Regional Administrative Court dismissed prisoner's claim for delayed dental care as non-cruel treatment.

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA

Lieta Nr.A420138920

Lietas arhīva Nr. AA43-0129-21/21

ECLI:LV:ADAT:2021:0302.A420138920.14.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2021. gada 2. martā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente Kristīne Kalvāne,

tiesneses Sandra Gintere un Linda Vīnkalna

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. C/ pieteikumu par Daugavgrīvas

cietuma administrācijas faktiskās rīcības, nenodrošinot savlaicīgu neatliekamo stomatoloģisko palīdzību, atzīšanu par

prettiesisku un nemantiskā kaitējuma 10 000 euro atlīdzinājumu, sakarā ar /pers. C/ apelācijas sūdzību par Administratīvās

rajona tiesas 2020. gada 2. jūnija spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes (turpmāk – pārvalde) 2020. gada 15. janvāra lēmumu Nr.1/8-Z/4864 (turpmāk –

lēmums) Daugavgrīvas cietuma administrācijas rīcība, nenodrošinot pieteicēju /pers. C/ ar neatliekamo stomatoloģisko

palīdzību, atzīta par tiesisku.

Lēmumā norādīts, ka veselības aprūpe ieslodzījuma vietās apcietinātajām un notiesātajām personām tiek organizēta un

nodrošināta atbilstoši viņu veselības stāvoklim. Pieteicējam ieslodzījuma vietā bija pieejama gan primārā, gan sekundārā

veselības aprūpe.

Ņemot vērā pieteicēja sūdzību raksturu un objektīvās izmeklēšanas datus, Daugavgrīvas cietuma administrācijai nebija

pamata nodrošināt pieteicējam stomatoloģisko palīdzību ārpus rindas, kā arī gaidīšanas periods līdz vizītei pie stomatologa

neradīja pieteicējam būtiskas ciešanas.

[2] Pieteicējs vērsās tiesā ar pieteikumu par Daugavgrīvas cietuma administrācijas faktiskās rīcības atzīšanu par

prettiesisku, nenodrošinot savlaicīgu neatliekamo stomatoloģisko palīdzību, un nemantiskā kaitējuma

10 000 euro atlīdzinājumu. Pieteikumā ietverti turpmāk norādītie apsvērumi.

[2.1] Pieteicējam 2018. gada 19. aprīlī ir noteikta diagnoze hronisks iekaisuma process uz zobu saknēm. Slimības gaita

raksturojas ar uzliesmojumiem un remisiju. Tāpēc stomatoloģiskā palīdzība bija jāsniedz darba dienas vai 24 stundu laikā.

Daugavgrīvas cietuma administrācija nenodrošināja atbilstošu un savlaicīgu stomatoloģisko palīdzību laika periodā no

2019. gada 22. novembra līdz 13. decembrim. Pieņemšana pie zobārsta bija tikai 2019. gada 13. decembrī, bet 22., 24. un

27. novembrī apskati veica Daugavgrīvas cietuma Medicīnas daļas personāls, nevis zobārsts. Līdz ar to pieteicējs

stomatoloģisko palīdzību un konsultāciju saņēma tikai 2019. gada 13. decembrī, t. i., trīs nedēļas pēc iesnieguma

iesniegšanas.

[2.2] Pieteicējs visos iesniegumos norādīja uz stiprām, pastāvīgām zobu sāpēm un lūdza nozīmēt pretsāpju zāles.

Ieslodzījuma vietas administrācijai bija jānodrošina pieteicējam stomatoloģiskā palīdzība ārpus rindas 24 stundu laikā.

Pieteicējam ieslodzījuma vietas administrācijas bezdarbības dēļ trīs nedēļas bija jācieš zobu sāpes. Pieteicējam ir nodarīts

smags nemantiskais kaitējums.

Pieteicējs lūdz ņemt vērā līdzīgu lietu (Nr.A420243518), kurā tiesa ieslodzījuma vietas rīcību atzina par prettiesisku.

