Appeal court dismissed appeal against disciplinary penalty for public procurement law violation with intent.

Lieta Nr.A42755009 AA43-0227-12/4

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2012.gada 7.februārī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja R.Paegle, tiesneses I.Kaļiņina un Z.Kupce,

piedaloties pieteicējai I.M., atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās Valsts kancelejas pārstāvei R.O., kā arī Administratīvā procesa likuma 30.panta trešās daļas kārtībā pieaicinātās iestādes Iepirkumu uzraudzības biroja pārstāvei E.M.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz I.M. (turpmāk arī – pieteicēja) pieteikumu par Valsts kancelejas direktores 2009.gada 11.marta lēmuma Nr.57/M-488 atcelšanu, sakarā ar Valsts kancelejas un pieteicējas apelācijas sūdzībām par Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 15.decembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar /darbavieta/ (turpmāk arī – Aģentūra) direktora 2007.gada 6.novembra lēmumu Nr.9 (lietas 1.sējuma 142.lapa) ierosināta disciplinārlieta pret Aģentūras /nodaļa/ /amats/ I.M. par iespējamu disciplinārpārkāpuma izdarīšanu, kas paredzēts Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma (turpmāk – Disciplināratbildības likums) 36.panta pirmajā daļā (rīkojuma un uzdevuma nekvalitatīva pildīšana). Ar Aģentūras direktora 2007.gada 5.decembra lēmumu Nr.11 (turpmāk – sākotnējais lēmums) I.M. piemērots disciplinārsods – mēnešalgas samazināšana par 15% uz 3 mēnešiem par Publisko iepirkumu likuma 24.panta pirmajā daļā noteikto prasību neievērošanu (lietas 1.sējuma 148.

– 150.lapa). I.M. minēto lēmumu apstrīdēja Valsts civildienesta pārvaldei, tomēr pārvalde, vairakkārt pagarinot iesnieguma izskatīšanas termiņu, apstrīdēšanas iesniegumu nosūtījusi Valsts kancelejai izskatīšanai pēc būtības. Ar Valsts kancelejas direktores 2009.gada 11.marta lēmumu Nr.57/M-488 (turpmāk – Lēmums) I.M. sūdzība atzīta par nepamatotu un noraidīta, bet sākotnējais lēmums atstāts negrozīts (lietas 1.sējuma 34. – 43.lapa). [2] Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicējas I.M. pieteikums par Lēmuma atcelšanu.

Pieteikumā norādīti turpmāk minētie argumenti. [2.1] Lēmums par disciplinārlietas ierosināšanu pieņemts 2007.gada 6.novembrī, bet pieteicēja ar to iepazīstināta tikai 2007.gada 6.decembrī, proti, pēc Disciplināratbildības likuma 25.panta pirmajā daļā noteiktā termiņa. [2.2] Administratīvā akta apstrīdēšanas procesa laikā pieļauti procesuālie pārkāpumi – nav ievērots Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 64.panta otrajā daļā noteiktais administratīvā akta izdošanas termiņš, nav izpildīts uzklausīšanas pienākums, kā arī pārkāpts APL 10.pantā noteiktais tiesiskās paļāvības princips. [2.3] Lēmumā ietvertie secinājumi par pieteicējas pārkāpumiem ir nepamatoti.

Jau iepirkuma komisijas 2006.gada novembra sēdē nolemts uz sarunu procedūru uzaicināt kandidātus SIA „Lukoil Baltija R”, SIA „East-West Transit”, SIA „Sumata” un SIA „Neste Latvija”. Līdz ar to lēmums par SIA „Neste Latvija” uzaicināšanu pieņemts iepirkuma komisijas sēdē, kas bija lemttiesīga. [2.4] Lēmumā norādītais pārkāpums atzīstams par mazsvarīgu saskaņā ar Disciplināratbildības likuma 33.pantā noteikto. Pieteicējas rīcības dēļ nav iestājušās negatīvas sekas, nav radīti zaudējumi vai kaitējums. [2.5] Piemērotais sods nav samērīgs, lietderības apsvērumi Lēmuma pamatojumā nav ietverti.

