Court convicted defendant of illegal drug possession and imposed short-term imprisonment with police supervision.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of illegally purchasing and storing heroin without intent to sell and sentenced them to one month and twenty-one days of imprisonment with police supervision. The defendant confessed to the charges, and the prosecution and defense agreed to skip the evidence examination phase under Criminal Procedure Law Article 499. Consequently, the court found the guilt established, applied the relevant criminal code provisions, and ordered the destruction of seized drugs while awarding legal aid costs to the state.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 253. panta 1. daļa; Kriminālprocesa likuma 499., 527. panti: When a defendant confesses and parties agree to skip evidence examination, the court may convict based on existing facts and impose appropriate punishment without a detailed evidence analysis.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr.11519017613
Lietas arhīva Nr. K29-702-16/25
S PR IED UM S
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2016.gada 15.martā
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā:
tiesnesis M.Tupureins,
ar sekretāri S.Pudāni, tulci N.Dmitrijevu
piedaloties prokurorei B.Rozenbergai,
aizstāvei J.Dadukinai,
atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. B/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 253.panta pirmās daļas, un
k o n s t a t ē j a,
ka /pers. B/ neatļauti iegādājās un glabāja narkotisku vielu bez realizācijas nolūka, un proti:
/pers. B/ pirmstiesas izmeklēšanā nenoskaidrotā vietā un laikā, līdz 2013.gada 27.maijam, no pirmstiesas izmeklēšanā nenoskaidrotas personas,
bez realizācijas nolūka neatļauti iegādājās narkotisko vielu – 0,0572 gramus heroīna, kuru, iepildītu 9 (deviņos) iepakojumos, neatļauti glabāja savā
rokassomiņā līdz 2013.gada 27.maijam plkst.23.00, kad viņu dzīvoklī Nr./adrese/, aizturēja policijas darbinieki, pēc kā /pers. B/ mantu apskates laikā
iepakojumi ar neatļauti iegādāto narkotisko vielu tika atrasti un izņemti.
Ar savām darbībām /pers. B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 253.panta pirmajā daļā.
Tiesas izmeklēšanā apsūdzētā atzina sevi par vainīgu viņai inkriminētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, lūdza lietu izskatīt bez pierādījumu
pārbaudes.
Tiesa, izskaidrojot pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas, noskaidrojot, ka pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai piekrīt
prokurore un aizstāve, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu pieņēma lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā.
Apsūdzētās vaina viņai izvirzītajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 253.panta pirmās daļas (likuma redakcija kas bija spēkā 27.05.2013.), ir
pierādīta, un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta trešo daļu pierādījumu analīze un uzskaitījums spriedumā netiek dots, apsūdzētajai nosakāms
sods.
Tiesa atzīst par pierādītu, ka apsūdzētā izdarīja neatļautu psihotropo vielu iegādi un glabāšanu, bez nolūka to realizēt, viņas vaina inkriminētā
noziedzīga nodarījumā pilnībā pierādīta, un šādas apsūdzētās darbības kvalificētas pareizi pēc Krimināllikuma 253.panta pirmās daļas.
Pie soda noteikšanas tiesa ņem vērā arī Krimināllikuma 35.pantā definēto soda mērķi, kas ir aizsargāt sabiedrības drošību; atjaunot taisnīgumu;
sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu; resocializēt sodīto personu; panākt, lai notiesātā un citas personas pildītu likumus un atturētos
no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.
Nosakot apsūdzētajai soda veidu, atbilstoši Krimināllikuma 46.panta otrajai daļai, tiesa ņem vērā izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu un radīto
kaitējumu, kā arī vainīgā personību.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu apsūdzētā pēc Krimināllikuma 253.panta pirmās daļas ir izdarījusi mazāk smagu noziegumu, kas
vērsts pret vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību.
Tiesa atzīst, ka /pers. B/ izdarītais noziedzīgais nodarījums ir ar augstu sabiedrisko bīstamību, kas apdraud citu sabiedrības locekļu intereses
uzturēties drošā un veselā vidē, nodara kaitējumu savai un citu sabiedrības locekļu garīgajai un fiziskajai veselībai, izraisa atkarību un veicina narkomānijas
izplatību, provocē uz vardarbību un cita veida prettiesisku uzvedību, kā arī rada sabiedrībai daudzas sociālas problēmas.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta trešo daļu tiesas izmeklēšanā pārbaudīti apsūdzētā personu raksturojošie dati: dzimusi /datums/,
Rīgā, Latvijas Republikas pilsone (lietas 89.lapa), deklarētā dzīvesvieta /adrese/ (lietas 91.lapa), šobrīd atrodas apcietinājumā, neprecējies (lietas 68.,
92,lapa), apgādībā divi nepilngadīgi bērni ( lietas 93.lapa), nestrādājoša, VSIA „Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs” Narkoloģiskās palīdzības
dienesta Ambulatori konsultatīvā nodaļā uzskaitē nesastāv, VSIA „Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs” Psiholoģiskās palīdzības dienesta Ambulatori
konsultatīvā nodaļā uzskaitē nesastāv (lietas 71., 72. lapa).
