Court fully allows bank's small claims debt collection suit against defaulting cardholder for principal, interest, and fees.

Lieta Nr.C31177616

Lietas arhīva Nr. C-1776-16/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2016.gada 16.maijā

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnese I. Zelmene rakstveida procesā izskatīja civillietu AS „NORVIK BANKA” maza apmēra

prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

Prasītāja AS „NORVIK BANKA” (turpmāk – prasītāja) vērsusies tiesā ar maza apmēra prasību pret atbildētāju /pers. A/ (turpmāk – atbildētājs)

par parāda piedziņu.

Prasībā norādīts, ka 2006.gada 8.decembrī prasītājas un atbildētāja starpā noslēgts līgums Nr.VK10011902 par VIVA norēķinu karšu izsniegšanu

un lietošanu (turpmāk – līgums), saskaņā ar kuru atbildētājai tika piešķirts atļautais kredīts 569,15 euro jeb 400 LVL apmērā, ar ikmēneša procentu

likmi 1,79 %.

Saskaņā ar līguma 1.12.punktu kredīts ir aizdevums, kuru prasītāja piešķir atbildētājai un, kas tiek uzskaitīts kartes kontā. Kredīts sastāv no atļautā

un neatļautā kredīta summas. Līguma 1.13.punktā noteikts, ka atļautais kredīts ir kredīts prasītāja noteiktā limita ietvaros, un līguma 1.14.punktā noteikts,

ka neatļautais kredīts ir kredīts, kas pārsniedz prasītāja noteikto limitu.

Atbilstoši līguma 1.9. un 1.10.punktam atbildētājai katra norēķinu cikla laikā (viens kalendārais mēnesis) bija pienākums veikt ikmēneša

maksājumus.

Saskaņā ar līguma 5.3.punktu ar ikmēneša maksājumu veikšanu tiek dzēstas atbildētājas saistības pret prasītāju, t.sk., tiek atgriezts izmantotais

kredīts, tiek maksāti procenti par atļautā kredīta izmantošanu, aprēķinātie līgumsodi un citi obligātie maksājumi saskaņā ar tarifiem.

Saskaņā ar līguma 1.22.punktu tarifi ir spēkā esošs prasītājas pakalpojumu cenrādis. Tarifos tiek norādīti procentu un līgumsodu apmēri. Tarifi, to

grozījumi un papildinājumi ir līguma neatņemama sastāvdaļa.

Saskaņā ar līguma 5.10.punktu, par neatļautā kredīta izmantošanu atbildētāja maksā līgumsodu par pārtēriņu saskaņā ar līguma tarifiem.

Saskaņā ar līguma 1.11. un 5.11.punktu, ja atbildētāja līdz maksājuma datumam nav samaksājusi ikmēneša maksājumu, atbildētājai jāmaksā

līgumsods par termiņa nokavējumu no nesamaksātās ikmēneša summas, saskaņā ar līguma tarifiem (0,25 % dienā).

Saskaņā ar līguma noteikumiem atbildētājai ikmēneša maksājums bija jāveic līdz katra mēneša 25.datumam, nodrošinot pilnīgu ikmēneša saistību

dzēšanu pret prasītāju.

Atbildētājs nepildīja ar līgumu uzņemtās saistības, jo neveica maksājumus atbilstoši līguma apmaksas noteikumiem. Pēdējais maksājums tika

saņemts 2010.gada 3.novembrī 28,46 euro jeb 20,00 LVL apmērā.

Prasītāja savu interešu aizstāvībai vērsās tiesā ar pieteikumu par saistību piespiedu izpildi brīdinājuma kārtībā. Ar Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas 2013.gada 14.decembra lēmumu pieteikums tika atstāts bez izskatīšanas.

Prasītāja norāda, ka nepiekrīt strīda izskatīšanā izmantot mediāciju.

Prasītāja AS „NORVIK BANKA” lūdz piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai no līguma izrietošās un neizpildītās maksājuma saistības – atļautā

kredīta parādu 569,15 euro, neatļautā kredīta parādu 43,14 euro, procentus 480,80 euro, kas aprēķināti par laika periodu no 2010.gada 7.februāra

līdz 2013.gada 25.decembrim un līgumsodu 61,23 euro, kopā piedzenot 1154,32 euro, kā arī noteikt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

saņemt likumiskos procentus – 6% gadā no piespriestās, bet nepiedzītas pamatsummas un piedzīt no atbildētāja pie prasības celšanas samaksātos tiesas

izdevumus.

Prasība celta pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1589., 1716., 1717.pantu, 1720.panta otro daļu, 1753., 1756., 1757., 1759.panta 1.punktu,

1762.panta 1.punktu, 1764.pantu, 1765.panta pirmo daļu, 1811., 1934., 1943.pantu un 1946.panta pirmo daļu.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21panta noteikumiem 2016.gada 5.februārī atbildētājam nosūtīts prasības pieteikums un noteikts termiņš

rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai, izskaidrojot atbildētājam tiesības.