[3] Ar Administratīvās rajona tiesas 2020. gada 2. jūnija spriedumu pieteikums noraidīts. Spriedums pamatots ar

turpmāk minētajiem argumentiem.

[3.1] Latvijas Sodu izpildes kodeksa (turpmāk – kodekss) 78. panta pirmajā daļā noteikts, ka ar brīvības atņemšanu

notiesātajiem un apcietinātajiem brīvības atņemšanas iestāžu medicīniskie dienesti valsts garantēto medicīnisko palīdzību

sniedz Ministru kabineta noteiktajā apjomā un kārtībā. Pārējo medicīnisko palīdzību ar brīvības atņemšanu notiesātie un

apcietinātie saņem Ārstniecības likumā noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar kodeksa 78. panta otro daļu, ja ar brīvības atņemšanu

notiesātajiem nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība, kuru brīvības atņemšanas ārstniecības iestādē nav iespējams

sniegt, šādu palīdzību viņiem sniedz citā ārstniecības iestādē. Brīvības atņemšanas iestāde nodrošina notiesātā apsardzi.

Ārstniecības likuma 16. pantā noteikts, ka ikvienam ir tiesības saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību Ministru

kabineta noteiktajā kārtībā.

Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumu Nr.276 „Apcietināto un notiesāto personu veselības aprūpes

īstenošanas kārtība” (turpmāk – noteikumi Nr.276) 2.1. apakšpunkts paredz, ka ieslodzītais bez maksas saņem primāro

veselības aprūpi, ko nodrošina ieslodzījuma vietas ārstniecības personas, izņemot plānveida stomatoloģisko palīdzību, un

2.2. apakšpunkts paredz, ka ieslodzītais bez maksas saņem neatliekamo stomatoloģisko palīdzību. Saskaņā ar noteikumu

Nr.276 4. punktu šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minēto neatliekamo stomatoloģisko palīdzību sniedz, ja ieslodzītā

stāvoklim var būt kritiska ietekme uz viņa veselību vai dzīvību un nepieciešama neatliekama palīdzība.

Ārstniecības likuma 1. panta 10. punkts noteic, ka neatliekamā medicīniskā palīdzība ir palīdzība, ko cietušajiem

(saslimušajiem) sniedz dzīvībai vai veselībai bīstamā kritiskā stāvoklī. Atbilstoši Latvijas Zobārstu asociācijas

skaidrojumam neatliekamā palīdzība zobārstniecībā ir jāsniedz neatliekamos gadījumos, kad tālāka saslimšanas attīstība var

draudēt ar dzīvībai bīstamām sekām. Kā piemēri minēti: sejas skeleta traumas, asiņošana pēc traumas vai ķirurģiskas

manipulācijas, t. sk., zoba ekstrakcijas, mīksto audu iekaisumi – virspusējie un dziļie abscesi, strutojošas brūces, ar

infekciju vai alerģisku reakciju saistītas tūskas, kas komplicējas ar rīšanas vai elpošanas traucējumiem. Šādos gadījumos

palīdzība sniedzama nekavējoties, nepieciešamības gadījumā izsaucot neatliekamo palīdzību.

Tātad neatliekamā stomatoloģiskā palīdzība ir sniedzama, ja ieslodzītā stāvoklim var būt kritiska ietekme uz viņa

veselību vai dzīvību un nepieciešama neatliekama palīdzība. Kā atzinis Senāts, arī ilgstošu un spēcīgu zobu sāpju gadījumā

ieslodzītajam ir jāpalīdz (vismaz medikamentozi), lai nerastos Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības

konvencijas (turpmāk – Konvencija) 3. panta pārkāpums (sk. Senāta 2015. gada 2. oktobra lēmuma lietā Nr.SKA-

990/2015 6. punktu).

