Court allowed claim to void post-bankruptcy payments and order restitution from insolvent company's assets.
Legislator summary
AI generatedThe appellate court dismissed the defendant's counterclaim and fully granted the plaintiff's request to void specific payments made by the insolvent company after bankruptcy proceedings began. The court found that board members who also served the defendant company made unauthorized transfers while aware of the insolvency, violating the statutory prohibition on post-bankruptcy payments. Consequently, the court ordered the defendant to return the illicit funds and related state fees to the insolvent company's administrator.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 193. un 432. pants: The court may declare post-bankruptcy payments void and order restitution when made by company officials aware of insolvency proceedings, thereby protecting the insolvent estate from unauthorized asset depletion.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. CA-2178-20/17
ECLI:LV:RAT:2020:1113.C30642610.13.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2020.gada 13.novembrī
Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:
tiesnese referente Gunta Freimane,
tiesnese Lauma Volberga,
tiesnese Iveta Stuberovska,
ar tiesas sēdes sekretāri Sintiju Kazaini,
piedaloties prasītāja /pers. A/ pārstāvim /pers. B/ un atbildētājas SIA „/Nosaukums A/” pārstāvim /pers. C/,
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. A/ (pirms tiesību pārņemšanas - maksātnespējīgās AS ,,/Nosaukums B/”) prasībā pret
SIA „/Nosaukums A/” par mantisko tiesību atzīšanu par spēkā neesošām un izmaksāto naudas summu piedziņu un SIA „/Nosaukums A/” pretprasībā
pret /pers. A/ par pirkuma līguma atzīšanu par spēkā neesošu daļā sakarā ar SIA „/Nosaukums A/” apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes
priekšpilsētas tiesas 2018.gada 9.janvāra spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] Maksātnespējīgās AS ,,/Nosaukums B/” administrators 2010.gada 5.oktobrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā cēla prasību, kas
vēlāk papildināta, pret SIA „/Nosaukums A/” par mantisko tiesību atzīšanu par spēkā neesošām un izmaksāto naudas summu piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīti šādi apstākļi un pamatojums.
[1.1] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2010.gada 1.aprīļa lēmumu izbeigts AS „/Nosaukums B/” ārpustiesas tiesiskās aizsardzības
process, pasludināts maksātnespējas process un par administratoru iecelts /pers. D/.
[1.2] Pārbaudījis AS „/Nosaukums B/” norēķinu konta stāvokli un naudas plūsmu, administrators konstatēja, ka maksātnespējas procesa laikā
atbildētājai veikti šādi maksājumi: 2010.gada 16.aprīlī - 5000 Ls (7114,36 EUR); 2010.gada 16.aprīlī - 5000 Ls (7114,36 EUR); 2010.gada 19.aprīlī -
333,05 Ls (473,89 EUR), 2010.gada 19.aprīlī - 216,43 Ls (307,95 EUR), kopā 10 549,48 Ls (15 010,56 EUR). Minētie maksājumi veikti laikā, kad
administrators vēl nebija ierakstīts Maksātnespējas reģistrā un Komercreģistrā.
Tā kā pēc AS „/Nosaukums B/” maksātnespējas pasludināšanas prasītāja saskaņā ar Maksātnespējas likuma 59.panta pirmo un trešo daļu nebija
tiesīga veikt maksājumus, tad šie naudas līdzekļi atmaksājami prasītājai.
AS „/Nosaukums B/” valdes locekļi /pers. E/ un /pers. F/ par spriedumu, ar kuru izbeidzās viņu pārstāvības tiesības, kredītiestādi neinformēja, bet
pieļāva vai paši veica minētos maksājumus. Turklāt atbildētājai bija zināms, ka 2010.gada 1.aprīlī pasludināts AS „/Nosaukums B/” maksātnespējas
process.
Prasītājas valdes locekļi /pers. E/ un /pers. F/, kuriem bija paraksta tiesības un kuri no 2009.gada 19.oktobra līdz 2011.gada 19.oktobrim
vienlaikus bija arī SIA „/Nosaukums A/” valdes locekļi, nevarēja nezināt, ka AS „/Nosaukums B/” maksātnespējas procesā pieteikti kreditora prasījumi
par kopējo summu 598 042 Ls (850 937,10 EUR).
Tādējādi nepamatoti ir atbildētājas iebildumi par to, ka par AS „/Nosaukums B/” maksātnespējas procesu tā uzzināja tikai 2010.gada 19.aprīlī,
t.i., kad izdarīti ieraksti Maksātnespējas reģistrā un Komercreģistrā.
[1.3] Prasītājas pienākums pamatot, ka maksājumi veikti pirms saistības termiņa iestāšanās vai ar parādnieci saistītai personai, rodas tikai tad, ja
atbildētāja pierāda, ka maksājumi veikti uz reāli notikušu un atbildētājas izpildītu darījumu pamata. Ja tiek pierādīts, ka atbildētājas darījumi ir notikuši,
tad prasītājai ir tiesības nepamatoti samaksāto naudu saņemt atpakaļ.
Atbildētājas iesniegtie pierādījumi ir pretrunā ar tās paskaidrojumiem par to, ka no prasītājas saņemtie maksājumi ir nomas maksas parāds no
2008.gada, kā arī tie nav pietiekami, lai secinātu, ka atbildētājas norādītie darījumi reāli ir notikuši. Turklāt atbildētājai pārskaitīti 10 549,48 Ls (15
010,56 EUR) un kā maksājuma mērķis norādīts – telpu nomas maksas parāds, taču atbildētājas iesniegtajos dokumentos rēķina par šādu summu nav, kā
arī nav citi pierādījumi, kas apliecinātu pakalpojumu sniegšanu.
Tāpat nav saprotams, kāpēc naudas pārskaitījums atbildētājai veikts četros maksājumos, lai gan konkrētās summas saņēmēja un maksājuma
mērķis ir viens un tas pats.
[1.4] Ja atbildētājas norādītie darījumi ir notikuši, tad samaksāto naudas līdzekļu atprasīšanas pamats ir Maksātnespējas likuma 95.panta pirmās
daļas 2.punkts.
