Court allows appeal against parking fine due to insufficient evidence proving vehicle was parked rather than stopped temporarily.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative District Court of Riga annulled the police officer's decision upholding a parking fine against the applicant. The court found that a single photograph without a timestamp failed to prove the vehicle was parked rather than stopped temporarily for passenger loading or unloading. Consequently, the police could not establish the specific violation required to impose the penalty under the Administrative Offences Code.
Legislator headnote
AI generatedAdministrative Offences Code Art. 149.10; Administrative Procedure Law Art. 246-251: A single untimestamped photograph is insufficient to prove a vehicle was parked rather than temporarily stopped for passenger or cargo operations.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS Lieta Nr.A42597507 A971-10/25
SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2010.gada 8.aprīlī
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese L.Piusa,
piedaloties pieteicējas Z.V. pārstāvim J.Z. atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pamatojoties uz Z.V. pieteikumu par Rīgas Domes Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas nodaļas priekšnieka p.i. 2007.gada 2.augusta lēmuma Nr.D57/10-6/1615 atcelšanu.
Aprakstošā daļa
[1] 2007.gada 28.jūnijā Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas nodaļas (turpmāk arī
– atbildētājs vai Policija) vecākais inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu – paziņojumu Nr.D57 105102573 (turpmāk arī – Sākotnējais lēmums), par to, ka transportlīdzeklis, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ bija novietots stāvēšanai Rīgā, Teātra ielā pie Aspazijas bulvāra 22.nama, ceļa zīmes Nr.522 darbības zonā. Ar Sākotnējo lēmumu transportlīdzekļa vadītājam uzlikts naudas sods Ls 10 apmērā. [1.1] Nepiekrītot Sākotnējam lēmumam Z.V. (turpmāk arī – pieteicēja) to apstrīdēja Policijas priekšniekam. [1.2] Ar Policijas priekšnieka p.i. 2007.gada 2.augusta lēmumu Nr.D57/10-6/1615 „Par Z.V. sūdzību” (turpmāk arī - Lēmums) Sākotnējais lēmums atstāts spēkā.
Lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem apsvērumiem. [1.2.1] 2007.gada 28.jūnijā fiksēts, ka transportlīdzeklis ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ ir novietots stāvēšanai Teātra ielā pie Aspazijas bulvāra 22.nama, Rīgā, pārkāpjot Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumu” (turpmāk arī – Ceļu satiksmes noteikumi) 136.3.punktu, par ko atbildība ir paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk arī - LAPK) 149.10panta piektās daļas 15.punktā. [1.2.2] Konstatētā pārkāpuma faktu pierāda gan normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sastādītais Sākotnējais lēmums, gan arī pārkāpuma vietā uzņemtā fotogrāfija. [1.2.3] Ir noskaidrots, ka 2007.gada 28.jūnijā transportlīdzeklis ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ bija novietots stāvēšanai Teātra ielā pie Aspazijas bulvāra 22.nama, Rīgā, jo pārkāpuma vietā un brīdī uzņemtajā fotogrāfijā ir redzams, ka netika veikta ne pasažiera iekāpšana transportlīdzeklī vai izkāpšana no tā, ne kravas iekraušana transportlīdzeklī vai izkraušana no tā, transportlīdzeklis fiksēts fotogrāfijās bez vadītāja klātbūtnes. [1.2.4] Par LAPK 149.10panta piektās daļas pārkāpumu ir paredzēts tikai viens soda veids un apmērs – Ls 10,-.
Tādējādi, konstatējot attiecīgo pārkāpumu, iestādei nav nepieciešams izvērtēt lietas apstākļus, lai pamatotu konkrēta soda apmēra piemērošanu un pietiek tikai ar pārkāpuma konstatāciju. [2] 2007.gada 5.septembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicējas pieteikums par Lēmuma atcelšanu. Pieteikumā norādīts turpmākais. [2.1] Sākotnējā lēmumā norādītajā vietā un brīdī transportlīdzeklis ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ bija apstājies, nevis novietots stāvēšanai. [2.2] Pieteicēja bija piebraukusi un apturējusi transportlīdzekli pie viesnīcas „Rīga” galvenās ieejas, lai izlaistu no transportlīdzekļa pasažieri E.K., kurš vēlējās apmesties viesnīcā „Rīga”.