2016.gada 7.martā tiesā saņemts atbildētāja rakstveida paskaidrojums par celto prasību, kurā norādīts, ka prasību atzīst pilnā apmērā. Papildus

paskaidrojumus nav sniedzis. Lūdza prasījuma summu 1154,32 euro un tiesas izdevumus 177,85 euro sadalīt sešos maksājumos, jo uzreiz nav

iespējams nomaksāt visu summu pilnā apmērā.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējusi tos kopsakarā, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Civilprocesa likuma 193.panta piektajā daļā noteikts, ka ja atbildētājs pilnībā atzinis prasību, sprieduma motīvu daļā iekļauj tikai norādi uz

normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tiesa vadījusies.

Lietā atbildētājs pilnībā atzina prasību, tāpēc tiesa spriedumā norāda vienīgi tiesību normas, pamatojoties uz kurām tiesa apmierina attiecīgos

prasītājas prasījumus.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījums vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildījuma grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Konkrētajā gadījumā prasītāja lūdz piedzīt parādu 612,29 euro apmērā. Pie apstākļiem, ka atbildētājs atzīst prasību, tiesa atzīst, ka prasītājas

prasījums par parāda 612,29 euro piedziņu no atbildētāja ir pamatots un apmierināms.

Civillikuma 1753. pantā noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Saskaņā ar Civillikuma 1756. pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai

nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Savukārt Civillikuma 1946. panta pirmajā daļā noteikts, ka procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši

tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu. Civillikuma 1765. panta pirmajā daļā noteikts, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā.

Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Saskaņā ar Civillikuma 1652. panta pirmās daļas 3. punktu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis

garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas. Saskaņā ar Civillikuma 1763. panta 1. punktu procentu

pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Pie apstākļiem, ka atbildētājs atzīst prasību, tiesa atzīst, ka prasītājas aprēķinātie līgumiskie procenti par laiku no 2010.gada 7.februāra līdz

2013.gada 25.decembrim 480,80 euro apmērā ir piedzenami no atbildētāja.

Saskaņā ar Civillikuma 1716. panta pirmo daļu, līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār,

nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Atbilstoši Civillikuma 1716. panta otrajai daļai, līgumsods par saistību neizpildi vispār ir konkrēti

noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, kuru nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā. Savukārt šī

panta trešajā daļā noteikts, ka līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne

vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Saskaņā ar Civillikuma 1717. pantu, līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma

neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1720. panta 2. punktu, kreditors var

prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Pie apstākļiem, ka atbildētājs atzīst prasību, tiesa atzīst, ka prasītājas aprēķinātais līgumsods par laiku no 2010.gada 7.februāra līdz 2013.gada

24.decembrim 61,23 euro apmērā ir piedzenams no atbildētāja.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. pantu, prasītājai atzīstamas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no

atbildētāja likumiskos procentus, kas saskaņā ar Civillikuma 1765. panta pirmo daļu ir seši procenti no simta gadā, no neatmaksātā aizdevuma, ievērojot

Civillikuma 1763. panta 1. punkta noteikumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Kā izriet no Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas, apmierinot prasību, no atbildētāja par labu prasītājam piespriež tā samaksātos tiesas

izdevumus proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram (..). No atbildētāja prasītājas labā piedzenami prasītājas samaksātie tiesas izdevumi –

valsts nodeva 173,15 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro (par prasības pieteikuma noraksta un tiesas paziņojumu piegādāšanu un

izsniegšanu). Tādējādi kopā no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi 177,85 euro.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kurus nesedz prasītājas iemaksa 2,27 euro apmērā piedzenami no atbildētāja valsts labā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš – desmit dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Atbildētāja lūgumu, sadalīt piedzenamo summu termiņos, tiesa noraida, jo atbildētājs tiesai nav iesniedzis nekādas ziņas par savu materiālo stāvokli,

kas dotu tiesisku pamatu piemērot Civilprocesa likuma 206.panta normas. Turklāt tiesa norāda, ka pēc atbildētāja paskaidrojumu saņemšanas

2016.gada 7.martā, tiesai nav iesniegti nekādi pierādījumi, ka atbildētājs savas saistības būtu uzsācis pildīt veicot ik mēneša maksājumus.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 189. - 193., 195., 204.1 un 250.25 pantu tiesa

no s pri e da

AS „NORVIK BANKA” maza apmēra prasību pret /pers. A/ par parāda piedziņu apmierināt pilnībā.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AS ”NORVIK BANKA”, reģistrācijas Nr. 40003072918, pamatparādu 612,29

euro, līgumiskos procentus 480,80 euro, kas ir aprēķināti par periodu no 2010.gada 7.februāra līdz 2013.gada 25.decembrim, līgumsodu 61,23 euro

un tiesas izdevumus 177,85 euro, pavisam kopā 1332,17 euro (viens tūkstotis trīs simti trīsdesmit divi euro un 17 centi).

Atzīt AS „NORVIK BANKA” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. A/ 6 (sešus) procentus gadā no piedzītās pamatparāda

summas, nosakot, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 0,88 euro (88 centi) apmērā.

Dokuments, kas apliecina tiesas izdevumu samaksu iesniedzams tiesas kancelejā.

Noraidīt /pers. A/lūgumu par sprieduma izpildes sadalīšanu termiņos.

Noteikt, ka /pers. A/ ir tiesības 10 dienu laikā no tiesas sprieduma stāšanās likumīgā spēkā to izpildīt labprātīgi.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Zemgales

priekšpilsētas tiesā.

Pilns sprieduma teksts sagatavots 2016.gada 16.maijā.

Tiesnese I.Zelmene