Court allows small claims debt recovery and refunds overpaid court fees to creditor bank.
Legislator summary
AI generatedThe court ruled in favor of Julianus Inkasso Latvia, ordering the defendant to pay the outstanding loan principal, accrued interest, and court costs. The plaintiff successfully argued that a valid consumer credit contract existed between the defendant and Swedbank, which was subsequently assigned to the plaintiff. Consequently, the court granted the small claims request and ordered a refund of the overpaid state court fees to the creditor.
Legislator headnote
AI generatedCivillikuma 1402. panta; Civilprocesa likuma 193.-195. panti: A court may order the payment of a debt and the refund of overpaid court fees when a creditor's claim is fully supported by evidence of a valid contract and procedural compliance.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr.C29400615
Lietas arhīva Nr. C-4006/15
S P RIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2015.gada 2.novembrī
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas
tiesnese D.Dzērviniece
rakstveida procesā Rīgā, Lomonosova ielā 10
izskatīja civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) „Julianus Inkasso Latvija” maza apmēra prasību pret /pers. B/ par naudas piedziņu, un
k o n s t a t ē j a:
Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2015.gada 22.janvāra lēmumu pieņemts prasītāja – SIA „Julianus Inkasso Latvija” maza apmēra
prasības pieteikums pret atbildētāju – /pers. B/ par naudas piedziņu, un ierosināta civillieta.
Prasības pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma vai no neatļautas darbības, vai
pēc likuma. 2010.gada 22.aprīlī starp AS „Swedbank” un atbildētāju tika noslēgts Patēriņa kredīta līgums Nr.10-021186-PT par aizdevuma izsniegšanu un
izmantošanu (turpmāk tekstā - Līgums). Parakstot Līgumu, atbildētāja ar to piekrita Līguma noteikumiem, tai skaitā, arī Līgumam saistošajam grafikam.
Līguma parakstīšana nozīmē, ka starp pusēm notika darījums Civillikuma 1402. panta izpratnē. Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu ar aizdevuma līgumu
jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.
Saskaņā ar Līguma 2.1.punkta noteikumiem, aizdevējs izsniedza aizņēmējai aizdevuma summu, ieskaitot to kontā. Līguma ietvaros atbildētājai tika izsniegts
procentuāls aizdevums 1995,10 EUR apmērā. Saskaņā ar Līguma 4.1.punktu aizņēmēja maksā aizdevējam procentus no aizdevuma par visu faktisko
aizdevuma izmantošanas laiku. Saskaņā ar Līguma 6.2.punktu līgumā noteikto maksājumu (aizdevuma summas atmaksas daļa kopā ar procentiem) samaksa
notiek, aizdevējam norakstot attiecīgu naudas summu no aizņēmējas konta. Aizņēmējam jānodrošina aizņēmējas kontā nepieciešamo naudas līdzekļu apmērs
saskaņā ar grafiku ikmēneša aizdevuma atmaksas un procentu maksājumu datumā. Kreditors (banka) savas saistības izpildīja pilnā apmērā, bet atbildētāja
pieļāva maksājumu kavējumu. 2011.gada 31.maijā AS ,,Swedbank” veica atbildētājas privātā konta stāvokļa analīzi un konstatēja, ka atbildētāja nepapildina
savu privāto kontu un banka nav spējīga veikt ieturējumus no atbildētājas privātā konta aizdevuma summas un procentu par aizdevuma lietošanu samaksai,
tādejādi atbildētāja nepildīja Līguma noteikumus, līdz ar ko ir pamats vienpusējai atkāpšanai no Līguma saskaņā ar līguma 7.4.1.punkta noteikumiem.
Atbildētāja no 2011.gada 20.marta neveic maksājumus pilnā apmērā. Cesijas brīdī 22.08.2012. atbildētājas parāds sastādīja: izmantotā un neatmaksātā
aizdevuma pamatsumma 1790,10 EUR un procentu parāds par aizdevuma lietošanu 86,58 EUR. AS ,,Swedbank” 2012.gada 21.augustā cedēja prasījuma
tiesības, kas izriet no AS ,,Swedbank” un atbildētājas starpā noslēgtā līguma prasītājam ar tiesībām prasīt nokavējuma procentus, zaudējumus un citus blakus
prasījumus, kas radušies līguma neizpildes rezultātā. Prasītājs izsūtījis atbildētājai AS ,,Swedbank” paziņojumu par prasījuma tiesību pret atbildētāju cedēšanu
prasītājam, kas uzskatāms par paziņojumu par pieprasījuma tiesību cesiju. Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu aizņēmējam ir jāatdod tāda pati summa vai
tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis. Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma
sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildījuma grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Saskaņā ar
Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punktu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts
izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas. Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku
darījumu, vai uz likumu. Savukārt Civillikuma 1765.pants nosaka, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā [..]. Saskaņā ar līgumu un Civillikuma
1652.panta pirmās daļas 3.punktu, 1756., 1765.pantu nosacījumiem, prasītājam ir tiesisks pamats piedzīt no atbildētājas likumiskos kavējuma procentus.