Tā kā atbildētājas iesniegtie pierādījumi nav pietiekami, lai konstatētu, ka darījumi reāli notika, tad secināms, ka atbildētāja vēlējās apiet citu
prasītājas kreditoru intereses un saņemt sava prasījuma apmierināšanu. Šāda atbildētājas rīcība ir pretēja Civillikuma 1.pantā nostiprinātajam labas ticības
principam, kā arī no Maksātnespējas likuma 1. un 59.panta izrietošam kreditoru vienlīdzības principam.
[1.5] Tā kā divi prasītājas valdes locekļi darbojās arī atbildētājas valdē, tad strīdus maksājumu saņemšanas laikā atbildētāja attiecībā pret
maksātnespējīgo AS „/Nosaukums B/” atradās ieinteresētās personas statusā.
[1.6] Prasības pieteikumā lūgts atzīt par spēkā neesošām mantiskās tiesības, kas radās SIA ,,/Nosaukums A/”, saņemot naudas līdzekļus no
AS „/Nosaukums B/” pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas – 2010.gada 1.aprīļa, piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam 10 549,48 Ls
jeb 15 010,56 EUR.
Prasība pamatota ar Civillikuma 1. un 2389.pantu, Maksātnespējas likuma 59.pantu, 61.panta pirmās daļas 1. un 2.punktu, 95.panta pirmās daļas
1.un 2.punktu.
[2] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014.gada 19.septembra lēmumu maksātnespējīgā AS „/Nosaukums B/” aizstāta ar tās tiesību
pārņēmēju /pers. A/.
[3] Tiesā 2015.gada 9.novembrī saņemta SIA „/Nosaukums A/” pretprasība pret /pers. A/ par pirkuma līguma atzīšanu par spēkā neesošu daļā.
Pretprasībā lūgts atzīt par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža starp prasītāju un /pers. A/ 2012.gada 28.maijā noslēgto pirkuma līgumu daļā par
prasījuma pret SIA „/Nosaukums A/” par 10 549,48 Ls (15 010,56 EUR) nodošanu (cesiju) /pers. A/.
[4] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 23.janvāra spriedumu prasība apmierināta, bet pretprasība noraidīta. Tiesa
nosprieda atzīt par spēkā neesošām mantiskās tiesības, kas radās SIA „/Nosaukums A/”, saņemot naudas līdzekļus no maksātnespējīgās
AS „/Nosaukums B/” pēc tās maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas – 2010.gada 1.aprīļa; piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam
15 010,56 EUR; piedzīt no atbildētājas valsts ienākumos valsts nodevu 482,05 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 29,84 EUR.
Spriedums, kas attiecas uz prasību, pamatots ar tālāk norādītajiem motīviem.
Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2010.gada 1.aprīļa lēmumu izbeigts AS „/Nosaukums B/” ārpustiesas tiesiskās aizsardzības
process, pasludināts AS „/Nosaukums B/” maksātnespējas process un par administratoru iecelts /pers. D/.
No minētā lēmuma izriet, ka tiesas sēdē piedalījās administrators un AS „/Nosaukums B/” pārstāvis /pers. E/ (valdes priekšsēdētājs ar tiesībām
pārstāvēt sabiedrību atsevišķi), kurš tiesas sēdē maksātnespējas procesa pieteikumu atzina par pamatotu.
Maksātnespējas likuma pārejas noteikumu 5.punkts noteic, ka tiesiskās aizsardzības procesos un maksātnespējas procesos, kuri uzsākti laika
posmā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 31.oktobrim, tiek piemērotas minētajā laika posmā spēkā esošā Maksātnespējas likuma normas un uz tā
pamata izdotie normatīvie akti.
AS „/Nosaukums B/” maksātnespējas process notika saskaņā ar laika posmā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 31.oktobrim spēkā
esošajām Maksātnespējas likuma normām.
Tādējādi, izskatot pušu strīdu, tiesa piemēroja Maksātnespējas likuma normas, kas bija spēkā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2010.gada
31.oktobrim.
Lietā nav strīda par to, ka prasītāja laika posmā no 2010.gada 16.aprīļa līdz 19.aprīlim ar četriem bankas maksājumiem atbildētājai samaksāja
kopā 10 549,48 Ls (13 010,56 EUR), ko apliecina AS „SEB banka” konta izraksts (lietas 1.sēj., 6.-7.lp.), no kura izriet, ka 2010.gada 16.aprīlī ir
veikti divi maksājumi, katrs 5000 Ls, maksājuma mērķis - telpu nomas maksas parāds, 2010.gada 19.aprīlī veikts maksājums 333,05 Ls, maksājuma
mērķis - telpu nomas maksas parāds, 2010.gada 19.aprīlī veikts maksājums 216,43 Ls, maksājuma mērķis - rēķins Nr.510.
Tiesai nebija šaubas, ka minētos maksājumus prasītājas vārdā neveica administrators, jo pretējā gadījumā viņš prasītājas vārdā neceltu prasību pret
atbildētāju par naudas līdzekļu piedziņu.
No AS „SEB banka” informācijas izriet, ka pieprasījumā norādītie maksājumi no prasītājas konta apstiprināti ar autorizācijas līdzekli, kas piesaistīts
lietotājam /pers. E/ (lietas 2.sēj., 61.lp.).
Maksātnespējas likuma 61.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas parādnieks zaudē tiesības rīkoties
ar visu savu mantu, kā arī ar viņa valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu, un šīs tiesības iegūst administrators, savukārt
2.punktā noteikts, ka parādnieka pārvaldes institūciju darbība tiek apturēta un parādnieka pārvaldīšanu veic administrators.
No minētajām normām izriet, ka vienīgā persona, kura bija tiesīga rīkoties ar maksātnespējīgās AS „/Nosaukums B/” mantu, tostarp, veikt
jebkādus naudas pārskaitījumus, bija administrators.
Pēc AS „/Nosaukums B/” maksātnespējas procesa pasludināšanas /pers. E/ apstrīdētos maksājumus maksātnespējīgās AS „/Nosaukums B/”
vārdā nebija tiesīgs veikt.
