Court dismissed partial claim for state fees but allowed management and land rent debt in small claims case.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the portion of the claim seeking state fees while ordering the defendant to pay the management company for building maintenance and land rent. The plaintiff argued that the defendant failed to fulfill contractual obligations under a property management agreement, whereas the defendant contested the specific fee amounts. The court ruled that the debt for services and land usage was valid but the state fee claim was not supported by the evidence presented.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 97., 190., 193., 195., 204.1, 250.25 un 250.27 panti: The court may partially satisfy a small claims request by awarding proven damages for property management and land rent while rejecting unsupported claims for state fees.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ECLI:LV:RLPT:2017:1214.C29485917.2.S
Lietas Nr.C29485917
Lietas arhīva Nr.C-4859-17/28
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2017.gada 14.decembrī
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa
tiesnese I.Bērziņa
rakstveida procesā Lomonosova ielā 10, Rīgā izskatīja civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas
piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā 2017.gada 10.augustā saņemts SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk – prasītājs) prasības
pieteikums maza apmēra prasībā pret /pers. A/ (turpmāk – atbildētājs) par naudas piedziņu.
Prasībā norādīti tālāk minētie argumenti.
Saskaņā ar informatīvo izziņu no Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas atbildētāja tiesības uz dzīvokļa īpašumu/neapdzīvojamo telpu /adrese/, kadastra
Nr./numurs/ Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodaļas nodalījumā Nr./numurs/ tika nostiprinātas 2015.gada 12.decembrī.
2016.gada 17.martā starp prasītāju, kā mājas pārvaldnieku, un atbildētāju tika noslēgts Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas (apsaimniekošanas) līgums dzīvokļa īpašniekam
(fiziskai personai) Nr.6-13/1486 (turpmāk - līgums), par dzīvojamās mājas /adrese/ Rīgā, uzturēšanu un apsaimniekošanu.
Saskaņā ar līguma 4.2.1.punktu un 5.1.punktu, maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, komunālajiem pakalpojumiem, un citiem līgumā
noteiktiem maksājumiem atbildētājam jāveic par katru kārtējo mēnesi saskaņā ar rēķinā norādīto termiņu.
Līguma 1.punktā ir noteikts, ka mājas pārvaldnieks veic minētā kopīpašuma esošo daļu pārvaldīšanu (obligāti veicamās un citas pārvaldīšanas
darbības), savukārt dzīvokļa īpašnieks apņemas segt mājas pārvaldniekam visus izdevumus (obligātos izdevumus un citus ar māj pārvaldīšanu saistītos
izdevumus), proporcionāli viņa dzīvokļa lielumam atbilstošai izdevuma daļai.
Saskaņā ar likuma "Par valsts un dzīvojamo māju privatizāciju" 50.panta septīto daļu pašvaldības pienākums ir pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo
māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai
Dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības, nav pilnvarojuši citu personu pārvaldīt un apsaimniekot minēto
dzīvojamo māju, tādējādi Rīgas pilsētas pašvaldība pilda ar likumu uzlikto pienākumu - pārvalda un apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/.
Dzīvojamā māja /adrese/, atrodas uz zemesgabala ar kadastra numuru /numurs/.
Līguma 4.2.10.punktā noteikts, ka gadījumos, kad Dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes, jāmaksā zemes nomas maksa
saskaņā ar prasītāja sagatavotajiem rēķiniem.
Līdz ar to, atbildētāja pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, kā arī norēķināties par saņemtajiem
apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem, rodas ne tikai pēc līguma, bet arī pēc likuma.
Nemaksājot prasītājam par saņemtajiem pakalpojumiem, atbildētājs nepilda iepriekš minētajos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.
Pamatojoties uz prasītājas grāmatvedības uzskaites datiem un parāda aprēķiniem, atbildētāja parāds par:
· dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un komunālajiem pakalpojumiem sāka veidoties no 2016.gada janvāra un, pastāvīgi pieaugot
sastāda kopējo parāda summu 1 685,15 EUR, kuru veido:
· pamatparāds 1 503,87 EUR, kas aprēķināts par laika posmu no 2016.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 27.jūlijam;
o līgumiskie nokavējuma procenti 181,28 EUR, kas aprēķināts par laika posmu no 2016.gada 1.decembra līdz 2017.gada 27.jūlijam
· kopējais parāds par zemes nomas maksu par iznomāto zemesgabalu ir 451,15 EUR, kuru veido;
o pamatparāds 362,19 EUR, kas aprēķināts par laika posmu no 2016.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 27.jūlijam;
o likumiskie nokavējuma procenti 0,09 EUR, kas aprēķināts par laika posmu no 2016.gada 21.janvāra līdz 2016.gada 16.martam;
o līgumiskie nokavējuma procenti 88,87 EUR, kas aprēķināts par laika posmu no 2016.gada 17.marta līdz 2017.gada 27.jūlijam
Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja kopējo parāda summu 2 136,30 EUR, tiesāšanās izdevumus, t.i., valsts nodevu 320,19 EUR un ar lietas
izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 EUR, kā arī atzīt prasītāja tiesības, saņemt procentus (6 % gadā) par laiku līdz sprieduma izpildei.
