Court convicts driver of repeated driving without license and imposes administrative detention and fine.
Legislator summary
AI generatedThe Jelgava District Court convicted the defendant of driving a vehicle without a license for the second time within a year. The defendant failed to appear at the hearing and did not contest the police protocol detailing the violation. Consequently, the court imposed a five-day administrative detention and a fine of 570 euros, noting mitigating circumstances of voluntary remorse.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4 panta septītās daļas 1.punkts; 33.pants: Repeated driving without a license constitutes an administrative offense punishable by administrative detention and a fine, with voluntary remorse serving as a mitigating circumstance.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS
Lieta Nr. 115018516/14
S PR IED UM S
Latvijas Republikas vārdā
Jelgavā, 2016.gada 6.jūlijā
Jelgavas tiesas tiesnese L.Gulbe
ar tiesas sēdes sekretāri D.Šulci-Eiduku
atklātā tiesas sēdē izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus par /pers. A/, personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvieta
/adrese A/, faktiskā dzīvesvieta /adrese B/saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk- Latvijas
APK) 149.4 panta septītās daļas 1.punkta,
k o n s t a t ē j a:
2016.gada 5.jūlijā Jelgavas tiesā saņemts Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes (turpmāk – VP Zemgales RP) Kārtības policijas biroja
Patruļpolicijas nodaļas Patruļdienesta rotas kārtībnieka seržanta š.g. 5.jūlijā sastādītais administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PC109880 (turpmāk –
Protokols) un tam pievienotie administratīvā pārkāpuma lietas materiāli par to, ka 2016.gada 5.jūlijā plkst.2:03 Jelgavā pa Zirgu ielu virzienā no Mātera
ielas uz Pētera ielas pusi /pers. A/ (turpmāk – Persona) vadīja transportlīdzekli Chrysler Grand Voyager, ar valsts reģistrācijas Nr./TL numurs/ (turpmāk
tekstā – Transportlīdzeklis), atkārtoti gada laikā bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļu vadīšanas tiesības noteiktajā kārtībā nav
iegūtas).
Protokolā norādīts, ka Persona ar savu rīcību izdarījusi Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 4.punktā noteikto pārkāpumu un Personas
darbības kvalificētas kā Latvijas APK 149.4panta septītās daļas 1.punkta administratīvais pārkāpums.
Saskaņā ar Latvijas APK 213.pantu lieta ir pakļauta izskatīšanai rajona (pilsētas) tiesā.
Protokolā Persona ar parakstu apliecinājusi, ka ir iepazinusies ar protokola saturu, iebildumus pret Protokola saturu nav izteikusi, Personai
izskaidrotas Latvijas APK 260.pantā noteiktās pie administratīvās atbildības saucamās personas tiesības un pienākumi, kā arī ir saņēmusi Protokola
eksemplāru, kurā norādīts administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas laiks un vieta.
Persona uz tiesas sēdi neieradās, par neierašanās iemesliem tiesu neinformēja un lūgumus par administratīvās lietas izskatīšanas atlikšanu neizteica.
Tiesnese secina, ka tādējādi Persona nevēlas realizēt savas pie administratīvās atbildības sauktās personas tiesības un lieta izskatāma bez viņa klātbūtnes.
Pārbaudījusi un novērtējusi administratīvā pārkāpuma lietā iesniegtos pierādījumus, tiesnese secina, ka Persona ir izdarījusi Latvijas APK 149. 4
panta septītās daļas 1.punktā paredzētu administratīvo pārkāpumu, t.i., Persona atkārtoti gada laikā ir vadījusi transportlīdzekli, ja nav transportlīdzekļu
vadīšanas tiesību (transportlīdzekļu vadīšanas tiesības ir atņemtas).
Atbilstoši Latvijas APK 149. 4 septītās daļas 1.punktam par transportlīdzekļa vadīšanu atkārtoti gada laikā, ja nav transportlīdzekļu vadīšanas
tiesību (transportlīdzekļu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas), transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no
piecām līdz piecpadsmit diennaktīm un uzliek naudas sodu piecsimt septiņdesmit euro apmērā.
