Court dismissed appeal against administrative fine for unauthorized construction work by a legal entity.

Lietas Nr. 127032713

Lietas arhīva Nr. 1-0327-13/7

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2013.gada 29.novembrī

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese K.Kraveca

ar tiesas sēžu sekretāri S.Kriškāni,

piedaloties Biedrības /Nosaukums/ pārstāvei /pers. C/, Rīgas domes Administratīvās komisijas pārstāvei /pers. D/ 2013.gada

19.novembrī atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 3, izskatīja Biedrības /Nosaukums/ sūdzību par Rīgas domes Administratīvās

komisijas 2013.gada 16.jūlija lēmumu Nr.D57 25-7.

Aprakstošā daļa

2013.gada 1.jūlijā tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols CB 015367 pret biedrību /Nosaukums/ par to, ka 2013.gada

25.jūnijā plkst.08.35 A.Čaka/adrese/, patvaļīgi, to noteiktā kārtībā neakceptējot Būvvaldē, kas saskaņā ar Būvniecības likuma 1.panta

21.punktu ir patvaļīga būvniecība, uzsākta koplietošanas kāpņu telpas daļas rekonstrukcija ēkas lit.001 pirmā stāva līmenī, izbūvējot

telpu sadalošās starpsienu konstrukcijas. Līdz ar to biedrība /Nosaukums/ pārkāpa Būvniecības likuma 13.panta pirmo un piekto daļu,

16.panta pirmo daļu, Ministru kabineta 01.04.1997. noteikumu Nr.112 /Nosaukums/ 58., 112.punkta prasības un izdarīja

administratīvo pārkāpumu.

Ar Rīgas domes Administratīvās komisijas priekšsēdētāja p.i. I.Vecvanaga 2013.gada 16.jūlija lēmumu nolemts saukt biedrību

/Nosaukums/ pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 152.panta pirmās daļas, uzliekot naudas

sodu 250 Ls apmērā.

Iestādes lēmumā norādīts, ka pret biedrību /Nosaukums/ tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols, norādot, ka 25.06.2013.

Rīgā,/adrese/ tika konstatēta patvaļīgi, to noteiktā kārtībā neakceptējot Būvvaldē, uzsākta koplietošanas kāpņu telpas daļas

rekonstrukcija ēkas lit.001 pirmā stāva līmenī, izbūvējot telpu sadalošās starpsienu konstrukcijas. Iestāde norāda, ka uz

administratīvās lietas izskatīšanu tika uzaicināta biedrība /Nosaukums/. Par lietas izskatīšanas laiku un vietu tika paziņots savlaicīgi,

bet uz lietas izskatīšanu biedrība /Nosaukums/ pārstāvis nav ieradies, kā arī par neierašanās iemesliem nav paziņojis, nav lūdzis

lietas izskatīšanu atlikt. Pastāvot šādiem apstākļiem un saskaņā ar LAPK 271.panta ceturto daļu, Iestāde administratīvā pārkāpuma

lietu izskatīja bez biedrība /Nosaukums/ pārstāvja klātbūtnes.

Lēmumā tiek norādīts, ka izskatot lietu komisijā secināja:

• Lietā pievienots Rīgas pilsētas Būvvaldes atzinums Nr.BV-13-1017-atz no 26.06.2013.;

• Lietā netika konstatēti atbildību pastiprinoši un mīkstinoši apstākļi;

• Lietai ir pievienots Rīgas pašvaldības policijas Centra pārvaldes iesniegums, kurā norādīts, ka policijā ir reģistrēts iesniegums, ka

objekta kāpņutelpā notiek būvdarbi. Materiāla izskatīšanas gaitā tika iegūstas ziņas par faktiem, kuras norāda uz iespējamiem

pārkāpumiem būvniecības jomā.

• Ar lietā esošajiem materiāliem, fotogrāfijām un personu paskaidrojumiem administratīvā pārkāpuma fakts ir pierādīts (LAPK 243

.pants);

• Ir pārkāpti LR ,,Būvniecības likuma” 13. panta 1. un 5. daļa, 16.panta pirmā daļa; LR MK 01.04.1997. noteikumu Nr.l12 ,,Vispārīgie

būvnoteikumi” 58. un 112. punkts.

