Court partially allowed debt collection, capping penalty interest at 10% and rejecting attorney fee claim.
Legislator summary
AI generatedThe court partially dismissed the plaintiff's claim for debt collection against a private individual for unpaid heating services. While the court ordered payment of the base debt, state fees, and court costs, it rejected the request for the full contractual penalty and the specific attorney fee claimed. The decision capped the penalty interest at 10% of the base debt to ensure equivalence between the parties' interests and found the attorney fee claim inadmissible because the legal services were billed by a third-party law firm rather than the plaintiff's own retained counsel.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 1716. pants; Civilprocesa likuma 44. pants: The court may cap contractual penalty interest at 10% of the base debt to ensure equivalence, and attorney fees are only recoverable if the plaintiff's own counsel incurred them, not those of a third-party law firm.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.C33361419
Nr. C-0925-20/30
ECLI:LV:RIRT:2020:0114.C33361419.3.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jūrmalā 2020.gada 14.janvārī
Rīgas rajona tiesa
tiesnese D.Liepiņa
ar tiesas sēdes sekretāri I.Štokmani,
piedaloties prasītājas pilnvarotajam pārstāvim Andrejam Gailim un atbildētājas pārstāvei – aizgādnei /pers. B/,
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA “Jūrmalas siltums” prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] 2019.gada 14.maijā tiesā saņemta prasītājas SIA “Jūrmalas siltums” prasība par parāda piedziņu pret atbildētāju /pers. A/.
Prasības pieteikumā norādīts, ka zemesgrāmatā bija nostiprinātas atbildētājas īpašumtiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr./adrese/, kuras izbeigušās
2014.gada 4.martā.
2012.gada 15.februārī starp pusēm noslēgts līgums par norēķinu kārtību par saņemto siltumenerģiju. Saskaņā ar minētā līguma noteikumiem,
prasītāja apņēmusies saražot un piegādāt siltumenerģiju līdz dzīvojamās mājas, kurā atrodas atbildētājas dzīvoklis, siltumtīklu ievada noslēgarmatūrai,
savukārt atbildētāja apņēmusies samaksāt prasītājai par saņemto siltumenerģiju. Turklāt saskaņā ar minēto līgumu, par saņemtajiem pakalpojumiem
atbildētāja norēķinās tieši ar prasītāju atbilstoši spēkā esošajiem tarifiem, maksājumi par iepriekšējā mēnesī saņemto siltumenerģiju jāizdara ne vēlāk kā
līdz kārtējā mēneša 25.datumam, kā arī atbildētājai noteikts pienākums katru mēnesi norēķināties ar prasītāju par saņemto siltumenerģiju.
Prasītāja savas saistības pret atbildētāju ir pildījusi godprātīgi un ir sniegusi atbildētājai līgumā noteiktos pakalpojumus. Savukārt atbildētāja laika
posmā no 2009.gada 1.aprīļa līdz 2014.gada 4.martam maksājumus ir veikusi neregulāri un nepietiekamā apmērā. Parāda veidošanās periodā atbildētāja
pēdējo maksājumu veikusi 2013.gada jūlijā Ls 10,00 apmērā. Atbildētāja nav apstrīdējusi prasītājas sagatavotos rēķinus, tādējādi apliecinot, ka neiebilst
tajos norādītajām maksām. Uz prasības pieteikuma sagatavošanas dienu atbildētājas pamatparāds ir 3467,00 euro.
Papildus pamatparādam, saskaņā ar līguma 3.6.punktu, prasītāja ir tiesīga iekasēt līgumsodu 0,1% apmērā par katru nokavēto maksājuma dienu
līdz atmaksas dienai ieskaitot. Prasītāja ir aprēķinājusi līgumsodu 2339,37 euro apmērā par periodu no 2009.gada 1.aprīļa līdz 2018.gada
31.decembrim, taču ievērojot Civillikuma 1716.pantā noteikto, prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas līgumsodu, kas aprēķināts ne vairāk par 10
procentiem no pamatparāda, tas ir, 346,70 euro.
