Legislator Case Law & Legislation
C71355320 / C-0905-21 ECLI:LV:VRT:2021:0125.C71355320.4.S AI generated

Tenant eviction and rent recovery granted for non-payment breach of written lease agreement.

Case Number C71355320 / C-0905-21
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court fully granted the landlord's claim for eviction and rent recovery against a tenant who failed to pay dues since February 2019. The landlord argued that the tenant's non-payment justified termination under the Residential Tenancy Act, while the tenant contested the necessity of judicial eviction. The court ruled in favor of the landlord because the written lease was valid and the tenant's default met the statutory grounds for termination and debt collection.

Legislator headnote

AI generated

Civil Law Act s. 1770, 1779; Law on Residential Tenancy s. 2, 28.2, 44; Civil Procedure Law s. 97, 189, 190, 193, 194, 195, 199, 204.1: A tenant's failure to pay rent constitutes a valid ground for terminating a written lease and warrants judicial eviction and recovery of arrears without the need to provide alternative accommodation.

Keywords

AI generated
residential tenancy eviction from dwelling rent arrears lease termination judicial eviction civil procedure statutory default

Cited Legislation

AI generated
Civil Law Act s. 1770
Civil Law Act s. 1779
Law on Residential Tenancy s. 2
Law on Residential Tenancy s. 28.2
Law on Residential Tenancy s. 44
Civil Procedure Law s. 97
Civil Procedure Law s. 189
Civil Procedure Law s. 190
Civil Procedure Law s. 193
Civil Procedure Law s. 194
Civil Procedure Law s. 195
Civil Procedure Law s. 199
Civil Procedure Law s. 204.1

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas arhīva Nr. C-0905-21/14

ECLI:LV:VRT:2021:0125.C71355320.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Gulbenē 2021.gada 25.janvārī

Vidzemes rajona tiesas

tiesnese R.Medne,

rakstveida procesā izskatīja civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ (turpmāk –SIA /Nosaukums A/) prasībā pret /pers. A/

par parāda piedziņu un izlikšanu no dzīvojamām telpām.

Aprakstošā daļa

2020.gada 13.novembrī SIA /Nosaukums A/ (turpmāk tekstā- prasītāja) iesniedza Vidzemes rajona tiesā prasību pret /pers. A/ par parāda

piedziņu un izlikšanu no dzīvojamām telpām. Prasītāja lūdz izbeigt dzīvojamās telpas /adrese/, īres līgumu Nr. /numurs/, izliekot /pers. A/ no dzīvokļa

/adrese/ un piedzīt no atbildētāja īres maksas un ar dzīvokļa lietošanu saistīto maksājumu parādu EUR 461,41, piedzīt no atbildētāja samaksāto valsts

nodevu un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2015.gada 16.decembrī ar /pers. A/ (turpmāk-atbildētājs) ir noslēgts /pilsētas nosaukums/ novada pašvaldībai

piederošā dzīvokļa /adrese/, īres līgums, kas tika no jauna pārslēgts 2019.gada 1.decembrī (īres līgums Nr. /numurs/), Līguma 2.2. punkts nosaka īres

maksas samaksas apmēru un termiņu. Īres līgums ir noslēgts uz laiku līdz 2020. gada 31.decembrim.

Pieteikumā norāda, ka ikmēneša īres maksa atbildētājam sastāv no maksas par dzīvojamo telpu lietošanu 0,14 EUR/m2 mēnesī, tas ir 5,66 EUR un

ikmēneša apsaimniekošanas maksa 0,26 EUR/m2 mēnesī, kas atbilst 10,50 EUR. Turklāt, īrniekam ir pienākums apmaksāt papildus maksājumus, kas

saistīti ar dzīvojamo telpu lietošanu (īres līguma 2.6. punkts), ko veido ik mēnesi aprēķinātā maksa par mājas koplietošanas telpās patērēto

elektroenerģiju un izmaksas par rēķina piegādi. Papildus noslēgts līgums par kabeļtelevīzijas izmantošanu un šāda pakalpojuma apmaksu. maksājumiem ir

aprēķināts valstī noteiktais pievienotās vērtības nodoklis.

