Court partially allowed small claims debt collection against tenants for unpaid rent and rejected newspaper publication costs.

Lietas Nr. C33542116

Lietas arhīva Nr. C-2882-17/29

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā 2017.gada 18.aprīlī

Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nams

tiesnese O.Žuka

izskatīja rakstveida procesā civillietu SIA “Jūrmalas namsaimnieks” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ un /pers. B/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] SIA “Jūrmalas namsaimnieks” (turpmāk prasītāja) 2016.gada 10.maijā cēla tiesā maza apmēra prasību pret /pers. A/un /pers. B/ par parāda

piedziņu, lūdzot tiesu: 1) solidāri piedzīt no /pers. A/(turpmāk atbildētāja) un /pers. B/ (turpmāk atbildētājs) īres, apsaimniekošanas un komunālo

maksājumu parādu 1139,35 euro par laika posmu no 2014.gada 1.augusta līdz 2016.gada 30.aprīlim un tiesas izdevumus; 2) atzīt prasītājai tiesības

saņemt sešus procentus no parāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) vai līdz brīdim, kad procenti sasniedz pamatparāda summu.

Prasības pieteikums pamatots ar šādiem apstākļiem.

[1.1] Saskaņā ar 2012.gada 17.maija dzīvojamās telpas īres līgumu Nr.119 /pers. A/ ir dzīvokļa /adrese A/, īrniece.

/adrese A/, deklarētas četras personas - /pers. A/, /pers. B/ un nepilngadīgie /pers. C/, /pers. D/.

Laika posmā no 2014.gada 1.augusta līdz 2016.gada 30.aprīlim atbildētāja nepildīja savas saistības, īres, apsaimniekošanas un komunālos

maksājumus veica neregulāri un nepilnā apmērā, izveidojies parāds 1139,35 euro.

Prasītāja brīdinājusi atbildētāju par parādu, atbildētāja parādu nav samaksājusi. Līdz prasības pieteikuma sagatavošanas brīdim atbildētāja nav

vērsusies pie prasītājas, lai risinātu jautājumu par parāda samaksu.

Atbildētāji nav apstrīdējuši prasītājas rēķinus, tādējādi apliecinot savu piekrišanu maksājumu lielumam un kārtībai.

[1.2] Prasība pamatota ar Civillikuma 1587.-1589., 1590., 2141., 2146.pantu, likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2., 10.-12., 28., 28.2 pantu.

[1.3] Prasītāja lūgusi lietu izskatīt rakstveida procesā.

[2] Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta prasībām 2016.gada 16.maijā tiesa nosūtījusi atbildētājiem uz deklarētās dzīvesvietas adresi

prasības pieteikuma norakstu ar lūgumu 30 dienu laikā iesniegt tiesā rakstveida paskaidrojumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses (..).

Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē (..).

Tiesas norādītajā termiņā atbildētāji /pers. A/ un /pers. B/ paskaidrojumus tiesā nav iesnieguši, kas saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta

otro daļu, nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, pamatojoties uz lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem.

[3] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu

iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu

varēs saņemt tiesas kancelejā (..).

Pusēm 2017.gada 10.janvārī nosūtīti paziņojumi par lietas izskatīšanu rakstveida procesā, vienlaikus norādot sprieduma noraksta pieejamības

datumu.

Ņemot vērā, ka lietas izskatīšanas gaitā tika anulētas ziņas par atbildētāja /pers. B/ deklarēto dzīvesvietu un prasības pieteikuma norakstu viņam

nevarēja izsniegt adresē, kuru bija norādījusi prasītāja, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 59.panta pirmo daļu, atbildētājs informēts par lietas

izskatīšanu rakstveida procesā ar publikāciju oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” 2017.gada 10.februāra laidienā Nr.32.

Motīvu daļa

[4] Pārbaudījusi un novērtējusi prasības pieteikumu un lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota, pierādīta un

apmierināma daļēji šādu apsvērumu dēļ.

[4.1] Likuma ,,Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām” 15.pantā paredzēts, ka sociālo dzīvokļu īres jautājumos, kurus

neregulē šis likums, piemērojams likums ,,Par dzīvojamo telpu īri”.

Tā kā strīdus dzīvojamām telpām ir piešķirts sociālās dzīvojamās telpas statuss, tad attiecības starp pusēm regulē likums ,,Par sociālajiem

dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām”, savukārt jautājumiem, kas nav regulēti minētajā likumā, piemērojams likums ,,Par dzīvojamo telpu īri” un

Civillikums.

Likuma ,,Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām” 13.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka sociālā dzīvokļa īrnieka un viņa

ģimenes locekļu pienākums ir sociālā dzīvokļa īres līgumā noteiktajos termiņos maksāt īres maksu un maksu par komunālajiem pakalpojumiem, kā arī

ievērot citus sociālā dzīvokļa īres līguma noteikumus.

Likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri” 2.pantā noteikts, ka dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai personai par

maksu (..). Savukārt minēta likuma 10.panta otrā daļa noteic, ka īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam.

Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.

Starp prasītāju un atbildētāju /pers. A/ kā īrnieku 2012.gada 17.maijā noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums Nr.119 (turpmāk īres līgums) uz

noteiktu laiku līdz 2012.gada 5.oktobrim. No īres līguma 1.pielikuma redzams, ka dzīvojamo telpu kopš 2012.gada 17.maija lieto arī atbildētājas /pers.

A/ dēls /pers. B/.

Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Jūrmalas nodaļas 2015.gada 20.marta izziņu Nr.1638, /adrese A/, no 2012.gada 18.maija

dzīvesvietu deklarējusi /pers. A/, bet no 2012.gada 7.jūnija – /pers. B/.

Tā kā īres līgums noslēgts uz laiku līdz 2012.gada 5.oktobrim, savukārt parāds aprēķināts par laiku līdz 2016.gada 30.aprīlim un maksājumi par

dzīvojamās telpas īri, komunālajiem un apsaimniekošanas pakalpojumiem veikti līdz 2016.gada aprīlim, tiesa secina, ka arī pēc īres līguma termiņa

notecējuma atbildētāji turpinājuši lietot minēto dzīvokli, bet prasītāja veikusi īrētā nekustamā īpašuma apsaimniekošanu un dzīvojamās mājas kopīpašuma

pārvaldīšanu, līdz ar to pamatoti izrakstījusi rēķinus par sniegtajiem pakalpojumiem, kurus atbildētāji nav apstrīdējuši.

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Lietas materiāliem pievienoti prasītājas sagatavotie 2014.gada 12.marta un 2015.gada 21.decembra brīdinājumi, no kuriem izriet, ka atbildētāja

/pers. A/ ir brīdināta par parādu, kas radies sakarā ar dzīvojamās telpas /adrese A/, īri. Minētos brīdinājumus atbildētāja ir saņēmusi, ko apliecinājusi ar

savu parakstu.

Papildus prasītāja 2016.gada 5.februārī publicēja brīdinājumu oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” laidienā Nr.25, kurā brīdināja atbildētājus par

izveidojošos parādu par īri, apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem.

No lietā esošajiem norēķinu pārskatiem redzams, ka atbildētāja laika posmā no 2014.gada 1.augusta līdz 2016.gada 30.aprīlim īres un komunālos

maksājumus veica neregulāri, izveidojies parāds 1139,35 euro.

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Īres līguma 2.1.punktā noteikta īres maksa 0,37 Ls par 1 m2, kas par katru kārtējo mēnesi līdz mēneša 30.datumam jāsamaksā, iemaksājot to

izīrētajā kontā (..) vai kasē.

Civillikuma 1828.pants noteic, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu, bet tāpat arī

viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc noliktā termiņa notecējuma.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Atbildētāji nav apstrīdējuši faktu, ka maksājumus par īri un saņemtajiem pakalpojumiem nav veikuši, prasītājas sniegtos pakalpojumus ir saņēmuši.

Atbildētāji nav izmantojuši savas likumā paredzētās tiesības – nav snieguši paskaidrojumus par prasības pieteikumu, nav arī iesnieguši tiesai pierādījumus,

kas apliecinātu parāda samaksu, no kā secināms, ka atbildētājiem nav pamatotu iebildumu pret prasību.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka no lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem izriet atbildētāju pienākums arī pēc īres līguma termiņa

notecējuma veikt īres un komunālo un apsaimniekošanas maksājumu samaksu, līdz ar to par labu prasītājai no atbildētājiem solidāri piedzenams īres un

komunālo maksājumu parāds 1139,35 euro par laika posmu no 2014.gada 1.augusta līdz 2016.gada 30.aprīlim.

[4.2] Prasītāja lūdz atzīt tiesības saņemt likumiskos procentus 6% no pamatparāda par gadu līdz sprieduma izpildes dienai, vai līdz brīdim, kad

procenti sasniedz pamatparāda summu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda (..) prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Ņemot vērā minēto, pamatojoties uz Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, atbilstoši kurai, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir,

seši procenti no simta gadā, tiesa atzīst prasītājai tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no parāda summas 1139,35 euro līdz sprieduma izpildes dienai,

ņemot vērā, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatparāda lielumu.

[4.3] Prasītāja lūdz piedzīt solidāri no atbildētājiem tiesas izdevumus.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa, noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Civillikuma 1672.pants noteic, ka solidāras saistības nodibina ar līgumu, testamentu vai likumu.