No apsūdzētās vārdiem noskaidrots, ka uz doto brīdi nestrādā, strādāja atrodoties Anglijā. Ir septiņu klašu izglītība, profesijas nav, vēlas mācīties
tālāk, dzīvojot Anglijā apguvusi angļu valodu, narkotikas nelieto. No pirmstiesas izmeklēšanas izvairījās, jo baidījās no soda, baidījās, ka par uzsākto
kriminālprocesu uzzinās māte. Pēc atbrīvošanās dzīvos pie mātes, vēlas turpināt audzināt bērnus, izdarīto nožēloja, lūdza piemērot sodu, kas nav saistīts
ar ilgstošu brīvības atņemšanu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu tiesa ņem vērā apstākļus, kuri likumā nav paredzēti, un tiesa atzīst par atbildību mīkstinošu apstākli
apsūdzētās vaļsirdīgu atzīšanos noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un izdarītā nožēlošanu.
Pierādījumu pārbaudes neizdarīšana iztiesāšanā ir procesuāla darbība, kas ir pieļaujama pie apstākļiem, kad apsūdzētā atzīst savu vainu.
Apsūdzētā, piekrītot lietas iztiesāšanai bez pierādījumu pārbaudes, ir izmantojusi savas tiesības uz sadarbību, ko nosaka Kriminālprocesa likuma
21.pants, ka persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, var sadarboties ar kriminālprocesa veikšanai pilnvaroto amatpersonu, lai sekmētu krimināltiesisko
attiecību noregulējumu. Tas, ka apsūdzētā izmanto savas tiesības uz sadarbību vienkāršotāka procesa izvēlē, nav atzīstams par patstāvīgu viņa atbildību
mīkstinošu apstākli, bet tiesa ņem vērā pie soda noteikšanas. Šāda atziņa izriet arī no tiesu prakses (sk. Senāta Krimināllietu departaments
nolēmumus lietā Nr. SKK- 232/08).
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu par apsūdzētās atbildību pastiprinošu apstākli nav konstatēti.
Tiesa, ņemot vērā spriedumā norādītos konstatētos apstākļus, saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta otrās daļas prasībām un tos pierādījumus, kas
var ietekmēt piespriežamā soda veidu un mēru, ievērojot lietas apstākļus, /pers. B/ izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu un radīto kaitējumu, ņemot
vērā apsūdzētās personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, atzīst, lai sasniegtu soda mērķi, kas ir sodīt par izdarīto noziedzīgo
nodarījumu un panākt, lai apsūdzētā pildītu likumus un turpmāk atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas un soda mērķa sasniegšanai, apsūdzētā ir
sodāma ar īslaicīgu brīvības atņemšanas sodu Krimināllikuma 253.panta pirmās daļas sankcijas ietvaros.
Tiesa uzskata, ka ar šādu sodu tiks sasniegts soda mērķis - sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī panākt, lai notiesātā un
citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.
Tiesa uzskata par neiespējamu piemērot alternatīvos soda veidus, jo, apsūdzētā ir oficiāli nestrādājoša, un apgādībā ir divi nepilngadīgi bērni, līdz ar
to tiesa uzskata, ka nav piemērojams sods naudas soda veidā. Par neefektīvu konkrētajā gadījumā tiesa uzskata arī sodu piespiedu darbu veidā, jo
apsūdzētā atrodas apcietinājumā šajā procesā.
Nosakot soda mēru, tiesa neatstāj bez ievērības apstākli, ka apsūdzētā nožēloja izdarīto, atzina vainu, kā arī pozitīvi vērtējams apsūdzētās vēlme
sakārtot savu dzīvi. Tiesa uzskata, ka tieši ar šajā spriedumā noteikto sodu, kurš pietuvināts panta sankcijā minimālajam brīvības atņemšanas sodam, tiks
panākts taisnīgs krimināltiesiskais noregulējums un ievērots Krimināllikuma 35.pantā noteiktais.
