojamās telpas īres līgumā nav paredzēta izīrētāja tiesība prasīt īres

maksas paaugstināšanu, tad līgumā noteiktā īres maksas paliek spēkā visu īres līguma darbības laiku. Tomēr minētais nosacījums nav piemērojams

gadījumos, kad īres maksa bijusi ierobežota ar likumu, piemēram, gadījumos, kad īres maksa tikusi noteikta likuma ``Par dzīvojamo telpu īri`` Pārejas

noteikumu 4., 5., vai 6.punktā norādītajos gadījumos. Kad Pārejas noteikumi beiguši darboties, tad īres maksa ir nosakāma atbilstoši vispārējiem

civiltiesību principiem – pusēm labprātīgi vienojoties, bet gadījumos, kad tas nav iespējams, īres maksu nosaka tiesa, ievērojot likuma ``Par dzīvojamo

telpu īri`` 11.panta prasības.

Tādējādi tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā pastāvošajās īres tiesiskajās attiecībās, īres maksa nav tikusi noteikta pušu brīvas vienošanās

rezultātā, jo īres maksas apmērs ticis ierobežots likuma ``Par dzīvojamo telpu īri`` Pārejas noteikumu paredzētajā apmērā. Tādējādi tiesa atzīst, ka nav

pamata uzskatīt, ka arī turpmāk ierobežojamas izīrētāja tiesības uz īres maksas paaugstināšanu, pamatojoties uz īres līguma 7.punkta noteikumiem, jo

minētie pārejas noteikumi šobrīd zaudējuši spēku, bet ir pamats īres maksas apmēra noteikšanai tiesas ceļā. Tiesas ieskatā konkrētajā gadījumā

pastāvošajās īres tiesiskajās attiecībās izīrētājam ir gan likumiskas, gan līgumiskas tiesības prasīt īres maksas paaugstināšanu tiesas ceļā.

Saskaņā ar likuma ``Par dzīvojamo telpu īri`` 11.panta otro daļu dzīvojamās telpas īres maksu veido: 1) dzīvojamās mājas

apsaimniekošanas izdevumu daļa, kas ir proporcionāla attiecīgās izīrētās dzīvojamās telpas platībai, un 2) peļņa. Minētā panta trešā daļa un piektā daļa

nosaka, ka apsaimniekošanas izdevumi sastāv no dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem izdevumiem (mājas sanitārā kopšana, tehniskā

uzturēšana, pārvaldes un apkalpojošā personāla uzturēšana); normatīvajos aktos noteiktā dzīvojamās mājas nolietojuma (amortizācijas) atskaitījuma ēkas

atjaunošanai. Papildus īres maksai proporcionāli izīrētās dzīvojamās telpas platībai maksājami šādi obligātie maksājumi: likumā noteiktais nekustamā

īpašuma nodokļa maksājums; dzīvokļa vai dzīvojamās mājas īpašnieka (valdītāja) un zemes īpašnieka noslēgtajā zemes nomas līgumā noteiktā zemes

nomas maksa, ja izīrētā dzīvojamā telpa ir mājā, kas atrodas uz citam īpašniekam piederošas zemes (turpmāk - zemes nomas maksa).

Lietā nodibināts, ka 2013.gada 9.decembrī atbildētājai nosūtīts paziņojums par īres maksas noteikšanu 2,00 Ls apmērā par vienu

kvadrātmetru.

Atbildētāja minēto brīdinājumu saņēmusi un minētajai īres maksai nav piekritusi.

No lietas materiāliem redzams, ka jaunajā dzīvojamās telpas īres maksas aprēķinā prasītājs iekļāvis izdevumus par dzīvojamās mājas un tai

piegulošās teritorijas sanitāro kopšanu, tehniskās uzturēšanas izdevumus, pārvaldes un apkalpojošo personāla izdevumus, mājas nolietojumu,

koplietošanas telpu uzturēšanai nepieciešamos izdevumus.

Tiesa uzskata, ka prasītāja iesniegtais aprēķins par apsaimniekošanas maksu nav pilnībā pamatots.

Tiesa pārbaudot prasītāja iesniegtos pierādījumus, kas apstiprina prasītāja iesniegto apsaimniekošanas izdevumu pamatojumu, konstatē, ka

prasītājs ir iekļāvis dzīvojamās mājas tehniskās uzturēšanas izdevumus 7809,80 Ls apmērā, siltumtīkla tehniskās apkopes izdevumus 519,49 Ls,

ūdensvada un kanalizācijas tehniskās apkopes izdevumus 2142,65 Ls. No lietas materiāliem redzams, ka nekustamo īpašumu /adrese/ apsaimnieko SIA

``Multiluks``. Taču lietas materiāliem nav pievienoti pierādījumi, kas apliecinātu, kādu konkrēti summu apsaimniekotājs ir tērējis mājas /adrese/

uzturēšanai un apsaimniekošanai. Attiecībā uz dzīvojamās mājas pieguļošās teritorijas kopšanu, prasītājs norādījis, ka izdevumu summa sastāda 720,00

Ls, kas ir izdevumi par sētnieka darba samaksu. Lai gan lietas materiāliem pievienoti kases izdevumu orderi par it kā sētniecei /pers. K/ veikto samaksu

par teritorijas uzkopšanu, prasītājs nav pievienojis pierādījumus, ka augstākminētā sētniece sastāvētu darba attiecībās ar apsaimniekotāju. Attiecībā par

dzīvojamās mājas amortizācijas izdevumiem 32128,00 Ls apmērā, tiesa konstatē, ka prasītājs nav iesniedzis nolietojuma aprēķinu.