• Izdarītais administratīvais pārkāpums atbilst LAPK 152.panta 1. daļai.

• Ar mērķi īstenot LAPK 22.pantā noteikto, komisijas ieskatā, persona ir saucama pie administratīvās atbildības saskaņā ar

kvalificēto tiesību normu.

2013.gada 9.augustā Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā saņemta biedrības /Nosaukums/ (turpmāk - Sūdzības iesniedzēja) sūdzība

par Rīgas domes Administratīvās 2013.gada 16.jūlija lēmumu Nr.D57 25-7.

Sūdzībā norādīts, ka Sūdzības iesniedzēja nepiekrīt Iestādes lēmumā norādītajam faktam, proti, ka biedrības /Nosaukums/

pārstāvis nav ieradies uz lietas izskatīšanu, par neierašanās iemesliem nav paziņojis un nav lūdzis atlikt lietas izskatīšanu. Sūdzības

iesniedzējs norāda, ka biedrība /Nosaukums/ nav saņēmusi uzaicinājumu uz lietas izskatīšanu un tai nav bijis iespējams ierasties uz

lietas izskatīšanu lai sniegt paskaidrojumus.

Tāpat tiek norādīts, ka 2012.gada 16.marta biedrības /Nosaukums/ sapulcē vienbalsīgi tika nolemts 1.korpusa ēkas kāpņu

telpā pie ieejas durvīm ierīkot slēgtu novietni ratiņu un velosipēdu novietošanai. Ēkai ir četri stāvi un nav lifta, tādēļ dzīvokļu

īpašniekiem būtu ērti novietot bērnu ratiņus vai velosipēdus 1.stāvā. Norādīts, ka 2012.gadā minētie pārbūves darbi netika uzsākti,

bet 2013.gada jūnijā biedrība /Nosaukums/ gatavoja dokumentus iesniegšanai būvvaldē vienkāršotas renovācijas uzsākšanai,

vienlaicīgi uzsāka veikt kāpņu telpā pamatdarbus novietnes izveidošanai. Ņemot vērā, ka Apliecinājuma kartes, priekš vienkāršotās

renovācijas, iesniegšanai, nepieciešami vairāki dokumenti un sertificēti būvniecības speciālisti, dokumentu iesniegšana aizkavējās

un tie tika iesniegti Rīgas pilsētas būvvaldē 27.06.2013. Savukārt 12.07.2013 Rīgas pilsētas būvvalde pagarināja administratīvā akta

izdošanas termiņu. Visi Būvvaldes pieprasītie papildus dokumenti tika iesniegti.

Norādīts, ka Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka ir radušies administratīvā pārkāpumā vainu mīkstinoši apstākļi, kā to paredz

Administratīvā pārkāpuma kodeksa 33.panta otrā daļa - vainīgais novērsis pārkāpuma sekas. Norādīts, ka Biedrība minētos

dokumentus būtu uzrādījusi iestādei, ja būtu zinājusi par izskatīšanas laiku, vietu un piedalījusies lietas izskatīšanā.

Tiesas sēdē Sūdzības iesniedzējas pārstāve /pers. C/ sūdzību uzturēja pilnā apmērā. Papildus paskaidroja, ka neapstrīd to

apstākli, ka paziņojums par lietas izskatīšanu tika sūtīts Biedrībai, bet Biedrības pārstāvi to nebija saņēmuši, nesaņemšanas iemesli

nav zināmi. Uzskata, ka konkrētajā gadījumā var uzskatīt pārkāpumu par maznozīmīgu un izbeigt administratīvo lietvedību.