Lai personu sauktu pie administratīvās atbildības atbilstoši minētajām tiesību normām nepieciešams konstatēt:
- vai konkrētai personai nav transportlīdzekļu vadīšanas tiesību (transportlīdzekļu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas vai
ir stājies spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums, kas piemērots pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas ietvaros);
- vai konkrētā persona ir vadījusi transportlīdzekli atkārtoti gada laikā bez transportlīdzekļu vadīšanas tiesībām;
- vai konkrētā persona ir uzskatāma par transportlīdzekļa vadītāju.
Ceļu satiksmes likuma 1.panta 28.punktā noteikts, ka transportlīdzekļa vadītājs ir fiziskā persona, kas vada transportlīdzekli vai apmāca vadīt
transportlīdzekli personu, kurai nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesību. Šis jēdziens uz personu, kura ir vadījusi transportlīdzekli,
attiecas līdz tam brīdim, kad šo transportlīdzekli sāk vadīt cita persona.
Atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 26.pantam, transportlīdzekļa vadīšanas tiesības ļauj personai vadīt attiecīgajai kategorijai atbilstošu
transportlīdzekli, pārvadāt pasažierus un kravu, individuāli apmācīt personas vadīt transportlīdzekļus un veikt citas normatīvajos aktos transportlīdzekļa
vadītājam atļautās darbības, piedaloties ceļu satiksmē. Personas tiesības vadīt transportlīdzekļus apliecina attiecīgs ieraksts transportlīdzekļu un to
vadītāju valsts reģistrā vai arī traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā un derīga transportlīdzekļa vadītāja apliecība.
Pamatojoties uz Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 4.punktu un MK 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes
noteikumi” 39.4.apakšpunktu, aizliegts vadīt transportlīdzekli, ja vadītājam nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesību.
Atbilstoši Latvijas APK 243.panta noteikumiem, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas
un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences
ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Latvijas APK 243. 1pants nosaka, ka pierādīšanas līdzekļi ir pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi, personu liecības,
eksperta atzinums, kompetentās institūcijas atzinums, dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā, elektroniskie pierādījumi,
procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātas ziņas par faktiem, lietiskie pierādījumi.
Tiesnese administratīvajā lietā konstatē sekojošus pierādījumus:
1. ar Protokolu (lietas lapa 3) konstatēts fakts, ka 2016.gada 5.jūlijā plkst.2:03 Jelgavā pa Zirgu ielu virzienā no Mātera ielas uz Pētera ielas
pusi Persona vadīja Transportlīdzekli, atkārtoti gada laikā bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļu vadīšanas tiesības noteiktajā
kārtībā nav iegūtas);
2. 2016.gada 5.jūlija rakstveida paskaidrojumā (lietas lapa 4), kas pierakstīts no Personas vārdiem, Persona norāda, ka vadījis iznomāto
Transportlīdzekli Jelgavā bez noteiktā kārtībā iegūtām autovadītāja tiesībām. Ir informēts, ka nedrīkst vadīt automašīnu. Savu vainu atzīst un
nožēlo;
3. no IeM Informācijas centra Sodu reģistra datiem par personas administratīvajiem pārkāpumiem (lietas lapas 12-13) redzams, ka Persona
vairākkārt administratīvi sodīta, tajā skaitā 2015.gada 27.novembrī un 2016.gada 24.martā saukta pie atbildības pēc Latvijas APK 149. 4panta
septītās daļas 1.punkta, t.i., par transportlīdzekļa vadīšanu atkārtoti gada laikā, ja nav transportlīdzekļa vadīšanas tiesību;
4. no CSDD un Valsts tehniskās uzraudzība aģentūras Informatīvo sistēmu datiem (lietas lapas 16,19) redzams, ka Personai nav
transportlīdzekļu vadīšanas tiesību, jo tās noteiktajā kārtībā nav iegūtas, Transportlīdzekļa īpašnieks ir /pers. B/, adrese /adrese C/ (lietas lapas
14);
5. lietā izņemts administratīvā pārkāpuma izdarīšanas rīks – Transportlīdzeklis, kas nodots glabāšanā Nodrošinājuma valsts aģentūrai (lietas
lapa 6-7).