[3] Rakstveida paskaidrojumā par pieteikumu Valsts kanceleja (turpmāk arī – atbildētāja) norādījusi turpmāk minētos argumentus. [3.1] Atbilstoši APL 63., 64. un 70.pantā noteiktajam rakstveida administratīvā akta izdošana un administratīvā akta paziņošana ir divas atšķirīgas darbības, kuras nav obligāti veikt vienlaicīgi. Sākotnējā lēmuma paziņošana nākamajā dienā pēc lēmuma pieņemšanas ir atzīstama par saprātīgu lēmuma paziņošanas termiņu. [3.2] Apstrīdēšanas iesniegums izskatīts ilgāk par APL 64.panta otrajā daļā noteikto viena gada termiņu, jo Valsts civildienesta pārvaldei nebija pietiekamas kapacitātes, turklāt Valsts civildienesta pārvalde tika likvidēta un lieta nodota Valsts kancelejai. [3.3] Iepirkuma komisijas 2006.gada 22.novembra sēdē nolemts uzaicināt kandidātus, norādot, ka pieteikuma iesniegšanas termiņš ir 2006.gada 8.decembris plkst.11:00. Iepirkuma komisija SIA „Neste Latvija” nosūtījusi 2006.gada 4.decembra vēstuli Nr.17/5-2511, norādot, ka pieteikums jāiesniedz iepriekš minētajā termiņā, turklāt iepirkuma komisija izskatīs tikai tos pieteikumus, kas saņemti termiņā. Iepirkuma procedūras ziņojumā konstatēts, ka līdz 2006.gada 8.decembra plkst.11:00 saņemti 2 piedāvājumi, proti, no SIA „Lukoil Baltija R” un no SIA „East-West Transit”. Iepirkuma komisija nav konstatējusi, ka noteiktajā termiņā būtu saņemts arī SIA „Neste Latvija” piedāvājums. Tādējādi, lai pēc 2006.gada 8.decembra uzaicinātu SIA „Neste Latvija” iesniegt piedāvājumu un piedalīties sarunās, iepirkuma komisijai lemttiesīgā sastāvā bija jāpieņem attiecīgs lēmums. [3.4] Nav pamata atzīt pārkāpumu par mazsvarīgu, jo kaitīgas sekas nav iestājušās no pieteicējas rīcības neatkarīgu iemeslu dēļ. Lietderības apsvērumi Lēmumā ir norādīti, kā arī ir izpildīts uzklausīšanas pienākums.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 15.decembra spriedumu pieteikums daļēji apmierināts, grozot ar Lēmumu I.M. piemēroto disciplinārsodu. Spriedums pamatots ar tālāk minētajiem motīviem. [4.1] Atsaucoties uz Publisko iepirkumu likuma 24.panta pirmo daļu, tiesa norādījusi, ka nav strīda par to, ka 2007.gada 22.maijā iepirkuma komisija nebija lemttiesīga. [4.2] Nav strīda arī par faktu, ka 2007.gada 22.maijā iepirkuma komisijas sēdē tika pieņemti lēmumi (protokols Nr.4):

1) uzdot M.S. sagatavot grozījumus rīkojumā atbilstoši sēdē diskutētajam;

2) uzdot komisijas sekretārei sagatavot SIA „Neste Latvija” uzaicinājuma vēstuli uz sarunām 2007.gada 5.jūnijā plkst. 9.00. Tiesa atzinusi, ka 2007.gada 22.maijā iepirkuma komisija, pieņemot lēmumu par pretendenta SIA „Neste Latvija” aicināšanu, pārkāpusi Publisko iepirkuma likuma 24.panta pirmo daļu. Lēmumi par iespējamo sarunu pretendentu loku un šo personu aicināšanu uz sarunām ir atzīstami par jautājumu, kas nosaka arī iepirkuma komisijas lēmumu pēc būtības. Nav iedomājams, ka sarunu procedūrā varētu uzvarēt dalībnieks, kurš netiek uzaicināts uz sarunām.