Turklāt ar pierādījumiem apstiprinās, ka atbildētājas valdes locekļi /pers. E/ un /pers. F/ pirms maksātnespējas pasludināšanas darbojās
AS „/Nosaukums B/” valdē, kā arī vairāki maksātnespējīgās AS „/Nosaukums A/” akcionāri vienlaikus bija arī SIA “/Nosaukums A/” dalībnieki.
Nozīmīgs AS „/Nosaukums B/” dalībnieks, kas kontrolēja 50,4 % akcijas, bija SIA „/Nosaukums C/”, kuram vienlaikus jau no 2009.gada
26.novembra, t.i., pirms strīdus maksājumu veikšanas, piederēja arī 28,14 % no atbildētājas pamatkapitāla, kā arī SIA “/Nosaukums A/” valdes loceklei
/pers. G/ piederēja 3,01 % AS „/Nosaukums B/” akcijas.
Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Atbildētāja iepriekš spriedumā norādīto likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi.
Atbildētāja nepiekrīt prasītājas apgalvojumam, ka AS „/Nosaukums B/” apstrīdētos maksājumus ir veikusi ieinteresētajai personai Maksātnespējas
likuma 69.panta izpratnē.
Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 69.panta pirmo daļu par ieinteresētajām personām attiecībā pret parādnieku atzīstamas šādas personas: 1)
parādnieka dalībnieki vai personālsabiedrības biedri, pārvaldes institūciju locekļi; 2) prokūrists un komercpilnvarnieks; 3) persona, kura sastāv ar
parādnieka dibinātāju, dalībnieku vai personālsabiedrības biedru, pārvaldes institūciju locekļiem laulībā, radniecībā līdz otrajai pakāpei vai svainībā līdz
otrajai pakāpei, savukārt 69.panta otrā daļa noteic, ka par ieinteresētajām personām attiecībā pret parādnieku šajā pantā minētās personas ir atzīstamas,
ja tās šajā statusā bijušas pēdējo piecu gadu laikā pirms maksātnespējas iestāšanās dienas.
Civilprocesa likuma 5.panta piektajā daļā noteikts, ka gadījumā, ja nav likuma, kas regulē strīdīgo attiecību, tiesa piemēro likumu, kurš regulē
līdzīgas tiesiskās attiecības, bet, ja tāda likuma nav, - vadās pēc tiesību vispārējiem principiem un jēgas, savukārt 5.panta sestajā daļā noteikts, ka,
piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru.
Augstākās tiesas Senāta 2009.gada 28.janvāra spriedumā lietā Nr.SKC-34 norādīts: „Likuma „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību
maksātnespēju” 35.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka par ieinteresētajām personām attiecībā pret parādnieku atzīstamas parādnieka
kapitāla daļu turētāji, padomes, valdes un tām pielīdzināto pārvaldes institūciju locekļi un revīzijas institūciju locekļi.
Civillietu tiesu palāta, konstatējot, ka, izspriežot lietu nav piemērojami likuma „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”
69.panta otrās daļas un 72.panta pirmās daļas 3.punkta noteikumi, kas darījumu noslēgšanu vai samaksas izdarīšanu saista ar
ieinteresētajām personām, atzinusi, ka konkrētajā gadījumā darījumi ir slēgti starp divām juridiskajām personām, līdz ar to saskaņā ar
minētā likuma 35.pantu atbildētāja nav uzskatāma par ieinteresēto personu.
Secinājums, ka darījumi ir slēgti starp juridiskajām personām, ir pareizs. Taču tajā pašā laikā apelācijas instances tiesa ir konstatējusi,
ka M.G. apstrīdēto darījumu slēgšanas laikā bija gan SIA „Ruisa Seafoods” rīkotājdirektors, gan no 2004.gada 21.jūlija atbildētājas
padomes loceklis. Savukārt I.S. līdz 2003.gada 30.jūnijam bijis SIA „Ruisa Seafoods” rīkotājdirektors, bet no 2003.gada 7.jūlija līdz
2004.gada 15.jūlijam atbildētājas valdes priekšsēdētājs. Abas šīs personas ir parakstījušas apstrīdētos darījumus. Atbilstoši Civillikuma
1410.pantam juridiskās personas darījumus slēdz caur saviem likumiskajiem pārstāvjiem. Bez likumisko pārstāvju līdzdalības juridiskā
persona nevarētu savu darījumspēju īstenot. Tiesa nav apsvērusi, vai juridisko personu noslēgtie darījumi nav jāvērtē saistībā ar minēto
likumisko pārstāvju darbībām, slēdzot apstrīdētos darījumus un tulkojot likuma „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”
35.panta pirmās daļas 1.punkta noteikumus kopsakarā ar šī likuma 69.un 72.panta jēgu.”
Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2012.gada 4.oktobra spriedumā lietā Nr.PAC-1619 atzīts, ka “juridiska persona nepastāv pati par
sevi, bet tās darbību realizē konkrētas fiziskas personas. Atbilstoši Civillikuma 1410.pantam juridiskās personas darījumus slēdz caur saviem
likumiskajiem pārstāvjiem. Bez likumisko pārstāvju līdzdalības juridiskā persona nevarētu savu darījumspēju īstenot. Tāpēc lietā secināms, ka
darījums noslēgts ar ieinteresēto personu pret parādnieku, kas nozīmē, ka viņš zināja par zaudējumu nodarīšanu, jo pierādījumi par pretējo
lietā nav iesniegti.”
Augstākās tiesas tiesu prakses apkopojumā „Tiesu prakse lietās par darījumu apstrīdēšanu un zaudējumu piedziņu no parādnieka pārstāvjiem
maksātnespējas procesu ietvaros 2013/14” norādīts: „Ieinteresētās personas legāldefinīcija atrodama katrā no maksātnespējas likumiem: likuma
„Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” 35.pantā, 2007.gada 1.novembra Maksātnespējas likuma 69.pantā u n 2010.gada
26.jūlija Maksātnespējas likuma 72.pantā. Definīcijas ir atšķirīgas, taču visās trijās par ieinteresēto personu tiek atzīti parādnieka pārvaldes
institūciju locekļi (t.sk. dalībnieki), kā arī to laulātie un radinieki līdz otrajai pakāpei (likumā „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību
maksātnespēju” – līdz trešajai).