Likumiskie kavējuma procenti ir aprēķināti par periodu no 2012.gada 22.augusta līdz 2014.gada 30.jūnijam (par 676 kavētām dienām) un sastāda 198,46
EUR. Prasītājam ir tiesisks pamats piedzīt no atbildētājas nolīgtos procentus, kas aprēķināti par laika periodu no 20.02.2010. līdz 31.05.2011. un sastāda
86,58 EUR. Nolīgtie procenti par kredīta lietošanu un likumiskie procenti kopā sastāda 285,04 EUR. Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1652., 1756.,
1765., 1793., 1797., 1798., 1801., 1805., 1934., un 1943.pantu prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam galveno parādu 1790,10 EUR,
likumiskos nokavējuma procentus un nolīgtos procentus par aizdevuma lietošanu 285,04 EUR, kopā 2075,14 EUR apmērā un visus tiesas izdevumus, kā arī
noteikt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā no galvenā parāda.
Maza apmēra prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājs nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21pantu, atbildētājai uz deklarētās dzīvesvietas adresi, kurā atbildētājai ir pienākums būt sasniedzamai
(Civilprocesa likuma 56.panta piektā daļa) 2015.gada 23.janvārī nosūtīts prasības pieteikuma noraksts, kā arī paziņojums, kurā noteikts termiņš rakstveida
paskaidrojumu sniegšanai līdz 2015.gada 22.februārim un ietverts izraksts no Civilprocesa likuma 74.panta par pušu civilprocesuālajām tiesībām.
Atbildētājas paskaidrojums par prasību tiesā nav saņemts.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21panta otrajai daļai, paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.
Atbildētāja nav lūgusi lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.
Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz
Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots, 2015.gada 23.martā
nosūtot ierakstītā pasta sūtījumā informatīvu vēstuli prasītājam uz juridisko adresi un atbildētājai uz deklarētās dzīvesvietas adresi.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta 3.punktu, uzskatāms, ka pusēm tiesas dokumenti izsniegti septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1panta otrajai daļai tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi [..] un no
pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu.
Izvērtējot prasības pieteikumu un lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
Ar 2014.gada 1.janvāri Latvijas Republika iestājās Eirozonā, līdz ar to no 2014.gada 1.janvāra Latvijas Republikā nacionālā valūta ir euro un visi
norēķini notiek euro valūtā. Saskaņā ar Padomes 1997.gada 17.jūnija Regulu (EK) Nr.1103/97 civillietās, kas uzsāktas līdz 2014.gada 1.janvārim, lietu
izskatot pēc būtības, spriedumā tiesa summas, kas norādītas latos, konvertē saskaņā ar Padomes noteikto maiņas kursu (1 euro = 0,702804 lati) un
noapaļojot saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 6.pantu, spriedumā norādot summu gan latos (informatīvi), gan euro.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.
Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Civillikuma 1511.pants noteic, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību nodibināšanu,
pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums, kura mērķis ir
nodibināt saistību tiesību (1401.p.).
Atbilstoši Civillikuma 1587.pantam tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk
radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
No lietas materiāliem izriet, ka 2010.gada 22.aprīlī starp AS „Swedbank” un atbildētāju /pers. B/ tika noslēgts Patēriņa kredīta līgums Nr.10-021186-
PT (turpmāk – Līgums) par aizdevuma 1995,10 EUR izsniegšanu un izmantošanu, ar procentu likmi par aizdevuma līdzekļu izmantošanu 21% gadā, ar
aizdevuma atmaksas termiņu - 2015.gada 20.aprīlis (lpp. 12).
Civillikuma 1934.pants noteic, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot saņemto
tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.
Aizdevuma izsniegšanu atbildētājai apliecina kredīta izraksts Nr.10-021186-PT (lpp. 37-41).
Atbildētāja Līgumu nav apstrīdējusi, līdz ar ko viņai jāpilda Līguma noteikumi.
Saskaņā ar Līguma noteikumiem, atbildētājai bija katru mēnesi jānodrošina, lai naudas līdzekļu apmērs saskaņā ar grafiku ikmēneša aizdevuma
atmaksas un procentu maksājumu datumā (mēneša 20.datumā) būtu pieejama atbildētājas privātajā kontā (lpp. 12).
Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds daudzums, kādu viņš saņēmis.