2011.gada 26.augustā, 2012.gada 27.augustā, 2013.gada 29.oktobrī, 2013.gada 4.decembrī, 2014.gada 17.janvārī, 2014.gada 10.martā un
2017.gada 4.augustā atbildētājai nosūtīti brīdinājumi, taču līdz prasības pieteikuma sagatavošanas dienai atbildētāja parādu nav samaksājusi un nav
sniegusi prasītājai iebildumus par brīdinājumos norādīto.
Prasītāja, pamatojoties uz Civillikuma 1425., 1428., 1512., 1587., 1652., 1716., 1717., 1720.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu, likuma
“Par dzīvokļa īpašumu” 12.pantu, Civilprocesa likuma 5., 26., 44., 75., 127., 128., 129., 130., 195.pantu, lūdz piedzīt no atbildētājas parādu 3813,70
euro, kas sastāv no pamatparāda 3467,00 euro un līgumsoda 346,70 euro, samaksāto valsts nodevu 387,19 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos
izdevumus 3,20 euro, samaksātos izdevumus advokāta palīdzības samaksai 242,00 euro, kā arī noteikt tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt
no atbildētājas likumiskos procentus.
[2] 2019.gada 19.jūnijā tiesā saņemts atbildētājas pārstāves – aizgādnes /pers. B/ paskaidrojums, kurā prasība tiek pilnībā atzīta. Papildus
norādīts, ka atbildētāja ir 2.grupas invalīde kopš bērnības, pašreiz saņem Grupu dzīvokļa pakalpojumu pašvaldības iestādē “Jūrmalas veselības
veicināšanas un sociālo pakalpojumu centrs”. Atbildētājai ir noteikts daļējs rīcībspējas ierobežojums, viņa saņem vecuma pensiju 311,18 euro un viņai ir
piešķirts maznodrošinātas personas statuss. Atbildētājas pensija tiek tērēta apģērba, apavu, sadzīvei nepieciešamo priekšmetu un līdzekļu iegādei,
pamperu, vienreizējo paladziņu, ieliktnīšu, medikamentu, personīgai higiēnai nepieciešamo priekšmetu un līdzekļu iegādei, sadzīves ķīmijas līdzekļu iegādei
un tiesas piespriesto parādu dalītai atmaksai. Nekāda īpašuma atbildētājai nav. Atbildētājas aizgādne lūdz ņemt vērā, ka atbildētāja parādu pieļāvusi gan
materiālā stāvokļa dēļ, gan arī neapzinoties savu pienākumu savlaicīgi kaut vai daļēji norēķināties par saņemto siltumenerģiju. Atbildētāja regulāri apmeklē
psihiatru, lieto zāles, nespēj orientēties laikā un esošajā situācijā. Pamatojoties uz minēto, lūdz ņemt vērā atbildētājas veselības stāvokli, materiālo
nodrošinājumu, un nepiedzīt parādu, valsts nodevu un pārējos prasībā minētos maksājumus.
[3] Uz tiesas sēdi atbildētāja neieradās, par savas neierašanās iemesliem tiesu nav informējusi, nav lūgusi atlikt lietas izskatīšanu un nav lūgusi
izskatīt lietu bez viņas klātbūtnes. Par lietas izskatīšanas vietu un laiku atbildētājai paziņots likumā noteiktā kārtībā nosūtot tiesas pavēsti uz atbildētājas
deklarēto adresi.
Ievērojot minēto, kā arī ņemot vērā, ka tiesas sēdē piedalās atbildētājas aizgādne, tiesa atzīst par iespējamu izskatīt lietu bez atbildētājas klātbūtnes
tiesas sēdē.
[4] Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis prasību uzturēja uz prasībā minētajiem pamatiem.