Pie tam komisijai ir jāizvērtē, vai viena pretendenta aicināšana ir pietiekama, kā arī citi jautājumi par procedūras norisi. [4.3] Sarunu procedūra, kas tika uzsākta ar iepirkuma komisijas 2006.gada 22.novembra lēmumu, noslēdzās ar iepirkuma komisijas 2006.gada 21.decembra lēmumu. Daļā par reaktīvās degvielas piegādi sarunu procedūra noslēdzās bez rezultātiem. Savukārt par jaunas procedūras uzsākšanu, aicināmajiem pretendentiem un norises kārtību bija atkārtoti jālemj iepirkuma komisijai. [4.4] Tiesa secinājusi, ka pieteicēja ir atbildīga par prettiesisko rīcību, jo pieteicēja bija /amats/ brīdī, kad tika pieņemts prettiesiskais lēmums, pieteicējas lēmums bijis izšķirošs. Lēmuma pieņemšana bijusi apzināta, taču seku iestāšanās iespējamību pieteicēja nav apzinājusies.

Līdz ar to tiesa uzskatījusi, ka pieteicējas attieksme pret iespējamām sekām, vērtējama kā rupja neuzmanība, pieteicējas prettiesiskās rīcības motīvi nav bijuši vērsti uz to, lai piešķirtu kādam pretendentam priekšrocības. Turpmākā iepirkuma gaita liecina par to, ka lēmuma pieņemšanas kārtības neievērošanu noteikusi nepieciešamība pēc iespējas ātrāk iepirkt degvielu. [4.5] Pārkāpumu nav iespējams atzīt par maznozīmīgu, jo šāda pārkāpuma tiešās sekas ir iespējamā pretendentu loka nepamatota sašaurināšanas, kas varēja novest pie neizdevīgiem līguma noteikumiem.

Vienlaikus tiesa secinājusi, ka izskatāmajā gadījumā pieteicējas darbību rezultātā kaitīgas sekas nav iestājušās. [4.6] Apstrīdēšanas iesnieguma izskatīšanas termiņa neievērošana nevar būt par pamatu administratīvā akta atcelšanai. Atsevišķos gadījumos kavējums var radīt pamatu zaudējumu atlīdzināšanas prasījumam. [4.7] Disciplinārlietas izmeklēšanas laikā nav pareizi novērtēta pieteicējas vainas pakāpe. Tiesa uzskatījusi, ka piemērojams disciplinārsods – rājiens. Tā kā ar Lēmumu noteiktais disciplinārsods ir izpildīts, ieturētā summa Ls 349,22 atmaksājama pieteicējai viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanas dienas.

[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 15.decembra spriedumu daļā, ar kuru pieteikums apmierināts, Valsts kanceleja iesniedza apelācijas sūdzību, norādot šādus apsvērumus. [5.1] Tiesa nepamatoti uzdevusi Aģentūrai atmaksāt pieteicējai ieturēto naudas summu Ls 349,22, jo Aģentūra nav piedalījusies lietas izskatīšanā kā procesa dalībniece. Aģentūra vairs nepastāv, tās vietā izveidota Nodrošinājuma valsts aģentūra. [5.2] Iepirkuma komisijas 2007.gada 22.maija sēdē pati pieteicēja norādījusi uz to, ka komisija nav lemttiesīga. Jāņem vērā arī pieteicējas darba specifika. Līdz ar to pieteicējas vainas forma nevar būt rupja neuzmanība. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments (turpmāk – Senāts) 2005.gada 15.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-37/2005 16.punktā ir atzinis, ka amatpersona nevar attaisnoties ar nezināšanu sfērā, par kuru tā ir atbildīga. [5.3] Izvērtējot piemērotā soda samērīgumu, tiesa nav ņēmusi vērā, ka publiskā iepirkuma procedūras tiesiskuma nodrošināšana ir īpaša sabiedrības interese. Minētās procedūras ietvaros tiek lemts par sabiedrībai piederošo līdzekļu izlietojumu, savukārt sabiedrībā nostiprinājies viedoklis, ka iepirkumu procedūras tiek organizētas pretēji sabiedrības interesēm. [5.4] Valsts kanceleja atsaucas uz Senāta 2008.gada 6.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-705 9.2.punktu, kur norādīts, ka ierēdņi ir īpaša personu kategorija, kas veic izpildvaras funkcijas, un attiecībā uz šīm personām noteiktas gan īpašas sociālās garantijas, gan arī prasības. Ierēdnis (īpaši amata pienākumu izpildes laikā) nedrīkst diskreditēt sevi, iestādi un valsti, un viņam jāuzvedas tā, lai vairotu uzticību valsts pārvaldei. Līdzīgas atziņas ietvertas arī Satversmes tiesas 2007.gada 10.maija sprieduma lietā Nr.2006-29-0103 18. un 19.2.punktā.

