Appeal court mandates probation supervision for drug possession sentence due to mandatory statutory requirement.
Latvia (LV)
Legislator summary
AI generatedThe appellate court overturned the first-instance judgment regarding the defendant's sentence, ordering probation supervision for one year. The prosecution argued that the lower court erred by omitting mandatory probation under the Criminal Law, while the defendant requested its inclusion. The court ruled that the statute requires probation supervision as a compulsory additional penalty for this offense, making the omission a legal error.
Legislator headnote
AI generatedCriminal Law Article 253(1); Criminal Law Article 45.1(1); Criminal Law Article 51(1); Criminal Law Article 52(4)-(5); Criminal Law Article 55: When a defendant commits an offense punishable by deprivation of liberty under Article 253(1), the court must impose probation supervision as a mandatory additional penalty.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Krimināllieta Nr.11087011719
KA04-0578-20/14
ECLI:LV:RAT:2020:0518.11087011719.6.S
S P RIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2020.gada 18.maijā
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija
šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja Tamāra Broda,
tiesneses Daiga Kalniņa un Sandra Amola,
piedaloties prokurorei Olgai Žilkinai,
atklātā tiesas sēdē apelācijas kārtībā iztiesāja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā saistībā ar Narkotiku nelikumīgas
aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurores M.Saržinskas apelācijas protestu un apsūdzētā /pers. A/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas
Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2020.gada 12.februāra spriedumu.
Ap r a k s t o š ā d a ļa
Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2020.gada 12.februāra spriedumu /pers. A/notiesāts pēc Krimināllikuma 253.panta pirmās daļas
par to, ka netļauti iegādājās un glabāja narkotisko vielu bez nolūka to realizēt, pirmās instances tiesas spriedumā konstatētajos apstākļos.
Par Krimināllikuma 253.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu /pers. A/ sodīts ar brīvības atņemšanu uz 4 mēnešiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta pirmo daļu, noteiktajam sodam pievienots neizciestais sods pēc Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas
2018.gada 24.maija sprieduma un Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2019.gada 26.jūnija lēmuma, un galīgais sods /pers. A/ noteikts – brīvības
atņemšana uz 4 mēnešiem 12 dienām.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto un piekto daļu soda izciešanas termiņā ieskaitīts aizturēšanas un apcietinājuma laiks no 2019.gada
31.janvāra līdz 2019.gada 1.februārim, no 2020.gada 14.janvāra līdz 2020.gada 12.februārim.
Drošības līdzeklis – apcietinājums - atstāts līdz spriedums stājas likumīgā spēkā.
Par minēto spriedumu Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurore M.Saržinska iesniedza apelācijas protestu,
uzskatot, ka pirmās instances tiesa apsūdzētajam noteikusi nelikumīgu sodu, neatbilstošu Kriminālprocesa likuma 511.panta otrajai daļai. Krimināllikuma
253.panta pirmā daļa paredz obligātu nevis alternatīvu papildsoda – probācijas uzraudzība piemērošanu. Tiesa, nenosakot apsūdzētajam papildsodu,
pieļāva būtiskus Kriminālprocesa likuma 511.panta otrās daļas, 512.panta pirmās daļas, 574.panta pirmās daļas pārkāpumus, kas noveda pie likumīga
nolēmuma pieņemšanas.
Lūdz atcelt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2020.gada 12.februāra spriedumu daļā par /pers. A/ noteikto sodu un šajā daļā taisīt
jaunu spriedumu.
/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma 253.panta pirmās daļas un sodīt viņu ar brīvības atņemšanu uz 4
mēnešiem, ar probācijas uzraudzību uz 1 gadu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta piekto daļu šajā spriedumā noteiktajam sodam pievienot neizciesto sodu pēc Rīgas pilsētas Vidzemes
priekšpilsētas tiesas 2018.gada 24.maija sprieduma un Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2019.gada 26.jūnija lēmuma un galīgo sodu /pers. A/
noteikt - brīvības atņemšana uz 4 mēnešiem 12 dienām, ar probācijas uzraudzību uz 1 gadu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta nosacījumiem, soda izciešanā ieskaitīt aizturēšanā un apcietinājumā pavadīto laiku no 2019.gada 31.janvāra
līdz 2019.gada 1.februārim, no 2020.gada 14.janvāra līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim.
Apsūdzētais /pers. A/ iesniedza apelācijas sūdzību, kurā uzskata, ka tiesa nepamatoti noteikusi visbargāko sodu – apcietinājumu. Tiesa netika
ņēmusi vērā, ka pilnībā atzinis savu vainu, izdarīto nožēloja un izdarītais noziegums klasificējams kā mazāk smags, līdz ar to tiesa varēja noteikt viņam
nosacītu sodu.
Lūdz noteikt nosacītu sodu.
Prokurore O.Žilkina apelācijas protestu uzturēja uz tajā norādītiem motīviem, bet apelācijas sūdzību uzskatīja par nepamatotu un noraidāmu.
Apelācijas instances tiesas sēdē apsūdzētais /pers. A/ apelācijas sūdzību uzturēja un apelācijas protestu atzina.
Mo t īvu d a ļa
Noklausījusies apsūdzētā paskaidrojumus, prokurores argumentus, apsvērusi apelācijas sūdzības un apelācijas protesta motīvus, tiesas kolēģija
uzskata, ka pirmās instances tiesas spriedums ir atceļams daļā par noteikto sodu.