[3.2] Tiesa konstatēja, ka lietā nepastāv strīds par to, ka pieteicējam ir diagnosticēts periodontīts, kas ir zobu

aptverošo audu iekaisums, iesaistot kaulaudus, tā rašanās iemesli ir trauma, kariesa, kas ir zoba cieto audu bojājums ar

obligātu mikroorganismu klātbūtni, komplikācijas. Tāpat lietā nepastāv strīds par to, ka pieteicējam tika nodrošināta

efektīva medikamentozā palīdzība, ko tiesas sēdē apstiprināja pieteicējs. Tiesai neradās šaubas par to, ka pieteicējs ir izjutis

diskomfortu, līdz viņam tika nodrošināts stomatologa pakalpojums, un bojātais zobs tika ekstrahēts.

Tiesa secināja, ka lietā pastāv strīds par to, vai pieteicējam bija sniedzama neatliekamā stomatoloģiskā palīdzība.

[3.3] Novērtējot pieteicēja 2019. gada 22. un 26. novembra iesniegumos norādīto kopsakarā ar pieteicēja

paskaidrojumiem tiesas sēdē, medicīnas dokumentos fiksēto un ārstniecības personu paskaidrojumos norādīto, tiesa

atzina, ka konkrētajā gadījumā pieteicējam neatliekamā stomatoloģiskā palīdzība nebija jāsniedz.

Tiesas secinājums pamatots ar to, ka pieteicējs ne 2019. gada 22. novembra, ne 26. novembra iesniegumā nenorādīja

uz neatliekamas stomatoloģiskas palīdzības nepieciešamību. Proti, 2019. gada 22. novembra iesniegumā pieteicējs izsaka

vēlmi izraut zobu, bet nenorāda uz tādām ciešanām, piemēram, ka ilgstoši cieš no zobu sāpēm, vai, ka ir pēkšņas stipras

zobu sāpes. Tāpat pieteicējs nevērš uzmanību uz iepriekš viņam konstatētu periodontītu, kas varētu liecināt par

nepieciešamību pēc iespējas ātrāk saņemt stomatologa palīdzību. Arī 2019. gada 26. novembra iesniegumā uz šādiem

apstākļiem pieteicējs nenorāda. Vien lūdz izrakstīt pretsāpju medikamentus, lai būtu iespēja neitralizēt sāpes sāpju lēkmju

gadījumā. Kā tiesa norādīja iepriekš, par to, ka pieteicējam tika nodrošināta efektīva medikamentozā terapija, strīds

nepastāv.

Arī no tiesas sēdē sniegtajiem pieteicēja paskaidrojumiem neizriet, ka pieteicējs cieta no ilgstošām stiprām zobu sāpēm,

kas liecinātu par neatliekamas palīdzības nepieciešamību. Tieši pretēji, pieteicējs, atbildot uz tiesas jautājumu, paskaidroja,

ka sāpes radās ēšanas, auksta vai karsta dzēriena uzņemšanas laikā. Tātad sāpes bija epizodiskas, ko varēja novērst ar

pretsāpju medikamentiem. Turklāt pretsāpju medikamentu izsniegšana pati par sevi neliecina, ka stomatoloģiskā palīdzība

bija nepieciešama neatliekami.

Medicīnas daļas personāls 2019. gada 24. novembrī konstatēja 24. zoba dziļu kariesu un nozīmēja pieteicējam

pretsāpju medikamentu. Medicīnas daļā, apskatot pieteicēju 2019. gada 27. novembrī, cietuma ārsts ir konstatējis 24. zoba

vecu kariesu, taču smaganu iekaisums vai pietūkums, kas varētu liecināt par akūtu procesu, nav konstatēts.

Attiecībā uz pieteicēja tiesas sēdē pausto iebildumu, ka minētajos datumos viņu apskatīja ārstniecības personas, kas

nav stomatologi, tiesa norādīja, ka tiesai nav šaubu, ka jebkura ārstniecības persona, kura ir ieguvusi medicīnisko izglītību,

spēj vizuāli noteikt vecu kariesu, kā arī vizuāli novērtēt, vai ir smaganu iekaisums, piemēram, vai smaganas nav uzpampušas,

vai nav kādi netipiski veidojumi (piemēram, sastrutojums), kas varētu liecināt par iekaisuma akūtu procesu. Turklāt no

medicīniskajos dokumentos norādītā nav konstatējams, ka pieteicējs medicīnas darbiniekiem būtu norādījis uz 2018. gadā

konstatēto hronisko periodontītu, kas varētu izsaukt iepriekšminētos simptomus.

