Appeal court dismissed VAT refund claim due to insufficient evidence and failure to obtain necessary witness testimony.

Lietas arhīva Nr. AA43-0275-19/17

ECLI:LV:ADAT:2019:0228.A420281117.6.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2019.gada 28.februārī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente Ilze Amona, tiesneses Kristīne Kalvāne un Valda Zommere

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA „AR INVEST” pieteikumu par

Valsts ieņēmuma dienesta 2017.gada 3.augusta lēmuma Nr.30.2-22.7/4238 atcelšanu, sakarā ar S I A „AR INVEST”

apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2018.gada 28.jūnija spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – dienests) pieteicējai SIA „AR INVEST” veica pievienotās vērtības

nodokļa (turpmāk – PVN) auditu. Audita rezultātā ar dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes Juridisko personu piektās audita

daļas vadītāja 2017.gada 28.aprīļa lēmumu Nr.30.2-23.22/20065 pieteicējai nomaksai budžetā noteikts PVN 31 616,26 euro,

soda nauda 18 969,76 euro, nokavējuma nauda 995,96 euro, kā arī par 20 698,94 eu ro samazināts no budžeta

atmaksājamais PVN un saistībā ar to noteikta 12 419,36 euro soda nauda. Ar šo lēmumu pieteicējai arī apstiprināts

2016.gada martā deklarētais pārmaksātais PVN 28 426,67 euro, b e t atteikts atmaksāt 2016.gada februārī deklarēto

pārmaksāto PVN 20 272,64 euro un aprīlī deklarēto pārmaksāto PVN 426,30 euro. Pieteicēja lēmumu tai nelabvēlīgajā daļā

apstrīdēja.

Ar dienesta ģenerāldirektora 2017.gada 3.augusta lēmumu Nr.30.2-22.7/4238 apstrīdētais lēmums atstāts negrozīts.

Lēmumā konstatēts, ka pieteicēja 2016.gada februāra un aprīļa PVN deklarācijās kā ar PVN 0 procentu likmi apliekamos

darījumus nepamatoti deklarēja preču piegādi Slovākijas uzņēmumam Nastaz Consulting Services s.r.o. (turpmāk –

Nastaz) 249 120 euro vērtībā. Dienests secināja, ka šie darījumi faktiski nav notikuši.

[2] Pieteicēja dienesta ģenerāldirektora 2017.gada 3.augusta lēmumu Nr.30.2-22.7/4238 pārsūdzēja tiesā, pieteikumā

norādot turpmāk minēto.

[2.1] Darījumu pamatojošie dokumenti atbilst likuma „Par grāmatvedību” 7.panta prasībām. Norādot uz dokumentu

nepilnībām un trūkstošajiem rekvizītiem dokumentos, dienests izvirza normatīvajos aktos neparedzētas prasības. Dienests

ņēma vērā tikai konstatētās pretrunas, bet nesniedza skaidrojumu, kāpēc vienā dokumentā konstatētajam ir dota priekšroka

attiecībā pret citā dokumentā konstatēto.

[2.2] Pārsūdzētajā lēmumā nav vērtēti pieteicējas skaidrojumi un argumenti, nav mēģināts iegūt papildu informāciju, lai

noskaidrotu dokumentos konstatēto pretrunu un neatbilstību iemeslus. Pieprasot informāciju no uzņēmumiem vai saņemot

paskaidrojumus no fiziskām personām, dienests aprobežojās ar situācijai neatbilstošiem standarta jautājumiem, neparedzot

iespēju izskaidrot pretrunas un nepilnības. Dienests nepieprasīja skaidrot pretrunīgo informāciju par būtiskiem darījumu

apstākļiem, tā vietā izmantoja tikai sev izdevīgu interpretāciju par faktiem, kas attiecas uz pieteicējas darījumiem ar Nastaz.

[2.3] Pārsūdzētajā lēmumā norādīts, ka Slovākijas nodokļu administrācijas sniegtā informācija neapstiprina Nastaz

darījumu ar pieteicēju esību. Tai pat laikā no Slovākijas nodokļu administrācijas sniegtās informācijas secināts, ka ir

noformēta darījumu ķēde SIA „AR INVEST” – Nastaz – ILT s.r.o. – MTM-Zlievaren s.r.o. Darījumu esību apstiprina arī

Slovākijas nodokļu administrācijā saņemtie paskaidrojumi no ILT s.r.o. un MTM-Zlievaren s.r.o.

[3] Paskaidrojumā tiesai dienests pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā norādīto argumentāciju.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2018.gada 28.jūnija spriedumu pieteikums noraidīts. Spriedumā norādīts

turpmāk minētais.

[4.1] Lietā ir strīds, vai attiecībā uz pieteicējas darījumiem ar Slovākijas uzņēmumu Nastaz bija pamats piemērot PVN

0 procentu likmi.

[4.2] Tiesa citēja Pievienotās vērtības nodokļa likuma 5.panta pirmajā daļā, 1.panta 21.punktā un 43.panta ceturtajā

daļā noteikto.

[4.3] Tiesa konstatēja, ka 2007.gada 2.maijā starp pieteicēju un SIA „DĪLERS” (no 2015.gada 3.septembra AS

„DĪLERS”, bet no 2016.gada 21.novembra AS „A Holding”) noslēgts preces pirkšanas un pārdošanas līgums Nr.V/013/07

par alumīnija sakausējumu stieņu iegādi. Pamatojoties uz minēto līgumu, laikā no 2015.gada 4.septembra līdz 2016.gada

31.martam pieteicēja no AS „A Holding” iegādājās kopumā 561,5 tonnas alumīnija lietņus 226.

2016.gada 22.janvārī un 3.februārī starp pieteicēju un Nastaz noslēgti pārdošanas līgumi Nr.147852, Nr.357951,

Nr.852456 un Nr.851968 par preču Aluminium Alloy 239D, Aluminium Alloy 231D un Alluminium Alloy 226/NE AC

46000 piegādi. Atbilstoši paraksta atšifrējumam līgumus no pieteicējas puses parakstīja amatpersona /pers. A/, no Nastaz

puses to parakstīja persona, kuras paraksts nav atšifrēts. Līgumos kā preču piegādes nosacījumi norādīti DAP (Incoterms

2010) Slovakia.

Par piegādāto preci pieteicēja 2016.gada 15., 26., 29.februārī un 26.aprīlī Nastaz izrakstīja rēķinus (invoice) Nr.INV-

1/ALA14/16, Nr.INV-2/ALA15/16, Nr.INV-3/ALA16/16, Nr.INV-4/ALA17/16, Nr.INV- 5/ALA27/16, Nr.INV-6/ALA25/16

un Nr.INV-7/ALA26/16 kopsummā par 249 120 euro.

Par preču piegādi noformētas starptautiskās preču pārvadājumu pavadzīmes (turpmāk – CMR) Nr.INV-1/ALA14/16,

Nr.INV-2/ALA15/16, Nr.QQQ-000177, Nr.QQQ-000178, Nr.QQQ-000183, Nr.QQQ-000182 un Nr.QQQ-000181.

Minētajās CMR norādīts saņēmējs Nastaz; kravas izkraušanas vieta MTM-Zlievaren s.r.o., /adrese A/, SK; preces

iekraušanas vieta /adrese/; pārvadātāji norādīti SIA „Vervo”, Speed Spedition Pawel Plechnik, SIA „Belle Transport”, SIA

„Schenker”, SIA „Savjer”, SIA „V.K.G. un Co”. Visās CMR norādīta to sastādīšanas vieta Rīga, nevienā CMR nav

norādīts preces iepakojuma veids un skaits, kā arī nav fiksēti tām pievienotie dokumenti.

Izvērtējot lietā iegūtos pierādījumus, dienests secināja, ka pieteicējas deklarētās preču piegādes uzņēmumam Nastaz

nav notikušas un ir noformēti dokumenti par faktiski neesošiem darījumiem. Par to liecina pušu starpā noformēto līgumu

formālais raksturs; CMR noformēšanas nepilnības un neatbilstības; apstāklis, ka nav identificējama persona, kas pircēja

vārdā saņēma preci; nav dokumentāra apliecinājuma tam, ka deklarētais pircējs preci vispār būtu saņēmis; pārvadātāju un

transportētāju iesniegtie dokumenti nesniedz objektīvu, identificējamu informāciju par strīda preču transportēšanas procesu;

starp darījumu partneriem noformēta naudas kustība; Slovākijas nodokļu administrācija neapstiprina strīdus darījumus.