Tiesa uzskata, ka ar šāda soda piemērošanu tiks panākts Krimināllikuma 35.panta otrās daļas noteiktais soda mērķis, sods uzskatāms par
individuālu un humānu.
Šajā kriminālprocesā apsūdzētā /pers. B/ tika aizturēta 2013.gada 28.maijā plkst.2.36 un plkst.3.50 ievietota VP RRP KPP ĪAB. 2013.gada
29.maijā plkst.15.50 atbrīvota no VP RRP KPP ĪAB (lietas 38.lapa).
2013.gada 29.maijā apsūdzētajai tika piemērots drošības līdzeklis – nodošana policijas uzraudzība (lietas 54.lapa). 2014.gada 21.janvārī ar Rīgas
pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas lēmumu /pers. B/ tika grozīts drošības līdzeklis- nodošana policijas uzraudzībā uz apcietinājumu (lietas 61.-63.lapa).
2016.gada 25.janvārī /pers. B/ tika aizturēta un 2016.gada 26.janvārī ievietota Iļģuciema cietumā (lietas 68.lapa).
Drošības līdzekli – apcietinājums atcelt nekavējoties, atbrīvojot /pers. B/ tiesas zālē.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu soda izciešanas termiņā /pers. B/ ieskaitāms īslaicīgās aizturēšanas vietā pavadītais laiks dotajā
lietā no 2013.gada 28.maija līdz 2013.gada 29.maijam un apcietinājumā pavadītais laiks no 2016.gada 25.janvāra līdz 2016.gada 15.martam.
Tiesas sēdē pēc tiesas norīkojuma apsūdzētā aizstāvību veica zvērināts advokāte J.Dadukina, kurai par veikto darbu valsts nodrošinātās juridiskās
palīdzības sniegšanā kriminālprocesā no valsts līdzekļiem izmaksājama atlīdzība EUR 66,88 (sešdesmit seši euro 88 centi). Saskaņā ar Kriminālprocesa
likuma 368.pantu minētos procesuālos izdevumus ir pamats piedzīt valsts ienākumos no apsūdzētās /pers. B/.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.pantu, lietiskos pierādījumus – 0,4083 g jeb 14% (heroīns), kas bija iepakots 9 folija materiāla vīstoklīšos,
kas glabājas Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldē, pēc sprieduma stāšanas spēkā – iznicināt.
Cietušo lietā nav, arests mantai nav uzlikts.
Pamatojoties uz augstākminēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499., 511., 512., 520., 524., 527., 528., 529.pantu, tiesa
no s pri e da
Atzīt par vainīgu /pers. B/, personas kods /personas kods/, noziedzīgā nodarījumā, kas paredzēts Krimināllikuma 253.panta pirmajā daļā un
sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) mēnesi 21 (divdesmit vienu) dienu, ar policijas kontroli uz 1 (vienu) gadu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu soda izciešanas termiņā /pers. B/ ieskaitāms īslaicīgās aizturēšanas vietā pavadītais laiks dotajā
lietā no 2013.gada 28.maija līdz 2013.gada 29.maijam un apcietinājumā pavadītais laiks no 2016.gada 25.janvāra līdz 2016.gada 15.martam.
Drošības līdzekli – apcietinājums atcelt nekavējoties, atbrīvojot /pers. B/ tiesas zālē.
Piedzīt no /pers. B/ valsts ienākumos EUR 66,88 (sešdesmit seši euro 88 centi) par zvērināta advokāta veikto darbu juridiskās palīdzības
sniegšanā tiesā un tie iemaksājami: Valsts kase, NMR 90000050138, konts LV68TREL1060001239300, BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķis:
procesuālie izdevumi kriminālprocesā Nr. 11519017613/Nr.K29-702-16/25, nosakot 30 dienu termiņu tā labprātīgai izpildei pēc sprieduma spēkā
stāšanās, iesniedzot tiesai maksājuma apliecinošu dokumentu.
Lietiskos pierādījumus – 0,4083 g jeb 14% (heroins), kas bija iepakots 9 folija materiāla vīstoklīšos, kas glabājas Valsts policijas Kriminālistikas
pārvaldē, pēc sprieduma stāšanas spēkā - iznicināt.
Spriedumu daļā par piespriesto sodu vai pieļautiem procesa pārkāpumiem var pārsūdzēt 10 (desmit) dienu laikā apelācijas kārtībā Rīgas
apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijai, iesniedzot apelācijas protestu vai sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā no pilna sprieduma
pieejamības dienas.
Pilns sprieduma teksts pieejams 2016.gada 29.martā.
Tiesnesis M.Tupureins