Prasība pamatota ar Civillikuma 3., 1402., 1587.pantu, 1716.panta pirmo un trešo daļu, 1720.panta 2.punktu un 1828.pantu, 1652.panta 3.punktu, Dzīvokļa īpašuma
likuma 8. un 10.pantu.
[2] Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 148.pantu un 250.21 pantu atbildētājam uz deklarēto dzīvesvietas
adresi /adrese/ 2017.gada 21.augustā nosūtīja maza apmēra prasības pieteikuma norakstu un paskaidrojuma veidlapu rakstveida paskaidrojumu
sniegšanai.
Atbildētājs paskaidrojumus saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.23 pantu noteiktajā termiņā nav sniedzis, nav arī lūdzis iztiesāt lietu tiesas sēdē.
Civilprocesa likuma 56.panta piektajā daļā noteikts, ka tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3.punktu, ja tiesas dokumenti piegādāti Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā,
uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no
nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.
[3] Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa 2017.gada 23.oktobrī lietas dalībniekiem nosūtīja paziņojumu, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma
250.25 panta pirmo daļu civillieta tiks izskatīta rakstveida procesā 2017.gada 14.decembrī.
Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmajā daļā noteikts, ka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu
iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu
varēs saņemt tiesas kancelejā. Šis datums uzskatāms par pilna sprieduma sastādīšanas datumu.
Tiesa atzīst, ka tā savu pienākumu par lietas izskatīšanas laiku un vietu, kā arī par sprieduma pieejamības datumu, ir izpildījusi.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otro daļu paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.
Motīvu daļa
[4] Pārbaudījusi un novērtējusi pierādījumus, iepazinusies ar prasītāja rakstveida paskaidrojumiem, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un
apmierināma.
Saskaņā ar informatīvo 2017.gada 27.jūlija izziņu no Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas atbildētāja tiesības uz dzīvokļa īpašumu/neapdzīvojamo telpu /adrese/,
kadastra Nr./numurs/ Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodaļas nodalījumā Nr./numurs/ tika nostiprinātas 2015.gada 12.decembrī (lietas 10.lapa).
Saskaņā ar 2016.gada 17.martā Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu Nr.6-13/1486 (lietas 11.lapa) redzams, ka starp prasītāju kā pārvaldnieku un
atbildētāju kā dzīvokļa īpašnieku tika noslēgts dzīvojamās mājas /adrese/ mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums. Prasītājs veic dzīvojamās mājas
kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu (obligāti veicamās un citas pārvaldīšanas darbības , tai skaitā, bet ne tikai – nodrošinot remontdarbu veikšanu un
starpniecības pakalpojumus), un prasītājs apņemas segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus (obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām
nepieciešamos izdevumus un citus ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītos izdevumus) proporcionāli dzīvojamās mājas dzīvokļa platībai un
kopīpašuma domājamajai daļai atbilstoši līguma noteikumiem, dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašnieku kopības lēmumiem un normatīviem aktiem.
Prasītājs norādījis, ka atbildētāja parāds par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un komunālajiem pakalpojumiem sāka veidoties no
2016.gada janvāra un, pastāvīgi pieaugot pamatparāds sasniedza 1 503,87 EUR, kas aprēķināts par laika periodu no 2016.gada 1.janvāra līdz
2016.gada 27.jūlijam un pamatparāds par zemes nomas maksu par iznomāto zemesgabalu 362,19 EUR, kas aprēķināts par laika periodu no 2016.gada
1.janvāra līdz 2017.gada 27.jūlijam.
Prasītājs 2017.gada 17.jūlijā nosūtījis rēķinu Nr.16241093/07961 un 2017.gada 20.jūnija rēķinu Nr.16241093/06965 brīdinot atbildētāju līdz
2017.gada 20.jūlijam samaksāt parādu, norādot, ja parāda netiks samaksāts norādītajā termiņā, prasītājs patur tiesības iesniegt prasību tiesā (lietas 13.,
16.lapa).
Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja pamatparādu par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un komunālajiem pakalpojumiem
1 503,87 EUR par laika periodu no 2016.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 27.jūlijam un pamatparādu par zemes nomas maksu par iznomāto zemesgabalu
pamatparāds 362,19 EUR par laika periodu no 2016.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 27.jūlijam.
Saskaņā ar līguma 4.2.1.punktu atbildētāja pienākums rēķinā norādītajā termiņā veikt ikmēneša maksājumus par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu,
pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu un citiem līgumā noteiktajiem maksājumiem.
Saskaņā ar līguma 4.2.10. atbildētāja pienākums gadījumos, kad dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes, maksāt zemes nomas
maksu saskaņā ar pārvaldnieka sagatavotajiem rēķiniem.
Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Civillikuma
3.pantā noteikts, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies.
Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.
Dzīvokļa īpašuma likuma (spēkā no 2011.gada 1.janvāra) 10.panta 1., 2. un 3. punktā noteikts, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties
dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā, norēķināties par saņemtajiem
pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmo un otro daļu dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma
domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojam mājas pārvaldīšanas
darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās
mājas pārvaldīšanas līgumā (..).
Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesība rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai neatļautas darbības, vai likuma. Proti, atbildētāja
pienākums norēķināties ar prasītāju izriet no likuma un apsaimniekošanas līguma.
Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk
radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Saskaņā ar Civillikuma 1828.pantu, ja
izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1832.pantu
izpildījumam vajadzīgs, lai saistības priekšmets būtu izpildīts pilnīgi. Tādēļ kreditoru nevar piespiest saņemt ne daļas izpildījumu, ne kādu citu priekšmetu
tā vietā, kuru viņam ir tiesība prasīt.
No prasības pieteikuma, lietas materiālos esošajiem parāda aprēķiniem un kopsavilkuma (lietas 6., 14., 17.lapa) izriet, ka atbildētājs kopš
2016.gada janvāra nav veicis maksājumus par prasītāja veikto dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī sniegtajiem komunālajiem
pakalpojumiem kā arī zemes nomas maksu, līdz ar to atbildētāja pamatparāds par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un komunālajiem
pakalpojumiem sastāda 1 503,87 EUR par laika periodu no 2016.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 27.jūlijam un pamatparāds par zemes nomas maksu
par iznomāto zemesgabalu sastāda 362,19 EUR par laika periodu no 2016.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 27.jūlijam.
Civillikuma 1838.pantā noteikts, ka samaksas izdarīšana jāpierāda tam, kas to apgalvo. Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai
pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda
savu iebildumu pamatotība.
Atbildētājs paskaidrojumus par celto prasību nav iesniedzis, iebildumus pret prasību nav cēlis, pretējus pierādījumus nav iesniedzis, kā arī nav
iesniedzis pierādījumus tam, ka savas saistības pret prasītāju pilnā apmērā būtu nokārtojis. Līdz ar to tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja veiktā
piedzenamās summas aprēķina pareizību.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka prasība par maza apmēra naudas piedziņu ir pamatota un apmierināma, piedzenot no atbildētāja par labu
prasītājam atbildētāja pamatparādu par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un komunālajiem pakalpojumiem 1 503,87 EUR par laika
periodu no 2016.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 27.jūlijam un pamatparādu par zemes nomas maksu par iznomāto zemesgabalu parāds 362,19 EUR par
laika periodu no 2016.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 27.jūlijam, kopā 1 866,06 EUR.
[5] Civillikuma 1652.panta 3.punkts noteic, ka parādnieka nokavējums iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts
izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.
Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu par procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas
atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Civillikuma 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai
nu uz tiesisku darījumu, vai likumu. Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru
parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs, šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.
Savukārt Civillikuma 1759.panta 1.punkts paredz, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas
nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.
Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums
nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Prasītājs aprēķinājis likumiskos nokavējuma procentus 0,09 EUR, kas aprēķināti par laika periodu no 2016.gada 21.janvāra līdz 2016.gada
16.martam (lietas 6., 18.lapa).
Atbildētājam bija jāveic dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas, un komunālo pakalpojumu maksājumu samaksa, ko atbildētājs nav
darījis pilnā apmērā. Lietā ir iegūti objektīvi pierādījumi tam, ka atbildētājs ir kavējis izrakstīto rēķinu apmaksu tajos noteiktajā termiņā, tādējādi
prasītājam ir tiesības aprēķināt likumiskos nokavējuma procentus par apmaksas termiņa kavējumu.