Tiesu praksē ieinteresēto personu konstatēšana darījumos parasti nesagādā grūtības, ja darījums slēgts tieši starp parādnieku un kādu
no definīcijā minētajām personām, piemēram, kādu no amatpersonām vai amatpersonu radiniekiem.
Nevienveidīgi vērtēti gadījumi, kad darījums slēgts nevis tieši ar kādu no personām, kas atbilst ieinteresētās personas definīcijai, bet gan
ar juridisko personu, ar kuru ir saistīta ieinteresētā persona. Piemēram, ja darījums ir starp parādnieku un juridisko personu, kuras dalībnieks
vai valdes loceklis ir vienlaikus arī parādnieka valdes loceklis vai valdes locekļa radinieks.
Kopumā tiesas atzīst, ka darījumi, kas slēgti starp juridiskajām personām, uzskatāmi par slēgtiem ar ieinteresētajām personām vai šo
personu labā, ja fiziskās personas, kas pārstāv vai citādi ir saistītas ar attiecīgajām juridiskajām personām, ir savstarpēji saistītas atbilstoši
ieinteresēto personu definīcijai.”
Ņemot vērā judikatūrā un tiesu praksē nostiprinātās atziņas, tiesa secināja, ka arī izskatāmajā lietā ir pamats atzīt, ka Maksātnespējas likuma
69.panta pirmās daļas 1.punkta un 69.panta otrās daļas izpratnē prasības pieteikumā norādītās naudas summas parādniece ir samaksājusi ieinteresētajai
personai attiecībā pret parādnieci.
Maksātnespējas likuma 92.panta pirmā daļa noteic, ka administratoram ir pienākums izvērtēt parādnieka darījumus un celt tiesā prasību par
attiecīgā darījuma atzīšanu par spēkā neesošu neatkarīgi no šā darījuma veida, ja tas noslēgts: 1) pēc maksātnespējas procesa iestāšanās dienas un
tādējādi parādniekam ir nodarīti zaudējumi neatkarīgi no tā, vai persona, ar kuru vai kurai par labu darījums noslēgts, ir vai nav zinājusi par zaudējumu
nodarīšanu kreditoriem; 2) piecu gadu laikā pirms maksātnespējas procesa iestāšanās dienas un tādējādi parādniekam ir nodarīti zaudējumi, turklāt
persona, ar kuru vai kurai par labu noslēgts darījums, zināja vai tai bija jāzina par šādu zaudējumu nodarīšanu.
Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 92.panta otro daļu gadījumā, ja darījums, ar kuru nodarīti zaudējumi parādniekam, ir noslēgts ar
ieinteresētajām personām attiecībā pret parādnieku vai šo personu labā, uzskatāms, ka šīs personas ir zinājušas par zaudējumu nodarīšanu, ja tās
nepierāda pretējo. Atbilstoši Maksātnespējas likuma 92.panta trešajai daļai gadījumā, ja darījums, ar kuru nodarīti zaudējumi parādniekam, noslēgts pēc
maksātnespējas procesa iestāšanās dienas vai mēneša laikā pirms maksātnespējas procesa iestāšanās dienas, tas atzīstams par spēkā neesošu.
Maksātnespējas likuma 59.panta pirmā daļa noteic, ka parādniekam pēc maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas ir aizliegts veikt darbības, ar
kurām tiek nodarīti zaudējumi kreditoriem.
Neapšaubāmi, veicot atbildētājai apstrīdētos maksājumus, citiem prasītājas kreditoriem ir nodarīti zaudējumi, jo maksātnespējīgās
AS „/Nosaukums B/” maksātnespējas procesā visi kreditoru prasījumi nav apmierināti.
Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 59.panta otro daļu līdz ar maksātnespējas procesa lietas ierosināšanu kreditoram ir aizliegts veikt jebkādas
individuālas darbības, ar kurām tiek nodarīti zaudējumi citiem kreditoriem.
Tiesa atzina, ka, izrakstot prasītājai rēķinus, pamatojoties uz kuriem veikti apstrīdētie maksājumi, atbildētāja veica individuālas darbības, ar kurām
nodarīti zaudējumi citiem kreditoriem.
Maksātnespējas likuma 59.panta trešā daļa noteic, ka mantiskās tiesības, kas radušās kreditoram vai trešajai personai šā panta pirmajā vai otrajā
daļā minēto darbību rezultātā, atzīstamas par spēkā neesošām.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzina, ka pret atbildētāju celta pamatota prasība par mantisko tiesību atzīšanu par spēkā neesošām un izmaksāto naudas
summu piedziņu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja
valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 10.punktu no tiesas izdevumu
samaksas valsts ienākumos atbrīvoti administratori prasībās, kas celtas to personu labā, kurām pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process.
Tā kā prasības pieteikumu iesniedza administrators, tad, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 33.panta otrās daļas 3.punktu, 34.panta pirmās daļas
1.punkta d) apakšpunktu (redakcijā, kas bija spēkā 2010.gada 5.oktobrī, t.i., dienā, kad saņemts prasības pieteikums), 35.panta pirmās daļas
1.punktu, 39.panta pirmās daļas 5.punktu, no atbildētājas valsts ienākumos piedzīta valsts nodeva 482,05 EUR (338,79 Ls) un ar lietas izskatīšanu
saistītie izdevumi 29,84 EUR.
[5] Par šo spriedumu atbildētājas pārstāvis iesniedza apelācijas sūdzību, kurā norādīts, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada
23.janvāra spriedumu pārsūdz pilnā apjomā.
Apelācijas sūdzībā, kas attiecas uz prasību, norādīti šādi argumenti.
[5.1] Lietā nav pierādīts, ka strīdus maksājumus laika posmā no 2010.gada 16.aprīļa līdz 19.aprīlim, t.i., pēc AS “/Nosaukums B/”
maksātnespējas procesa pasludināšanas, nav veicis pats administrators. Apstāklis, ka maksājumi autorizēti ar autorizācijas līdzekli, kas bija piesaistīts
lietotājam /pers. E/, nepierāda, ka maksājumu autorizējis /pers. E/ nevis administrators /pers. D/.
[5.2] Tiesa nav vērtējusi apstākli, vai administratora rīcība, pieļaujot maksājumu veikšanu pēc AS „/Nosaukums B/” maksātnespējas procesa
pasludināšanas, atbilst krietna un rūpīga saimnieka rīcībai atbilstoši Komerclikuma 169.panta noteikumiem.