Atbildētāji nav kopparādnieki vai solidāri saistītie Civillikuma 1682.panta izpratnē attiecībā uz Civilprocesa likuma 41.pantā noteikto pienākumu

atlīdzināt tiesas izdevumus. Nedz Civilprocesa likuma 41.pants, nedz arī kāda cita likuma norma nenodibina solidāru tiesas izdevumu maksāšanas

saistību.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka prasība daļā par prasītājas norādīto tiesas izdevumu piedziņas kārtību ir noraidāma.

Tiesas izdevumi sastāv no valsts nodevas 170,90 euro, ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem 7,83 euro un 1,71 euro, kopā 180,44 euro.

Līdz ar to no atbildētājiem /pers. A/ un /pers. B/ piedzenami tiesas izdevumi par labu prasītājai 180,44 euro, no katra 90,22 euro.

Prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētājiem arī izdevumus 15,65 euro, kas radušies sakarā ar sludinājuma ievietošanu laikrakstā “Latvijas

Vēstnesis” 2016.gada 5.februāra laidienā Nr.25. Minētajā sludinājuma tekstā atbildētāji brīdināti, ka gadījumā, ja netiks samaksāts parāds, prasītāja cels

tiesā prasību par atbildētāju izlikšanu.

Tiesa atzīst, ka prasītājai ar publikācijas ievietošanu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” radušies izdevumi nav atzīstami par ar lietas izskatīšanu

saistītajiem izdevumiem konkrētajā lietā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 6.punktu ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar sludinājuma ievietošanu laikrakstā

saistītie izdevumi.

Paziņojums par parādsaistību apmēru un to nenokārtošanas sekām nav atzīstams par sludinājumu iepriekš norādītā panta izpratnē. Ar sludinājumu

šī panta izpratnē saprotams oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” ievietots uzaicinājums darbību veikšanai tiesā vai lietas dalībnieka informēšana par

tiesas tiesvedībā esošās lietas virzību, tas ir, piemēram, par ierašanos uz tiesas sēdi.

Arī juridiskajā literatūrā norādīts, ka ar sludinājuma ievietošanu laikrakstā saistītie izdevumi ir ar lietas dalībnieku informēšanu saistītie izdevumi

(sk.Civilprocesa likuma komentāri. I daļa (1.–28.nodaļa). Sagatavojis autoru kolektīvs. Prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā. – Rīga: Tiesu

namu aģentūra, 2011, 120.-121.lpp.).

Izdevumu 15,65 euro piedziņai no atbildētājiem nav tiesiska pamata, un attiecīgais prasījums ir noraidāms.

[4.4] Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmās daļas nosacījumus, tiesa atzīst par pamatotu noteikt, ka spriedums labprātīgi izpildāms 10

dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

[5] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.pantu, 39.panta pirmās daļas 6.punktu, 41.panta pirmo daļu, 93.panta pirmo daļu, 96.panta piekto

daļu, 97.pantu, 193.pantu, 195.pantu, 204.1pantu, 250.25pantu, 440.2 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt solidāri no /pers. A/, personas kods /personas kods/, un /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Jūrmalas

namsaimnieks”, reģistrācijas Nr.40003426429, parādu par laika posmu no 2014.gada 1.augusta līdz 2016.gada 30.aprīlim 1139,35 euro (viens

tūkstotis viens simts trīsdesmit deviņi euro, 35 centi).

Atzīt SIA „Jūrmalas namsaimnieks”, reģistrācijas Nr.40003426429, tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no nesamaksātās pamatparāda summas

1139,35 euro līdz sprieduma izpildes dienai, ņemot vērā, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatparāda lielumu.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Jūrmalas namsaimnieks”, reģistrācijas Nr.40003426429, tiesas izdevumus

90,22 euro (deviņdesmit euro un 22 centi).

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Jūrmalas namsaimnieks”, reģistrācijas Nr.40003426429, tiesas izdevumus

90,22 euro (deviņdesmit euro un 22 centi).

Samaksa veicama SIA „Jūrmalas namsaimnieks”, reģistrācijas Nr.40003426429, pārskaitot līdzekļus uz norēķinu kontu:

LV55PARX0007040550003, AS “Citadele banka”.

Noraidīt SIA „Jūrmalas namsaimnieks” prasību daļā par prasītājas norādīto tiesas izdevumu piedziņas kārtību un daļā par izdevumu 15,65 euro

(piecpadsmit euro un 65 centi) piedziņu.

Noteikt, ka tiesas spriedums izpildāms labprātīgi 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas

rajona tiesas Jūrmalas tiesu namā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Spriedums lietā sastādīts 2017.gada 18.aprīlī.

Tiesnese O.Žuka