Court dismissed request to cancel fine for parking in disabled spot without valid permit card.

NORAKSTS Lieta Nr.A42606208 A5978-09/41 SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rēzeknē 2009.gada 2.oktobrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis A.Zutis,

piedaloties atbildētājam – pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Rēzeknes pilsētas domes Pašvaldības policijas pārvaldes pārstāvim A.S., atklātā tiesas sēdē izskatīja lietu, kas ierosināta pēc J.A., personas kods /personas kods/, pieteikuma par Rēzeknes pilsētas domes Pašvaldības policijas pārvaldes priekšnieka 2008.gada 28.maija lēmuma Nr.48 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2008.gada 16.maijā plkst.19.17 Rēzeknē, Atbrīvošanas alejā 146A, Rēzeknes pašvaldības policijas pārvaldes vecākais inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu-paziņojumu Nr.780084388 automašīnai Audi, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, par 2004.gada 29.jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk - CSN) 307.21.punkta (837.papildzīme „Invalīdiem”) prasību neievērošanu, par ko paredzēta atbildība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - LAPK) 149.31panta astotajā daļā. Pārkāpuma konstatēšanas brīdī invalīdu stāvvietu izmantošanas kartes automašīnas priekšējā logā nebija. Par konstatēto administratīvo pārkāpumu vecākais inspektors piemēroja naudas sodu Ls 20 (divdesmit) apmērā. CSN pārkāpumu vecākais inspektors nofiksēja ar videokameru videoierakstā. Nepiekrītot protokolam-paziņojumam Nr.780084388, J.A. (turpmāk arī Pieteicējs) apstrīdēja to Rēzeknes pilsētas domes Pašvaldības policijas pārvaldes priekšniekam. Ar Rēzeknes pilsētas domes Pašvaldības policijas pārvaldes (turpmāk arī Atbildētāja) priekšnieka 2008.gada 28.maija lēmumu Nr.48 (turpmāk arī Lēmums) atstāts negrozīts Rēzeknes pilsētas domes Pašvaldības policijas pārvaldes vecākā inspektora 2008.gada 16.maija protokola-paziņojuma Nr.780084388 lēmums.

[2] 2008.gada 20.jūnijā Pieteicējs Administratīvajā rajona tiesā iesniedza pieteikumu, kurā Pieteicējs norāda, ka viņš 2008.gada 16.maijā piebrauca ar transportlīdzekli Audi, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ pie veikala „Super netto”. Par cik visas vietas bija aizņemtas, viņš novietoja transportlīdzekli invalīdu vietā, jo viņš ir trešās grupas invalīds. Līdz ar to Pieteicējs lūdz atcelt Lēmumu.

[3] 2008.gada 7.jūlijā Administratīvajā rajona tiesā saņemti Atbildētājas paskaidrojumi, kuros tā neatzīst Pieteicēja pieteikumu, norādot sekojošus

1.lappuse no 7 iemeslus. [3.1] Fakts, ka Pieteicējs ir trešās grupas invalīds, Pieteicējam automātiski nerada tiesības izmantot automašīnu stāvvietas, kas paredzētas izmantošanai tikai ar invalīda stāvvietu izmantošanas karti. [3.2] Saskaņā ar CSN 307.21 punktu, 837.papildzīme „Invalīdiem” norāda, ka 532.zīme attiecas tikai uz automobiļiem, kas apzīmēti ar invalīdu stāvvietu izmantošanas karti. CSN 270.1punkts noteic, ka automobiļiem, kurus vada invalīdi ar pārvietošanās traucējumiem un automobiļiem, kuru pasažieri ir invalīdi ar pārvietošanās traucējumiem, automobiļa salonā pie priekšējā stikla atļauts novietot invalīdu stāvvietu izmantošanas karti. Šo karti izsniedz Ceļu satiksmes drošības direkcija, pamatojoties uz Veselības darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas vai tās struktūrvienības izsniegtu izziņu. Šī karte pilnvaro tās īpašnieku izmantot speciāli apzīmētu stāvvietu pakalpojumus. [3.3] Administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī invalīdu stāvvietu izmantošanas kartes automašīnas priekšējā logā nebija.

