Court convicts drunk driver without license for minor crime and sentences to compulsory labor.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defense's request for evidence review and convicted the defendant of driving under the influence without a license. The defendant admitted guilt, and the prosecution argued that the evidence was sufficient to prove the crime. The court found the defendant guilty based on this admission and the material evidence, resulting in a sentence of compulsory labor and a license revocation.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 262. panta 2. daļa; Krimināllikuma 35., 46., 47., 48. panti: When a defendant admits guilt, the court may convict based on existing evidence and impose a lighter sentence, such as compulsory labor instead of imprisonment, while revoking driving privileges.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 11170025115
Lietas arhīva Nr. K14-0121-15
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Gulbenē 2015.gada 24.jūlijā
Gulbenes rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnese G.Širaka
ar sekretāri A.Avotiņu
piedaloties prokuroram A.Circenam,
izskatīja atklātā tiesas sēdē neatliekamības kārtībā krimināllietu /pers. D/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 262.panta otrās
daļas.
Pārbaudot lietas materiālus, tiesa
konstatēja:
apsūdzētais /pers. D/ vadīja transportlīdzekli, atrazdamies alkohola ietekmē bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības
noteiktā kārtībā nav iegūtas) šādos apstākļos: 2015.gada 18.jūlijā bez attiecīgām tiesībām vadīt transportlīdzekli, kuras nav bijušas iegūtas
normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā, pirms tam būdams lietojis alkoholiskus dzērienus, tādējādi apzinoties, ka viņš atrodas alkohola
reibumā un viņam nav normatīvajos aktos noteiktā kārtībā iegūtu transportlīdzekļa vadīšanas tiesību, nolēma vadīt viņa rīcībā esošo
transportlīdzekli un savu nodomu īstenojot, pēc plkst.17.00, atrodoties alkoholisku dzērienu ietekmē ar alkohola daudzumu organismā
ne mazāk kā 1.53 promiles, tādējādi pārkāpjot LR MK 29.06.2004. noteikumu Nr.5 7 1 "Ceļu satiksmes noteikumi" 39.1.punkta
prasības, ka transportlīdzekļa vadītājam aizliegts vadīt transportlīdzekli, ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,2 promiles, bez
atbilstošas kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesībām, kuras arī nebija iegūtas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, tādējādi
pārkāpjot
LR MK 29.06.2004. noteikumu Nr.571 "Ceļu satiksmes noteikumi" 39.4.punkta prasības, ka transportlīdzekļa vadītājam aizliegts vadīt
transportlīdzekli, ja nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesību, vadīja viņa rīcībā nonākušo automašīnu “Opel Astra
Caravan”ar valsts reģistrācijas numura zīmi /TL numurs/ pa autoceļu Ozoli –Liezēre – Tirza – Stāķi virzienā uz Liezēri, līdz plkst.17.12
viņa noziedzīgo rīcību minētā ceļa 35 kilometrā Gulbenes novada Tirzas pagasta teritorijā apturēja policijas darbinieki.
Ar šādām darbībām apsūdzētais /pers. D/ izdarīja transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav transportlīdzekļa vadīšanas tiesību (transportlīdzekļa vadīšanas
tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas) un ja vadītājs atrodas alkohola ietekmē, t.i., mazāk smagu noziegumu, kas paredzēts Krimināllikuma 262.panta
otrajā daļā.
Tiesas sēdē apsūdzētais savu vainu viņam inkriminētajā nodarījumā atzīst pilnīgi un uztur lūgumu par lietas izskatīšanu bez pierādījumu pārbaudes
tiesas izmeklēšanā, pret ko neiebilst arī prokurors.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta pirmo daļu, tiesa pieņem lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā, jo
apsūdzētais savu vainu atzīst pilnībā, kā arī, pārbaudot lietas materiālus, tiesai nerodas šaubas par apsūdzētā vainu noziedzīgā nodarījuma pēc
Krimināllikuma 262.panta otrās daļas izdarīšanā.
Apsūdzētajam saprotamas šādā kārtībā iztiesātas lietas juridiskās sekas un sprieduma pārsūdzēšanas pamati.
Tiesa atzīst, ka bez savas vainas pilnīgas atzīšanas, apsūdzētā /pers. D/ vaina inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pilnībā pierādīta ar visiem
krimināllietas materiāliem to kopumā un savstarpējā saistībā.
/pers. D/, vadot transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, kuras noteiktā kārtībā nav tikušas iegūtas, atrodoties alkohola ietekmē, ir
izdarījis noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 262.panta otrajā daļā.
Tiesa, saskaņā ar Krimināllikuma 35. un 46.pantu, nosakot soda veidu, ņem vērā apsūdzētā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto
kaitējumu, apsūdzētā personību, bet soda mēru - atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu, apsūdzētais pēc Krimināllikuma 262.panta otrās daļas ir izdarījis mazāk smagu noziegumu.
Apsūdzētā atbildību mīkstinošs apstāklis, saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu, ir savas vainas vaļsirdīga atzīšana un nožēlošana, bet tiesa
atbildību pastiprinošus apstākļus, saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu, nekonstatē.
Novērtējot apsūdzētā personību, pie soda noteikšanas tiesa ņem vērā, ka iepriekš apsūdzētais pie kriminālatbildības nav saukts (lietas 27.lapa);
lietā nav ziņu, ka viņš būtu sodīts administratīvi pēdējā gada laikā (lietas 28.lapa).
Krimināllikuma 262.panta otrās daļas sankcija paredz sodu brīvības atņemšanas veidā uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības
atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz pieciem gadiem un konfiscējot mantu vai
bez mantas konfiskācijas.
Ņemot vērā to, ka krimināllietā ir viens atbildību mīkstinošs apstāklis - apsūdzētā vaļsirdīgā atzīšanās un nožēlošana, bet nav atbildību pastiprinošu
apstākļu, ņemot vērā arī to, ka apsūdzētais ir neprecējies, apgādājamo personu viņam nav (lietas 25.,26.lapa), algotu darbu nestrādā, uzklausot
apsūdzības uzturētāja viedokli par nosakāmo sodu, paša apsūdzētā paskaidrojumus, tiesa atzīst par iespējamu apsūdzētajam nepiemērot reālas brīvības
atņemšanas sodu, bet sodu noteikt piespiedu darbu veidā, kam piekrīt pats apsūdzētais. Tiesa atzīst, ka piemērojot šādu sodu, ir sasniedzams
Krimināllikuma 35.pantā minētais soda mērķis, jo apsūdzētajam ir jādod iespēja dzīvot sabiedrībā un strādāt.
Vienlaicīgi tiesa atzīst, ka apsūdzētajam piemērojams obligātais papildsods – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana.
Apsūdzētais nav automašīnas juridiskais īpašnieks, tāpēc nav pamata piemērot mantas konfiskāciju.
Pamatojoties uz teikto un vadoties no Kriminālprocesa likuma 511.,512., 520., 527.,528.,529.pantu, tiesa
n o s p r i e d a:
/pers. D/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu Krimināllikuma 262.panta otrajā daļā paredzētā mazāk smaga nozieguma izdarīšanā un
sodīt viņu ar piespiedu darbu uz 60 (sešdesmit) stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 4 (četriem) gadiem, bez mantas konfiskācijas.
Drošības līdzekli līdz sprieduma stāšanās spēkā nenoteikt.
Spriedumu var pārsūdzēt Vidzemes apgabaltiesā 10 dienu laikā, iesniedzot apelācijas sūdzību vai protestu Gulbenes rajona tiesā no sprieduma
pieejamības dienas 2015.gada 24.jūlija.
Tiesnese G.Širaka