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2010.gada 7.decembra noteikumu Nr. 1098 „Noteikumi par rīcību ar administratīvo pārkāpumu
lietās izņemto mantu un dokumentiem” (turpmāk – noteikumi) 14.2.apakšpunktu, 2016.gada 5.jūlijā pieņemts lēmums par administratīvā
pārkāpuma lietā izņemtās mantas nodošanu glabāšanā Nodrošinājuma valsts aģentūrai un sastādīts izņemtā transportlīdzekļa pieņemšanas un
nodošanas akts Nr.095611 (lietas lapas 8-10). Saskaņā ar minēto noteikumu 22.3.apakšpunkta nosacījumiem izņemto transportlīdzekli par
administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē par Latvijas APK 149. 4 panta septītajā daļā, 149.5 panta ceturtajā daļā vai 149.15 pantā (izņemot
sestajā daļā apredzēto pārkāpumu) atdod pēc piemērotā naudas soda izpildes.
Saskaņā ar Satversmes tiesas 2013.gada 24.oktobra spriedumu lietā Nr.2012-23-01, Nodrošinājuma valsts aģentūrai tās glabāšanā esošie
transportlīdzekļi atdodami transportlīdzekļu īpašniekiem (transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītajiem turētājiem) pēc viņu pieprasījuma
neatkarīgi no piemērotā naudas soda izpildes, ja transportlīdzekļa īpašnieks ir persona, kas nav izdarījusi administratīvo pārkāpumu, par kuru
piemērots naudas sods.
Senāta Administratīvo lietu departaments vairākkārtīgi atzinis, ka vērtējot Latvijas administratīvā pārkāpuma sastāvu veidojošās pazīmes
izmantojama Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta judikatūra, kas saistīta ar personu saukšanu pie kriminālatbildības (skat. Senāta
Administratīvo lietu departamenta 2006. gada 23. oktobra spriedumu lietā Nr. SKA-501/2006 7. punktu, Senāta Administratīvo lietu
departamenta 2006. gada 9. marta spriedumu lietā Nr. SKA-61/2007 7. punktu).
Tādējādi tiesnese vērtējot „atkārtotības” jēdziena saturu secina, ka par atkārtoti gada laikā izdarītu administratīvi sodāmu pārkāpumu
atzīstams pārkāpums, kad persona tādu pašu administratīvo pārkāpumu gada laikā izdarījusi ne mazāk kā divas reizes, un ja iepriekšējā reizē,
pārkāpējam zinot, tas likumā noteiktajā kārtībā fiksēts. (Krastiņš. U., Liholaja V., Niedre A. Krimināllikuma zinātniski praktiskais
komentārs. 1.Vispārīgā daļa. 2007, 98. lpp.).
No minētā tiesnese secina, ka pārkāpumu Persona ir izdarījusi atkārtoti gada laikā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesnese atzīst, ka Personas izdarītais administratīvais pārkāpums ir kvalificēts pareizi un ar iepriekš
konstatētajiem faktiem, kas nostiprināti lietā esošajos materiālos ir pierādīts, ka viņš ir izdarījis ne tikai protokolā norādīto MK 2004.gada
29.jūnija noteikumu Nr. 571 „Ceļu satiksmes noteikumi” 39.4.apakšpunkta pārkāpumu, bet arī Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas
4.punkta pārkāpumu.
Tiesnese atzīst, ka ar administratīvajā lietā esošajiem pierādījumiem – Protokolu, pašas Personas sniegto paskaidrojumu, CSDD
Informatīvās sistēmas datiem, IeM Informācijas centra Sodu reģistra datiem par personas administratīvajiem pārkāpumiem un citiem rakstveida
pierādījumiem ir pilnībā pierādīta Personas vaina Latvijas APK 149. 4 panta septītās daļas 1.punktā paredzētā administratīvā pārkāpuma
izdarīšanā, proti, ir pierādīts fakts, ka Persona protokolā norādītajā laikā un vietā ir vadījusi transportlīdzekli atkārtoti gada laikā bez
transportlīdzekļu vadīšanas tiesībām, kas noteiktā kārtībā nav iegūtas.