[4.4] Tiesa konstatēja, ka 2016.gada 22.janvārī un 3.februārī starp pieteicēju un Nastaz noslēgtajos pārdošanas

līgumos nav ietverti nosacījumi par preču kvalitātes rādītājiem, preču pasūtīšanas mehānismu, piegādes termiņiem, kā arī

nav saprotams cenu veidošanās mehānisms, jo vienai un tai pašai precei norādītas dažādas cenas (Alluminium Alloy

226/NE AC 46000 cena 1470 euro/mt un 1450 euro/mt). Minētajos līgumos nav arī iekļauta informācija par soda sankcijām

preču piegāžu termiņa neievērošanas gadījumā. Turklāt, kā jau minēts iepriekš, par preču piegādi noformētajās CMR kā

preču saņēmējs norādīts Nastaz, bet kravas izkraušanas vieta MTM-Zlievaren s.r.o., /adrese A/. Ņemot vērā, ka kravas

adresāts ir Nastaz, savukārt kravas saņēmējs ir cits uzņēmums, tiesa secināja, ka nav saprotama saistība starp Nastaz un

CMR norādīto piegādes adresi. Turklāt no noformētajām CMR nav konstatējams, kāds preces veids un skaits ir nodots

transportēšanai, jo nav norādīti CMR pievienotie dokumenti.

Tiesa atsaucās uz pieteicējas valdes locekļa /pers. A/ 2016.gada 6.jūlijā sākumsarunas laikā norādīto un 2017.gada

5.aprīlī dienestam paskaidroto, kā arī AS „A Holding” valdes locekļa /pers. B/ (acīmredzot, domāta valdes locekle /pers.

B/) 2016.gada 4.augustā dienestam paskaidroto. Izvērtējot /pers. A/u n /pers. B/ paskaidrojumus, tiesa secināja, ka

paskaidrojumos sniegta vispārīga informācija, tajos konstatējamas pretrunas. Proti, pieteicējas pārstāvis norāda, ka

noliktavas uzskaitē alumīnija lietņi netiek dalīti par sakausējuma markām un visu lietņu markas (226, 231, 239D) tiek

uzskaitītas ar preces artikulu Nr.2000000000350. Tomēr no preču un materiālo vērtību inventarizācijas aktā Nr.2 norādītā

tiesa konstatēja, ka uz 2015.gada 30.decembri noliktavā uzskaitīti alumīnija sakausējuma lietņi 231 (preces artikuls

2000000000053) un 226 (preces artikuls 2000000000350) attiecīgi 96 000 tonnas (acīmredzot, domātas 96 tonnas) un

1061,28 tonnas, savukārt noliktavas 2015.gada 1.jūlija–2016.gada 30.aprīļa apgrozījuma pārskatā perioda sākumā noliktavā

uzskaitīti tikai alumīnija lietņi 226 (preces artikuls 2000000000350) 667 760 tonnas. Pieteicējas amatpersonas paskaidrojumā

minētais neatbilst noliktavas datos norādītajam, jo inventarizācijas aktā ir uzskaitīti arī alumīnija sakausējuma lietņi 231

(preces artikuls 2000000000053), kuru atlikumam turklāt būtu jābūt fiksētam noliktavas 2015.gada 1.jūlija–2016.gada

30.aprīļa apgrozījuma pārskatā kā atlikumam, ko realizēt.

Tiesa konstatēja, ka no pieteicējas valdes locekļa paskaidrojuma nav arī secināms, kā Slovākijas uzņēmums zināja par

pieteicējas piedāvāto preču klāstu, lietā nav iesniegts dokumentārs pierādījums Slovākijas uzņēmuma pasūtījumam,

pieteicējas amatpersona nav nosaukusi Nastaz amatpersonas vārdu un uzvārdu, kas ir pamats šaubām par darījumu īstumu,

jo faktiski notikuša darījuma gadījumā nav ticams, ka to varētu nezināt. /pers. A/ norādīja, ka uzņēmumu pārstāvjus

identificējis, apskatot personu identifikācijas kartes vai pases, taču minētais apgalvojums ir apšaubāms, jo, piemēram, /pers.

C/ ir AS „A Holding” padomes loceklis, bet /pers. A/ strīda darījumu veikšanas brīdī bija AS „A Holding” amatpersona,

tādēļ /pers. A/ visticamāk nebija nepieciešams skatīties /pers. C/ identifikācijas karti vai pasi.

[4.5] Tiesa konstatēja arī pretrunas par preces izsniegšanas apstākļiem. Proti, /pers. A/ norāda, ka preces tika

iekrautas AS „A Holding” ražotnē /adrese/un ar iekrāvēju noliktas pieteicējas noliktavā, savukārt /pers. C/ paskaidroja, ka

preču izsniegšana notika no AS „A Holding” noliktavas /adrese/, bez pārvadājuma uz pieteicējas noliktavu.

[4.6] Tiesa norādīja, ka nav saprotams, kāpēc visās CMR ir norādīta to sastādīšanas vieta – Rīga –, ja /pers. A/

norādīja, ka, izsniedzot preci, noformēja CMR. Tātad CMR tika noformētas Salaspilī. /pers. A/ nav norādījis, pamatojoties

uz ko izdarīja secinājumu par izdevīgākā piedāvājuma saņemšanu no AS „A Holding”.

Tiesa piekrita dienesta secinātajam, ka pieteicējas valdes loceklis nav sniedzis objektīvi pamatotu skaidrojumu par

darījumu norisi. Ņemot vērā minēto, tiesa atzina par pamatotu dienesta secināto, ka pieteicējas amatpersonas sniegtās

informācijas vispārīgums, konstatētās pretrunas kopsakarā ar neatbilstībām un trūkumiem dokumentos ļauj secināt par

strīda darījumu mākslīgo raksturu.

[4.7] Tiesas sēdē pieteicējas valdes loceklis /pers. A/ sniedza skaidrojumu par darījumu apstākļiem, taču tiesas ieskatā

arī tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis nenovērsa iepriekš konstatētās neatbilstības. Ja Nastaz sūtīja pieprasījumu pieteicējai un

pieteicēja to nodeva AS „A Holding”, tad nav saprotams, kādēļ tie netika iesniegti ne pārbaudes laikā iestādei, ne arī tiesai.

Ja šādi pieprasījumi tika sagatavoti un nosūtīti, būtu pamatoti sagaidīt, ka tie arī tiktu uzrādīti. Nav atzīstams par ticamu

skaidrojums par CMR sastādīšanas vietas (Rīga) norādīšanu, atrodoties Salaspilī, jo pēc pieteicējas pārstāvja /pers. A/

norādītā viņš pats sastādīja CMR un to nodeva transportlīdzekļa vadītājam, kurš jau ieradies pēc kravas pieteicējas

noliktavā. Ja vēl ir saprotama pieteicējas pārstāvja norāde pārvadātājam par preces atrašanos AS „A Holding” noliktavā, lai

to vieglāk atrastu, tad nav saprotams, kādēļ CMR sastādīšanas brīdī netiek norādīta pareizā CMR sastādīšanas vieta.

Tāpat neiztur kritiku pieteicēja pārstāvja norādītais, ka viņš nav zinājis par nepieciešamību norādīt CMR pievienojamos

dokumentus. CMR 5.ailē uz šādu nepieciešamību ir norādīts.

Ņemot vērā iepriekš konstatēto, tiesa atzina, ka nav iespējams izsekot darījumu norisei.

[4.8] Izvērtējot ar preces transportēšanu saistītos apstākļus, tiesa konstatēja, ka arī pārvadātāju un transportētāju

iesniegtie dokumenti nesniedz objektīvu, identificējamu informāciju par preču transportēšanu.

[4.9] Tiesa konstatēja, ka 2016.gada 12.februārī, 24.februārī un 25.aprīlī starp pieteicēju un SIA „Vervo” noformēti

kravas pārvadāšanas pasūtījumi–līgumi Nr.77535/2016, Nr.77551/2016, Nr.77689/2016 un Nr.78820/2016. Pasūtījumi –

līgumi noformēti par alumīnija lietņu (24 000 kg) transportēšanu. Iekraušanas vieta norādīta SIA „Dīlers” ražotne /adrese/

izkraušanas vieta MTM-Zlievaren s.r.o. /adrese A/. Atbilstoši pasūtījumos–līgumos norādītajam SIA „Vervo” minētie

transporta pasūtījumi bija jāapstiprina ar parakstu un zīmogu, iekļaujot tajos informāciju par transportlīdzekļa reģistrācijas

numuru. No lietas materiāliem izriet, ka šāds apstiprinājums pārbaudei netika iesniegts.