Tiesas sēdē Iestādes pārstāve /pers. D/ lūdza sūdzību noraidīt, kā nepamatotu un paskaidroja, ka Iestādes Lēmums ir pamatots

un likumīgs. Biedrībai, ka juridiskai personai jāpārzina normatīvie akti, un likumu nezināšana nevar atbrīvot no atbildības. Iestāde

likumā noteiktajā kārtībā ir paziņojusi Biedrībai par lietas izskatīšanu, lūdzot ņemt līdzi visus Biedrības rīcībā esošos materiālus, kas

palīdzētu vispusīgākai un objektīvākai lietas izskatīšanai. Uzskata, ka konkrētajā gadījumā administratīvo pārkāpumu nevar atzīt par

maznozīmīgu, un izliktā soda apmērs ir piemērots ievērojot LAPK 32.panta noteikumus.

Motīvu daļa

Tiesa, noklausoties Sūdzības iesniedzējas un Iestādes pārstāves paskaidrojumus, pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi

pārsūdzēto lēmumu kopsakarā ar sūdzībā ietvertajiem argumentiem, atzīst, ka lēmums ir atstājams negrozīts, un sūdzība ir

noraidāma.

LAPK 288.panta pirmā daļa noteic, ka augstākas iestādes pieņemtu lēmumu persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, kā

arī cietušais var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc deklarētās dzīvesvietas, juridiskā persona — pēc tās juridiskās adreses Latvijā.

Ja personai nav deklarētās dzīvesvietas vai juridiskās personas adrese neatrodas Latvijā, lēmumu var pārsūdzēt rajona (pilsētas)

tiesā pēc administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietas.

LAPK 289.12 panta otrā daļa noteic, ka Rajona (pilsētas) tiesa, izskatot sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā, taisa

vienu no šādiem spriedumiem:

1)atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida;

2)atceļ lēmumu un izbeidz lietu;

3)atceļ lēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un uzliek sodu;

4)groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.

LAPK 289. 6 panta septītā daļa noteic, ka, tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj šādus jautājumus:

1) vai ir noticis administratīvais pārkāpums;

2) vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā;

3) vai persona ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu;

4) vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību;

5) kāds administratīvais sods piemērojams personai;

6) vai apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, kam par labu un kādā apmērā tas piedzenams;

7) kā rīkoties ar lietiskajiem pierādījumiem un citām administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā izņemtajām lietām, mantām un

piemēroto garantijas naudu.

Administratīvā pārkāpuma protokols CB Nr.015367 sastādīts par to, ka 2013.gada 25.jūnijā plkst.08.35 A.Čaka/adrese/ /Nosaukums/

Rīgā, patvaļīgi, to noteiktā kārtībā neakceptējot Būvvaldē, uzsākta koplietošanas kāpņu telpas daļas rekonstrukcija ēkas lit.001 pirmā

stāva līmenī, izbūvējot telpu sadalošās starpsienu konstrukcijas, ar ko tika pārkāpts Būvniecības likuma 13.panta pirmā un piektā

daļa, 16.panta pirmā daļa un Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumi Nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – MK

noteikumi Nr.112) 58. un 112.punkts.

MK noteikumu Nr.112 58.punkts noteic, ka būvprojektu izstrādā jaunbūvēm (no jauna būvējamām būvēm atbilstoši būvprojektam) un

esošo būvju vai to daļu renovācijai, rekonstrukcijai, restaurācijai un nojaukšanai, kā arī inženierkomunikācijām, ceļiem un tiltiem,

teritoriju labiekārtošanai (ceļu un laukumu, celiņu, ietvju, mazo arhitektūras formu un skulptūru, apgaismes iekārtu, vizuālās

informācijas un labiekārtošanas elementu ierīkošanai atbilstoši būvprojektam), apzaļumošanai, rekultivācijai, meliorācijai, kā arī

jebkuriem būvdarbiem būvēs un teritorijās, kas ir valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi un to aizsardzības zonā esošas būves vai

ainavas elementi.

MK noteikumu Nr.112 112.punkts noteic, ka Pirms būvdarbu uzsākšanas pasūtītājs saņem būvvaldes vai citas institūcijas saskaņā ar

Būvniecības likuma 6.pantu izsniegtu būvatļauju (5.pielikums). Patvaļīga būvniecība nav pieļaujama. Būvatļauju izsniedz piecu

darbdienu laikā pēc šo noteikumu 116.punktā minēto dokumentu iesniegšanas.

