Court orders collection of property management fees and interest against estate after defendant's full admission.

Lietas arhīva Nr. C-0027-20/25

ECLI:LV:RPPT:2020:0907.C31339216.7.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2020.gada 7.septembrī

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa: tiesnese S. Cīrule,

ar sekretāri M.Suharevsku

Daugavgrīvas ielā 58, atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. A/ mantojuma masu par dzīvojamās

mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas maksas un saņemto pakalpojumu maksas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2016.gada 2.decembrī novembrī prasītāja SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” cēlusi tiesā prasību pret /pers. A/, kurā, pamatojoties uz Dzīvokļa

īpašuma likuma 10.pantu, likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu, Civillikuma 1756., 1759.pantu, lūgts

piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai pamatparādu 5315,99 euro, kā arī tiesas izdevumus.

[2] Ar tiesas 2018.gada 29.janvāra lēmumu tiesvedība lietā apturēta līdz atbildētāja tiesību pārņēmēja noteikšanai vai likumiskā pārstāvja

iecelšanai.

[3] Tiesā saņemts prasītājas iesniegums ar lūgumu atjaunot tiesvedību lietā.

[4] 2020.gada 24.augusta tiesas sēdē saskaņā ar Civilprocesa likuma 218.pantu ar protokollēmumu tiesvedība lietā atjaunota.

Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis nav ieradies, par neierašanās iemesliem tiesai ziņu nav. Par lietas izskatīšanas laiku un vietu paziņots likumā

noteiktajā kārtībā.

Tiesas sēdē mirušā /pers. A/ mantojuma masas aizgādnis /pers. B/ prasību atzina pilnā apmērā, par ko parakstījās tiesas sēdes protokolā.

Tiesa nesaskatot pamatu lietas izskatīšanas atlikšanai, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 209. un 210.pantu, saskaņā ar šā likuma 156.panta

pirmo daļu nolēma izskatīt lietu bez prasītājas pārstāvja klātbūtnes.

Motīvu daļa

[5] Civilprocesa likuma 194.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ja atbildētājs pilnībā atzinis prasību un tiesa prasību apmierina, tiesa sastāda

saīsināto spriedumu.

Civilprocesa likuma 194.panta otrā daļa noteic, ka saīsināto spriedumu sastāda saskaņā ar šā likuma 193.panta prasībām, izņemot aprakstošo

daļu, kurā norāda tikai prasības priekšmetu, normatīvos aktus, pēc kuriem vadījies lietas dalībnieks, kā arī prasījumu, un motīvu daļu, kurā norāda tikai

normatīvos aktus, pēc kuriem vadījusies tiesa.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pants noteic, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; segt dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu

(piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana). Savukārt 13.panta pirmā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa

dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti

veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas

pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām

termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Civillikuma 1838.pants noteic, ka tas, ka samaksa ir izdarīta jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Saskaņā ar Civillikuma 382.panta noteikumiem mantojums ir kopība, kurā ietilpst visa

kustamā un nekustamā manta, kā arī citiem atdodamās tiesības un saistības, kas mirušam vai par mirušu izsludinātam piederējušas viņa patiesās vai

tiesiski pieņemamās nāves laikā. Šajā ziņā mirušo vai par mirušu izsludināto sauc par mantojuma atstājēju.

Saskaņā ar Civillikuma 383.panta noteikumiem, mantojums ir juridiska persona. Mantojums var iegūt tiesības un uzņemties saistības.

Civillikuma 662.pants noteic, ka aizgādņi mantojuma pārvaldībā un pārstāvēšanā rīkojas

patstāvīgi un mantojuma vārdā.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu

(844.p.) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Atbilstoši Civillikuma 1765.pantam procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja

tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā. Likumisko procentu

apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta līgumā par preces piegādi, par pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ir

astoņi procentpunkti virs procentu pamatlikmes (1765.p.3.d.) gadā, bet līguma attiecībās, kurās piedalās patērētājs, — seši procenti no simta gadā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.panta nosacījumiem, tiesa noteic prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai)

saņemt no atbildētājas likumiskos 6% (seši procenti) gadā no piespriestās, bet nepiedzītās parāda pamatsummas (5315,99 euro), ievērojot Civillikuma

1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu apmērs sasniedzis kapitāla lielumu.

Saskaņā ar Augstākās tiesas Civillietu departamenta atziņām (sk. 2016.gada 29.janvāra lēmumā lietā Nr.SKC-1331/2016) likumiskie procenti,

tiesības uz kuriem norādīts tiesas spriedumā atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam, būtu aprēķināmi par sprieduma izpildes nokavējumu, tātad, par

laiku posmu pēc sprieduma labprātīgās izpildes termiņa beigām.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam, 41.panta pirmajai daļai, no atbildētāja prasītājas labā piedzenama lietā samaksātā

valsts nodeva 447,38 euro, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, atbildētājam nosakāms labprātīgas sprieduma izpildes termiņš – 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 97., 189.-192., 194.panta pirmās daļas 1.punktu, 195., 204.1pantu, tiesa

nosprieda:

apmierināt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasību par parāda piedziņu.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, mantojuma masas par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks, vienotais reģistrācijas numurs

40103362321, parādu 5315,99 euro un tiesas izdevumus 452,08 euro, kopā 5768,07 euro (pieci tūkstoši septiņi simti sešdesmit astoņi euro un 07

centi). Samaksa veicama kādā no prasībā norādītajiem kontiem:

1. AS “Citadele banka” LV83 PARX 0013 0443 8001 9;

2. AS “SEB banka” LV65 UNLA 0050 0171 8682 0;

3. AS “SWEDBANK” LV98 HABA 0551 0307 3483 7;

4. AS “Luminor Bank” LV63 RIKO 0002 0131 9759 6;

5. AS “Luminor Bank” LV57 NDEA 0000 0830 6955 0.

Noteikt prasītājai SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, mantojuma masas

likumiskos 6% gadā no piedzītās un neatmaksātās pamatparāda summas 5315,99 euro (pieci tūkstoši trīs simti piecpadsmit euro un 99 centi), par

laiku no šī sprieduma labprātīgas izpildes termiņa beigām līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Noteikt termiņu labprātīgai sprieduma izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Saīsināts spriedums sastādīts un pieejams Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas kancelejā, Daugavgrīvas ielā 58, Rīgā - 2020. gada

7.septembrī.

Sprieduma sastādīšanas lūgumu var iesniegt 10 (desmit) dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas pilsētas Pārdaugavas

tiesā. Lūguma nepieteikšanas gadījumā saīsinātais spriedums stāsies spēkā pēc sastādīšanas lūguma termiņa notecējuma.

Ja puse iesniegs sprieduma sastādīšanas lūgumu, spriedums tiks sastādīts un būs pieejams Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas kancelejā, Rīgā

- 2020. gada 28.septembrī.

Tiesnese S. Cīrule