2016.gada 18.jūlijā SIA „Vervo” direktors /pers. D/ dienestam apstiprināja, ka SIA „Vervo” kā starpnieks pieteicējai

četras reizes sniedza starpnieka transporta ekspedīcijas pakalpojumus pārvadājumam maršrutā Acone, Latvijā – Zvolen,

Slovākijā (saņēmējs Nastaz). Reālie pakalpojuma sniedzēji šajos gadījumos bija SIA „AUTOCONSALTING”, ko ap liecina

CMR Nr.INV-1/ALA14/16; SIA „Belle Transport”, ko ap liecina CMR Nr.INV-2/ALA15/16 un CMR Nr.QQQ-000183;

SIA „Schenker”, ko apliecina CMR Nr.QQQ-000177. /pers. D/ norāda, ka pieteicēja telefoniski piedāvāja sniegt kravas

pārvadājumu, pakalpojumu pasūtīja pieteicējas izpilddirektors /pers. A/.

Tiesas sēdē /pers. D/ liecināja, ka rēķini tiek izrakstīti pēc CMR norādītās informācijas, dažkārt pēc pasūtījuma

veikšanas mainās, piemēram, iekraušanas adrese vai svars, tad izmaiņas netiek norādītas, bet pamatā rēķins tiek rakstīts pēc

fakta, kā ir noticis. Ja pārvadājumu pasūtījumos kā preču nosūtītājs norādīts Lietuvas uzņēmums Alytas Aluminis UAB, tad

sākotnēji tāds uzdevums ticis dots, ir izveidots pasūtījums, bet kaut kas ir mainījies un pasūtījums nav pārtaisīts.

Informāciju dienestam sagatavo grāmatvede un paraksta liecinieks, paļaujoties uz grāmatvedes sagatavoto dokumentu

pareizību.

Par transporta pakalpojumiem SIA „Vervo” pieteicējai izrakstījusi četrus rēķinus ( 2016.gada 17.februāra rēķins

Nr.5.1/2016/0629 par 847 euro, 2016.gada 17.februāra rēķins Nr.5.1/2016/0631 par 847 euro, 2016.gada 29.februāra rēķins

Nr.5.1/2016/0808 par 907,50 euro u n 2016.gada 28.aprīļa rēķins Nr.5.1/2016/1879 par 907,50 euro). Abos 2016.gada

17.februāra rēķinos maršruts norādīts Rīga (Latvija)–Zvolen (Slovākija), savukārt 2016.gada 29.februāra u n 2016.gada

28.aprīļa rēķinā /adrese/ (Latvija)–Zvolen (Slovākija).

Saņemto pakalpojumu apliecināšanai no SIA „AUTOCONSALTING”, SIA „Belle Transport” un SIA „Schenker”

uzņēmums dienestam iesniedzis SIA „AUTOCONSALTING” 2016.gada 8.marta faktūrrēķinu Nr.268/2016,

SIA „Schenker” 2016.gada 31.marta rēķinu Nr.10680248 un SIA „Belle Transport” 2016.gada 2.maija rēķinu Nr.0502.

SIA „Vervo” 2016.gada 12.februārī, 24.februārī un 25.aprīlī veiktajos pārvadājuma pasūtījumos Nr.3.20/2016/0069

(SIA „AUTOCONSALTING”), Nr.3.20/2016/0067 (SIA „Belle transport”), Nr.3.20/2016/0080 (SIA „Schenker”) un

Nr.3.20/2016/0212 (SIA „Belle Transport”) kā preču nosūtītājs norādīts UAB Alytaus Aluminis, iekraušanas adrese

Lietuva, Alytus, 62175, Artoju 3a.

2016.gada 22.jūlijā SIA „Schenker” prokūristes /pers. E/ un /pers. F/ sniedza informāciju, ka 2016.gada 24.februārī no

SIA „Vervo” saņemts pārvadājuma pasūtījums, kravu pārvadājums veikts maršrutā Lietuva–Slovākija un to veica SIA

„Eido”. Krava uzkrauta Lietuvā 2016.gada 26.februārī, krava izkrauta 28.februārī Slovākijā, kravas saņēmējs MTM-

Zlievaren s.r.o. Kravu pārvadājums veikts ar kravas seglu vilcēju ar

istrācijas numuru /numurs/, piekabi /numurs/. Sniegta informācija, ka SIA „Vervo” izrakstītajā 2016.gada 31.marta

rēķinā Nr.10680248 bija norādīts kļūdains transportlīdzekļa reģistrācijas numurs, kravas nosūtīšanas vieta, preču

pārdevēja–nosūtītāja nosaukums un adrese, 2016.gada 26.februāra CMR Nr.QQQ-000177 kļūdaini norādīts

transportēšanas maršruts. Līdz ar to 2016.gada 22.jūlijā izrakstīts precizēts rēķins Nr.10699448, kurā kā preču izsniegšanas

vieta norādīta Alytus, preču izkraušanas vieta Zvolen un kā preču pārdevējs Alytaus aliuminis UAB.

Salīdzinot SIA „Schenker” un SIA „Vervo” izrakstītos rēķinus, tiesa konstatēja, ka 2016.gada 31.marta rēķinā

Nr.10680248, ko dienestam iesniedza arī SIA „Vervo”, kā preces nosūtīšanas vieta norādīta Salaspils, preces pārdevējs–

nosūtītājs SIA „AR INVEST” un transportlīdzeklis R8192. Savukārt 2016.gada 22.jūlija labotajā rēķinā Nr.10699448 kā

preces nosūtīšanas vieta norādīta Alytus, preces pārdevējs–nosūtītājs Alytaus aluminis UAB un transportlīdzeklis R8182.

No SIA „Eido” 2016.gada 5.martā izrakstītā rēķina Nr.ST052 tiesa konstatēja, ka laika periodā no 2016.gada

26.februāra līdz 28.februārī SIA „Schenker” sniegti transporta pakalpojumi maršrutā Alytus LT (Alytus Aluminis

UAB)/iekraušana–Zvolen SK (MTM-Zlievaren s.r.o.)/izkraušana.

2016.gada 26.jūlijā un 8.augustā SIA „Belle Transport” dienestam apstiprināja, ka 2016.gada 15.–17.februārī un 26.–

27.aprīlī sniedza transporta pakalpojumus no Rīgas uz Slovākiju.

SIA „Belle Transport” 2016.gada 15.–17.februāra transporta pakalpojuma apliecināšanai iesniegusi 22.februārī SIA

„Vervo” izrakstītu rēķinu Nr.0508, savukārt 26.–27.aprīlī sniegtā transporta pakalpojuma apliecināšanai SIA „Belle

Transport” iesniedza 2.maijā SIA „Vervo” izrakstītu rēķinu Nr.0592 (pati SIA „Vervo” iesniedza identisku rēķinu ar

Nr.0502).

No SIA „Belle Transport” iesniegtajām kravas automašīnas DAF (reģistrācijas numuri /numurs///numurs/) ceļazīmēm

tiesa konstatēja, ka laika periodā no 2016.gada 15.februāra līdz 17.februārim minētā automašīna veikusi maršrutu Rīga

LV–Alytus LT, Alytus LT–Zvolen SK, vadītājs /pers. G/, savukārt laika periodā no 2016.gada 26.aprīļa līdz 27.aprīlim

minētā automašīna veikusi maršrutu Alytus LT–Zvolen SK, vadītājs /pers. G/.

2017.gada 12.aprīļa paskaidrojumā dienestam /pers. H/ norādījis, ka bijis nodarbināts SIA „Belle Transports” kā

transportlīdzekļa vadītājs un viņa darba pienākumos ietilpa kravas saņemšana un nodošana. 2016.gada februārī un aprīlī

veica kravu pārvadājumus ar transportlīdzekli DAF, valsts reģistrācijas numurs /numurs/. /pers. H/ veica kravu

pārvadājumus uz Slovākiju 2016.gada 15.februārī–20.februārī un 25.aprīlī–29.aprīlī, bet ko vedis, neatcerējās.

Apstiprināja, ka 2016.gada 15.februārī–20.februārī un 25.aprīlī–29.aprīlī uz Slovākiju veda alumīnija lietņus. Kravu veda no

Alytus LT uz Zvolen SK.

Tiesas sēdē /pers. H/ liecināja, ka neatceras, kādas kravas veda divus gadus atpakaļ. Atceroties braucienu no Rīgas uz

Slovākiju caur Alytus Lietuvā, liecināja, ka vedis alumīnija stieņus uz Slovākiju, kā arī paskaidroja, ka no Rīgas uz Alytus

braucis ar tukšu mašīnu, Alytus iekrauti alumīnija stieņi un vedis tos uz Rīgu vai Slovākiju. /pers. H/ paskaidroja, ka

dienestā sniedza paskaidrojumu no paša sastādīta dokumenta, tātad tas atbilst patiesībai. Alumīnija stieņus vedis gan no

Rīgas un Alytus uz Slovākiju, gan no Alytus uz Rīgu.