E.K. Latvijā bija ieradies kopā ar savu 4 mēnešus veco bērnu un ņemot vērā, ka viņš nevarēja viens pats vienlaicīgi ienest viesnīcā bagāžu – somas, bērna ratiņus, kā arī bērnu, ko turēja rokās, tad pieteicēja kā transportlīdzekļa vadītāja palīdzēja izkraut no transportlīdzekļa bagāžu un ienest to viesnīcas foajē. [2.3] Apstāšanās laiks nebija ilgāks par 3-4 minūtēm, ieskaitot laiku, kamēr pieteicēja atradās viesnīcas foajē. [2.4] Lēmumā nav ņemti vērā un izvērtēti apstrīdēšanas iesniegumā norādītie fakti un argumenti, kā arī ignorēti minētie apstākļi, kuru dēļ pieteicējai uz pāris minūtēm nācās atstāt transportlīdzekli. [3] Atbildētājs savos rakstveida paskaidrojumos (lietas 16.lapa) tiesai norāda, ka pieteikumu neatzīst un lūdz to noraidīt turpmāk minēto iemeslu dēļ. [3.1] Lietā nav strīda par to, ka Pieteicēja novietojusi savu automašīnu Rīgā, Teātra ielā pie nama Aspazijas bulvārī 22.
Tāpat lietā nav strīda par ceļa zīmju izvietojumu un to, ka pieteicēja novietoja transportlīdzekli 327.ceļa zīmes darbības zonā. [3.2] No Ceļu satiksmes noteikumu 1.40.punkta izriet, ka transportlīdzekļa stāvēšana ir transportlīdzekļa jebkura apturēšana neatkarīgi no apturēšanas laika. Tajā pašā laikā, likumdevējs ir noteicies trīs izņēmuma gadījumus, kad transportlīdzekļa apturēšana nav uzskatāma par stāvēšanu. Šie izņēmuma gadījumi ir saistīti ar konkrētu aktīvu darbību veikšanu, t.i., pasažieru iekāpšanu transportlīdzeklī vai izkāpšanu no tā, vai kravas iekraušanu transportlīdzeklī vai izkraušanu no tā.
Lai konstatētu attiecīgo izņēmuma gadījumu, ir jākonstatē, ka no transportlīdzekļa izkāpj vai iekāpj pasažieri vai transportlīdzeklī iekrauj vai izkrauj kravu. Attiecīgās darbības konkrētajā gadījumā netika konstatētas, līdz ar ko pamatoti tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols – paziņojums un pieņemts lēmums. [4] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis uzturēja pieteikumā ietverto prasījumu, pamatojoties uz pieteikumā tiesai norādītajiem apstākļiem. Papildus pieteikumā norādītajam pieteicējas pārstāvis vērsa tiesas uzmanību uz faktu, ka no Policijas uzņemtās fotogrāfijas nav iespējams konstatēt, vai tajā atrodas vai neatrodas automašīnas vadītājs, kā to ir apgalvojis atbildētājs, vai arī vadītājs atrodas metra attālumā no automašīnas.
Tāpat nav konstatējams vai automašīnas labās puses durvis ir atvērtas vai nē un vai tajā brīdī pa tām kāpj ārā pasažieris. Nav konstatējams, vai fotogrāfija ir uzņemta mirklī, kad automašīna ir tikko apstājusies, vai varbūt stundu vēlāk. Uz fotogrāfijas nav tās uzņemšanas laiks un datums, tāpēc, ņemot vērā iepriekšminētos argumentus, fotogrāfija, kā pierādījums šajā lietā būtu vērtējama kritiski. Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis arī norādīja uz to, ka iesniedzot sūdzību par sastādīto protokolu un pieņemto lēmumu augstākstāvošai amatpersonai, pieteicēja bija norādījusi, ka par lietas apstākļiem var liecināt automašīnas pasažieris, minot viņa personas datus un adresi, bet atbildētājs, pieņemot apstrīdamo lēmumu nav veicis nekādas darbības, lai noskaidrotu objektīvo patiesību, lūdzot pasažieri sniegt paskaidrojumus lietas sakarā.
Atbildētājs nav apstrīdējis faktu, ka pieteicēja bija apturējusi transportlīdzekli uz laiku, kas nepārsniedza aptuveni 3-4 minūtes. Atbildētājs nav apstrīdējis faktu, ka pieteicēja apturēja automašīnu pie viesnīcas Rīga, lai izlaistu no tās pasažieri un, lai izkrautu bagāžu no automašīnas. Pieteicēja pārstāvja ieskatā no lietā esošajiem pierādījumiem izriet, ka pieteicēja bija apturējusi automašīnu saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 1.4.punktu, kas ir automašīnas apstāšanās, nevis stāvēšana. Līdz ar to Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums nav bijis un apstrīdamais lēmums sastādīts nepamatoti. [5] Atbildētāja pārstāvis uz tiesas sēdi nebija ieradies.
