Court allows management fee recovery in small claims for apartment complex maintenance services rendered.

Lietas Nr. C30474014

Lietvedības Nr. C4740-14/6

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese I.Krigena-Jurkāne

2014.gada 7.oktobrī

izskatīja rakstveida procesā Rīgā, Abrenes ielā 3 civillietu SIA /Nosaukums A/ maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas izdevumu un saņemto pakalpojumu izdevumu parāda piedziņu, un

konstatēja

2014. gada 3.jūlijā SIA /Nosaukums A/ (turpmāk tekstā – Prasītājs) iesniedza tiesā prasību pret /pers. A/ (turpmāk tekstā –

Atbildētāja) par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu un saņemto pakalpojumu izdevumu parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar 2012.gada 1.novembra dzīvojamās mājas /adrese/, īpašnieku kopsapulces protokola

Nr.1 lēmumu, daudzdzīvokļu mājas /adrese/ kopīpašumā esošās domājamās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu no 2012.gada

2.novembra veic Prasītājs.

2012.gada 2.novembrī starp Prasītāju un dzīvokļa īpašniekiem ar 2012.gada 1.novembra dzīvojamās mājas /adrese/, īpašnieku

kopsapulces protokola Nr.1 lēmumu noslēgts Daudzdzīvokļu mājas pārvaldīšanas līgums Nr. AL-2012-738/433 (turpmāk-pārvaldīšanas

līgums). Pārvaldīšanas līgumā ir noteikti obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām nepieciešamie izdevumi, kā arī citi ar dzīvojamās

mājas pārvaldīšanu saistītie izdevumi.

Prasības pieteikumā Prasītājs lūdz piedzīt parādu no 2014.gada 1.marta, jo par parādu līdz 2014.gada 28.februārim ir tiesas

izsniegts izpildraksts, līdz ar to kopējā neapmaksātā rēķinu summa nesakrīt ar parāda aprēķinu par EUR 477.45, tiesvedības izdevumi

EUR 114.61, kā arī netiek prasīts piedzīt nokavējuma procentus par EUR 24.93.

Pamatojoties uz minēto, kā arī saskaņā ar Civillikuma 1759.panta pirmo daļu, 1760. un 1765.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma

10.panta pirmās daļas 1. un 3.punktu, 13.panta pirmo un otro daļu, 16.panta trešo daļu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta

otro daļu, Civilprocesa likuma 1.pantu, 41.panta pirmo daļu, 74., 128.pantu, 129., 195., 250.19 un 25020.pantu, Prasītājs lūdz tiesu

piedzīt no Atbildētājas par labu Prasītājam dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus, saņemto pakalpojumu izdevumus, kas saistīti ar

dzīvokļa īpašuma /adrese A/ lietošanu laika periodā no 2014.gada 1.marta līdz 2014.gada 31.maijam EUR 222.60 apmērā; piedzīt no

Atbildētāja par labu Prasītājam samaksāto valsts nodevu EUR 71.14, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4.70;atzīt Prasītāja

tiesības saņemt no Atbildētāja likumiskos 6% gadā par laiku līdz sprieduma izpildei.

2014.gada 7.jūlijā Atbildētājai saskaņā ar Civilprocesa likuma 148. pantu un 250.2 1 panta pirmo daļu vienlaikus ar prasības

pieteikuma un tam pievienoto dokumentu norakstiem nosūtīta paskaidrojuma veidlapa, nosakot termiņu paskaidrojumu sniegšanai līdz

2014.gada 8.augustam.

Atbildētāja rakstveida paskaidrojumus par prasību tiesai nav sniegusi.

Ņemot vērā, ka lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt

tiesas sēdē, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.2 5 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas

dalībniekiem paziņots 2014.gada 20.augustā, nosūtot pusēm paziņojumu par tiesas sēdi.

Motīvu daļa

Pārbaudot civillietas materiālus, tiesa atzīst, ka Prasītāja maza apmēra prasība pret Atbildētāju par parāda piedziņu ir pamatota un

apmierināma turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

Pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu, dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā;

segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas

saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu; maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus; maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja

dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes; saudzīgi izturēties pret kopīpašumā esošo daļu, ievērot tās lietošanas

noteikumus, kā arī normatīvajos aktos noteiktās sanitārās, ugunsdrošības un citas prasības, lai neradītu aizskārumu citu cilvēku drošībai

un veselībai, apkārtējās vides kvalitātei, un raudzīties, lai šos noteikumus un prasības ievērotu personas, kas iemitinātas viņa dzīvokļa

īpašumā; nodrošināt iespēju dzīvokļu īpašnieku kopības vai pārvaldnieka pilnvarotiem speciālistiem veikt dzīvokļa īpašumā darbības, kas

nepieciešamas ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistītu komunikāciju, būvkonstrukciju un citu elementu ierīkošanai un normālai

funkcionēšanai, kā arī nodrošināt iespēju apsekot atsevišķo īpašumu; pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus. Dzīvokļa

īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības

lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku

kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā

(Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmā daļa).

Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta otro daļu dzīvojamās mājas īpašnieks uzdod pārvaldniekam pārvaldīšanas

uzdevumu, rakstveidā noslēdzot ar viņu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu. Dzīvokļu īpašnieki pārvaldīšanas līgumu slēdz saskaņā ar

dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, kas pieņemts likumā par dzīvokļa īpašumu noteiktajā kārtībā. Noslēgtais pārvaldīšanas līgums ir

saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam.

No lietas materiāliem redzams, ka Atbildētājai no 2006.gada 26.jūlija pieder nekustamais īpašums /adrese A/.

2012.gada 2.novembrī starp daudzdzīvokļu mājas /adrese/ dzīvokļu īpašniekiem un SIA /Nosaukums A/ noslēgts Daudzdzīvokļu

mājas pārvaldīšanas līgums Nr. AL-2012-738/433, par dzīvojamās mājas /adrese/, pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 3.punkts (spēkā no 2011.gada 1.janvāra) nosaka, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums

norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija,

sadzīves atkritumu izvešana).

Atbildētāja nav izpildījusi ar likumu noteikto pienākumu un no parāda summas aprēķina izriet, ka Atbildētājas pamatparāds par

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumiem un saņemtajiem pakalpojumiem, laika periodā no 2014.gada 1.marta l ī dz 2014.gada

31.maijam sastāda EUR 222.60.

Tiesai netika iesniegti pierādījumi, ka Prasītājs nebūtu izpildījis savas saistības - nebūtu veicis nama /adrese/, apsaimniekošanu vai

kopīpašumā esošās daļas uzturēšanu, vai Atbildētājai nebūtu sniegti komunālie pakalpojumi, vai, ka Atbildētāja nebūtu saņēmusi

Prasītāja sniegtos pakalpojumus. Atbildētāja nav veikusi maksājumus par dzīvojamās mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu un

komunālajiem pakalpojumiem Prasītājam līgumos noteiktajā termiņā.

Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, uzskata, ka Prasītājs ir noteicis uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumus samērīgā apmērā

un pamatoti ir piestādījis rēķinus, kas attiecas uz sniegtajiem pakalpojumiem. Atbildētāja nav iesniegusi pierādījumus tam, ka Prasītāja

piestādītie aprēķini par minētajiem izdevumiem un sniegtajiem pakalpojumiem nav pamatoti un nav tos apstrīdējusi prasības kārtībā.

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma.

Tā kā saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu faktu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo, bet tiesai netika iesniegti

pierādījumi, ka Atbildētāja ir izpildījusi savas saistības pret Prasītāju, veicot dzīvojamās mājas uzturēšanas, apsaimniekošanas un

komunālo pakalpojumu apmaksu. Līdz ar to no Atbildētājas Prasītāja labā ir piedzenams pamatparāds EUR 222.60 apmērā par laika

periodu no 2014.gada 1.marta līdz 2014.gada 31.maijam.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195.pantu Prasītājam nosakāmas tiesības saņemt no Atbildētājas likumiskos sešus procentus

gadā no parāda pamatsummas, tas ir, par laiku līdz sprieduma izpildei, ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto par to, ka procentu

pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus. Līdz ar to no Atbildētājas Prasītāja labā piedzenami izdevumi par valsts nodevas samaksu EUR 71.14, ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4.70 apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 2041. panta otro daļu, ņemot vērā prasības raksturu un piedzenamās summas apmēru, tiesa atzīst

par pamatotu noteikt, ka spriedums Atbildētājai labprātīgi izpildāms desmit dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Civillikuma 1587., 1763.pantu, Civilprocesa likuma 8., 15., 39., 41., 93., 96., 97., 190., 192.,

193., 195., 2041.pantu, tiesa

nosprieda:

SIA /Nosaukums A/ prasību pret /pers. A/ par parāda piedziņu apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA /Nosaukums A/ reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/,

parādu EUR 222.60, valsts nodevu EUR 71.14 apmērā, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4.70, kopā piedzenot EUR

298.44.

Noteikt SIA /Nosaukums A/ reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, tiesības saņemt no /pers. A/, personas kods /personas

kods/, likumiskos procentus 6% gadā no parāda pamatsummas, tas ir, no EUR 222.60, par laiku līdz sprieduma izpildei, nepārsniedzot

pamatparāda apmēru.

Noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, sprieduma labprātīgas izpildes termiņu – 10 dienu laikā pēc sprieduma stāšanās

likumīgā spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas

pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese /paraksts/ I.Krigena-Jurkāne