Norāda, ka atbildētājs īres līguma termiņa laikā nav pilnībā apmaksājis visus īres maksājumus un citus ar dzīvojamo telpu lietošanas saistītos

aprēķinātos maksājumus. Kopš 2019. gada februāra atbildētājs vispār nav veicis nekādus maksājumus un kopējais īres maksas un ar dzīvokļa lietošanu

saistīto pakalpojumu parāds no 2019. gada janvāra līdz 2020. gada oktobrim sastāda 461,41 EUR.

2020.gada 29.jūnijā prasītāja ierakstītā pasta sūtījumā nosūtīja atbildētājam brīdinājumu, informējot, ka parāda nenomaksāšanas gadījumā tiesā tiks

celta prasība par izlikšanu no dzīvojamām telpām. Lai gan atbildētājs šo brīdinājumu ir saņēmis 2020.gada 2.jūlijā, atbildētājs to ir atstājis bez ievērības.

Prasītājs prasību pamatojis ar Civillikuma 1770., 1779.pantiem, likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri” 2.un 28.2pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 9.panta

1. un 4.punktu.

Atbildētājs/pers. A/ rakstveida paskaidrojumos tiesai norāda, ka parāds ir radies tādēļ, ka viņa ikmēneša ienākumi ir 107 euro. Pensija maza,

dzīvo viens. Norāda, ka ar janvāri sāks maksāt tekošo rēķinu un parādu dzēsīs ,,pa druskai”.

Ievērojot drošības pasākumus un izvērtējot apstākļus, ka lietu ir iespējams izskatīt rakstveida procesā, pamatojoties uz ,,Covid-19 infekcijas

izplatības pārvaldības likuma”10.pantu, lietas izskatīšana noteikta izskatīšanai rakstveida procesā 2021. gada 25.janvārī, par ko lietas dalībniekiem

paziņots, nosūtot paziņojumu 2020. gada 21.decembrī.

Motīvu daļa

Tiesa, iepazinusies ar lietā esošajiem materiāliem, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka

pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2. panta otrajā daļā ir norādīts, ka dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam ir dzīvojamās telpas īres

līgums. Pie tam, šādam līgumam jābūt noslēgtam rakstveidā (Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 5. panta pirmā daļa).

Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11., 12.panta pirmo, otro daļu dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā

noteiktajos termiņos. Maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres

līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā.

Atbilstoši Civillikuma 1587. panta noteikumiem un 2019. gada 1.decembrī noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu Nr. /numurs/, īrniekam –

atbildētājam, saskaņā ar noslēgto telpu Īres līgumu, bija pienākums izpildīt apsolīto. Dzīvojamās telpas īres līguma 2.1. un 2.2. punktā noteikts īrnieka

pienākums maksāt īres maksu (lietas 10.-12.lapa).

Lietā esošais parāda aprēķins (lietas 7.lapa) apstiprina saistību nepildīšanu. Atbildētājs nav apstrīdējis šāda parāda esamību, tā apmēru,

paskaidrojumos norādījis, ka nav veicis maksājumus līdzekļu trūkuma dēļ.

Civillieta nesatur pierādījumus, ka zaudējumi uz lietas izskatīšanas dienu būtu nomaksāti. Atbildētājs nekad nav apstrīdējis apstākli, ka lietojis un

turpina lietot viņa rīcībā nodotās telpas. Atbildētājs tiesai nav darījis zināmus apstākļus, kuri būtu ņemami vērā pie lietas izspriešanas. Atbildētājs nav

izteicis iebildumus par prasību, nav apstrīdējis prasītāja norādītos faktus.

Saskaņā ar Civillikuma 1770.pantu, ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums. Zaudējumu atlīdzības prasības apmierināšanai ir

vajadzīgi četri priekšnoteikumi, bet kā piektais apspriežams arī 1776.panta noteikums.

Šie četri priekšnoteikumi ir:

1) kādas personas prettiesiska rīcība ( darbība vai bezdarbība);

2) šīs personas vaina;

3) zaudējumu esamība un to konkrēts apmērs ;

4) cēloniskais sakars starp prettiesisko rīcību un zaudējumiem.

No rakstveida pierādījumiem izriet pamats secinājumam, ka atbildētājs ir vainojams zaudējumu nodarīšanā prasītājam, jo bez likumīga pamata

turpināja lietot strīdus dzīvokli, nemaksāja par tā lietošanu. Tāpēc viņam ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, kas radušies prasītājam viņa tīšas rīcības

rezultātā.