[4] 2009.gada 24.septembrī Administratīvajā rajona tiesā Pieteicējs iesniedza papildinājumu, kurā norāda, ka fotogrāfijās redzamā automašīna nav viņa automašīna un ka tā ir foto kolāža. Pieteicējs norāda, ka parasti neizkāpj no automašīnas, bet tajā dienā izkāpa, jo sievai vajadzēja palīdzēt atnest cukuru no veikala.

[5] Uz tiesas sēdi Pieteicējs neieradās, par neierašanās iemesliem tiesai nav paziņojis. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 214.panta pirmo daļu, ja uz tiesas sēdi nav ieradies kāds no administratīvā procesa dalībniekiem, liecinieks, eksperts vai tulks, tiesa sāk lietas izskatīšanu, ja vien saskaņā ar šā likuma 268. vai 269.pantu nav pamats to atlikt. Izvērtējot lietā esošos materiālus un uzklausot Atbildētājas pārstāvja viedokli, tiesa secina, ka nav pamata atlikt lietas izskatīšanu Pieteicēja neierašanās dēļ.

[6] Atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē pieteikumu neatzina, balstoties uz administratīvajā aktā un paskaidrojumos norādīto motivāciju, un lūdza tiesu pieteikumu noraidīt. Atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka administratīvā pārkāpuma protokols tika sastādīts atbilstoši spēkā esošiem normatīviem aktiem. Pieteicējs iesniegumam nav pievienojis invalīdam paredzētās stāvvietas izmantošanas karti. Minētā karte tiek izsniegta invalīdiem ar pārvietošanās traucējumiem. Pieteicēja invaliditātes apliecība un medicīniskie izraksti nedod tiesības novietot automašīnu invalīdiem paredzētā stāvvietā. Policijas darbiniekiem nav pienākums pēc rīcībā esošiem dokumentiem noteikt, vai personai ir izsniegta invalīdam paredzētās stāvvietas izmantošanas karte. Invalīdam paredzētās stāvvietas izmantošanas karti izsniedz Ceļu satiksmes drošības direkcija, pamatojoties uz ārstu komisijas izziņām.

Motīvu daļa

[7] Tiesa, izvērtējot lietas materiālus to kopsakarībā ar procesa dalībnieku

2.lappuse no 7 argumentiem un paskaidrojumiem, secina, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms.

[8] Tiesa konstatē lietā sekojošus faktiskos apstākļus. [8.1] Atbilstoši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas izsniegtajai 2000.gada 13.oktobra invaliditātes izziņai Nr.BB143269, Pieteicējs atzīts par trešās grupas invalīdu bez atkārtotas pārbaudes termiņa (lietas lapa Nr.7). 2000.gada 13.oktobrī Pieteicējam izsniegta invalīda apliecība, ka viņš ir trešās grupas invalīds (lietas lapa Nr.15). [8.2] 2008.gada 16.maijā plkst.19.17 Rēzeknē, Atbrīvošanas alejā 146A, Rēzeknes pašvaldības policijas pārvaldes vecākais inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu - paziņojumu Nr.780084388 transportlīdzeklim Audi, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, par CSN 307.21.punkta (837.papildzīme „Invalīdiem”) prasību neievērošanu, par ko atbildība paredzēta LAPK 149.31panta astotajā daļā. Par konstatēto administratīvo pārkāpumu vecākais inspektors piemēroja naudas sodu Ls 20 (divdesmit) apmērā (lietas lapa Nr.6). [8.3] 2008.gada 19.maijā Pieteicējs iesniegumā norāda, ka viņš 2008.gada 16.maijā ap plkst.19.10 atbrauca uz veikalu „Super Netto” ar Audi, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ un novietoja to invalīdu stāvvietā, jo viņš ir trešās grupas invalīds, un viņam bija tiesības novietot savu automašīnu invalīdu stāvvietā (lietas lapa Nr.14) [8.4] Ar Rēzeknes pilsētas domes Pašvaldības policijas pārvaldes priekšnieka 2008.gada 28.maija lēmumu Nr.48 atstāts negrozīts Rēzeknes pilsētas domes Pašvaldības policijas pārvaldes vecākā inspektora 2008.gada 16.maija protokola-paziņojuma lēmums Nr.780084388 (lietas lapa Nr.5).