Ņemot vērā, ka dienestam un tiesai /pers. H/ norādījis, ka veda kravas 2016.gada 15.-20.februārī, 25.-29.aprīlī ar

transportlīdzekli DAF (reģistrācijas numurs /numurs/) pēc paša sastādītās atskaites, tiesa secināja, ka ceļazīmēs ir neprecīzi

norādīts transportlīdzekļa vadītājs /pers. G/. Arī vizuāli salīdzinot /pers. H/ parakstus uz dienestam sniegtā paskaidrojuma,

CMR un apliecinājuma tiesai, tiesai neradās šaubas, ka CMR ir parakstījis /pers. H/.

2016.gada 8.augustā SIA „AUTOCONSALTING” dienestam apstiprināja SIA „Vervo” sniegto transporta

pakalpojumu laika periodā no 2016.gada 15.februāra līdz 2016.gada 17.februārim. Uzņēmums norāda, ka preču iekraušanas

notika 2016.gada 15.februārī Lietuva, Alytus 62/75, Artoju 3A. Izkraušana notikusi 2016.gada 17.februārī Slovākijā,

/adrese A/. Krava: aluminium. Kravas pārvadājuma pakalpojuma izpildei bija piesaistīts Polijas uzņēmums Speed Spedition

Pawel.

2016.gada 16.augustā SIA „AUTOCONSALTING” dienestam iesniedza Polijas uzņēmuma Speed Speition Pawel

Piechnik 2016.gada 17.februāra rēķinu Nr.237/02/16 par transporta pakalpojumiem maršrutā Salaspils (LV)–Zvolen (SK)

saskaņā ar 2016.gada 12.februāra transporta pasūtījumu Nr.122.

Izvērtējot iepriekš norādīto, tiesa secināja, ka arī pārvadātāju un transportētāju iesniegtajos dokumentos konstatējamas

neatbilstības un neprecizitātes. Piemēram, 2016.gada CMR kā pārvadātājs norādīts Polijas uzņēmums Speed Spedition

Pawel Piechnik, savukārt 2016.gada 18.jūlijā SIA „Vervo” direktora paskaidrojumā norādīts, ka reālo pakalpojumu šajā

gadījumā sniedza SIA „AUTOCONSALTING”. SIA „Vervo” direktors gan dienestam, gan tiesai sniedza vispārīgu,

pakalpojumu norisi neidentificējošu informāciju. Tiesa secināja, ka no iepriekš minētajiem dokumentiem un paskaidrojumiem

nav identificējams pārvadājuma konkrēts maršruts, kā arī preces iekraušanas vieta – SIA „Vervo” pārvadājuma pasūtījumos

kā preču nosūtītājs norādīts UAB Alytas Aluminis, iekraušanas adrese Lietuva, Alytus, 62175, Artoju 3a; SIA „Schenker”

sniedza informāciju, ka kravu pārvadājums veikts maršrutā Lietuva–Slovākija, kravas uzkraušana veikta Lietuvā, kā arī

precizētajā rēķinā Nr.10699448 kā preču izsniegšanas vieta norādīta Alytus un kā preču pārdevējs Alytus aliuminis UAB.

No SIA „Eido” 2016.gada 5.martā izrakstītā rēķina Nr.ST052 tiesa konstatēja, ka laika periodā no 2016.gada 26.februāra

līdz 28.februārim sniegti transporta pakalpojumi maršrutā Alytus LT–Zvolen SK. Arī SIA „Belle Transport” iesniegtajās

kravas automašīnas DAF (reģistrācijas numurs /numurs///numurs/) ceļazīmēs norādīts, ka laika periodā no 2016.gada

15.februāra līdz 17.februārim minētā automašīna veikusi maršrutu Rīga LV– Alytus LT–Alytus LT–Zvolen SK, un laika

periodā no 2016.gada 26.aprīļa līdz 27.aprīlim maršrutu Alytus LT–Zvolen SK. Uz to transportlīdzekļa vadītājs /pers. H/

norādīja gan dienestam, gan tiesai. /pers. H/ norādītais, ka vedis kravu ar alumīnija stieņiem arī no Rīgas uz Slovākiju,

nenozīmē, ka tā ir noticis apstrīdēto darījumu gadījumā, jo liecinieks liecināja, ka dienestā sniedza paskaidrojumu no paša

sastādīta dokumenta (automašīnas ceļazīmes), kurā norādīts maršruts Rīga LV– Alytus LT–Alytus LT–Zvolen SK. Kā

paskaidroja /pers. H/, šajā gadījumā no Rīgas uz Alytus braucis ar tukšu mašīnu, Alytus iekrauti alumīnija stieņi. Tāpat no

SIA „AUTOCONSALTING” sniegtās informācijas izriet, ka preču iekraušanas notika Lietuva, Alytus 62/75, Artoju 3A.

Tiesa konstatēja, ka arī no SIA „ADRIA FORMICA” sniegtās informācijas izriet, ka laika periodā no 2016.gada

26.februāra līdz 29.februārim kravas pārvadātas ar seglu vilcēju ar valsts reģistrācijas numuru /numurs/ pēc SIA „Eido”

pasūtījuma. 2016.gada 26.februāra minētās automašīnas darba lapā norādīta kravas iekraušanas adrese Alytus, Alytus

Aluminis UAB, kravas saņēmējs MTM-Zlievaren s.r.o..

Ņemot vērā minēto, tiesa secināja, ka nav apstiprināts pieteicējas pārstāvja un SIA „Vervo” norādītais par preču

iekraušanu Salaspilī.

Tiesa kritiski vērtēja SIA „Vervo” direktora /pers. D/ liecību, ja pārvadājumu pasūtījumos kā preču nosūtītājs norādīts

Lietuvas uzņēmums, tad sākotnēji tāds uzdevums ticis dots, bet kaut kas ir mainījies un pasūtījums nav pārtaisīts. Tiesa

secināja, ka minētais ir pretrunā iepriekš norādītajos rēķinos, ceļazīmē, paskaidrojumos un /pers. H/ liecībā norādītajam par

veikto maršrutu un preču iekraušanas vietu. Turklāt /pers. D/liecināja, ka pamatā rēķins tiek rakstīts pēc fakta, kā ir noticis.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzina par pareizu dienesta secinājumu, ka sniegtās informācijas vispārīgums un šīs

informācijas neatbilstība dokumentos norādītajam ļauj secināt par preču pārvadājumu uz Eiropas Savienības dalībvalsti

formālu noformēšanu.

[4.10] Tiesa konstatēja, ka 2016.gada 26.februārī un 2016.gada 25.aprīlī pieteicēja ar SIA „SAVJER” un SIA „V.K.G.

un Co” noslēdza kravas pārvadāšanas pasūtījumus–līgumus Nr.77690/2016, Nr.78819/2016 un Nr.78818/2016 par alumīnija

lietņu (24 000 kg) transportēšanu. Iekraušanas vieta norādīta SIA „Dīlers” ražotne/adrese/, izkraušanas vieta MTM-

Zlievaren s.r.o. /adrese A/. Atbilstoši līgumā norādītajam pasūtījums jāapstiprina ar parakstu un zīmogu, iekļaujot tajos

informāciju par transportlīdzekļa reģistrācijas numuru. Tomēr šādi apstiprinājumi pārbaudei netika iesniegti.

2016.gada 20.jūlijā SIA „SAVJER” dienestam sniedza informāciju, ka laika periodā no 2016.gada 29.februāra līdz

2016.gada 29.martam automašīna /numurs/ ar piekabi /numurs/ pārvadāja kravu no Lietuvas uz Latviju pēc SIA „Dīlers”

pasūtījuma un no Latvijas uz Slovākiju pēc pieteicējas pasūtījuma, pārvadājamā prece bija aluminium.

2016.gada 20.jūlijā SIA „V.K.G. un Co” dienestam apstiprināja laika periodā no 2016.gada 25.aprīļa līdz 27.aprīlim

veiktos kravu pārvadājumus pieteicējas pasūtījumā, norādot, ka transportlīdzeklis ar reģistrācijas numuriem

/numurs///numurs/ 2016.gada 25.–30.aprīlī veica kravas pārvadājumus maršrutā Jelgava–Rīga–Alytus (Lietuva)–Zvolen

(Slovākija)–Prerov (Čehija)–Jelgava, savukārt transportlīdzeklis ar reģistrācijas numuri /numurs///numurs/ 2016.gada 25.–

30.aprīlī veica kravas pārvadājumus maršrutā Jelgava–Rīga–Zvolen (Slovākija)–Bytom (Polija)–Wielyn (Polija)–Jelgava.