Savā iesniegumā tiesai atbildētāja pārstāvis lūdzis iesniegto pieteikumu atzīt par nepamatotu un noraidīt.
Motīvu daļa
[6] Izvērtējusi lietas materiālus kopsakarā ar tiesību normām, tiesa nonāk pie secinājuma, ka pieteikums ir pamatots un apmierināms. [7] Ar lietā esošajiem materiāliem, tiesa konstatē turpmāk norādītos faktiskos un tiesiskos apstākļus. [7.1] Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas nodaļas vecākais inspektors 2007.gada 28.jūnijā sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu-paziņojumu Nr.D57 105102573, ar kuru pieteicējai uzlikts naudas sods Ls 10 apmērā (lietas 25.lapa). [7.2] 2007.gada 2.augustā Policijas priekšnieka p.i. pieņēma Lēmumu (lietas 21.- 23.lapa). [7.3] Lietas materiāliem pievienota 1 fotogrāfija, kurā redzams, ka transportlīdzeklis ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ novietots blakus 920.ceļa apzīmējumam, kurš apzīmē transportlīdzekļa stāvvietu (lietas 24.lapa). [8] Administratīvā procesa likuma 103.pantā noteikts tiesas pienākums, izskatot administratīvo lietu, pārbaudīt iestādes izdota administratīvā akta tiesiskumu un lietderības apsvērumus iestādes rīcības brīvības ietvaros.
Administratīvā akta tiesiskums tiek vērtēts, pārbaudot, vai iestāde, to izdodot, rīkojusies saskaņā ar materiālajām un procesuālajām normām. Lietderības apsvērumi tiek vērtēti, pārbaudot, vai administratīvais akts izdots pamatoti un vai tas pārlieku neierobežo personas intereses, samērojot tās ar sabiedrības interešu aizsardzību. Ņemot vērā to, ka saskaņā ar vispārīgo tiesību principu katra tiesiska attiecība apspriežama pēc tām tiesību normām, kas bija spēkā tiesiskās attiecības rašanās, grozīšanas vai izbeigšanas brīdī, piemērojamās Ceļu satiksmes noteikumu un LAPK normas turpmāk sprieduma tekstā izteiktas tādā redakcijā, kādā tās bija spēkā tiesisko attiecību rašanās brīdī. [9] Lietā ir strīds par to, vai pieteicējai piederošais transportlīdzeklis, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ 2007.gada 28.jūnijā Rīgā, Teātra ielā pie Aspazijas bulvāra 22.nama ceļa zīmes Nr.522 darbības zonā bija novietots stāvēšanai vai arī pieteicēja bija veikusi apstāšanos saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 1.4.punktu. [10] LAPK 243.pants noteic, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar administratīvā pārkāpuma vietas apskates protokolu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, citu personu paskaidrojumiem, eksperta atzinumu, lietiskajiem pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un dokumentu izņemšanu, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.).
Konkrētajā gadījumā par pierādījumiem atzīstami: administratīvā pārkāpuma protokols-paziņojums un fotogrāfija. [11] Ceļu satiksmes noteikumu 136.3.punkts noteic, ka aizliegts stāvēt 327.ceļa zīmes darbības zonā un - attiecīgi nepāra vai pāra datumos - 328. vai 329.ceļa zīmes darbības zonā, kā arī uz visiem ceļiem teritorijā, kurā iebraukšana apzīmēta ar 522.ceļa zīmi. Ceļu satiksmes noteikumu 298.pantā noteiktas norādījuma zīmes, kuras ievieš vai atceļ noteiktu ceļu satiksmes režīmu. Atbilstoši minēto noteikumu 298.16.punktam norādījuma zīmes 522 „Stāvēšanas aizlieguma zona” darbības teritorijā ir aizliegts stāvēt uz visiem ceļiem un teritorijām.
Atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumu 1.4.punktam apstāšanās ir transportlīdzekļa apturēšana uz laiku, kas nepārsniedz piecas minūtes, ja tā ir nepieciešama pasažieru iekāpšanai transportlīdzeklī vai izkāpšanai no tā, kravas iekraušanai transportlīdzeklī vai izkraušanai no tā.