Atbilstoši ārsta stomatologa /pers. H/ paskaidrotajam, pieteicējs 2019. gada 13. decembrī sūdzējās par sāpēm

24. zobā, norādot, ka sāpes rodas uzkožot uz zoba, ka jau vairākkārt tika novēroti sāpju saasinājumi, kas pārgāja pēc

medikamentu lietošanas. Pieteicējam 2019. gada 13. decembrī uzstādīta diagnoze periodontīts d24 saasinājuma stadijā. Arī

no ārsta stomatologa paskaidrojumā norādītā nav izdarāms secinājums par to, ka pieteicējam bija tādas ciešanas, kas

norādītu uz nepieciešamību neatliekamās stomatoloģiskās palīdzības sniegšanai pēc 2019. gada 22. novembra iesnieguma.

Arī trīs nedēļas pēc pieteicēja pirmā iesnieguma nav konstatēts akūts periodontīts, ir tikai saasinājuma stadija, kas tiesas

ieskatā nebūtu iespējams, ja pieteicējs trīs nedēļas būtu cietis no akūta iekaisuma procesa. Līdz ar to nav pamatots arī

pieteicēja arguments, ka atbilstoši Latvijas Zobārstu asociācijas skaidrojumam stomatoloģiskā palīdzība viņam bija jāsniedz

24 stundu laikā.

[3.4] Pieteicējs norāda, ka izskatāmajā lietā jau ir pierādīta ieslodzījuma vietas prettiesiska rīcība, tā kā analoga rīcība

bija konstatēta lietā Nr.A420243518, kas ar tiesas spriedumu atzīta par prettiesisku.

Tiesa paskaidroja, ka, pirmkārt, viens pirmās instances tiesas spriedums neveido judikatūru, otrkārt, katra situācija ir

vērtējama individuāli. Līdz ar to arī pie līdzīgiem apstākļiem konkrētās pārsūdzētās rīcības izvērtējums var atšķirties.

Izskatāmajā lietā tiesa nekonstatēja apstākļus, kas apstiprinātu ieslodzījuma vietas rīcības prettiesiskumu. Proti, ne paša

pieteicēja rīcība, tiešā veidā nenorādot uz neatliekamas palīdzības nepieciešamību, ne ārstniecības personu konstatētais,

neliecina par intensīvām pieteicēja ciešanām vai tādu pieteicēja stāvokli, kas varēja radīt būtisku ietekmi uz viņa veselību vai

dzīvību. To, ka pieteicējam stomatoloģisko problēmu dēļ nav radušās intensīvas fiziskas vai garīgas ciešanas, apstiprina arī

tas, ka pieteicējs pēc 2019. gada 27. novembra nav vērsies Medicīnas daļā ar iesniegumu sniegt steidzamu medicīnisko

palīdzību sakarā ar ilgstošām stiprām zobu sāpēm. Savukārt ar sūdzību pie Daugavgrīvas cietuma priekšnieka ir vērsies

tikai 2019. gada 16. decembrī, jau pēc tam, kad pieteicējam stomatoloģiskā palīdzība tika sniegta. Tiesas ieskatā būtu

loģiski sagaidāms, ka ilgstošu un stipru sāpju gadījumā persona nekavējoties sūdzētos ieslodzījuma vietas priekšniekam par

to, ka medicīnas daļa viņam nenodrošina neatliekamo stomatoloģisko palīdzību.

Tiesa kritiski vērtēja pieteicēja tiesas sēdē norādīto par 2019. gada 15. un 21. novembra iesniegumu esību, jo pieteicējs

ir aktīvs savu tiesību aizstāvēšanā, līdz ar to, ja atbildētājs sniegtu nepatiesu informāciju par to, ka šādi iesniegumi nav

saņemti, pieteicējs ar to nesamierinātos un par to sūdzētos.