Tiesa, nosakot īres maksu, ņem vērā Augstākās tiesas Senāta 2010.gada 21.aprīļa spriedumā Nr. SKC-53/2010 paustās atziņas, ka

objektīvas informācijas iegūšanai par nosakāmajām īres maksām tiesām jāvadās pēc reāli pastāvošiem īres maksas lielumiem, ņemot vērā dzīvokļa

atrašanās vietu, labiekārtotības līmeni, lietpratēju un ekspertu vērtējumu u.tml., iespējams, izmantojot arī Centrālās statistikas pārvaldes datus par

faktiskajām īres maksām.

Līdz ar to, nosakot īres maksu dzīvojamai telpai /adrese/, tiesa ņem vērā, ka nekustamais īpašums atrodas Rīgas centrā, dzīvoklis ir ar

visām ērtībām, atbildētāja aizņemt tikai vienu istabu dzīvoklī, dzīvoklis ir komunāls, mājā atrodas arī viesnīcas numuriņi. Ņemot vērā, ka īres maksa

sastāv gan no apsaimniekošanas izdevumiem, gan peļņas daļas un īres maksa nosakāma samērīgi, atbilstoši Civillikuma 5.panta noteikumiem, kā arī

normālām tiesiski ekonomiskām attiecībām Latvijas Republikā un dzīvojamās telpas īres maksas jēdziena izpratnei, līdz ar to tiesa atzīst, ka dzīvojamās

telpas – /adrese/, īres maksa nosakāma 1,50 EUR par vienu kvadrātmetru. Nosakot īres maksas apmēru nav nozīmes personu skaitam, kuri dzīvojamo

platību izmanto un to materiālajam stāvoklim. Tiesa, nosakot īres maksu, ņem vērā, ka prasītājs nav pierādījis tos apsaimniekošanas izdevumus, kas ir

norādīti finansiālajā pamatojumā pilnībā. Tiesas ieskatā, tas apstāklis, ka apsaimniekošanas izdevumi ir pierādīti tikai daļēji, dod tiesai pamatu noteikt

zemāku īres maksu nekā to ir lūdzis prasītājs, bet nerada pamatu noraidīt prasību pilnībā. Kā tiesa norādījusi iepriekš, judikatūrā ir nostiprinājusies atziņa,

ka nosakot īres maksu, tiesām jāvadās pēc reāli pastāvošiem īres maksas lielumiem. Līdz ar to kādas pozīcijas samazināšana īres maksas finansiālajā

pamatojumā nav pamats noraidīt prasību par īres maksas paaugstināšanu, bet ir pamats izvērtēt īres maksas apmēru. Tiesa uzskata, ka atbildētājai kā

īrniecei ir pienākums maksāt īres maksu 1,50 EUR par vienu kvadrātmetru mēnesī no sprieduma pieņemšanas dienas 2015.gada 30.decembra.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta noteikumiem, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež visus otras puses samaksātos

tiesas izdevumus. Apmierinot prasību daļā tiesas izdevumi atlīdzināmi proporcionāli prasības apmierinātajai daļai. Tādējādi no atbildētāja prasītāja labā

piedzenama valsts nodeva 71,14 EUR apmērā, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR.

/pers. A/ par advokāta pakalpojumiem ir samaksājis 254,10 EUR. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punktu, ar

lietas vešanu saistītie izdevumi ir atlīdzināmi šādos apmēros: izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās

prasības summa nepārsniedz 8500 euro, - to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30 procentiem no prasījumu apmierinātās daļas,

Līdz ar to, saskaņā ar Civilprocesa 44.panta nosacījumiem, no atbildētājas par labu /pers. A/ piedzenami izdevumi par advokāta pakalpojumiem

50,00 EUR apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 2041.panta otro daļu spriedums labprātīgi izpildāms desmit dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā

stāšanās dienas.

Pamatojoties uz augstākminēto, likuma ”Par dzīvojamo telpu īri” 11. un 13.pantiem un saskaņā ar Civilprocesa likuma 1., 93., 97., 193., 204.1

pantiem, tiesa

n o s p r i e d a:

prasību apmierināt daļēji.

Grozīt 1982.gada 26.aprīļa Dzīvojamās telpas īres līgumu par dzīvojamās telpas - /adrese/, izīrēšanu, nosakot, ka izīrētājs ir /pers. A/,

personas kods /personas kods/ kā nekustamā īpašuma /adrese / 1/2 domājamās daļas īpašnieks un īrniece ir /pers. B/, personas kods /personas kods/.

Noteikt /pers.B/, personas kods /personas kods/, kā dzīvojamās telpas Nr. /adrese/, īrniecei īres maksu 1,50 EUR (viens euro un piecdesmit

centi) mēnesī par vienu kvadrātmetru īrētās platības, sākot no 2015.gada 30.decembra.

Pārējā daļā prasību par īres maksas noteikšanu prasību noraidīt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus par valsts

nodevu 71,14 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR, tiesāšanas izdevumus – izdevumus par advokāta palīdzību tiesā 50,00 EUR,

kopā 125,84 EUR (viens simts divdesmit pieci euro 84 centi).

Noteikt atbildētājai desmit dienu termiņu sprieduma labprātīgai izpildei no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas

pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Pilna sprieduma sastādīšanas diena noteikta 2016.gada 6.janvārī.

Faktiski pilns spriedums sastādīts 2016.gada 14.janvārī.

Tiesnese: D.Bambere