Ievērojot Civillikuma 1753., 1756., 1759.panta 1.punktu, tiesa atzīst, ka prasība par likumisko procentu 0,09 EUR apmērā piedziņu ir pamatota
un apmierināma un no atbildētājas piedzenami likumiskie nokavējuma procenti 0,09 EUR, kas aprēķināti par laika periodu no 2016.gada 21.janvāra līdz
2016.gada 16.martam.
[6] Pamatojoties uz Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punktu, parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš
palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc paražas.
Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas
atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.
Civillikuma 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai likumu, saskaņā ar Civillikuma
1757.pantu, nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs (..).
Saskaņā ar Civillikuma 1946.panta pirmo daļu procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis
nokavējumu.
Prasītājs aprēķinājis līgumiskos nokavējuma procentus 181,28 EUR par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un komunālajiem
pakalpojumiem, kas aprēķināts par laika periodu no 2016.gada 17.marta līdz 2017.gada 27.jūlijam un līgumiskos nokavējuma procentus par zemes
nomas maksu par iznomāto zemesgabalu 88,87 EUR, kas aprēķināts par laika periodu no 2016.gada 1.decembra līdz 2017.gada 27.jūlijam (lietas 6.,
14., 15., 17, 18.lapa).
Saskaņā ar līguma 5.6.punktu, maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, kā arī maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma
lietošanu, maksājumu kavējumu gadījumos par katru nokavēto dienu maksājami nokavējuma procenti 0,1% apmērā no kavētā maksājuma summas.
Nokavējums iestājies nākamajā dienā pēc rēķinā norādītā samaksas termiņa.
Tiesa atzīst par pamatotu prasītāja aprēķinātos līgumiskos nokavējuma procentus 181,28 EUR par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu
un komunālajiem pakalpojumiem, kas aprēķināti par laika periodu no 2016.gada 17.marta līdz 2017.gada 27.jūlijam u n līgumiskos nokavējuma
procentus 88,87 EUR par zemes nomas maksu par iznomāto zemesgabalu, kas aprēķināti par laika periodu no 2016.gada 1.decembra līdz 2017.gada
27.jūlijam.
[7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summu piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un
piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma
izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot to apmēru.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantā, Civillikuma 1753., 1756., 1759., 1765.pantu noteikto tiesa secina, ka atzīstamas prasītāja tiesības no
sprieduma spēkā stāšanās brīža līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no atbildētājas likumiskos procentus 6% no simta gadā no
nesamaksātās pamatparāda summas – 1 866,06 EUR.
[8] Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos
tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.
Pamatojoties uz minēto, prasītājam atlīdzināma samaksātā valsts nodeva 320,06 EUR prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu
apmēram (2 136,30 EUR) un samaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,30 EUR, bet prasījums par valsts nodevas piedziņu 323,36 EUR
piedziņu ir noraidāms.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgai izpildei termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās
dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 97., 190., 193., 195., 204.1, 250.25 un 250.27 pantu, tiesa
nosprieda
maza apmēra prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, parādu par
dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un saņemtajiem pakalpojumiem 1 503,87 EUR par laika periodu no 2016.gada 1.janvāra līdz 2016.gada
27.jūlijam un parādu par zemes nomas maksu par iznomāto zemesgabalu 362,19 EUR par laika periodu no 2016.gada 1.janvāra līdz 2017.gada
27.jūlijam, likumiskos procentus 0,09 EUR, kas aprēķināti par laika periodu no 2016.gada 21.janvāra līdz 2016.gada 16.martam, līgumiskos
nokavējuma procentus 181,28 EUR par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un komunālajiem pakalpojumiem, kas aprēķināti par laika
periodu no 2016.gada 17.marta līdz 2017.gada 27.jūlijam un līgumiskos nokavējuma procentus 88,87 EUR par zemes nomas maksu par iznomāto
zemesgabalu, kas aprēķināti par laika periodu no 2016.gada 1.decembra līdz 2017.gada 27.jūlijam, valsts nodevu 320,06 EUR un ar lietas izskatīšanu
saistītos izdevumus 3,30 EUR, kopā 2 459,66 EUR (divi tūkstoši četri piecdesmit deviņi euro 66 centi).
Parāda samaksa ir veicama uz SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, norēķinu kontu: AS „Citadele banka”,
LV83PARX0013044380019.
Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt
no /pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos procentus 6 % (sešus) gadā no nesamaksātās galvenā parāda summas 1 866,06 EUR.
Noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas – 2017.gada
14.decembra, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem
apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.
Tiesnese I.Bērziņa