Lai nostiprinātu likumību, novērstu tiesību pārkāpumus un, lai personu audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā,
Persona saucama pie administratīvās atbildības, uzliekot viņam administratīvo sodu Latvijas APK 149. 4 panta septītās daļas 1.punkta soda
sankcijas ietvaros.
Nosakot sodu, tiesnese ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi un personas mantisko stāvokli,
proti, nestrādā, ienākumu mēnesī nav, nav apgādībā esošas personas, iepriekš administratīvi sodīts. Par atbildību mīkstinošo apstākli saskaņā ar
Latvijas APK 33.pantu tiesnese atzīst izdarītā vaļsirdīga nožēlošanu, bet atbildību pastiprinošus apstākļus nekonstatē.
Tiesnese nekonstatē Latvijas APK 31.pantā noteiktos apstākļus administratīvā aresta nepiemērošanai un vienlaikus norāda, ka Latvijas
APK 32.panta otrajā daļā noteikts, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība
par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Tādējādi tiesnese norāda, ka par
administratīvo pārkāpumu nevar tikt piemērots sods ārpus ietvariem, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu
un tas piemērojams tikai normatīvajā aktā noteiktās sankcijas ietvaros.
Atbilstoši Latvijas APK 317.pantam, lēmumu par administratīvo arestu izpilda, kad termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas kārtībā ir beidzies un
lēmums nav pārsūdzēts, bet, ja ir iesniegta sūdzība, lēmumu izpilda pēc tam, kad lietu izskatījusi apelācijas instances tiesa, ja tā lēmumu nav
atcēlusi.
Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Latvijas APK 149. 4 septītās daļas 1.punktu, 213., 243., 270,. 272., 274.- 276., 285.,
289.6-289.7 ., 289.13 ., 289.16-289.18., 2991., 309. un 317.pantu, tiesnese
no s pri e da :
1. Atzīt par vainīgu /pers. A/, personas kods /personas kods/, Latvijas APK 149.4 panta septītās daļas 1.punktā paredzētā administratīvā
pārkāpuma izdarīšanā un sodīt ar administratīvo arestu uz 5 (piecām) diennaktīm un naudas sodu 570 euro (piecsimt septiņdesmit euro)
apmērā.
2. Administratīvā aresta izpildi uzsākt pēc sprieduma stāšanās spēkā. Aresta termiņu skaitīt no personas aizturēšanas brīža.
3. Administratīvā aresta izpildi uzdot Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirknim.
4. Nodrošinājuma valsts aģentūrai izņemto administratīvā pārkāpuma izdarīšanas rīku – transportlīdzekli CHRYSLER GRAND
VOYAGER, valsts numura zīme /TL numurs/, atgriezt tās īpašniekam vai transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītajam turētājam pēc viņu
pieprasījuma neatkarīgi no piemērotā naudas soda izpildes.
Pilns spriedums sastādīts 2016.gada 6.jūlijā.
Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma paziņošanas dienas lietas dalībniekam ir tiesības pārsūdzēt Zemgales
apgabaltiesai, apelācijas sūdzību iesniedzot Jelgavas tiesā.
Saskaņā ar Paziņošanas likuma 8.panta trešo daļu, dokuments, kas paziņots kā ierakstīts pasta sūtījums, uzskatāms par paziņotu septītajā
dienā pēc tā nodošanas pastā.
Naudas sods (570 euro apmērā) jāsamaksā 30 dienu laikā no soda uzlikšanas dienas, iemaksājot to sekojošā kontā: kods 0551 naudas
sodi, Valsts kase, NMR 90000050138, konts LV34TREL1060191011100, BIC kods TRELLV22.
Maksājuma dokumentā jāuzrāda pārkāpēja vārds, uzvārds, personas kods, lietas numurs (Nr.115018516/14) un administratīvā
pārkāpuma protokola numurs (PC109880).
Kvīts par naudas soda samaksu jāiesniedz Jelgavas tiesā 19. kabinetā.
Tiesnese (personiskais paraksts) L.Gulbe
NORAKSTS PAREIZS
Jelgavas tiesas tiesnese L.Gulbe
Jelgavā, 06.07.2016.