Lietā nav pierādījumi, kas apliecina, ka administrators pārņēma maksātnespējīgās AS „/Nosaukums B/” mantu, tai skaitā kontus un maksājuma
autorizācijas līdzekļus. Tāpat administrators nav iesniedzis pierādījumus par to, kas viņam traucēja veikt likumā noteiktos pienākumus, tajā skaitā pārņemt
bankas maksāšanas līdzekļus un bloķēt pieeju maksātnespējīgā uzņēmuma banku kontiem.
Lietā nav pierādījumi par to, ka administrators saistībā ar /pers. E/ darbībām ir vērsies policijā, ko viņam bija jādara tad, ja /pers. E/ būtu veicis
nelikumīgas darbības ar maksātnespējīgā uzņēmuma naudas līdzekļiem.
[5.3] Tiesa nepamatoti secināja, ka strīdus maksājumi veikti ieinteresētajai personai Maksātnespējas likuma 69.panta pirmās daļas 1.punkta un
otrās daļas izpratnē, jo atbildētāja nav AS „/Nosaukums B/” dalībniece, līdz ar to neatbilst Maksātnespējas likuma 69.panta pirmās daļas 1.punktā
minētajiem kritērijiem.
SIA „/Nosaukums C/” kontrolēja AS „/Nosaukums B/” un bija mazākuma dalībniece SIA „/Nosaukums C/”, taču SIA „/Nosaukums C/”
mazākuma dalībnieces statuss attiecībā uz atbildētāju neļauj piemērot Maksātnespējas likuma 69.panta pirmās daļas 1.punktu.
Vērtējot spriedumā norādīto, ka /pers. E/ un /pers. F/ darbojās SIA „/Nosaukums A/” valdē, vienlaicīgi atrodoties AS „/Nosaukums B/” valdē,
jānonāk pie secinājuma, ka ar šo personu starpniecību tiek kontrolēta atbildētāja, taču to nevar secināt, jo minētajām personām nebija tiesības
vienpersoniski pārstāvēt sabiedrību. /pers. E/ un /pers. F/ bija tiesīgi pārstāvēt SIA „/Nosaukums A/” nevis atsevišķi, bet gan tikai kopā ar pārējiem
valdes locekļiem. Viņi SIA „/Nosaukums A/” vārdā darījumus ar AS „/Nosaukums B/” nav slēguši, tāpēc /pers. E/ un /pers. F/ atrašanās
AS „/Nosaukums B/” valdē vai SIA „/Nosaukums C/” mazākuma līdzdalība SIA „/Nosaukums A/” pamatkapitālā, nevar būt pamats Maksātnespējas
likuma 69.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto apstākļu konstatēšanai.
Tāpat pušu strīda izskatīšanai nav piemērojama spriedumā norādītā judikatūra, jo no spriedumiem secināms, ka pamats ieinteresēto personu statusa
atzīšanai ir tieša kontrole pār juridisko personu, kura ir darījuma dalībniece.
[5.4] Tiesa par spēkā neesošām atzinusi mantiskās tiesības, kas atbildētājai radās, saņemot naudas līdzekļus no maksātnespējīgās
AS „/Nosaukums B/” pēc 2010.gada 1.aprīļa, taču sprieduma motīvos izdarīti secinājumi par rēķinu izrakstīšanu, savukārt sprieduma rezolutīvajā daļā
par spēkā neesošām atzītas mantiskās tiesības. Tā kā prasība celta par samaksātā parāda atmaksu, tad spriedums neatbilst Civilprocesa likuma
189.panta trešajai daļai, 190. un 193.pantam.
Tiesa nepamatoti atsaukusies uz Maksātnespējas likuma 59. un 92.pantu, jo administrators nav apstrīdējis nevienu noslēgto darījumu vai par telpu
nomu izrakstītos rēķinus, kurus pirms 2010.gada 1.aprīļa izrakstīja atbildētāja, bet cēlis prasību par samaksātā parāda atmaksu, līdz ar to tiesa ir
pārkāpusi prasījuma robežas.
[5.5] Tā kā prasītāja atbildētājas prasījumus, kas nodibināti pirms 2010.gada 1.aprīļa, apmierināja, tad secināms, ka pēc šī datuma atbildētājai
nekādas mantiskās tiesības attiecībā pret maksātnespējīgo AS „/Nosaukums B/” nav radušās.
[6] Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2018.gada 27.decembra spriedumu prasība un pretprasība noraidītas. Tiesa nosprieda piedzīt
no /pers. A/ valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 14,43 EUR, piedzīt no SIA „/Nosaukums A/” valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu
saistītos izdevumus 9,72 EUR.
Par šo spriedumu prasītājs iesniedza kasācijas sūdzību, savukārt atbildētājas pārstāvis iesniedza pretsūdzību.
[7] Ar Augstākās tiesas Senāta rīcības sēdes 2019.gada 23.septembra lēmumu atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību par Rīgas apgabaltiesas
Civillietu tiesas kolēģijas 2018.gada 27.decembra spriedumu daļā, ar kuru noraidīta SIA “/Nosaukums A/” pretprasība.
Ar Augstākās tiesas Senāta 2020.gada 30.jūnija spriedumu Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2018.gada 27.decembra spriedums
atcelts daļā, ar kuru noraidīta prasība par mantisko tiesību apstrīdēšanu un 15 010,56 EUR piedziņu un lieta šajā daļā nodota jaunai izskatīšanai
apelācijas instances tiesā.
[8] Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis prasību uzturēja saskaņā ar prasības pieteikumā un to precizējumos norādītajiem apstākļiem un pamatu,
apelācijas sūdzību, kas attiecas uz prasību, uzskatīja par nepamatotu atbilstoši paskaidrojumos par apelācijas sūdzību norādītajam.
Atbildētājas pārstāvis tiesas sēdē prasību neatzina, apelācijas sūdzību uzturēja atbilstoši tajā norādītajiem argumentiem.