[5] Tiesas sēdē atbildētājas aizgādne prasību atzina un paskaidroja, ka laikā, kad veidojās parāds, nebija neviens, kas pasaka priekšā atbildētājai,
ka par pakalpojumiem ir jānorēķinās. Atbildētāja neapzinājās vajadzību nokārtot maksājumus. Uz sociālo iestādi atbildētāja atnāca piekauta, bez
pensijas, badā. No dzīvokļa pārdošanas ieņemtā nauda atbildētājai tika izkrāpta.
Motīvu daļa
[6] Noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus, pārbaudījusi un novērtējusi prasības pieteikumu un lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa
atzīst, ka prasība ir apmierināma daļēji.
[7] Kā izriet no lietā esošās zemesgrāmatu apliecības, atbildētājai, pamatojoties uz 2001.gada 1.marta pirkuma līgumu, Jūrmalas pilsētas
zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/tika nostiprinātas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese/.
Atbildētājas īpašuma tiesība ir izbeigusies, pamatojoties uz zemesgrāmatu tiesneša 2014.gada 4.marta lēmumu (lietas 9.lapa).
[8] Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu, saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Saskaņā ar Civillikuma 2107.pantu, ar piegādes līgumu viena puse (piegādātājs) uzņemas piegādāt otrai (pasūtītājam) noteiktu lietu par zināmu
cenu.
Savukārt Civillikuma 2109.pantā noteikts, kad piegādātājs pieprasīto lietu piegādājis, līdzēju tiesiskās attiecības apspriežamas pēc pirkuma līguma
noteikumiem, kas paredz veikt samaksu par pirkumu.
No lietas materiāliem redzams, ka starp prasītāju kā piegādātāju un atbildētāju kā apakšlietotāju 2012.gada 15.februārī noslēgts līgums Nr.8607
par norēķinu kārtību par saņemto siltumenerģiju (lietas 10.-11.lapa), ar kuru prasītāja apņēmās saražot un piegādāt siltumenerģiju līdz dzīvojamās mājas,
kurā atrodas atbildētājas dzīvoklis, siltumtīklu ievada noslēgarmatūrai, savukārt atbildētāja apņēmās samaksāt prasītājai par saņemto siltumenerģiju
saskaņā ar līguma noteikumiem (līguma 1.1.punkts).
Atbilstoši minētā līguma 3.1. un 3.2.punktam, par saņemtajiem pakalpojumiem atbildētājai jānorēķinās tieši ar prasītāju, maksājumus par
iepriekšējā mēnesī saņemto siltumenerģiju izdarot ne vēlāk kā līdz kārtējā mēneša 25.datumam. Savukārt līguma 5.1.punkts paredz atbildētājas
pienākumu katru mēnesi norēķināties ar prasītāju par saņemto siltumenerģiju.
[9] Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī
vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Prasītāja norādījusi, ka ar līgumu uzņemtās saistības no savas puses ir izpildījusi, ko tiesai nav pamata apšaubīt. Savukārt atbildētāja maksājumus
par saņemto siltumenerģiju atbilstoši līguma noteikumiem pienācīgi nav veikusi. Minētos faktus apstiprina lietā iesniegtais norēķinu pārskats, no kura
redzams, ka laika periodā no 2009.gada aprīļa līdz 2014.gada martam atbildētāja maksājumus veikusi neregulāri un nepietiekamā apmērā, pēdējais
maksājums veikts 2013.gada jūlijā Ls 10,00 apmērā, kā rezultātā atbildētājai par minēto laika periodu ir izveidojies parāds 3467,00 euro.
[10] Lietā konstatēts, ka atbildētāja vairākkārt rakstveidā brīdināta par parādu. Proti, 2011.gada 26.augustā, 2012.gada 27.augustā, 2013.gada
29.oktobrī, 2013.gada 4.decembrī, 2014.gada 17.janvārī un 2014.gada 10.martā brīdinājumi nosūtīti uz atbildētājas adresi /adrese/ (lietas 12.-17.lapa).