Nosakot apsūdzētajam sodu, pirmās instances tiesa ņēmusi vērā Krimināllikuma 46.pantā paredzētos soda noteikšanas vispārīgos principus un
Krimināllikuma 35.pantā noteikto soda mērķi, vērtējot noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu un apsūdzētā personību, atbildību mīkstinošos un
pastiprinošos apstākļus.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu /pers. A/ izdarītais noziedzīgais nodarījums pēc Krimināllikuma 253.panta pirmās daļas klasificējams
kā mazāk smags noziegums.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pareizi atspoguļojusi un izvērtējusi apsūdzētā personu raksturojošos datus, atbildību mīkstinošo apstākli
saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu, atbildību pastiprinošo apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.daļu – noziedzīgais
nodarījums veido noziedzīgo nodarījumu recidīvu, un to, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts narkotisko vielu ietekmē, kas atbilst Krimināllikuma 48.panta
pirmās daļas 12.punktam.
Pirmās instances tiesa, nosakot sodu, nav atstājusi bez ievērības arī to, ka apsūdzētais izmantoja tiesības uz sadarbību ar tiesu un piekrita
pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas izmeklēšanā, tādā veidā vienkāršojot tiesas procesu un veicinot ātrāku kriminālprocesa mērķu sasniegšanu,
tomēr tas nav atzīstams par patstāvīgu viņa atbildību mīkstinošu apstākli (Augstākās tiesas lēmums SKK-232/08).
Tiesas kolēģija atzīst, ka sods apsūdzētajam nosakāms brīvības atņemšanas veidā, ar ko tiks panākts Krimināllikuma 35.pantā paredzētais soda
mērķis, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, apsūdzētā personību, ka viņš agrāk sodīts, jaunu noziedzīgu nodarījumu
izdarījis nedzēstas sodāmības laikā.
Tiesas kolēģija uzskata, ka apelācijas sūdzība ir noraidāma, jo Krimināllikuma 55.panta nosacījumu piemērošanai nav pamata, ņemot vērā to, ka
apsūdzētais ir agrāk sodīta persona un tika konstatēti divi apsūdzētā atbildību pastiprinoši apstākļi.
Apelācijas instances tiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa nepamatoti apsūdzētajam nav noteikusi papildsodu, jo Krimināllikuma 253.panta pirmās
daļas sankcija paredz obligātu papildsoda – probācijas uzraudzība – piemērošanu.
Krimināllikuma 45.1panta pirmā daļa nosaka, ka probācijas uzraudzība ir papildsods, ko tiesa piespriež kā piespiedu līdzekli, lai uzraudzītu no
brīvības atņemšanas vietas atbrīvotas personas uzvedību un pakļautu šo personu norādītajiem ierobežojumiem, savukārt otrā daļa nosaka, ka probācijas
uzraudzību piespriež, notiesājot ar brīvības atņemšanu tikai šā likuma sevišķajā daļā paredzētajos gadījumos, uz laiku no viena gada līdz trim gadiem.
Apelācijas instances tiesā apsūdzētā /pers. A/ aizstāvību realizēja zvērināta advokāte Anna Kovaļevska, kurai, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma
84.panta otrās daļas un „Noteikumiem par valsts nodrošinātas juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to
izmaksas kārtību”, no valsts līdzekļiem izmaksājami EUR 40. Minētie izdevumi valsts labā piedzenami no apsūdzētā /pers. A/, saskaņā ar
Kriminālprocesa likuma 368.panta pirmās daļas nosacījumiem.
Re zo lut īvā d a ļa
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 563.panta pirmās daļas 3.punktu Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija
no s p r ie d a
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2020.gada 12.februāra spriedumu – atcelt daļā par noteikto sodu.
/pers. A/ par Krimināllikuma 253.panta pirmajā daļā paredzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanu noteikt sodu – brīvības atņemšana uz 4 (četriem)
mēnešiem, ar probācijas uzraudzību uz 1 (vienu) gadu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu ar šo spriedumu noteiktajam sodam pievienot neizciesto sodu pēc Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas
tiesas 2018.gada 24.maija sprieduma un Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2019.gada 26.jūnija lēmuma, un galīgo sodu /pers. A/ noteikt -
brīvības atņemšana uz 4 (četriem) mēnešiem 12 (divpadsmit) dienām, ar probācijas uzraudzību uz 1 (vienu) gadu.
Pārējā daļā spriedumu atstāt negrozītu.
Piedzīt no /pers. A/ valsts labā EUR 40 (četrdesmit euro) par zvērināta advokāta sniegto juridisko palīdzību apelācijas tiesā, nosakot 30 dienu
termiņu tā labprātīgai izpildei pēc sprieduma spēkā stāšanās, iesniedzot tiesai maksājuma apliecinošu dokumentu.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā kasācijas kārtībā Augstākajā tiesā Kriminālprocesa likuma 574. un 575.pantā paredzētajos gadījumos,
iesniedzot sūdzību vai protestu Rīgas apgabaltiesā.
Pilns nolēmums pieejams 2020.gada 20.maijā.
Tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese T.Broda
Tiesnese S.Amola
Tiesnese D.Kalniņa