No SIA „V.K.G. un Co” iesniegtajām maršruta lapām tiesa konstatēja, ka transportlīdzeklis ar reģistrācijas numuriem

/numurs///numurs/ 2016.gada 25.–30.aprīlī veica kravas pārvadājumus maršrutā Jelgava–Rīga–Zvolen (Slovākija)–Bytom

(Polija)–Wielyn (Polija)–Jelgava, nobraucot 3049 km, vadītājs /pers. I/. Savukārt atbilstoši iesniegtajai maršruta lapai

transportlīdzeklis ar reģistrācijas numuriem /numurs///numurs/ 2016.gada 25.–30.aprīlī veica kravas pārvadājumus maršrutā

Jelgava–Rīga–Alytus (Lietuva)–Zvolen (Slovākija)–Prerov (Čehija)–Jelgava, nobraucot 3121 km, vadītājs /pers. J/.

/pers. J/ dienestam 2017.gada 18.aprīļa paskaidrojumā norādīja, ka 2016.gada aprīlī bijis nodarbināts SIA „V.K.G. un

Co” kā autovadītājs, kravu pārvadājumi veikti ar transportlīdzeklī Scania /numurs/ un piekabi Krone /numurs/. /pers. J/

apstiprināja, ka 2016.gada 25.aprīlī–30.aprīlī veica alumīnija lietņu kravas pārvadājumu uz Slovākiju, krava iekrauta Rīgā,

izkrauta Zvolen Slovākijā. Precīzas adreses neatceras, pārvadājums veikts caur Lietuvas pilsētu Alytus.

/pers. I/ 2017.gada 18.aprīļa paskaidrojumā dienestam norādīja, ka 2016.gada aprīlī bijis nodarbināts SIA „V.K.G. un

Co” kā autovadītājs. Kravu pārvadājumi veikti ar transportlīdzeklī DAF /numurs/. /pers. I/ 2016.gada 25.aprīlī–30.aprīlī

veica alumīnija kravas pārvadājumu uz Slovākiju, krava iekrauta /adrese/.

Tiesas sēdē /pers. L/ liecināja, ka SIA „SAVJER” veda kravas pēc pieteicējas pasūtījuma no Lietuvas uz Latviju un no

Latvijas uz Slovākiju. Arī liecinieks /pers. K/ liecināja, ka SIA „V.K.G. un Co” veda kravas uz Slovākiju pieteicējas

uzdevumā, bet kas tika vests no Rīgas uz Alytus, neatceras.

Dienests konstatēja, ka no SIA „SAVJER” iesniegtās ceļazīmes Nr.6, kas noformēta par kravas transportlīdzekļa

Volvo FH ar reģistrācijas numuru /numurs/ un piekabes ar reģistrācijas numuru /numurs/ pakalpojumu sniegšanu maršrutā

Lietuva–Latvija–Slovākija–Polija–Latvija, konkrēts maršruts nav identificējams; SIA „SAVJER” nav maršruta kontroles

sistēmas, ceļazīmē minētajam transportlīdzekļa vadītājam 29.februārī uzrādītas 6,47 stundas, tomēr nav šaubu, ka šādā

stundu skaitā nav iespējams veikt ceļazīmē norādīto pakalpojumu tādā apjomā. Pārbaudot dienesta konstatēto kopsakarā ar

lietā esošajiem dokumentiem, tiesa piekrita dienesta secinātajam, ka SIA „SAVJER” ir sniegusi informāciju, kas neatbilst

lietas patiesajiem apstākļiem.

Par SIA „V.K.G. un Co” veikto pasūtījumu dienests citstarp secināja, ka transportlīdzekļu ar reģistrācijas

numuriem /numurs/ un /numurs/ maršruta lapās nav norādītas adreses, no kurām pārvadājums veikts, ir minēta tikai pilsēta

un valsts; transportlīdzekļa ar reģistrācijas numuru /numurs/ tahogrammās norādītie maršruti atšķiras no šī transportlīdzekļa

2016.gada 25.aprīļa–30.aprīļa ceļazīmē norādītā; transportlīdzekļu vadītāji /pers. J/ un /pers. I/ norādīja, ka krava iekrauta

Rīgā. Dienesta ieskatā nav ticams, ka abi autovadītāji neatpazīst apdzīvotu vietu Salaspili, tās vietā norādot Rīgu.

Pārbaudot dienesta konstatēto kopsakarā ar lietā esošajiem dokumentiem, tiesa piekrita dienesta secinājumiem, ka

pārvadātāju un transportētāju iesniegtie dokumenti neapliecina pieteicējas vārdā noformētajās CMR uzrādīto strīda preču

pārvadājuma faktu no tās struktūrvienības /adrese/, uz Slovākiju uzņēmumam Nastaz.

[4.11] Saskaņā ar Slovākijas nodokļu administrācijas sniegto informāciju pieteicējas un Nastaz deklarētos darījumus

nav iespējams pārbaudīt un nav iespējams iegūt informāciju, jo uzņēmuma bijušais rīkotājdirektors nav pieejams un uz

nodokļu administrācijas aicinājumiem neviens nav atsaucies.

Cita administratīvā procesa ietvaros 2016.gada 12.oktobrī u n 2017.gada 8.martā dienestā no Slovākijas nodokļu

administrācijas saņemtā informācija par Nastaz darījumiem 2015.gada novembrī–2016.gada martā liecina, ka Nastaz

amatpersona ir /pers. M/, kurš nodokļu administrācijas sūtīto uzaicinājumu atstāja bez ievērības. Atkārtoti viņam sūtīto

uzaicinājumu nodokļu administrācija saņēmusi atpakaļ ar atzīmi „sūtījums nav saņemts”. Slovākijas nodokļu administrācija

nosūtīja informācijas pieprasījumu tās filiālei Banska Bystrica, Zvolen ar lūgumu sniegt informāciju par MTM-Zlievaren

s.r.o., SK2021953714. No MTM-Zlievaren s.r.o. rīkotājdirektora Slovākijas nodokļu administrācijai sniegtās informācijas

secināms, ka Nastaz piedāvāja MTM-Zlievaren s.r.o. piegādāt preces, taču darījumi nav veikti. No Nastaz preces iegādājās

ILT s.r.o. , kura tālāk tās pārdeva MTM-Zlievaren s.r.o. Slovākijas nodokļu administrācija ieguvusi arī informāciju no ILT

s.r.o., kura apstiprina, ka preces iegādājās no Nastaz un tālāk to piegādāja MTM-Zlievaren s.r.o..

Izvērtējot Slovākijas nodokļu administrācijas sniegto informāciju, tiesa atzina, ka tā liecina par formālu uzņēmumu

iesaisti darījumu noformēšanā. Nav ticams, ka reāli notikušu darījumu gadījumā uzņēmuma amatpersona neierastos un

nesniegtu skaidrojumu par veiktajiem darījumiem. Lietā konstatētās neatbilstības piegādes dokumentos un neloģiskais preču

iegādes process (MTM-Zlievaren s.r.o. atteicās iegādāties preces no Nastaz, bet noformēja preču iegādes ar ILT s.r.o. )

liecina par dokumentu formālu sagatavošanu.

[4.12] Lietā nav strīda par to, ka pieteicējas rīcībā bija prece (alumīnija lietņi), kura uzrādīta kā realizēta. Strīds ir par

to, vai preces no iekšzemes ir piegādātas Slovākijas uzņēmumam Nastaz. Izvērtējot lietā esošos pierādījumus to kopumā,

tiesa secināja, ka lietā esošie pierādījumi ir pietiekami, lai atzītu par pamatotu dienesta secināto, ka pieteicēja nepamatoti

strīda darījumiem piemēroja 0 procentu likmi, jo lietā konstatēto apstākļu kopums liecina tikai par formālām darbībām

attiecībā uz strīdus darījumu noformēšanu.

Šaubu par darījumu īstumu gadījumā tā dalībniekiem, tostarp pieteicējai, ir jāspēj detalizēti un konkrēti pastāstīt, kā

darījumi notikuši faktiski. Pašas pieteicējas pienākumu piedalīties pierādījumu iesniegšanā jeb savu apgalvojumu pierādīšanā

noteic gan Administratīvā procesa likums, gan likums „Par nodokļiem un nodevām”. Tiesas ieskatā pieteicēja atbilstoši

savām spējām nav iesniegusi pierādījumus, kas apliecinātu, ka darījums ar Nastaz faktiski ir noticis.