[9] Pieteicējs pie administratīvās atbildības saukts par CSN 307.21.punkta pārkāpumu pēc LAPK 149.31panta astotās daļas. CSN 307.21.punktā (normatīvo aktu redakcija šeit un turpmāk uz pārkāpuma konstatēšanas brīdi) norādīts, ka 532.zīme kopā ar 837.papildzīmi „Invalīdiem” attiecas tikai uz automobiļiem, kas apzīmēti ar invalīdu stāvvietu izmantošanas karti. LAPK 149.31panta astotajā daļā ir noteikts, ka par stāvēšanu vietās, kas apzīmētas ar 837.papildzīmi vai ar 942.ceļa apzīmējumu, ar transportlīdzekli, kuram nav invalīdu stāvvietu izmantošanas kartes, uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā. Atbilstoši LAPK 9.pantā noteiktajam, par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība. Saskaņā ar LAPK 272.pantu institūcijai, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Tādējādi, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, nepieciešams konstatēt

3.lappuse no 7 visas administratīvā pārkāpuma sastāva veidojošās pazīmes – subjektu (personu, kura ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu), objektu (ar likumu aizsargātu tiesisku interesi, pret kuru ir vērsts administratīvais pārkāpums), subjektīvo pusi (nodomu (tiešu vai eventuālu) vai neuzmanību) un objektīvo pusi (prettiesiskas darbības vai prettiesisku bezdarbību). Ja kaut viena no administratīvā pārkāpuma sastāvu veidojošajām pazīmēm iztrūkst, atzīstams, ka nodarījumā (personas darbībās) nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

[10] LAPK 149.31panta astotajā daļā minētā administratīvā pārkāpuma sastāvu veidojošās pazīmes ir: objekts – ceļu satiksmes drošība, objektīvā puse – stāvēšana ar transportlīdzekli, kuram nav invalīdu stāvvietu izmantošanas kartes, vietās, kas apzīmētas ar 837.papildzīmi vai ar 942.ceļa apzīmējumu, subjekts – transportlīdzekļa vadītājs, kas sasniedzis 14 gadu vecumu un subjektīvā puse – ar nodomu vai neuzmanības izdarīts pārkāpums. [10.1] Tiesa vērtē, vai Pieteicēja darbībās saskatāmas LAPK 149.31panta astotajā daļā minētā administratīvā pārkāpuma sastāvu veidojošās pazīmes.

Lietā ir strīds par to, vai Pieteicēja darbībās saskatāma administratīvā pārkāpuma sastāva objektīvā puse, tas ir, vai Pieteicējs 2008.gada 16.maijā plkst.19.17 Rēzeknē, Atbrīvošanas alejā 146A bija novietojis stāvēšanai transportlīdzekli Audi, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, vietā, kas apzīmēta ar 837.papildzīmi vai ar 942.ceļa apzīmējumu un vai Pieteicējs atzīstams par invalīdu, kurš ir tiesīgs novietot transportlīdzekli stāvēšanai vietās, kas apzīmētas ar 837.papildzīmi vai ar 942.ceļa apzīmējumu.

LAPK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 154.panta pirmo daļu tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatojas uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, kā arī vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un taisnības principiem.

Minētās tiesību normas otrā daļa noteic, ka nekādiem pierādījumiem nav iepriekš noteikta spēka, kas saistītu tiesu. Savukārt atbilstoši minētās tiesību normas trešajai daļai tiesa spriedumā norāda, kādēļ tā vienam pierādījumam devusi priekšroku salīdzinājumā ar citu pierādījumu un atzinusi vienu faktu par pierādītu, bet citu – par nepierādītu. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 154.pantam tiesa pati izlemj par pierādījumu ticamību un pietiekamību. LAPK 243.pantā norādīts, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar administratīvā pārkāpuma vietas apskates protokolu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, citu personu paskaidrojumiem, eksperta atzinumu, lietiskajiem pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un dokumentu izņemšanu, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai

4.lappuse no 7 izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.). [10.2] Tiesa vērtē, vai Pieteicējs 2008.gada 16.maijā plkst.19.17 Rēzeknē, Atbrīvošanas alejā 146A bija novietojis stāvēšanai transportlīdzekli Audi, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, vietā, kas apzīmēta ar 837.papildzīmi vai ar 942.ceļa apzīmējumu. No lietas materiāliem tiesa konstatē, ka 2008.gada 16.maijā plkst.19.17 Rēzeknē, Atbrīvošanas alejā 146A, Rēzeknes pašvaldības policijas pārvaldes vecākais inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu - paziņojumu Nr.780084388 transportlīdzeklim Audi, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ (lietas lapa Nr.6). Pieteicējs gan minētā lēmuma apstrīdēšanas iesniegumā (lietas lapa Nr.14), gan arī pieteikumā tiesai (lietas lapa Nr.4) norāda, ka 2008.gada 16.maijā bija novietojis transportlīdzekli Audi, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ invalīdu stāvvietā. Tāpat Atbildētājas iesniegtajās fotogrāfijās (lietas lapa Nr.8) redzams, ka Pieteicēja automašīna novietota vietā, kas apzīmēta ar 532.zīmi

– stāvvieta, 837.papildzīmi – invalīdiem un 804.papildzīmi - darbības zona 5 metri, kā arī ar 942.ceļa apzīmējumu - stāvvieta, kura paredzēta transportlīdzekļiem, kas apzīmēti ar invalīdu stāvvietu izmantošanas karti. Tiesa piešķir ticamību policijas darbinieka sastādītajam administratīvā pārkāpuma protokolam - paziņojumam Nr.780084388. Tāpat minēto faktu apstiprina Pieteicēja apstrīdēšanas iesniegumā un pieteikumā tiesai norādītais, ka Pieteicējs transportlīdzekli novietoja invalīdu stāvvietā. Tiesa nav konstatējusi apstākļus, kas dotu pamatu apšaubīt Pieteicēja pārkāpumu fiksējušā policijas darbinieka objektivitāti, tas ir, nav konstatējami apstākļi, kas norādītu uz policijas darbinieka tiešu vai netiešu ieinteresētību nepamatoti vainot Pieteicēju administratīvā pārkāpuma izdarīšanā.

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, tiesa uzskata par pierādītu, ka Pieteicējs 2008.gada 16.maijā plkst.19.17 Rēzeknē, Atbrīvošanas alejā 146A bija novietojis stāvēšanai transportlīdzekli Audi, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, vietā, kas apzīmēta ar 532.zīmi un 837.papildzīmi „Invalīdiem”. Tiesa uzskata par nepamatotiem Pieteicēja norādītos argumentus pieteikuma papildinājumā par to, ka fotogrāfijās nav viņa transportlīdzeklis un tā ir foto kolāža. Tiesas skatījumā, tādējādi Pieteicējs vēlas izvairīties no atbildības par izdarīto administratīvo pārkāpumu. [10.3] Tiesa vērtē, vai Pieteicējs atzīstams par invalīdu, kurš ir tiesīgs novietot transportlīdzekli stāvēšanai vietās, kas apzīmētas ar 532.zīmi un 837.papildzīmi „Invalīdiem”.

CSN 298.26.punktā norādīts, ka 532.zīme apzīmē stāvvietu, savukārt šo noteikumu 307.21.punktā noteikts, ka 532.zīme ar 837.papildzīmi „Invalīdiem” dod tiesības izmantot šo stāvvietu tikai automobiļiem, kas apzīmēti ar invalīdu stāvvietu izmantošanas karti. Savukārt CSN 270.1punktā norādīts, ka automobiļiem, kurus vada invalīdi ar pārvietošanās traucējumiem, un automobiļiem, kuru pasažieri ir invalīdi ar pārvietošanās traucējumiem, automobiļa salonā pie priekšējā stikla atļauts novietot invalīdu stāvvietu izmantošanas karti, kuru izsniedz Ceļu satiksmes drošības direkcija, pamatojoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas vai tās struktūrvienības izsniegtu izziņu.

