Court fully supports landlord's claim for apartment management fees and statutory interest against absent tenant.
Legislator summary
AI generatedThe court fully granted the management company's claim for unpaid apartment maintenance fees and statutory interest against a tenant who failed to appear in court. The tenant held ownership rights to the apartment from 2006 to 2011, creating a debt of 4,265.40 Lats for services rendered during that period. Since the defendant did not provide explanations or request a postponement, the court proceeded without them and ruled in favor of the plaintiff based on the Housing Property Law and Civil Code provisions.
Legislator headnote
AI generatedLaw 'On Housing Property' Art. 8; Civil Procedure Law Art. 56, 195: A landlord may successfully claim management fees and statutory interest from a tenant who fails to appear in court, provided the debt is substantiated by evidence and the defendant's absence is unexcused.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C28482912
Lietas arhīva Nr. C-2540-13/2
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā,
2013.gada 14.oktobrī
Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa:
tiesnese G.Sokolova
ar tiesas sēžu sekretāri I.Rozenšteini,
piedaloties SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” pārstāvim /Pers. L/,
izskatot atklātā tiesas sēdē civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu,
konstatēja:
2012.gada 04.decembrī SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” cēlusi Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā prasību pret /pers. B/ par
dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas maksas un saņemto pakalpojumu maksājumu parāda un likumisko procentu
piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājam no 2006.gada 07.septembra līdz 2011.gada 13.septembrim bija īpašuma tiesības uz
nekustamo īpašumu Rīgā/adrese/.
Prasītāja apsaimnieko minēto īpašumu.
Atbildētājam ir izveidojies parāds par periodu no 2007.gada 01.novembra līdz 2011.gada 13.septembrim par dzīvojamās mājas
apsaimniekošanu, uzturēšanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem Ls 4265,40 apmērā un likumiskie nokavējuma procenti
par periodu no 2008.gada 03.oktobra līdz 2011.gada 01.novembrim Ls 673,53.
Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja minēto parādu, kā arī samaksātos tiesāšanās izdevumus.
Prasība pamatota ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu, Civillikuma 1587. un 1720. pantu.
Atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību.
Prasītājas pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītiem motīviem. Lūdza prasību apmierināt.
Atbildētājs tiesas sēdē nav ieradies, nav paziņojis par neierašanās iemesliem un nav lūdzis atlikt lietas izskatīšanu. Par tiesas sēdi
viņam paziņots ar pavēsti savlaicīgi Civilprocesa likuma 56.panta kārtībā uz deklarēto dzīvesvietu.
Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst atbildētāja neierašanos tiesas sēdē par neattaisnotu, un, tā kā nepastāv Civilprocesa likuma
209.vai 210.pantā paredzētie lietas izskatīšanas atlikšanas iemesli, uzskata par iespējamu izskatīt lietu bez atbildētāja klātbūtnes.
Tiesa, uzklausot prasītājas pārstāvja paskaidrojumus, pārbaudot un novērtējot lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka
prasība ir pamatota un apmierināma.
Lietā nav strīda, ka atbildētājam no 2006.gada 07.septembra līdz 2011.gada 13.septembrim piederēja dzīvokļa īpašums /adrese/.
No piedzenamās summas aprēķina redzams, ka uz 2012.gada oktobri atbildētāja parāds par maksājumiem ir Ls 4265,40, bet
aprēķinātie likumiskie procenti ir Ls 651,79 (lietas lapas 49-50).
Likuma „Par dzīvokļa īpašumu”8.panta pirmā daļa (spēkā līdz 31.12.2010.) paredzēja, ka visu dzīvokļu īpašnieku pienākums ir
piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.
Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 12.panta pirmā, otrā, ceturtā un piektā daļa (spēkā līdz 31.12.2010.) paredzēja, ka dzīvokļa īpašnieks
atbilstoši viņa īpašumā esošajam kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku
kopsapulces lēmuma pamata noteiktos izdevumus, kas nepieciešami dzīvojamās mājas obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību
nodrošināšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopsapulces noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja šāda
atlīdzība paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā. Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa īpašumā esošajam kopīpašuma
domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu pārvaldīšanas darbību
veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un
attiecas uz: 1) dzīvojamās mājas elementu, iekārtu vai komunikāciju nomaiņu, kā rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas; 2)
pasākumiem, kuru veikšanas rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. Dzīvokļa
īpašnieks norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. Šajā pantā minētie pienākumi pildāmi neatkarīgi
no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku
sabiedrības biedrs un vai ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.
Arī 2010. gada 28. oktobra likuma „Dzīvokļa īpašuma likums”, kurš stājās spēkā 2011. gada 01. janvārī, 10. pantā ir noteikti dzīvokļa
īpašnieka pienākumi, tajā skaitā piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā
likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā, norēķināties par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma
lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).
Tā kā atbildētājs nav iesniedzis ne prasītājai, ne tiesai iebildumus pret prasību, pret tās aprēķinu, vai pierādījumus tam, ka ir veikta
parāda apmaksu, vai ka nav saņemti prasītājas sniegtos apsaimniekošanas pakalpojumus, tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma
96.panta piekto daļu, kas paredz, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse, atzīst
par pierādītu atbildētājas ar likumu uzlikto saistību neizpildi un prasības summas aprēķinu.
Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus Ls 673,53.
Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu, ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu
lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1759.pantu procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas
nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.
Saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu, ja procentu apmērs nav noteikts aktā vai darījumā, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka
aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Ievērojot to, ka atbildētājs, neveicot samaksu noteiktajā termiņā un apmērā, ir pieļāvis nokavējumu, tiesa uzskata, ka prasītāja ir
tiesīga saņemt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus 6% gadā. Tāpēc prasība piedzīt likumiskos nokavējuma procentus ir
apmierināma.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja
tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.
Ņemot vērā prasītājas lūgumu, prasītājai nosakāmas tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos procentus 6% gadā no parāda
pamatsummas Ls 4265,40.
Prasītāja, iesniedzot prasību tiesā, ir samaksājusi valsts nodevu Ls 248,47 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 3,30.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos
tiesas izdevumus.
Ņemot vērā minēto, no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami minētie tiesas izdevumi.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam nosakāmas 10 dienas sprieduma labprātīgai izpildei.
Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 5., 8., 41., 93., 95., 97., 189.-193.,195.pantu, tiesa
nosprieda:
pilnīgi apmierināt prasību.
Piedzīt no /pers. B/ par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” parādu Ls 4265,40 (četri tūkstoši divi simti sešdesmit pieci lati un 40
santīmi), likumiskos nokavējuma procentus Ls 673,53 (seši simti septiņdesmit trīs lati un 53 santīmi), valsts nodevu Ls 248,47 (divi
simti četrdesmit astoņi lati un 47 santīmi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 3,30 (trīs lati un 30 santīmi), bet pavisam kopā
Ls 5190,70 (pieci tūkstoši viens simts deviņdesmit lati un 70 santīmi).
Atzīt prasītājas tiesības saņemt no atbildētāja par laiku no sprieduma pasludināšanas dienas līdz sprieduma izpildei 6 (sešus)
procentus gadā no pamatparāda Ls 4265,40.
Sprieduma labprātīgas izpildes termiņu /pers. B/ noteikt 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, iemaksājot
piedzīto summu pārskaitot līdzekļus uz vienu no norēķinu kontiem:
LV98 HABA 0551 0307 3483 7 - SWEDBANK AS;
LV83 PARX 0013 0443 8001 9 - Citadele banka AS;
LV65 UNLA 0050 0171 8682 0 - SEB banka AS;
LV63 RIKO 0002 0131 9759 6 - DnB banka AS;
LV93 BATR 0051 8028 6010 0 - GE Money bank AS;
LV57 NDEA 0000 0830 6955 0 - Nordea Bank Finland Plc Latvijas fil. AS.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas
Kurzemes rajona tiesā.
Pilna sprieduma sastādīšanas diena ir 2013.gada 14.oktobrī.
Tiesnese G.Sokolova