Tiesas ieskatā nav atstājams bez ievērības apstāklis, ka pieteicējs tiesas sēdē norādīja, ka viņam vēl ir vairāki bojāti,

jutīgi zobi un zobu saknes, no kā izriet secinājums, ka pieteicējam ir nepieciešama stomatoloģiskā palīdzība. Atbilstoši

personīgā konta izrakstam 2019. gada decembrī pieteicējs ir saņēmis 600 euro, ko ir iztērējis dažādiem mērķiem, starp

kuriem nav plānveida stomatoloģiskā palīdzība, lai nākotnē pēc iespējas izvairītos no zobu sāpēm. Minētais tiesas ieskatā

liecina par to, ka pieteicējs īpaši nerūpējas par savu zobu stāvokli, zinot, ka viņam ir hronisks periodontīts, kas var

izvērsties akūtā procesā.

[3.5] Apkopojot secināto, tiesa izskatāmajā gadījumā prettiesisku Daugavgrīvas cietuma administrācijas rīcību

nekonstatēja un pieteikumu šajā daļā noraidīja.

Tā kā tiesa nekonstatēja prettiesisku Daugavgrīvas cietuma administrācijas rīcību saistībā ar stomatoloģisko palīdzību

pieteicējam, tad nav konstatējams zaudējuma atlīdzinājuma pamats un tiesa pieteikumu šajā daļā noraidīja.

[4] Pieteicējs par pirmās instances tiesas spriedumu, iesniedza apelācijas sūdzību, norādot tos pašus argumentus, kas

norādīti pieteikumā, un papildus uzsverot turpmāk minēto.

[4.1] Pirmās instances tiesas spriedums ir prettiesisks, jo stomotologa palīdzību var saņemt tikai reizi mēnesī, kas

pieteicēja ieskatā pierāda to, ka cietumā stomatologs katru dienu nav pieejams, kas rada rindas un ciešanas.

[4.2] Daugavgrīvas cietuma administrācija ir pārkāpusi Eiropas cietuma noteikumu 3. daļas 39., 41.5., 40.3.,

40.5. punktu, Latvijas Republikas Satversmes 89., 95. un 111. pantu un Konvencijas 3. pantu. Pieteicējs trīs nedēļas tika

pakļauts spīdzināšanai, kas pieteicējam varēja sagādāt morālas ciešanas. Turklāt cietums pārkāpumu pret pieteicēju ir

izdarījis atkārtoti. Tas, ka cietumā nav pieejams stomatologs, un konsultācijas sniedz nekvalificēta persona, nevar tikt atzīts

par atbilstoši sniegtu veselības aprūpi.

Pieteicējs vērš uzmanību uz 2006. gada 26. oktobra sprieduma lietā „Hudobins pret Krieviju” 87. punktu un 2012. gada

10. janvāra sprieduma lietā „V. Vasīlijs pret Krieviju” 10. punktu. Tāpat pieteicējs atsaucas uz administratīvajām lietām

A420356616 un A420243518, kurās personām ir noteikts atlīdzinājums naudā par savlaicīgi nenodrošināto stomotoloģisko

pakalpojumu.

[4.3] Pieteicējs visos iesniegumos norādīja uz pastāvīgām zobu sāpēm, pieteicējs lūdza nodrošināt ar pretsāpju un

pretiekaisuma zalēm. Pieteicējam izsniedza Metindoli, bet pieteicējs lūdzis analgīna tabletes. Tiesa šo apstākli nav

pārbaudījusi un nav izsaukusi liecinieku, kas varētu apliecināt, cik ātrā laikā tiek nodrošināti stomotoloģiskie pakalpojumi.

Turklāt pieteicējam tika izsniegti medakamenti, kas ietekmēja viņa veselību. Sāpes ir subjektīvas sajūtas, kuras nevar

novērtēt.