Civillikuma 1779.pants nosaka, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis. Tiesa konstatē, ka

pierādīta zaudējumu esamība, to apmērs kā arī cēloniskais sakars ar atbildētāja prettiesisko tīšo rīcību.

Tiesa konstatē, ka prasītājs pamatoti lūdz piedzīt no atbildētāja parādu par dzīvokļa lietošanu un zaudējumus 461,41 euro par laika periodu no

2019.gada janvāra līdz 2020. gada oktobrim.

Tiesa konstatē, ka apmierināma prasība daļā par atbildētāja izlikšanu no dzīvojamām telpām, izbeidzot noslēgto īres līgumu, pamatojoties uz tālāk

norādītiem argumentiem.

Tiesa secina, ka Īres līgums ar atbildētāju noslēgts uz laiku līdz 2020.gada 31.decembrim, un iesniedzot prasību tiesā līguma termiņš nebija beidzies,

prasītājs pamatoti lūdza izbeigt īres līgumu. Uz šo brīdi īres līguma termiņš ir beidzies, lietā nav iesniegti pierādījumi, ka minētais īres līgums ir pagarināts.

Līdz ar to, tiesa atzīst, ka nav pamata izbeigt īres līgumu ar tiesas spriedumu.

Likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta otrajā daļā ir norādīts, ka dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam ir dzīvojamās telpas īres

līgums. Pie tam, šādam līgumam jābūt noslēgtam rakstveidā. Šā likuma 6.panta otrā daļa nosaka, ,,ja dzīvojamās telpas īres līgums noslēgts uz nenoteiktu

laiku, līguma termiņam izbeidzoties, īrnieka pienākums ir atbrīvot dzīvojamo telpu”.

Likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri” 44.pants nosaka, ka ,,personas, kas patvarīgi- bez dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanas – aizņēmušas

dzīvojamās telpas, izliek tiesas ceļā bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, piedzenot visus zaudējumus, kas saistīt ar telpu nelikumīgu aizņemšanu un

izlikšanu no tām”.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. No lietas materiāliem redzams, ka prasītājs samaksājis valsts nodevu par prasības celšanu tiesā EUR 140 un ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus par tiesas pavēstu, prasības pieteikuma nosūtīšanu EUR 5,37, kas piedzenami no atbildētāja /pers. A/ par labu prasītājam.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda arī prasītāja tiesības par laku līdz

sprieduma izpildei saņemt procentus, minot arī tā apmēru. Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājam nosakāmas tiesības no atbildētāja par laiku līdz sprieduma

izpildei saņemt likumiskos 6% gadā no nenomaksātās pamatparāda summas, ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto par to, ka procentu pieaugums

apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 2041.pantam atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 97.,189., 190., 193., 194., 195., 199., 204.1, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt pilnībā.

Izlikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, no dzīvojamās telpām /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA /Nosaukums A/ reģ.nr. /reģistrācijas numurs/, parādu par īri un zaudējumus

ikmēneša īres maksas apmērā par laika periodu no 2019. gada janvāra līdz 2020. gada oktobrim 461,41 euro (četri simti sešdesmit viens euro 41 cents)

apmērā, tiesāšanās izdevumus 145,37 euro (viens simts četrdesmit pieci euro 37 centi) apmērā.

Atbildētājam samaksa veicama SIA /Nosaukums A/ reģ.nr. /reģistrācijas numurs/ norēķinu kontā: AS SEB Bankas kontā Nr. /koda numurs/.

Atzīt /pilsētas nosaukums/ novada SIA /Nosaukums A/, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ tiesības saņemt no atbildētāja /pers. A/,

personas kods /personas kods/, likumiskos sešu procentus gadā no neatmaksātās parāda summas 461,41 euro par laiku līdz sprieduma izpildei,

nepārsniedzot pamatparāda apmēru.

Noteikt atbildētājam termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Vidzemes apgabaltiesā 20 dienu laikā no

sprieduma pasludināšanas dienas-2021.gada 25.janvāra, iesniedzot apelācijas sūdzību Vidzemes rajona tiesā.

Tiesnese R. Medne