Saskaņā ar LAPK 149.10piektās daļas 15.punktu par stāvēšanu 327.ceļa zīmes darbības zonā un attiecīgi nepāra vai pāra datumos 328. vai 329.ceļa zīmes darbības zonā, kā arī uz visiem ceļiem teritorijā, kurā iebraukšana apzīmēta ar 522.ceļa zīmi - uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā. Atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumu 1.40.punktam stāvēšana ir transportlīdzekļa apturēšana, ja tā nav saistīta ar pasažieru iekāpšanu transportlīdzeklī vai izkāpšanu no tā, kravas iekraušanu transportlīdzeklī vai izkraušanu no tā, kā arī transportlīdzekļa apturēšana uz laiku, kas pārsniedz piecas minūtes, ja tā ir saistīta ar pasažieru iekāpšanu transportlīdzeklī vai izkāpšanu no tā, kravas iekraušanu transportlīdzeklī vai izkraušanu no tā. [12] Lēmumā norādīts, ka LAPK 149.10piektās daļas 15.punktā minētais pārkāpums ir pierādīts ar administratīvā pārkāpuma protokolu-paziņojumu un pārkāpuma vietā un brīdī uzņemto fotogrāfiju.
Lai arī no lietas materiāliem (fotogrāfijas) nav redzams, ka transportlīdzeklis ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ būtu novietots 522. ceļa zīmes darbības zonā, lietas dalībnieki šo faktu nav apstrīdējuši, tāpēc atzīstams, ka par to lietā strīda nav. Kā jau iepriekš norādīts, strīds lietā ir par to vai transportlīdzeklis ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ bija apstājies vai arī novietots stāvēšanai. Lai pierādītu, ka transportlīdzeklis ir novietots stāvēšanai ir jākonstatē, ka:
1) transportlīdzeklis apturēts tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar pasažieru iekāpšanu transportlīdzeklī vai izkāpšanu no tā, kravas iekraušanu transportlīdzeklī vai izkraušanu no tā; vai 2) transportlīdzeklis apturēts uz laiku, kas pārsniedz piecas minūtes, ja tā ir saistīta ar pasažieru iekāpšanu transportlīdzeklī vai izkāpšanu no tā, kravas iekraušanu transportlīdzeklī vai izkraušanu no tā. Tiesas ieskatā iepriekšminētos faktiskos apstākļus, kas ļautu personu saukt pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 149.10piektās daļas 15.punktu, varētu atzīt par pierādītiem tikai tādā gadījumā, ja Policija pārkāpuma vietā ar nelieliem laika intervāliem būtu uzņēmusi vairākas fotogrāfijās, kurās būtu redzams arī šīs fotogrāfijas uzņemšanas datums un laiks.
Tādējādi varētu parādīt notikumu dinamiku – cik ilgi transportlīdzeklis minētajā vietā ir apturēts, kā arī vai notiek pasažieru iekāpšana transportlīdzeklī vai izkāpšana no tā, kravas iekraušana transportlīdzeklī vai izkraušana no tā, kā arī vai transportlīdzeklis apturēts uz laiku, kas pārsniedz piecas minūtes. Tā kā lietas materiālos atrodas tikai viena fotogrāfija, uz kuras nav norādīts ne fotogrāfijas uzņemšanas datums, ne laiks, tad tiesas ieskatā, atbildētājs nav pierādījis, ka transportlīdzeklis ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ administratīvā pārkāpuma protokolā-paziņojumā norādītajā vietā un laikā bija novietots stāvēšanai Rīgā, Teātra ielā pie Aspazijas bulvāra 22.nama.
Lietā nav atrodami arī citi pierādījumi, kas varētu apstiprināt administratīvā pārkāpuma protokolā- paziņojumā norādītā administratīvā pārkāpuma izdarīšanas faktu. Līdz ar to atbildētāja pieņemtais lēmums ir atceļams.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 253.panta pirmo daļu, 289.-291.pantu un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 3.punktu, Administratīvā rajona tiesa
nosprieda:
apmierināt Z.V. (personas kods /personas kods/) pieteikumu par Rīgas Domes Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas nodaļas priekšnieka p.i. 2007.gada 2.augusta lēmuma Nr.D57/10-6/1615 „Par Z.V. sūdzību” atcelšanu.
Atcelt no pieņemšanas dienas Rīgas Domes Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas nodaļas priekšnieka p.i. 2007.gada 2.augusta lēmumu Nr.D57/10-6/1615. Izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu.
Spriedumu 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Administratīvajā apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.
Tiesnese (paraksts) L.Piusa
NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese L.Piusa Rīgā, 2010.gada 8.aprīlis