[5] Pārvalde paskaidrojumā norāda, ka piekrīt Administratīvās rajona tiesas 2020. gada 2. jūnija spriedumam un tajā

minētajiem apsvērumiem.

Pieteicēja apelācijas sūdzību pārvalde neatzīst un uzskata to par nepamatotu, jo pirmās instances tiesa vispusīgi un

objektīvi izskatījusi administratīvo lietu, pasludinot taisnīgu un pamatotu nolēmumu.

Pārvalde papildus paskaidro, ka, izvērtējot lietas materiālos esošo pieteicēja medicīnisko dokumentāciju, nav iespējams

konstatēt medicīniskas indikācijas, kas norādītu uz to, ka pieteicēja veselības stāvoklis apdraudētu pieteicēja dzīvību vai

sāpes būtu nepaciešamas.

Nedz cietuma ārsta apskašu laikā, nedz stomatologa veikto izmeklējumu laikā pieteicējam netika konstatēti kādi sejas

vai žokļa muskuļu vai citu mīksto audu bojājumi vai iekaisuma pazīmes. Pieteicējs atsaucas vienīgi uz sāpēm, kuras viņš ir

izjutis. Raksturojot zobu sāpes, pieteicējs atzina, ka tās bija periodiskas, veidojās ārējās iedarbības rezultāta – ēdot, reaģējot

uz aukstumu vai karstumu utt.

Lietā nav strīda, ka pieteicējam bija pieejami atsāpinoši un pretiekaisuma medikamenti, kuri bija iedarbīgi. To apstiprina

pats pieteicējs, apliecinot šo informāciju gan SIA „SolMed” zobārstei, gan tiesas sēdē. Pēc 2019. gada 27. novembra

apskates pieteicējs nav vērsies ar sūdzībām par veselības stāvokļa pasliktināšanos, sūdzībām par medikamentozās terapijas

neefektivitāti un tās maiņu vai devas palielināšanu.

Līdz ar to var secināt, ka Daugavgrīvas cietums uzreiz pēc pieteicēja sūdzībām par zobu sāpēm nekavējoties

nodrošināja medicīnisko palīdzību zāļu terapijas veidā, kura sniedza vēlamo efektu un pieteicējam nebija jācieš spēcīgas

sāpes.

Pastāvot šādiem apstākļiem lietā, nodrošinot pieteicējam efektīvu medikamentozo terapiju neregulāru sāpju gadījumā,

kas neapdraudēja pieteicēja dzīvību un veselību, un attiecīgi nodrošinot zobārstniecības pakalpojumus trīs nedēļu laikā

(ievērojot rindas kārtību), pārvaldes ieskatā, nav sasniedzams tāds ciešanu līmenis, lai Daugavgrīvas cietuma administrācijas

rīcībā konstatētu spīdzināšanas vai cietsirdīgas izturēšanās aizlieguma pārkāpumu, kas būtu par pamatu nemantiskā

kaitējuma atlīdzinājuma piešķiršanai pieteicējam.

Motīvu daļa

[6] Pārbaudījusi lietas materiālus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pieteicēja apelācijas sūdzība nav pamatota un

pieteikums ir noraidāms.

[7] Izvērtējusi pirmās instances tiesas sprieduma pamatojumu, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka Administratīvā

rajona tiesa 2020. gada 2. jūnija spriedumā ir izvērtējusi visus būtiskos lietas apstākļus un procesa dalībnieku argumentus.

Apgabaltiesas ieskatā lietā esošie pierādījumi ir novērtēti pareizi, spriedumā norādītie secinājumi atbilst lietā konstatētajiem

apstākļiem un lietā esošajiem pierādījumiem. Administratīvās rajona tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un

pietiekams, līdz ar to apgabaltiesa saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 307. panta ceturto daļu pievienojas pirmās

instances tiesas sprieduma motivācijai un šā likuma 251. panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus nenorāda.