Par to, ka pieteicēja zināja, ka tā piedalās dokumentu noformēšanā par faktiski neesošiem darījumiem, liecina

konstatētās būtiskās neatbilstības, vispārīgā informācija noformētajos dokumentos (līguma nosacījumi norāda uz to

formālu noformēšanu, CMR nepilnības un neatbilstības), nav konstatējams, kas pircēja vārdā saņēma preci un ka pircējs

preci vispār saņēma, pārvadātāju iesniegtie dokumenti nesniedz objektīvu, identificējamu informāciju par preču

transportēšanas procesu, kā arī darījumi noformēti tādā veidā, kas neļauj izsekot darījumu gaitai. Turklāt pieteicējas

pārstāvis sniedz vispārīgu skaidrojumu par apstrīdēto darījumu apstākļiem, kā arī nespēj sniegt skaidrojumu, kādēļ

pieteicēja no Slovākijas uzņēmuma saņēmusi 394 050 euro, ja pieteicēja šim uzņēmumam noformējusi preču piegādi

249 120 euro apmērā.

Tiesa piekrita dienesta norādītajam, ka lietā konstatēto apstākļu kopums liecina par vienošanās pastāvēšanu starp

pieteicēju un Slovākijas uzņēmumu Nastaz, kas atklātībai nav zināma. Tā kā pieteicēja veica saskaņotas darbības

dokumentu noformēšanā par reāli nenotikušiem darījumiem, ir pamats secināt, ka pieteicēja zināja par tās darījumu ar

Nastaz saistību ar PVN krāpšanu.

[4.13] Izvērtējot pieteicējas pieteikumā norādītos iebildumus, tiesa atsaucās uz likuma „Par grāmatvedību” 2. un

7.pantā noteikto un norādīja, ka darījumi konkrētajā gadījumā noformēti tādā veidā, kas neļauj izsekot darījumu gaitai. Lietā

konstatēts, ka darījumi nav norisinājušies tā, kā tas atspoguļots darījuma dokumentos. Nepilnības noformētajos

dokumentos pašas par sevi varētu arī nebūt pietiekams iemesls, lai atzītu, ka darījums nav noticis, tomēr situācijā, kad

darījumu esība ir apšaubāma citu iepriekš norādīto apsvērumu dēļ, šis apstāklis ir ņemams vērā. Tādēļ tiesa atzina par

nepamatotu pieteicējas argumentu par to, ka pieteicējas iesniegtie darījumu pamatojošie dokumenti atbilst likuma „Par

grāmatvedību” 7.panta prasībām un dienests, norādot uz dokumentu nepilnībām un trūkstošajiem rekvizītiem dokumentos,

izvirza normatīvajos aktos neminētas prasības.

Tiesa citēja Administratīvā procesa likuma 59.pantā noteikto un norādīja, ka dienests ir ieguvis nepieciešamo

informāciju no AS „A Holding” valdes locekļa, pārvadātājiem, transportētājiem, transportlīdzekļu vadītājiem, kā arī

Slovākijas nodokļu administrācijas. Tiesa nepiekrita pieteicējas viedoklim, ka dienests, pieprasot informāciju no

uzņēmumiem vai saņemot paskaidrojumus no fiziskām personām, ir aprobežojies ar situācijai neatbilstošiem standarta

jautājumiem, neparedzot iespēju izskaidrot pretrunas vai nepilnības. Pieteicēja nav norādījusi, kādi jautājumi ir uzskatāmi par

situācijai neatbilstošiem standarta jautājumiem.

Tiesa konstatēja, ka dienests ir lūdzis transportlīdzekļa vadītājam /pers. H/ atbildēt uz jautājumiem, vai attiecīgajos

datumos ir veikti kravas pārvadājumi, kādas kravas pārvadātas un kur tās iekrautas. Tie ir atzīstami par atbilstošiem

jautājumiem. Pieteicējas pārstāvei tiesas sēdē bija iespēja uzdot jautājumus, uz kuriem liecinieks sniedza atbildes. Liecinieks

atbildēja, ka veda kravas arī no Rīgas uz Slovākiju, vienlaicīgi atzīstot, ka dienestam sniedza paskaidrojumu uz paša

sastādītas atskaites pamata, kurā norādīts maršruts caur Lietuvu. Līdz ar to tiesa secināja, ka nav saprotams, ko dienestam,

pieteicējas ieskatā, būtu jānoskaidro.

Pieteicēja nav norādījusi, no kurām personām dienestam būtu jāpieprasa paskaidrojumi, tādēļ tiesa atzina par

nepamatotu argumentu, ka iestāde nepamatoti un konsekventi to nav darījusi.

Konkrētajā gadījumā dienests konstatēja pretrunas un tieši pretrunu esība kopsakarā ar pārējiem pierādījumiem var

liecināt par darījumu mākslīgo raksturu. Ja no dienesta ievāktajiem pierādījumiem ir saskatāmas pretrunas darījuma

dokumentos un fiktīvu dokumentu noformēšanas pazīmes, tieši pieteicējai jāspēj šādus faktus izskaidrot un novērst

pamatotās šaubas un pretrunas par darījuma apstākļiem. Tomēr pieteicēja ir sniegusi vispārīgu skaidrojumu, kas neizskaidro

konstatētās pretrunas. Pieteicēja pamatā norāda iebildumus par pārvadātāju un transportētāju iesniegtajos dokumentos

konstatētajām neatbilstībām, tomēr pārvadātāju un transportētāju iegūtās informācijas izvērtējums nebūt nav bijis vienīgais

administratīvā akta pamatojums. Iestāde un arī tiesa to vērtēja gan kopsakarā ar pieteicējas paskaidrojumiem, gan citiem

pierādījumiem, tostarp Slovākijas nodokļu administrācijas sniegto informāciju. Visu lietā konstatēto apstākļu kopums liecina

par dokumentu formālu sagatavošanu. Situācijā, kad pati pieteicēja nav darījusi visu iespējamo, lai sekmētu lietā konstatēto

apstākļu un ar tiem saistīto pretrunu novēršanu (piemēram, ne iestādē, ne arī tiesā neizskaidrojot, kādēļ pieteicēja no

Slovākijas uzņēmuma saņēmusi 394 050 euro, ja pieteicēja šim uzņēmumam noformējusi preču piegādi 249 120 euro

apmērā), nav pamatota pieteicējas atsauce uz pierādījumu trūkumu lietā.

Pieteicēja kļūdaini uzskata, ka darījumu esību apstiprina Slovākijas nodokļu administrācijas sniegtā informācija. No

Slovākijas nodokļu administrācijas sniegtās informācijas konstatējams, ka pieteicējas un Nastaz iegādes darījumus nav

iespējams pārbaudīt un informāciju nav iespējams iegūt, jo Nastaz amatpersona paskaidrojumus sniegt neieradās.

Tiesa norādīja, ka dienests pārsūdzētajā lēmumā ir vērtējis pieteicējas apstrīdēšanas iesniegumā norādītos iebildumus.

Tas vien, ka iestāde nav sniegusi atbildi uz katru pieteicējas argumentu, nenozīmē, ka tie nav ņemti vērā.

Izvērtējot pārējos pieteicējas argumentus, tiesa nekonstatēja, ka tie būtu būtiski no tiesību viedokļa un varētu ietekmēt

pēc būtības secinājumu par pārsūdzētā lēmuma tiesiskumu. Tādēļ procesuālās ekonomijas principa ietvaros tiesa tos

nevērtēja.

[4.14] Pārbaudot dienesta aprēķināto nokavējuma naudu un soda naudu, tiesa secināja, ka aprēķini ir veikti pareizi

saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 29. un 32.pantā noteikto.

[5] Par Administratīvās rajona tiesas spriedumu pieteicēja iesniedza apelācijas sūdzību, norādot tajā turpmāk

minēto.

[5.1] Tiesa konstatēja, ka CMR norādīta neprecīza iekraušanas adrese. Pieteicēja tiesai uzrādīja karti, kur var redzēt

iekraušanas adresi /adrese/, kas atrodas aptuveni 3 km no Rīgas robežas. Tiesa norādīja, ka tā ir publiski pieejama

informācija un pati var to pārbaudīt. Pieteicēja izskaidroja, ka šoferi adreses bieži jauc un konkrēto adresi brauc no

Salaspils puses, tāpēc adresē tika ieverta norāde „Rīga”, lai šoferi nebrauc nepareizi. Tā kā pieteicēja sniedza izsmeļošu

informāciju par šo apstākli, tiesa nepamatoti neprecīzo adresi izmantoja kā argumentu pieteikuma noraidīšanai.

[5.2] Tiesa konstatēja, ka CMR 5.ailē netika norādīti pievienojamie dokumenti. Pieteicējas pārstāve tiesas sēdē

skaidroja, ka iepriekšējos auditos tai netika norādīts, ka CMR obligāti jānorāda pievienojamie dokumenti. Saskaņā ar

Konvencijas par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu 6.panta 2.punktu tikai nepieciešamības gadījumā CMR var

saturēt ziņas par pārvadātājam nodoto dokumentu sarakstu.