Savukārt 2017.gada 4.augustā paziņojums par parādu atbildētājai nosūtīts uz viņas deklarēto adresi/adrese/(lietas 18.lapa).
No prasības pieteikuma izriet, ka arī pēc brīdinājumu un paziņojumu nosūtīšanas parāds nav samaksāts. Pierādījumi par pretējo lietā nav iesniegti.
[11] Ņemot vērā to, ka parāds veidojies laika posmā no 2009. līdz 2014.gadam, tiesa atzīst, ka atbildētājai ir saistošas gan likuma “Par dzīvokļa
īpašumu” (spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim), gan Dzīvokļa īpašuma likuma (spēkā no 2011.gada 1.janvāra) normas un tiesiskais regulējums.
Likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 12.panta ceturtajā daļā noteikts, ka dzīvokļa īpašnieks norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa
īpašuma lietošanu.
Savukārt saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 3.punktu, dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties par saņemtajiem
pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).
No minētā normatīvā regulējuma izriet attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieka pienākums norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, savukārt
prasītājai ir tiesības prasīt maksu par sniegtajiem pakalpojumiem.
[12] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra
puse.
Lietā konstatēts, ka atbildētāja prasībā norādītos apstākļus un parāda esamības faktu nav apstrīdējusi, bet norādījusi, ka prasību atzīst pilnā
apmērā.
Ievērojot minēto, kā arī ņemot vērā ar likumu noteiktās prasītājas tiesības saņemt samaksu par sniegtajiem pakalpojumiem un atbildētājas
pienākumu norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, no kura atbildētāju nevar atsvabināt ar atbildētājas veselības stāvokli un materiālo
nodrošinājumu saistītie apstākļi, tiesa atzīst, ka ar lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem prasītāja ir pierādījusi sava prasījuma pamatotību daļā par
pamatparāda piedziņu par laika periodu no 2009.gada 1.aprīļa līdz 2014.gada 4.martam 3467,00 euro apmērā, līdz ar ko prasība šajā daļā ir
apmierināma un minētais parāds piedzenams no atbildētājas par labu prasītājai.
[13] Turklāt prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas līgumsodu 346,70 euro apmērā, kurš, kā izriet no prasībā norādītā, ir aprēķināts par laiku no
2009.gada 1.aprīļa līdz 2018.gada 31.decembrim.
[13.1] Saskaņā ar Civillikuma 1716.panta pirmo daļu, līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi
vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Savukārt Civillikuma 1724.pants noteic, ka izbeidzoties galvenai saistībai, izbeidzas arī
pats no sevis tai norunātais līgumsods.
No minētā regulējuma izriet, ka prasījuma par līgumsoda piedziņu obligāts priekšnosacījums ir pušu starpā noslēgta līguma un spēkā esošas
saistības esamība. Līgumsoda vienpusēja noteikšana nav pieļaujama.
Tā kā pušu līgums par norēķinu kārtību par saņemto siltumenerģiju ir noslēgts 2012.gada 15.februārī, bet atbildētājas īpašuma tiesības uz konkrēto
nekustamo īpašumu izbeigušās 2014.gada 4.martā, un saskaņā ar pušu noslēgtā līguma 6.3.punktu līguma darbība var tikt izbeigta, ja apakšlietotājs
atsavina dzīvokli trešai personai, prasītāja ir tiesīga aprēķināt līgumsodu par laika periodu no 2012.gada 15.februāra līdz 2014.gada 4.martam. Atbilstoši
lietā esošajam norēķinu pārskatam, par minēto laika periodu atbildētājai aprēķinātais līgumsods sastāda 1261,52 euro.
Prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētājas līgumsodu 346,70 euro, kas aprēķināts saskaņā ar Civillikuma 1716.panta trešo daļu, kur noteikts, ka
līgumsodu par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no
pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.