[8] Izskatāmajā lietā pieteicēja tiesību aizskārums ir vērtējams tiesību uz veselību un konkrētiem apstākļiem atbilstošas

medicīniskās palīdzības, kā arī spīdzināšanas, cietsirdīgas un cieņu pazemojošas attieksmes aizlieguma kontekstā,

novērtējot, vai lietā konstatējamie apstākļi pārsniedz minimālo bardzības līmeni, kas nenovēršami ir raksturīgs

ieslodzījumam.

[9] Izskatāmajā lietā būtiskākais izšķiramais strīdus jautājums ir tas, vai ir konstatējams tāds pieteicēja veselības

stāvokļa saasinājums, kura dēļ viņam bija nepieciešams saņemt neatliekamo stomatoloģisko palīdzību, un vai Daugavgrīvas

cietuma administrācija nodrošināja šādas neatliekamās palīdzības sniegšanu.

Lai izvērtētu, vai pieteicējam bija radies veselības stāvokļa saasinājums, kura dēļ bija nepieciešama neatliekamā

stomatoloģiskā palīdzība, ir pārbaudāmas medicīniskajā dokumentācijā fiksētās ziņas par viņa veselības stāvokli, kā arī

saņemto ārstēšanu.

[10] Pirmās instances tiesa pareizi konstatēja lietas faktiskos apstākļus un apgabaltiesa pirmās instances tiesas

spriedumam ir pievienojusies, neatkārtojot faktisko apstākļu uzskaitījumu.

Vērtējot, kāda veida medicīnisko palīdzību attiecīgajā laika posmā pieteicējs ir saņēmis, apgabaltiesa konstatē, ka

2019. gada 24. novembrī un 2019. gada 27. novembrī pieteicējam nozīmēts pretsāpju un pretiekaisuma medikaments

Metindoli. Aplūkojot interneta resursos pieejamo šī medikamenta aprakstu, apgabaltiesa konstatē, ka Metindoli ir preparāts

ar pretiekaisuma un pretsāpju efektu. Turklāt nedz 24. novembra, nedz 27. novembra apskates laikā ārsts nav konstatējis, ka

pieteicēja stāvoklis būtu akūts un būtu nepieciešama kāda papildus nekavējoša medicīniska iejaukšanās. Pretiekaisuma un

pretsāpju zāles pieteicējs saņēma savlaicīgi un pietiekamā daudzumā, lai viņam nebūtu jācieš sāpes.

Pietiecējs 2019. gada 22. novembra iesniegumā ir lakoniski norādījis, ka viņu uztrauc zobs un viņš vēlas to izraut,

lūdzot nodrošināt palīdzību. Pēc šāda iesniegumu saņemšanas un pieteicēja apskates 2019. gada 24. novembrī,

nekonstatējot akūta zoba iekaisuma pazīmes, pietiecējs pamatoti netika nekavējoties nogādāts pie stomatologa. Turklāt,

izvērtējot pieteicēja 2019. gada 26. novembra iesniegumu, ir konstatējams, ka pieteicējs pieļāvuma formā ir norādījis, ka

sāpes rodas no viena veca zoba un tāpēc viņam ir vēlme to izraut. Pieteicējs iesniegumā nav norādījis uz neciešamām un

nepārtrauktām sāpēm vai pietūkumu, kas parasti ir klātesošs akūta zoba iekaisuma gadījumā. Pieteicējs ir norādījis uz sāpju

lēkmēm un vēlmi saņemt medikamentus, lai tās neitralizētu. Līdz ar to arī pēc šāda iesnieguma saņemšanas un pieteicēja

apskates, nekonstatējot akūta zoba iekaisuma pazīmes, nav saskatāma tūlītēja nepieciešamība pieteicējam sniegt

neatliekamo stomatoloģisko palīdzību.

[11] Ievērojot minēto, apgabaltiesa secina, ka laikā no 2019. gada 22. novembra līdz 13. decembrim pieteicējs

vairākkārt bija sūdzējies par zobu sāpēm, saņēma medikamentozu ārstēšanu, ārsts divas reizes veica pieteicēja apskati, bet

akūtu veselības stāvokli nekonstatēja.