[5.3] Tiesa konstatēja, ka kravu saņēma cits uzņēmums. Pieteicēja lūdza tiesu uzdot sagatavot un iesniegt darījumu

apliecinošus dokumentus ar citiem partneriem, no kuriem var secināt, ka pasūtījumu veic darījumu partneris, bet preci

nogādā uz citu vietu, kur atrodas nākamais sadarbības partneris, tiesa šo lūgumu noraidīja. Tiesa neņēma vērā pieteicējas

paskaidroto, ka šādi darījumi ir normālā komercprakse ne tikai pieteicējai, bet arī komersantiem Eiropas Savienībā.

[5.4] Nav saprotams, kā tiesa bez ekspertīzes veikšanas var apšaubīt /pers. H/ parakstus. Tiesas sēdē /pers. H/

apstiprināja, ka ir vedis alumīnija stieņus no Rīgas uz Slovākiju, no Alytus uz Slovākiju un no Alytus uz Rīgu. Viņš

apstiprināja preču iekraušanu /adrese/. Tiesas spriedumā nav secināts, ka apstrīdētie darījumi notika citādi.

[5.5] Tiesa apšaubīja preču transportēšanas dokumentos norādīto informāciju. Tiesas sēdē /pers. D/ apstiprināja, ka

SIA „Vervo” bija starpnieks – nodeva transporta pakalpojumu sniegšanu citiem uzņēmumiem. /pers. D/ apstiprināja

dienestam norādītos piegādes maršrutus un paskaidroja, ka sīkāku informāciju var sniegt /pers. N/, kas pieņēma pasūtījumu

un izrakstīja rēķinus. Pieteicējas lūgumu nopratināt /pers. N/ un SIA ,,Vervo” grāmatvedi tiesa atstāja bez ievērības. Šīs

personas var izskaidrot, kāpēc ir mainīta pasūtījumā norādītā informācija un kāpēc pēc dienesta pieprasījuma 2016.gada

jūlija beigās tika precizēts 2016.gada 31.marta rēķins.

[5.6] Tiesā būtu jānopratina arī pārējās transporta kompānijas, kas veica pārvadājumus uz Slovākiju. Dienesta pārstāve

tiesai jau to lūdza.

[5.7] Nav saprotams, kāpēc tiesa neņēma vērā SIA ,,V.K.G. un ??” autovadītāja paskaidrojumus un liecinieka /pers.

L/ liecību, kuros darījumi tika apstiprināti.

[5.8] Pieteicēja gatavo papildu pierādījumus, uz kuriem norādīts spriedumā. Pieteicēja tos iesniegs pēc neilga laika.

[6] Paskaidrojumā par apelācijas sūdzību dienests norāda turpmāk minēto.

[6.1] CMR norādīta nekonkrēta to noformēšanas vietas adrese – Rīga. /pers. A/ tiesas sēdē norādīja, ka CMR tika

noformētas Salaspilī, kad prece tika izsniegta pārvadātājam. Tātad /pers. A/būtībā apliecināja, ka CMR norādīta

faktiskajiem apstākļiem neatbilstoša informācija.

Nav saprotams pieteicējas norādītais, ka CMR norādīta neprecīza to sastādīšanas vieta, lai pārvadātājiem būtu vieglāk

atrast pieteicējas noliktavu. No /pers. A/ teiktā izriet, ka CMR tika noformēta, kad pārvadātājs jau bija ieradies preču

iekraušanas vietā.

[6.2] Konvencija par kravas starptautisko autopārvadājumu līgumu neuzliek pienākumu CMR 5.ailē norādīt tai

pievienotos dokumentus. Tomēr šādas informācijas nenorādīšana liedz izsekot, kādi dokumenti par piegādājamo kravu bija

transportētāju rīcībā un kāda krava tika nodota transportēšanai. /pers. A/ tiesas sēdē norādīja, ka nezināja par

nepieciešamību CMR norādīt pievienojamos dokumentus. Tiesa pamatoti secināja, ka šāda pieteicējas norāde neiztur

kritiku, jo uz šādu nepieciešamību ir norādīts CMR 5.ailē.

No CMR ietvertās informācijas nav konstatējams, vai un kad īpašuma tiesības uz strīdus preci ieguva Nastaz, jo

preces saņemšana konkrētajā vietā nav apstiprināta ar uzņēmuma MTM-Zlievaren s.r.o. spiedogu CMR. Turklāt CMR nav

norādīts preces iepakojuma veids, skaits, laiks, kad kravas pārvadātājs saņēmis un izsniedzis kravu. Tādējādi CMR

nesniedz skaidru priekšstatu par darījuma norisi.

[6.3] /pers. H/ liecinātais, ka viņš vedis kravu ar alumīnija stieņiem arī no Rīgas uz Slovākiju, nenozīmē, ka tā ir

noticis apstrīdēto darījumu gadījumā. Liecinieks liecināja, ka dienestam sniedza paskaidrojumu no paša sagatavotā

dokumenta (automašīnas ceļazīmes), kurā norādīts pārvadājuma maršruts. Viņš paskaidroja, ka šajā gadījumā no Rīgas uz

Alytus braucis ar tukšu mašīnu un alumīnija stieņi tika iekrauti Alytus. Tātad /pers. H/ neapstiprināja strīdus preču

iekraušanu/adrese/.

[6.4] Dienests nav ieguvis tiešus pierādījumus par pieteicējas negodprātīgu rīcību nodokļu jomā, taču to var secināt

no visu lietā iegūto netiešo pierādījumu kopuma, tostarp no pieteicējas un darījumu partnera pretrunīgajiem

paskaidrojumiem. Apstāklis, ka procesa dalībnieka un tiesas viedoklis atšķiras, nevar būt par pamatu secinājumam, ka

tiesas vērtējums nav objektīvs.

[7] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmo daļu Administratīvā apgabaltiesa lietu izskata

rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[8] Pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība nav

pamatota un pieteikums ir noraidāms.

[9] Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa pārsūdzētā sprieduma daļā ir pareizi konstatējusi

piemērojamās tiesību normas, identificējusi strīdus jautājumu un konstatējusi lietā esošos pierādījumus, kā arī daļēji pareizi

tos izvērtējusi (sk. 4.1.–4.4 un 4.6.–4.14.punktu). Administratīvā apgabaltiesa saskaņā ar Administratīvā procesa likuma

307.panta ceturto daļu pievienojas pirmās instances tiesas lietas apstākļu konstatējumam un sprieduma motivācijai minētajā

daļā un Administratīvā procesa likuma 251.panta piektajā daļā norādītos apsvērumus atkārtoti nenorāda.

[10] Apgabaltiesa uzskata par pareizu pirmās instances tiesas secināto attiecībā uz strīdus CMR norādīto

sastādīšanas vietu. Saskaņā ar /pers. A/ paskaidroto tiesas sēdē CMR gatavoja viņš un pats vai arī pieteicējas grāmatvede

preces iekraušanas vietā CMR tālāk nodeva pārvadātājam. Līdz ar to /pers. A/ skaidrojums, ka CMR to sastādīšanas vieta

„Rīga” norādīta konkrētās adreses vieglākai atrašanai, ir neloģisks.

[11] Apgabaltiesa piekrīt pieteicējai, ka normatīvie akti neuzliek pieteicējai pienākumu CMR 5.ailē norādīt tai

pievienotos dokumentus. Taču CMR veidlapā šāda aile ir paredzēta, līdz ar to pieteicējai bija iespēja strīdus CMR norādīt

tām pievienotos dokumentus, ja tie tika noformēti. Tā kā nevienā no strīdus CMR 5.aile nav aizpildīta, tiesa pamatoti

secināja, ka no pieteicējas noformētajām CMR nav konstatējams, kāds preces veids un skaits ir nodots transportēšanai, un

pamatoti šo apstākli ņēma vērā kopsakarā ar pārējiem lietā konstatētajiem apstākļiem, vērtējot pārsūdzētā lēmuma

tiesiskumu.

[12] Pieteicējas ieskatā tiesa nepamatoti neņēma vērā tās paskaidroto, ka preces pasūtīja uzņēmums Nastaz, bet tās

uzreiz tika nogādātas nākamajam darījumu ķēdes uzņēmumam MTM-Zlievaren s.r.o. saskaņā ar pieteicējas vienošanos ar

uzņēmumu Nastaz. Pieteicēja norāda, ka tas atbilst normālai komercpraksei.