[13.2] Pēc vispārīgiem noteikumiem, līgumsoda noteicošā funkcija ir mudināt parādnieku izpildīt līgumu, nevis nest kreditoram peļņu vai radīt
parādniekam nepanesamu slogu.
Atbilstoši Civillikuma 1.pantā ietvertajam labas ticības principam, saskaņā ar kuru tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības,
katram civiltiesiskās saistības dalībniekam savas subjektīvās tiesības jāīsteno un subjektīvie pienākumi jāpilda, ņemot vērā pretējās puses intereses.
Kā atzīts Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2005.gada 26.janvāra spriedumā lietā Nr.SKC-48/2005, saskaņā ar labas ticības
principu, personai var tikt liegta subjektīvo tiesību izlietošana, ja izrādās, ka otras puses pretējās intereses saskaņā ar konkrētiem lietas apstākļiem ir
atzīstamas par svarīgākām.
[13.3] No lietā esošā Jūrmalas pilsētas bāriņtiesas 2018.gada 15.maija lēmuma Nr.1-6/90 izriet, ka atbildētāja ir persona ar ierobežotu rīcībspēju
pamatojoties uz Rīgas rajona tiesas 2018.gada 15.februāra spriedumu lietā Nr.C33475517, ar pašvaldības atbalstu atbildētāja saņem Grupu dzīvokļa
pakalpojumu personām ar garīga rakstura traucējumiem, kā arī saņem invaliditātes pensiju, kura tiek izlietota dzīvošanai, medikamentu un higiēnas
līdzekļu iegādei un parāda par dzīvokli segšanai.
Tiesu informācijas sistēmā pieejamais Rīgas rajona tiesas 2018.gada 15.februāra spriedums lietā Nr.C33475517 cita starpā apstiprina, ka
atbildētāja cieš no vidēji smagas garīgas atpalicības ar uzvedības traucējumiem, atbildētājai ir noteikta 2.invaliditātes grupa bez atkārtota pārbaudes
termiņa, kam cēlonis ir atbildētājas slimība no bērnības un viņai noteiktā diagnoze, no 2010.gada atbildētāja saņem Jūrmalas pašvaldības noteiktos
sociālos pakalpojumus personām ar garīgas veselības traucējumiem.
[13.4] Civillikuma 1724.1 pants noteic, ka tiesa samazina pieprasīto līgumsodu līdz saprātīgam apmēram, ja tas ir pārmērīgs, salīdzinot ar
neizpildīšanas vai nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu vai ņemot vērā citus apstākļus [..]. Savukārt Civillikuma 1657.pants paredz, ka tiesa var
parādnieku atsvabināt no viņam neizdevīgām nokavējuma sekām arī citos gadījumos, kad viņu nevar vainot ne uzmanības trūkumā, ne vispār vieglprātībā
vai nolaidībā, vai kad izpildīšana nav notikusi nepārvaramas varas dēļ.
Satversmes tiesas 2003.gada 4.februāra spriedumā lietā Nr.2002-06-01 atzīts, ka tiesas spriešanas uzdevums ir atrast patiesu un taisnīgu lietas
risinājumu – tiesas rezultātam, t.i., tiesas spriedumam ir jābūt “taisnīgam spriedumam” (sk. http://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-
content/uploads/2016/02/2002-06-01_Spriedums.pdf).
Savukārt Satversmes tiesas 2007.gada 28.februāra lēmumā lietā Nr.2006-41-01 norādīts, ka tiesību piemērošanas vispārējā norise neaprobežojas
vienīgi ar formālloģiska juridiskā siloģisma formu. Tiesību piemērošanas neatņemama sastāvdaļa ir tiesisko seku konkretizēšana. Šajā posmā tiesību
piemērotājam vajag apsvērt tiesiskās sekas un izvēlēties tās, kuras sasniedz tiesību mērķi – taisnīgumu (sk. http://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-
content/uploads/2016/02/2006-41-01_Lemums_izbeigsana.pdf).