Nav noliedzams, ka cietuma ārsts nav īpaši stomatoloģijas jomā apmācīta un sagatavota ārstniecības persona, bet

apgabaltiesai nerodas šaubas, ka ārsts spētu identificēt pazīmes, kas norādītu uz akūta stāvokļa iespējamību arī saistībā ar

mutes dobuma iekaisumu, un attiecīgi šādas ziņas būtu norādījis pieteicēja medicīniskajā dokumentācijā.

Bez šaubām ilgstošu, spēcīgu sāpju gadījumā valsts apgādībā esošai personai ir jāpalīdz (vismaz medikamentozi), lai

nerastos Konvencijas 3. panta pārkāpums (sk. Senāta 2015. gada 2. oktobra lēmuma Nr.SKA-990/2015 6. punktu ),

tomēr izskatāmajā gadījumā apgabaltiesa, pamatojoties uz lietā noskaidrotajiem apstākļiem un to novērtējumu, atzīst, ka

gadījumos, kad pieteicējs izjuta zobu sāpes, viņam tika nodrošināta bezmaksas nepieciešamā medicīniskā palīdzība –

pretiekaisuma un pretsāpju medikamentu izsniegšana. Līdz ar to nav pamata atzīt, ka pieteicējs būtu spīdzināts vai pret viņu

bezdarbības veidā būtu pieļauta cietsirdīga vai cieņu pazemojoša attieksme.

Lietā konstatētajos apstākļos nav pamata atzīt, ka konstatējams tāds pieteicēja veselības stāvokļa saasinājums, kura dēļ

viņam bija nepieciešams saņemt neatliekamo stomatoloģisko palīdzību, kuru Daugavgrīvas cietuma administrācija nebūtu

nodrošinājusi. Līdz ar to pieteicēja pieteikums noraidāms kā nepamatots.

[12] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 126. panta ceturtajai daļai, ja pieteicējs no valsts nodevas samaksas ar

tiesas lēmumu bijis pilnīgi vai daļēji atbrīvots, pieteikuma noraidīšanas gadījumā pieteicējam ir pienākums atmaksāt valstij

valsts nodevu pilnā apmērā triju mēnešu laikā pēc spriedums stāšanās spēkā.

Apgabaltiesa konstatē, ka pieteicējs ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2020. gada 14. februāra lēmumu pilnībā

atbrīvots no valsts nodevas samaksas par pieteikumu par lietas ierosināšanu tiesā. Ar Administratīvās apgabaltiesas

tiesneses 2020. gada 17. jūlija lēmumu pieteicējs daļēji atbrīvots no valsts nodevas samaksas par apelācijas sūdzības

iesniegšanu tiesā, samazinot to līdz 20 euro.

Tā kā apgabaltiesa pieteicēja pieteikumu un apelācijas sūdzību noraidīja, pieteicējam ir uzliekams pienākums atmaksāt

valstij nesamaksāto valsts nodevu 70 euro (30 euro par pieteikumu un 40 euro par apelācijas sūdzību).

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126. panta ceturto daļu, 307. un 309. pantu, Administratīvā

apgabaltiesa

nosprieda:

Noraidīt /pers. C/ pieteikumu par Daugavgrīvas cietuma administrācijas faktiskās rīcības, nenodrošinot /pers. C/

savlaicīgu neatliekamo stomatoloģisko palīdzību, atzīšanu par prettiesisku un nemantiskā kaitējuma 10 000 euro

atlīdzinājumu.

Uzlikt /pers. C/, personas kods /personas kods/, pienākumu triju mēnešu laikā pēc sprieduma stāšanās spēkā atmaksāt

valstij valsts nodevu 70 euro.

Spriedumu var pārsūdzēt Senāta Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas

dienas, kasācijas sūdzību iesniedzot Administratīvajā apgabaltiesā.

K. Kalvāne

Tiesnese referente

S. Gintere

Tiesneses

L. Vīnkalna