Motīvu daļa
[9] Noklausījusies pušu pārstāvju paskaidrojumus, pārbaudījusi lietas materiālus un novērtējusi pierādījumus, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka
prasība apmierināma šādu apsvērumu dēļ.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu un 430.panta trešo daļu apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar
apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā, un nepārbauda pirmās instances tiesas konstatētos faktus, ja tie nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā.
Ar Augstākās tiesas Senāta 2020.gada 30.jūnija spriedumu Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2018.gada 27.decembra spriedums
atcelts daļā, ar kuru noraidīta prasība par mantisko tiesību apstrīdēšanu un 15 010,56 EUR piedziņu un lieta šajā daļā nodota jaunai izskatīšanai Rīgas
apgabaltiesai.
Tādējādi Civillietu tiesas kolēģija lietu izskata tikai /pers. A/ prasībā pret SIA “/Nosaukums A/” par mantisko tiesību atzīšanu par spēkā neesošām
un 15 010,56 EUR piedziņu.
[9.1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.panta piekto daļu, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais
pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma argumentācijai.
Šādā gadījumā šā likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.
Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka pirmās instances tiesa pareizi konstatējusi lietas faktiskos apstākļus un devusi tiem pareizu juridisko
novērtējumu, kā arī objektīvi novērtējusi lietas dalībnieku paskaidrojumus un pierādījumus, līdz ar to atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais
pamatojums, kas attiecas uz prasību, ir pareizs un pilnībā pietiekams.
Tā kā nav pamata pārvērtēt pirmās instances tiesas spriedumā ietverto pamatojumu, tad Civillietu tiesas kolēģija, pamatojoties uz Civilprocesa
likuma 432.panta piekto daļu, pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma, kas attiecas uz prasību, argumentācijai un neatkārto tajā norādītos motīvus.
[10] Izvērtējusi apelācijas sūdzības argumentus, papildus pirmās instances tiesas spriedumā jau norādītajam, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka tie
nav pamatoti šādu iemeslu dēļ.
[10.1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10.panta pirmo daļu puses realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā, kas nozīmē, ka pušu strīdīgās
attiecības tiesa apspriež pēc tiem datiem, kurus puses iesniegušas tiesai, un vienīgi šie dati ir tiesai nepieciešamais procesuālais pierādījumu materiāls.
Citiem vārdiem, puses ievāc visu materiālu, bet tiesa ir pilnīgi pasīva – tā tikai pārbauda un novērtē pušu iesniegto materiālu (sk. V.Bukovskis.
Civīlprocesa mācības grāmata. Rīga, Autora izdevums, 1933, 235.lp.).
Tā kā pirmās instances tiesas spriedumā ir norādīti lietā konstatētie fakti, pierādījumi, uz kuriem pamatoti tiesas secinājumi, dots lietas apstākļu
juridiskais novērtējums, kā arī argumentēts, kādēļ prasība apmierināta, tad Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka pirmās instances tiesas secinājumi, pretēji
apelācijas sūdzībā apgalvotajam, atbilst lietas faktiskajiem apstākļiem un lietā iesniegtajiem pierādījumiem, līdz ar to atšķirīgs pierādījumu un lietas
apstākļu novērtējums pats par sevi neliecina par lietas nepareizu izspriešanu un Civilprocesa likuma 193.panta pārkāpumu.
[10.2] Ar AS „SEB banka” konta pārskatu par laika posmu no 2010.gada 1.aprīļa līdz 4.maijam pierādīts, ka maksātnespējīgā AS ,,/Nosaukums
B/” veikusi četrus maksājumus: 1) 2010.gada 16.aprīlī tā atbildētājai pārskaitīja 5000 Ls (7114,36 EUR), maksājuma mērķis – telpu nomas maksas
parāds; 2) 2010.gada 16.aprīlī - 5000 Ls (7114,36 EUR), maksājuma mērķis – telpu nomas maksas parāds; 3) 2010.gada 19.aprīlī - 333,05 Ls
(473,89 EUR), maksājuma mērķis – telpu nomas maksas parāds; 4) 2010.gada 19.aprīlī - 216,43 Ls (307,95 EUR), maksājuma mērķis – rēķins
Nr.510, kopā 10 549,48 Ls jeb 15 010,56 EUR (lietas 1.sēj., 6., 7.lp.).
Apelācijas sūdzībā nav apstrīdēts pirmās instances tiesas konstatētais, ka minētie maksājumi no prasītājas konta apstiprināti ar internetbankas
autorizācijas līdzekli Nr.01395253, kas tobrīd bija piesaistīts tā lietotājam /pers. E/ (lietas 2.sēj. 61.lp.), kuram kā AS ,,/Nosaukums B/” valdes
priekšsēdētājam bija tiesības sabiedrību pārstāvēt atsevišķi, t.sk. rīkoties ar sabiedrības naudas līdzekļiem.
Pierādīšana civilprocesā ir tiesas pārliecināšana par puses norādītā fakta patiesīgumu. Civillietu tiesas kolēģija kā nepamatotu noraida apelācijas
sūdzības argumentu, ka lietā nav pierādījumi par to, ka maksājumus pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas nav veicis administrators, jo atbildētāja,
pretēji Civilprocesa likuma 93.panta pirmās daļas noteikumiem, pierādījumus sava apgalvojuma formā izteiktā iebilduma pamatošanai lietā nav iesniegusi,
savukārt prasītāja nevar pierādīt negatīvu faktu.
Turklāt lietā nav atrodami pierādījumi par to, ka parādnieces pārstāvis /pers. E/ atbilstoši Maksātnespējas likuma 67.panta otrās daļas noteikumiem
10 dienu laikā pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas administratoram bija nodevis AS „SEB banka” internetbankas autorizācijas līdzekli.
Tāpat vispārzināms ir fakts, ka internetbankas autorizācijas līdzekli banka izsniedz konkrētai fiziskai personai.
[10.3] Apelācijas sūdzībā norādīts, ka pirmās instances tiesa nav vērtējusi, vai administratora rīcība, pieļaujot maksājumu veikšanu pēc
AS ,,/Nosaukums B/” maksātnespējas procesa pasludināšanas, atbilst krietna un rūpīga saimnieka rīcībai.