Apgabaltiesai nav pamata apšaubīt, ka šāda darījumu faktiskā norise vispārīgi ir iespējama. Taču, ņemot vērā pārējos

dienesta konstatētos apstākļus, apgabaltiesas ieskatā ar pieteicējas paskaidroto nav pietiekami, lai atzītu, ka tieši šādi ir

norisinājušies izskatāmajā lietā dienesta pārbaudītie darījumi. Ne audita laikā, ne arī lietas izskatīšanas laikā tiesā nav

izdevies noskaidrot to, konkrēti ar kuru personu no uzņēmuma Nastaz pieteicēja ir vienojusies par konkrēto darījumu, kura

persona ir parakstījusi divus ar pieteicēju noslēgtos līgumus, kaut arī pieteicēja jau audita laikā paskaidroja (sk. lietas

1.sējuma 239.lapu, atbildi uz 5.dienesta jautājumu), ka ar Nastaz uztur pastāvīgu kontaktu un Nastaz direktors ir

apliecinājis, ka atskaites ir laicīgi nosūtītas un darījumi ir deklarēti. Pieteicēja 2016.gada 6.jūlijā audita sākumsarunā norādīja

(sk. lietas 1.sējuma 70.lapas otra puse, atbilde uz 11.jautājumu), ka preču daudzums, sortiments un cena darījumos ar

Nastaz tika noteikta pasūtījumā. Taču dienestam šādi rakstveida pasūtījumi netika iesniegti, līdz ar to dienests to pamatoti

ņēma vērā pārsūdzētajā lēmumā, vērtējot /pers. A/ paskaidrojumu ticamību. Tiesas sēdē /pers. A/ paskaidroja, ka preču

pasūtījumi tika sūtīti elektroniski vai pa faksu, taču arī tiesā šādi pasūtījumi nav uzrādīti. Tādējādi no pieteicējas paskaidrotā

nav identificējams, kura persona pārstāvēja uzņēmumu Nastaz.

Ņemot vērā, ka darījumi ar uzņēmumu Nastaz noformēti par preču piegādi kopumā gandrīz 250 000 euro vērtībā,

apgabaltiesa neuzskata par ticamu /pers. A/ paskaidroto, ka viņš konkrēti neatceras, ar kuru Nastaz pārstāvošo personu

viņš vienojās par strīdus darījumiem. Līdz ar to arī pieteicējas paskaidrotais par uzņēmuma Nastaz pārstāvja norādījumiem

preci uzreiz piegādāt uzņēmumam MTM-Zlievaren s.r.o. nav ticams.

[13] Pieteicēja norāda, ka tiesa nepamatoti apšaubīja /pers. H/ parakstus par pārvadājumiem noformētajos

dokumentos.

Administratīvā apgabaltiesa konstatē, ka tiesa spriedumā ir secinājusi: „tiesai nerodas šaubas, ka CMR nebūtu

parakstījis /pers. H/”. Apgabaltiesas ieskatā šis tiesas secinājums nav noformulēts skaidri un to iespējams saprast gan

tādējādi, ka tiesa /pers. H/ parakstu apšauba, gan tādējādi, ka tiesa viņa parakstu neapšauba. Taču, lasot iepriekš citēto

tiesas secinājumu kopsakarā ar pārējiem tiesas secinājumiem par SIA „Belle Transport” noformētajiem transporta

pakalpojumiem, apgabaltiesa secina, ka pirmās instances tiesa /pers. H/ parakstu dokumentos nav apšaubījusi. Proti, tiesa

secināja, ka dokumentus, kuros kā transportlīdzekļa vadītājs norādīts /pers. G/, faktiski ir parakstījis /pers. H/.

[14] Pieteicēja norāda, ka tiesa nepamatoti neņēma vērā SIA ,,V.K.G. un ??” autovadītāja /pers. K/ paskaidrojumus

un /pers. L/ liecību, kuros darījumi tika apstiprināti.

Administratīvā apgabaltiesa konstatē, ka Administratīvajā rajona tiesā nopratinātie liecinieki /pers. D/, /pers. L/, /pers.

K/ un /pers. H/ vispārīgi apstiprināja dokumentos norādītos darījumus, taču uz jautājumiem par konkrētiem pārvadājumiem

un dienesta konstatētajām nepilnībām, neskaidrībām un neatbilstībām par dokumentos norādīto un par darījumu norisi

nevarēja atbildēt precīzi, vien norādīja, ka neskaidrie jautājumi ir noskaidrojami no dokumentiem vai no citām personām.

Tādējādi šo liecinieku liecības un paskaidrojumi, kuros vispārīgi ir apstiprināta pārvadājumu pakalpojumu sniegšana, nav

pietiekami, lai atspēkotu dienesta konstatētās neskaidrības un neatbilstības par preču pārvadāšanu noformētajos

dokumentos, kuru dēļ dienests apšaubīja preču pārvadājumus no pieteicējas telpām /adrese/ uz Slovākiju uzņēmumam

Nastaz.

[15] Pieteicēja norāda, ka tiesā kā liecinieks nepamatoti netika nopratināts SIA ,,Vervo” menedžeris /pers. N/ un

grāmatvede, jo saskaņā ar /pers. D/ paskaidroto viņi var izskaidrot dokumentos par preču pārvadājumiem norādīto.

Pieteicējas ieskatā tiesai bija jānopratina arī pārējo transporta kompāniju, kas veica pārvadājumus uz Slovākiju, pārstāvjus,

ko dienesta pārstāve lūdza jau pirmās instances tiesā.

Administratīvā apgabaltiesa konstatē, ka Administratīvās rajona tiesas 2018.gada 15.marta sēdes protokolā (lietas

3.sējuma 179.lapa) norādīts, ka dienesta pārstāves ieskatā pārējo transporta kompāniju pārstāvjus kā lieciniekus var

izsaukt, bet dienesta pārstāve šādu lūgumu pirmās instances tiesā neizteica. Līdz ar to tiesai jautājums par pārējo transporta

kompāniju pārstāvju nopratināšanu nebija jāizlemj kā dienesta pārstāves izteikts lūgums.

Administratīvās apgabaltiesas ieskatā lietā esošie pierādījumi ir pietiekami. Tā kā lietā ir strīds par darījumiem, kas

noformēti 2016.gada februārī un aprīlī, tiesas ieskatā transporta kompāniju pārstāvju, kā arī SIA ,,Vervo” menedžera un

grāmatvedes nopratināšana nebūtu lietderīga. Kopš strīdus darījumu noformēšanas ir pagājis tik ilgs laiks, ka uzņēmumu

pārstāvji tiesas ieskatā vairs nespētu atcerēties konkrētu pārvadājumu norises un dokumentu noformēšanas apstākļus. Kā

tiesa jau norādīja iepriekš, Administratīvajā rajona tiesā nopratinātie liecinieki uz jautājumiem par darījumu norisi atbildēja

vispārīgi, uz jautājumiem par konkrētiem pārvadājumiem nevarēja atbildēt un atsaucās uz dokumentos norādīto. Tāpēc

tiesai nav pamata uzskatīt, ka citi tiesas izsauktie liecinieki pieteicēju interesējošos darījumu apstākļus varētu atcerēties

labāk.

Turklāt, ja pieteicēja uzskatīja, ka dienesta iegūtie pierādījumi nav ticami un vēlējās tos atspēkot, pašai pieteicējai

vispirms bija pienākums no transporta pakalpojumu sniedzējiem nekavējoties iegūt pierādījumus, kas atspēko dienesta

secināto. Tikai, ja pieteicējai no tās neatkarīgu iemeslu dēļ nebūtu iespējams nepieciešamos pierādījumus iegūt, tiesai būtu

pienākums tos iegūt pieteicējas vietā. Taču no lietas materiāliem neizriet, ka pieteicēja būtu centusies no transporta

pakalpojumu sniedzējiem iegūt pierādījumus, kas atspēko dienesta secināto. Pieteicēja 2018.gada 27.jūlijā sagatavotājā

apelācijas sūdzībā norādīja, ka tā gatavo papildu pierādījumus un pēc neilga laika tie tiks iesniegti tiesā, taču apgabaltiesā

līdz tiesas noteiktajam papildu pierādījumu iesniegšanas termiņam 2018.gada 20.decembrim papildu pierādījumi tā arī netika

iesniegti.

Ņemot vērā minēto, Administratīvā apgabaltiesa secina, ka lietā esošie pierādījumi ir pietiekami un pieteicējas norādītos

lieciniekus nav nepieciešams nopratināt.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda:

Noraidīt SIA „AR INVEST” pieteikumu par Valsts ieņēmuma dienesta 2017.gada 3.augusta lēmuma Nr.30.2-22.7/4238

atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no

sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese referente I.Amona

Tiesneses K.Kalvāne

V.Zommere