No minētām tiesību normām iesa secina, ka stāvvietu, kas apzīmēta ar 532.zīmi un 837.papildzīmi „Invalīdiem”, drīkst izmantot tikai transportlīdzeklis,

5.lappuse no 7 kas apzīmēts invalīdu stāvvietu izmantošanas karti, savukārt šo karti izsniedz Ceļu satiksmes drošības direkcija, pamatojoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas vai tās struktūrvienības izsniegtu izziņu. Tiesa konstatē, ka Pieteicējs lietas materiāliem ir pievienojis Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas 2000.gada 13.oktobra invaliditātes izziņu Nr.BB143269 par to, ka Pieteicējs atzīts par trešās grupas invalīdu bez atkārtotas pārbaudes termiņa (lietas lapa Nr.7) un 2000.gada 13.oktobrī izsniegto invalīda apliecību, ka viņš ir trešās grupas invalīds (lietas lapa Nr.15). Pieteicējs tiesā nav iesniedzis invalīdu stāvvietu izmantošanas karti. Tāpat no lietā esošajiem materiāliem tiesa nekonstatē, ka Pieteicējs būtu atzīstams par invalīdu, kam ir pārvietošanās traucējumi. Līdz ar to tiesa secina, ka Pieteicējs nav atzīstams par invalīdu, kurš ir tiesīgs novietot transportlīdzekli stāvēšanai vietās, kas apzīmētas ar 532.zīmi un 837.papildzīmi „Invalīdiem”. Pieteicēja invaliditātes apliecība un invaliditātes izziņa nedod tiesības novietot automašīnu invalīdiem paredzētā stāvvietā. Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa secina, ka Pieteicēja darbībās ir konstatējamas LAPK 149.31panta astotajā daļā minētā administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmes, tāpēc Pieteicējs ir saucams pie administratīvās atbildības minētā panta sankcijas robežās.

[11] LAPK 32.pantā noteikts, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, ņemot vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Administratīvā procesa likuma 65.panta trešā daļa noteic, ka gadījumā, ja piemērojamā tiesību normā noteikts, ka administratīvais akts izdodams, bet nav noteikts tā konkrētais saturs (satura izvēles administratīvais akts), iestāde izdod šo aktu, ievērojot piemērojamā tiesību normā noteiktos ietvarus, un šajos ietvaros, pamatodamās uz lietderības apsvērumiem, nosaka administratīvā akta saturu. Tā kā Atbildētāja bija konstatējusi, ka Pieteicējs izdarīja pārkāpumu, tad Atbildētājai bija jāizdod administratīvs akts par Pieteicēja sodīšanu. Par LAPK 149.31panta astotajā daļā minēto administratīvo pārkāpumu paredzēts naudas sods transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā. Saskaņā ar LAPK 21.panta otro daļu, ceļu satiksmē izdarīto administratīvo pārkāpumu, ja par to paredzētais naudas sods nepārsniedz desmit latus un ja šis pārkāpums nav radījis draudus citiem ceļu satiksmes dalībniekiem vai viņu mantai, var atzīt par maznozīmīgu. Ņemot vērā to, ka konkrētajā gadījumā LAPK normas neparedz Atbildētājai iespējas izdarīt lietderības apsvērumus un piemērot citu administratīvo sodu vai soda apmēru, secināms, ka Atbildētāja pamatoti Pieteicējam piemēroja naudas sodu Ls 20 (divdesmit) apmērā.

[12] Pastāvot šādiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka Atbildētājas pieņemtais Lēmums ir pamatots un tiesisks, savukārt Pieteicēja pieteikums ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

6.lappuse no 7 Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 1.punktu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda:

noraidīt J.A. pieteikumu par Rēzeknes pilsētas domes Pašvaldības policijas pārvaldes priekšnieka 2008.gada 28.maija lēmuma Nr.48 atcelšanu. Tiesas spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu namā.

Tiesnesis /paraksts/ A.Zutis

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas Tiesnesis _________________A.Zutis Rēzeknē, 2009.gada 2.oktobrī

7.lappuse no 7