Komerclikuma 169.panta pirmajā daļā noteikts, ka valdes un padomes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam,
savukārt otrajā daļā noteikts, ka valdes un padomes locekļi solidāri atbild par zaudējumiem, ko tie nodarījuši sabiedrībai.
No Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2010.gada 1.aprīļa lēmuma par AS ,,/Nosaukums B/” maksātnespējas procesa pasludināšanu
izriet, ka tiesas sēdē piedalījās pieteicējas AS ,,/Nosaukums B/” pārstāvis /pers. E/, kurš pieteikumu par ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa
izbeigšanu un maksātnespējas procesa pasludināšanu atzina par pamatotu (lietas 2.sēj., 150.-152.lp.).
Maksātnespējas likuma (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.oktobrim) 61.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteikts, ka pēc
maksātnespējas procesa pasludināšanas: 1) parādnieks zaudē tiesības rīkoties ar visu savu mantu, kā arī ar viņa valdījumā vai turējumā esošo trešajām
personām piederošo mantu, un šīs tiesības iegūst administrators; 2) parādnieka pārvaldes institūciju darbība tiek apturēta un parādnieka pārvaldīšanu veic
administrators.
Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka atbildētāja tās valdes priekšsēdētāja /pers. E/ personā, kurš vienlaikus bija arī SIA “/Nosaukums A/” valdes
loceklis, nevarēja nezināt par AS ,,/Nosaukums B/” maksātnespējas procesa pasludināšanu. Tādējādi par parādnieces, t.i., maksātnespējīgās
AS ,,/Nosaukums B/”, mantas saglabāšanu līdz tās nodošanai administratoram, pretēji apelatora viedoklim, atbildīgi bija tās valdes locekļi /pers. E/ un
/pers. F/.
Ņemot vērā minēto, kā nepamatots noraidāms apelācijas sūdzības arguments, ka administratora rīcība neatbilda Komerclikuma 169.panta
noteikumiem, jo tieši valdes priekšsēdētāja /pers. E/ veiktās darbības, pārskaitot naudas līdzekļus atbildētājai, ir pretrunā Komerclikuma 169.pantā
nostiprinātajai krietna un rūpīga saimnieka definīcijai.
[10.4] Nav apspriežams apelācijas sūdzībā norādītais, ka atbildētāja attiecībā pret AS ,,/Nosaukums B/” nav uzskatāma par ieinteresēto personu,
jo /pers. E/ un /pers. F/ bija AS „/Nosaukums B/” valdes locekļi, kā arī laika posmā no 2009.gada 19.oktobra līdz 2011.gada 19.oktobrim vienlaikus
bija arī SIA „/Nosaukums A/” valdes locekļi (lietas 1.sēj., 12.-18.lp.; 19.-25..lp).
Turklāt, kā jau iepriekš norādīts, AS ,,/Nosaukums B/” un arī SIA „/Nosaukums A/” valdes loceklis /pers. E/ piedalījās tiesas sēdē, kurā tiesa
izskatīja administratora pieteikumu par AS ,,/Nosaukums A/” maksātnespējas procesa pasludināšanu, tāpēc nevar būt šaubas, ka atbildētāja zināja par
AS ,,/Nosaukums A/” maksātnespējas procesu.
Minēto apstiprina arī AS “/Nosaukums B/” valdes priekšsēdētāja /pers. E/ 2010.gada 5.marta iesniegums administratoram /pers. D/, kurā norādīts,
ka AS “/Nosaukums B/” nespēs nokārtot saistības ar saviem kreditoriem, tāpēc lūgts pieņemt lēmumu par turpmāko AS “/Nosaukums B/” ārpustiesas
tiesiskās aizsardzības procesa virzību (lietas 2.sēj., 40.lp.).
[10.5] Saskaņā ar Maksātnespējas likuma (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.oktobrim) 95.panta pirmās daļas 2.punktu naudas
summas, ko parādnieks samaksājis parādu segšanai pēdējo sešu mēnešu laikā pirms maksātnespējas procesa iestāšanās dienas, kā arī pēc
maksātnespējas procesa iestāšanās dienas (izņemot naudas summas, ko samaksājis administrators maksātnespējas procesa laikā), ir atmaksājamas, ja
tiek konstatēts, ka parāds samaksāts ieinteresētajām personām attiecībā pret parādnieku un nav pildītas citas saistības, kuru izpildes termiņš iestājies
pirms ieinteresēto personu saistību izpildes termiņa.
Maksātnespējas likuma (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.oktobrim) 59.panta pirmā daļa noteica, ka parādniekam pēc
maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas ir aizliegts veikt darbības, ar kurām tiek nodarīti zaudējumi kreditoriem, savukārt otrajā daļā noteikts, ka līdz
ar maksātnespējas procesa lietas ierosināšanu kreditoram ir aizliegts veikt jebkādas individuālas darbības, ar kurām tiek nodarīti zaudējumi citiem
kreditoriem.
Maksājumu veikšana ieinteresētajām personām sešu mēnešu laika posmā pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas, tai pašā laikā neveicot
maksājumus citiem kreditoriem, uzskatāma par ļaunprātīgu darbību, kas parādnieka saistītajām personām piešķir nepamatotas priekšrocības, tām ārpus
kārtas saņemot savu prasījumu apmierinājumu, tai pašā laikā neievērojot citu kreditoru intereses, t.i., samazinot parādnieka naudas līdzekļus, kurus varētu
izmantot pārējo kreditoru prasījumu segšanai.
Konkrētajā gadījumā /pers. E/, kurš bija gan AS ,,/Nosaukums B/” valdes loceklis, gan SIA „/Nosaukums A/” valdes loceklis, uzskatāms par
parādnieces, kā arī kreditora pārstāvi. Turklāt /pers. E/, kurš bija informēts par AS ,,/Nosaukums B/” maksātnespējas procesu, nav ievērojis
Maksātnespējas likuma 59.panta pirmās un otrās daļas, kā arī 95.panta pirmās daļas 2.punkta noteikumus, kas parādniekam liedz veikt jebkādas
darbības, kas varētu radīt kaitējumu gan parādniecei, gan kreditoriem.