Būvniecības likuma 13.panta pirmā un piektā daļa noteic, ka pasūtītājam vai būvētājam pirms būvdarbu uzsākšanas jāsaņem

būvatļauja Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētajā kārtībā. Būvdarbu uzsākšana vai veikšana bez būvatļaujas kvalificējama kā

patvaļīga būvniecība, un atbildība par to ir paredzēta normatīvajos aktos.

Būvniecības likuma 16.panta pirmā daļa noteic, ka būvdarbus drīkst veikt tikai saskaņā ar pašvaldības akceptētu būvprojektu, izņemot

gadījumus, kas paredzēti Vispārīgajos būvnoteikumos.

LAPK 152.panta pirmā daļa noteic, ka par būves renovāciju, rekonstrukciju vai restaurāciju bez akceptēta projekta vai būvatļaujas

(izņemot gadījumus, kas noteikti Vispārīgajos būvnoteikumos) vai vienkāršotās renovācijas vai vienkāršotās rekonstrukcijas

noteikumu pārkāpšanu, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām no

divsimt līdz trīstūkstoš latiem.

Izvērtējot lietas materiālus, secināms, ka lietā nav strīda par to, ka 2013.gada 25.jūnijā plkst.08.35 A.Čaka/adrese/ ir notikusi

patvaļīga būvniecība (to noteiktā kārtībā neakceptējot Būvvaldē). Minēto faktu arī neapstrīd sūdzības iesniedzēja.

Taču sūdzības iesniedzēja uzskata, ka pieņemot lēmumu iestāde nav ņēmusi vērā apstākļus, ka būvniecība kāpņutelpā, ierīkojot

slēgtu novietni ratiņu un velosipēdu novietošanai, tika veikta uz Biedrības /Nosaukums/ sapulsē pieņemtā lēmuma pamata.

2013.gada jūnijā biedrība sāka kārtot dokumentus iesniegšanai būvvaldē, bet nav to pabeigusi līdz būvniecības uzsākšanai, bet uz

lietas izskatīšanas dienu visi dokumenti ir nokārtoti un ir konstatējami administratīvā pārkāpuma mīkstinoši apstākļi. Sūdzības

iesniedzējas ieskatā minētie apstākli ir par pamatu iestādes lēmuma atcelšanai.

Tiesa nevar piekrist sūdzības iesniedzējas viedoklim, un uzskata, ka ar lietas materiāliem, un tieši ar 2013.gada 26.jūnija Rīgas

pilsētas būvvaldes atzinumu Nr.BV-13-1017-atz par būves pārbaudi, ar administratīvā pārkāpuma protokolu un fotoattēliem ir fiksēts

Būvniecības likuma 13.panta pirmo un piekto daļu, 16.panta pirmo daļu, Ministru kabineta 01.04.1997. noteikumu Nr.112 „Vispārīgie

būvnoteikumi” 58., 112.punkta pārkāpums.

Sūdzībā norādītie apstākļi par dokumentu nesavlaicīgu noformēšanu, nav atzīstami par pamatu Sūdzības iesniedzēja atbrīvošanai no

administratīvās atbildības par izdarīto administratīvo pārkāpumu un uzliktā soda, kas noteikts panta sankcijas minimālajā apmērā

samazināšanai vai atcelšanai.

No lietas materiāliem pievienotās apliecinājuma kartes redzams, ka sūdzības iesniedzēja dokumentus būvvaldei vienkāršotas

renovācijas uzsākšanai objektā Rīgā, A.Čaka ielā 39 ir iesniegusi 2013.gada 27.jūnijā, tas ir pēc pārkāpuma konstatēšanas. Turklāt

apliecinājuma kartes akceptēšana vienkāršotas renovācijas veikšanai ir notikusi 2013.gada 27.jūlijā, tas ir pēc iestādes Lēmuma

pieņemšanas. Līdz ar ko tiesa konstatē, ka iestāde pieņemot lēmumu par administratīvā soda piemērošanu, nevarēja ņemt vērā

apstākļus, kas vēl nebija notikuši.