Tiesa atzīst, ka pastāvot lietā konstatētajiem apstākļiem, par taisnīgu un objektīvu jautājuma atrisinājumu attiecībā uz līgumsoda piedziņu būtu
atzīstams tāds risinājums, atbilstoši kuram atbildētāja būtu atbrīvota no šo naudas līdzekļu piedziņas, secinot, ka saistības nepienācīgs izpildījums
konkrētajā gadījumā ir saistāms ar atbildētājas apgrūtinošo veselības stāvokli, bet ne atbildētājas vieglprātību, neuzmanības trūkumu vai nolaidību. Un lai
gan Civillikuma 362.pants paredz, ka darbība, ko persona ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem izdarījusi pirms aizgādnības
nodibināšanas, ir spēkā, tiesas ieskatā atbildētājas atbrīvošana no līgumsoda maksāšanas pienākuma konkrētajā gadījumā nodrošinās gan taisnīguma
principa ievērošanu, gan arī nodrošinās ekvivalenci pušu mantiskajās attiecībās.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka prasība daļā par līgumsoda piedziņu ir noraidāma
[14] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, prasītājai ir atzīstamas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā no
pamatparāda summas, ņemot vērā Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.
[15] Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos
tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram
[..].
Ņemot vērā, ka prasība ir apmierināma daļēji, tas ir, par summu 3467 euro jeb 90,9% apmērā, no atbildētājas par labu prasītājai ir piedzenama
valsts nodeva 351,95 euro, kā arī ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 2,91 euro.
[16] Prasītāja ir lūgusi piedzīt no atbildētājas ar lietas vešanu saistītos izdevumus par advokāta palīdzības samaksu 242,00 euro apmērā.
Civilprocesa likuma 44.panta regulējums paredz, ka ar lietas vešanu saistītie izdevumi atlīdzināmi prasītājam, bet no lietas materiāliem neizriet, ka
prasītājai SIA “Jūrmalas siltums” lietā būtu radušies izdevumi zvērināta advokāta palīdzības samaksai, jo zvērinātas advokātes Lindas Zaušas rēķins par
sniegto juridisko palīdzību ir izrakstīts SIA “Konsultatīvā sabiedrība “Conventus””, atbilstīgi rēķina apmaksu arī veikusi SIA “Konsultatīvā sabiedrība
“Conventus”” (lietas 37.-40.lapa).
Šādos apstākļos tiesa atzīst, ka prasītājas lūgums par izdevumu piedziņu zvērināta advokāta palīdzības samaksai 242,00 euro apmērā ir noraidāms.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 5.panta pirmo daļu, 8.panta pirmo daļu, 9., 10.pantu, 92.- 97.pantu, 187.panta otro daļu, 189.-193.pantu,
199., 204.1 pantu, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt daļēji.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Jūrmalas siltums”, reģistrācijas Nr.42803008058 (bankas konts naudas
līdzekļu iemaksai: AS “SEB banka”, konta Nr.LV59UNLA0010000206401), pamatparādu 3467,00 euro par laika periodu no 2009.gada 1.aprīļa līdz
2014.gada 4.martam, valsts nodevu 351,95 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,91 euro, kopā 3821,86 euro (trīs tūkstoši astoņi simti
divdesmit viens euro, 86 centi).
Noteikt SIA “Jūrmalas siltums” tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. A/ likumiskos 6%
gadā no pamatparāda 3467,00 euro, ņemot vērā nosacījumu, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.
Noraidīt prasību daļā par līgumsoda piedziņu 346,70 euro apmērā un daļā par izdevumu piedziņu advokāta palīdzības samaksai 242,00 euro
apmērā.
Noteikt, ka tiesas spriedums izpildāms labprātīgi 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas
rajona tiesā.
Tiesnese (personiskais paraksts) D.Liepiņa