Tāpat pirmās instances tiesa, ņemot vērā judikatūru, pamatoti norādījusi, ka juridiskās personas, kura atrodas ieinteresētās personas statusā, rīcība,
akceptējot saņemto maksājumu tiesiskumu, zinot, ka AS ,,/Nosaukums B/” pasludināts maksātnespējas process un tās valdes loceklim /pers. E/ nebija
tiesības veikt SIA „/Nosaukums A/” izrakstīto rēķinu samaksu, veica darbības, lai izvairītos no kreditora prasījuma iesniegšanas un saņemtu kreditora
prasījuma ārpuskārtas izpildi. Turklāt šādas atbildētājas darbības, izvērtējot tās kopsakarā ar lietā iesniegtajiem pierādījumiem, kā arī /pers. E/ kā
AS ,,/Nosaukums B/” valdes priekšsēdētāja faktiskajām darbībām, ir pietiekams pamats uzskatīt par pretējām kreditoru kopuma interesēm.
[10.6] Tā kā saistības pret SIA „/Nosaukums A/” uzskatāmas par tādām, uz kurām attiecināms Maksātnespējas likuma 95.panta pirmās daļas
2.punkts, tad atbildētājai, ievērojot Maksātnespējas likumā noteiktos mērķus, t.sk. kreditoru kopuma interešu aizsardzību un kreditoru vienlīdzības
principu, ir pienākums atmaksāt naudas summas, kuras parādniece tai samaksājusi pēc maksātnespējas procesa iestāšanās dienas.
Ņemot vērā, ka atbildētājas rīcība neatbilst Maksātnespējas likuma 95.panta pirmās daļas noteikumiem, tad nav pamata pārvērtēt pirmās instances
tiesas spriedumā secināto, ka prasītājai radušās tiesības izmaksātās summas 15 010,56 EUR apmērā.
[10.7] Nepelna ievērību apelācijas sūdzības argumenti, kuros norādīts uz Civilprocesa likuma 189.panta trešās daļas, 190.panta un 193.panta
pārkāpumu, jo no prasības pieteikuma un tā precizējumiem izriet, ka prasītājs lūdzis atzīt par spēkā neesošām mantiskās tiesības uz naudas līdzekļiem,
kas atbildētājai radās, saņemot no prasītājas maksājumus pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas.
[10.8] Apelācijas sūdzībā norādīts, ka lietā nav pierādījumi par to, ka administrators saistībā ar /pers. E/ darbībām ir vērsies policijā, ko viņam bija
jādara gadījumā, ja /pers. E/ būtu veicis nelikumīgas darbības ar maksātnespējīgā uzņēmuma naudas līdzekļiem. Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka
konkrētā strīda izšķiršanā minētajam argumentam nav nozīmes, jo tas neattiecas uz prasības pamatu un priekšmetu.
[11] Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka pirmās instances tiesa pareizi un objektīvi ir novērtējusi lietas faktiskos apstākļus un pierādījumus, līdz ar
to pamatoti apmierinājusi prasību, savukārt apelācijas sūdzībā norādītie argumenti apstiprinājumu nav guvuši.
[12] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības
par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot to apmēru.
Tādējādi prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas likumiskos sešus procentus gadā no piedzītās
summas.
[13] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no
atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.
Tā kā sākotnējā prasītāja maksātnespējīgā AS ,,/Nosaukums B/”, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 10.punktu, bija
atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos, tad saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „c” apakšpunktu un
42.panta pirmo daļu no atbildētājas valsts ienākumos piedzenama nesamaksātā valsts nodeva par prasības pieteikumu 772,69 EUR.
Atbildētāja, iesniedzot pretprasību, ir samaksājusi ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR (lietas 2.sēj., 68.lp.).
Atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam un valsts AS „Latvijas pasts” tarifiem ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi šajā
lietā ir 33,73 EUR, ko apstiprina pavēstu uzziņa (lietas 3.sēj., 154.-163.lp.), līdz ar to no atbildētājas valsts ienākumos piedzenami nesamaksātie ar
lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 29,03 EUR (33,73 EUR - 4,70 EUR = 29,03 EUR).
[14] Civilprocesa likuma 204.1 pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka
termiņu sprieduma labprātīgai izpildei.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 193., 432.pantu, Civillietu tiesas kolēģija
nosprieda:
prasību apmierināt.
Atzīt par spēkā neesošām mantiskās tiesības, kas radās SIA „/Nosaukums A/”, saņemot naudas līdzekļus no maksātnespējīgās AS ,,/Nosaukums
B/” pēc tās maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas – 2010.gada 1.aprīļa.
Piedzīt no SIA „/Nosaukums A/”, reģistrācijas Nr./numurs/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, naudas summu 15 010,56 euro.
Noteikt /pers. A/ tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētājas likumiskos sešus procentus gadā no nesamaksātās
piedzītās summas.
Piedzīt no SIA „/Nosaukums A/”, reģistrācijas Nr./numurs/, valsts ienākumos valsts nodevu 772,69 euro.
Piedzīt no SIA „/Nosaukums A/”, reģistrācijas Nr./numurs/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 29,03 euro.
Noteikt sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Tiesas izdevumu samaksu valsts ienākumos
apliecinošs maksājuma dokuments norādītajā termiņā iesniedzams Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas kancelejā.
Valsts nodeva valsts ienākumos iemaksājama, norādot šādus maksājuma rekvizītus: saņēmēja - Valsts kase, nodokļu maksātāja
Nr.90000050138; saņēmēja iestāde - Valsts kase, kods - TRELLV22; konta Nr.LV55TREL1060190911200; maksājuma mērķis - dati lietas
identificēšanai (juridiskās personas nosaukums, lietas nosaukums, lietas numurs vai tml.).
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi maksājami, norādot šādus maksājuma rekvizītus: saņēmēja – Tiesu administrācija, nodokļu maksātāja
Nr.90001672316; saņēmēja iestāde – Valsts kase, kods – TRELLV22; konta Nr.LV51TREL2190458019000; maksājuma mērķis – dati lietas
identificēšanai (juridiskās personas nosaukums, lietas nosaukums, lietas numurs).
Spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas datuma Augstākās tiesas Senātā, kasācijas sūdzību iesniedzot Rīgas
apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā.
Tiesnese G.Freimane
Tiesnese L.Volberga
Tiesnese I.Stuberovska