Bez tam tiesa konstatē, ka iestāde likumā noteiktajā kārtībā ir paziņojusi sūdzības iesniedzējai par lietas izskatīšanas laiku un vietu,

nosūtot paziņojumu uz sūdzības iesniedzējas juridisko adresi. Uz lietas izskatīšanu Biedrības /Nosaukums/ pārstāvis nav ieradies, kā

arī par neierašanās iemesliem nav paziņojis, nav lūdzis lietas izskatīšanu atlikt. Sūdzības iesniedzējas pārstāve minēto neapstrīdēja

un nevarēja norādīt paziņojuma nesaņemšanas iemeslus. Pastāvot šādiem apstākļiem un saskaņā ar LAPK 271.panta ceturto daļu,

Iestāde bija tiesīga administratīvā pārkāpuma lietu izskatīt bez biedrība /Nosaukums/ pārstāvja klātbūtnes. Un apstāklis, ka sūdzības

iesniedzēja nepiedalījās lietas izskatīšanā un nesniedza savus paskaidrojumus, nevar būt par pamatu iestādes lēmuma atcelšanai.

Latvijas APK 289. 13 panta trešā daļa nosaka, ja tiesnesis, izskatot sūdzību atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir

pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma

motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu klāsts nav nepieciešams.

Novērtējusi pārsūdzēto Lēmumu, tiesa atzīst, ka tajā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, iestāde ir pareizi,

vispusīgi un pilnīgi novērtējusi iepriekš norādītos pierādījumus, līdz ar to tiesa pievienojas iestādes motivācijai un izvērstāku

argumentu izklāstu šajā sakarā nenorāda. Lēmums atbilst Latvijas APK noteikumiem, izdots ievērojot procesuālos un formālos

priekšnoteikumus un materiālo tiesību normas, tādēļ tiesai nav pamata to atcelt.

Tiesa uzskata, ka piemērojot sodu, ir ievēroti Latvijas APK 32.panta noteikumi un Biedrībai /Nosaukums/ uzliktais sods atbilst

vispārējiem sodu piemērošanas principiem.

LAPK 152.panta pirmā daļas sankcijas paredz naudas sodu juridiskajām personām no divsimt līdz trīs tūkstoš latiem.

Administratīvais sods tiek piemērots ar noteiktu mērķi, proti, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu

ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī, tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus

(LAPK 22.pants).

Tiesas ieskatā LAPK 21.panta piemērošana konkrētajā gadījumā nav pieļaujama, jo nav konstatēti atbildību mīkstinošie apstākļi, tas

apstāklis, ka pārkāpējs pēc pārkāpuma konstatēšanas ir akceptējis vienkāršoto renovāciju likumā noteiktajā kārtībā, nav atzīstams

par apstākli, kas mīkstina atbildību LAPK 33.panta pirmās daļas 2.punkta izpratnē. Tiesa uzskata, ka būvniecības uzsākšana, bez

attiecīgās būvatļaujas un akcepta saņemšanas no būvvaldes ir būtisks pārkāpums, kas apdraud pārējo cilvēku drošību un veselību, kā

rezultātā var iestāties smagas sekas.

Līdz ar ko tiesa uzskata, ka piemērotā naudas soda Ls 250 apmērs ir samērīgs ar izdarīto pārkāpuma smagumu un bīstamību, un ir

izvēlēts atbilstoši likuma prasībām, ievērojot LAPK 152.panta pirmās daļas sankcijā paredzēto sodu, un ir atbilstošs LAPK 22.pantā

noteiktajam soda mērķim.

Ņemot vērā minēto un saskānā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32., 285., 289.6,289.12, 289.13pantu, tiesa

nosprieda:

Biedrības /Nosaukums/, reģistrācijas numurs/numurs/, sūdzību noraidīt.

Atstāt negrozītu Rīgas domes Administratīvās komisijas 2013.gada 16.jūlija lēmumu Nr.D57 25-7.

Spriedumu var pārsūdzēt desmit darba dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību

iesniedzot Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā.

Motivēta sprieduma pieejamības diena - 2013. gada 29.novembris.

Tiesnese (paraksts) K. Kraveca

Noraksts pareizs.

Tiesnese K.Kraveca