Kā redzams no lietas materiālos esošā kredīta izraksta, atbildētāja nepildīja savas ar Līgumu uzņemtās saistības.
Civillikuma 1589.panta noteic, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to zināmos
apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.
Līguma noteikumu 7.4. un 7.4.1.punkts (lpp. 13) paredz, ka aizdevējam ir tiesības vienpusēji atkāpties no Līguma un pieprasīt aizņēmējam Līguma
saistību izpildi pirms termiņa [..], ja aizņēmējs ilgāk kā 30 kalendārās dienas nokavē grafikā noteikto aizdevuma atmaksas un procentu samaksas termiņu.
Lietā nodibināts, ka AS “Swedbank” izmantoja savas pielīgtās tiesības un 2011.gada 31.maijā vienpusēji atkāpās no Līguma (lpp. 36).
No lietas materiālos esošās AS “Swedbank” 22.08.2012. izziņas redzams, ka uz 22.08.2012. atbildētājai ir izveidojies parāds 3130,52 EUR
(2200,14 Ls) apmērā, kas sastāv no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas 1790,10 EUR (1258,09 Ls) apmērā, aprēķinātajiem procentiem par
aizdevuma naudas līdzekļu izmantošanu 86,58 EUR (60,85 Ls), procentiem par pamatsummas atmaksas kavējumu 1252,01 EUR (879,92 Ls), līgumsoda
par procentu samaksas kavējumu 1,82 EUR (1,28 Ls) (lpp. 14).
Saskaņā ar Civillikuma 1793.pantu prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma, vienalga, vai kreditors
to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi.
Civillikuma 1801.pants nosaka, ka cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru) var noslēgt
jebkurā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina.
Civillikuma 1805.pants nosaka, ka cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to
savukārt citam un izlietot to pret parādnieku.
Kā redzams no lietas materiāliem, saskaņā ar 21.08.2012. Cesijas līgumu un tā Pielikumu Nr.1 AS „Swedbank” cedēja prasītājam prasījuma tiesības,
kas cedentam (AS „Swedbank”) radušās pret fiziskajām personām saskaņā ar Līguma 1.Pielikumā esošo sarakstu, kurā norādīti parādnieki, līgumi un
prasījumu summas, kuras izriet no starp cedentu un parādniekiem noslēgtajiem līgumiem, kuriem saistību izpildes termiņš ir iestājies, t.sk. pret /pers. B/ par
galvenā parāda summu 1876,68 EUR apmērā, ar tiesībām prasīt līgumsodu/ pielīgtos un likumiskos procentus un citus blakus prasījumus (lpp. 15, 16).
Lietā nav iegūti pierādījumi, ka Cesijas līgums būtu tiesiski apstrīdēts.
No minētā izriet, ka prasītājam ir prasījuma tiesības pret atbildētāju.
No lietas materiāliem redzams, ka prasītājs 01.02.2013. izsūtīja atbildētājai paziņojumu par prasījuma tiesību cesiju (lpp. 17), kā arī prasītājs
12.11.2012. nosūtīja atbildētājai paziņojumu par parādsaistībām, lūdzot samaksāt parādu līdz 19.11.2012. un 01.02.2013. nosūtīja atbildētājai paziņojumu
par parādsaistībām, lūdzot samaksāt parādu 08.02.2013. (lpp. 18, 19).
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam
jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Atbildētāja pierādījumus tam, ka savas saistības pret prasītāju pilnā apmērā būtu nokārtojusi, nav iesniegusi, prasības summu nav apstrīdējusi un
iebildumus par parāda apmēru nav izteikusi.
Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka SIA „Julianus Inkasso Latvija” ir tiesības prasīt no atbildētājas līgumā paredzēto maksājumu samaksu tādā apmērā,
kādā šīs tiesības piederēja aizdevējam, līdz ar ko SIA „Julianus Finanses” prasība par galvenā parāda 1790,10 EUR (1258,09 Ls) piedziņu no atbildētājas
/pers. B/ ir pamatota un apmierināma.
Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1946.pantu procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.
Atbildētājai saskaņā ar Līguma noteikumiem ir pienākums maksāt procentus par kredīta lietošanu – 21% gadā un nokavējuma procentus (maksu par
savlaicīgi neatmaksātā aizdevuma par nokavējuma laiku), kas sastāda 60% gadā (t.i. 0,16 %) par katru kavēto dienu.
Prasītājs ir aprēķinājis un lūdz piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam nolīgtos procentus par laika periodu no 2010.gada 20.februāra līdz 2011.gada
31.maijam 86,58 EUR apmērā.
Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums
nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Prasītājs ir aprēķinājis un lūdz piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam likumiskos kavējuma procentus par laika periodu no 2012.gada 22.augusta
līdz 2014.gada 30.jūnijam 198,46 EUR apmērā.
No lietas materiālos prasības pieteikumā ietvertā aprēķina izriet, ka atbildētājai ir izveidojies nolīgto procentu par laika periodu no 2010.gada
20.februāra līdz 2011.gada 31.maijam 86,58 EUR apmērā un likumisko kavējuma procentu par laika periodu no 2012.gada 22.augusta līdz 2014.gada
30.jūnijam 198,46 EUR apmērā.
Atbildētāja procentu aprēķināšanas kārtību un apmēru nav apstrīdējusi, pretējus pierādījumus tiesai nav iesniegusi, līdz ar to tiesa atzīst, ka no
atbildētājas par labu prasītājam ir piedzenams nolīgto procentu parāds 86,58 EUR par laika periodu no 2010.gada 20.februāra līdz 2011.gada 31.maijam un
likumisko kavējuma procentu parāds par laika periodu no 2012.gada 22.augusta līdz 2014.gada 30.jūnijam 198,46 EUR apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda cita starpā arī prasītāja
tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.
Pamatojoties uz minēto tiesa noteic prasītāja tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no neatmaksātā galvenā summas 1790,10 EUR (1258,09 Ls) par
laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai), ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto par to, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla
lielumu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas noteikumiem pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās
samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu
apmēram. Līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājam piedzenama samaksātā valsts nodeva 311,27 EUR apmērā, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi
4,70 EUR, kopsummā 315,97 EUR.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 37.panta panta pirmo daļu valsts nodevu atmaksā, ja iemaksāta lielāka nodeva, nekā to nosaka likums.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 37.panta panta otro daļu valsts nodevu atmaksā ar noteikumu, ka pieteikums par tās atmaksāšanu iesniegts tiesā gada
laikā no summas iemaksas valsts budžetā.
Prasītājs precizētajā maza apmēra prasības pieteikumā pieteicis lūgumu par pārmaksātās valsts nodevas daļas 73,60 EUR apmērā atmaksu.
Prasītājs 2013.gada 27.martā un 2014.gada 17.jūlijā - pie prasības celšanas tiesā ir samaksājis valsts nodevu par kopējo summu 384,87 EUR, kas
pārsniedz maksājamās valsts nodevas apmēru konkrētajā lietā (311,27 EUR), savukārt pieteikums par pārmaksātās valsts nodevas atmaksu 73,60 EUR
apmērā iesniegts tiesā 2015.gada 19.janvārī (lpp. 29-30).
Pie šādiem apstākļiem tiesa uzskata, ka ir pamats atmaksāt prasītājam no valsts budžeta līdzekļiem pārmaksāto valsts nodevu 73,60 EUR apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1panta pirmās daļas prasībām nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Pamatojoties uz augstāk minēto un Civilprocesa likuma 193.- 195.pantu, 204.1pantu, 250.26pantu, 250.27pantu, tiesa
n o s p r i e d a:
maza apmēra prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Julianus Inkasso Latvija”, reģistrācijas Nr.40003717522, galveno parādu 1790,10
EUR, nolīgto procentu parādu 86,58 EUR par laika periodu no 2010.gada 20.februāra līdz 2011.gada 31.maijam, likumisko kavējuma procentu parādu par
laika periodu no 2012.gada 22.augusta līdz 2014.gada 30.jūnijam 198,46 EUR un tiesas izdevumus 315,97 EUR, kopā 2391,11 (divi tūkstoši trīs simti
deviņdesmit viens euro 11 centi).
Samaksa veicama uz SIA „Julianus Inkasso Latvija” norēķinu kontu Nr. LV61 HABA 0551 0088 6879 3, AS „Swedbank”.
Noteikt SIA „Julianus Inkasso Latvija” reģistrācijas Nr.40003717522, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. B/
likumiskos 6% (seši procenti) gadā no galvenā parāda summas 1790,10 EUR.
Atmaksāt no valsts budžeta līdzekļiem SIA „Julianus Inkasso Latvija”, reģistrācijas Nr.40003717522, pārmaksātās valsts nodevas daļu 73,60 EUR
(septiņdesmit trīs euro 60 centi) apmērā, kas 2014.gada 17.jūlijā ar AS ,,Swedbank” maksājuma uzdevumu Nr.38-37 ieskaitīta Valsts kases, reģistrācijas
Nr.90000050138, kontā Nr.LV55TREL1060190911200, mērķim – /pers. B/ /personas kods/, valsts nodeva tiesu iestādē.
Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienu laikā no tā spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas 2015.gada 9.novembra Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu
kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.
Tiesnese D.Dzērviniece