[6] Pieteicēja iesniedza apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu daļā, ar kuru grozīts sods un piemērots disciplinārsods – rājiens. Apelācijas sūdzībā norādīti turpmāk minētie argumenti. [6.1] Piemērojot disciplinārsodu – rājienu, tiesa pārkāpusi savas kompetences robežas. Pieteicēja atsaucas uz APL normās ietverto regulējumu, kā arī uz judikatūras atziņām. [6.2] Tā kā ar Lēmumu piemērotais disciplinārsods jau bija izpildīts, tiesa no jauna piemērojusi citu sodu, tādējādi pārkāpjot ne bis in idem principu, proti, dubultās sodīšanas aizlieguma principu. [6.3] Tiesa nav izvērtējusi visus pierādījumus un pieteikumā norādītos argumentus, tostarp argumentu, ka sākotnējais lēmums pieņemts ārpus kompetences, kā arī nav vērtēti iebildumi par iestādes pieļautajiem procesuālajiem pārkāpumiem. [6.4] Izskatot jautājumu par iespējamiem pārkāpumiem iepirkuma komisijas darbā, bija jāvērtē katra komisijas locekļa atbildība atsevišķi. Līdz ar to lieta bija jānodod izskatīšanai Iekšlietu ministrijai, jo iepirkuma komisijā piedalījās 2 Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esošu iestāžu pārstāvji. [6.5] 2007.gada 22.maijā iepirkuma komisijas sēdē netika nolemts uzaicināt SIA „Neste Latvija” uz sarunu procedūru, jo minētais lēmums pieņemts 2006.gada 22.novembrī.

[7] Paskaidrojumos par apelācijas sūdzībām procesa dalībnieki pauduši iepriekš norādītos apsvērumus.

[8] Administratīvā apgabaltiesa, pamatojoties uz APL 30.panta trešo daļu, pieaicināja procesā Iepirkumu uzraudzības biroju (turpmāk – IUB), lai tas savas kompetences ietvaros sniegtu atzinumu lietā par iepirkuma procedūras laikā pieteicējas pieļautiem pārkāpumiem.

[9] Tiesas sēdē pieteicēja uzturēja pieteikumā un apelācijas sūdzībā minētos argumentus. Atbildētājas pārstāve tiesas sēdē pieteikumu un pieteicējas iesniegto apelācijas sūdzību neatzina, bet uzturēja Valsts kancelejas iesniegto apelācijas sūdzību. IUB pārstāve tiesas sēdē uzturēja IUB 2012.gada 13.janvāra atzinumā norādītos apsvērumus. Tiesas sēdē nopratināts liecinieks O.O.

Motīvu daļa

[10] Uzklausījusi procesa dalībnieku paskaidrojumus un liecinieka liecību, kā arī pārbaudījusi lietas materiālus, Administratīvā apgabaltiesa nonāca pie secinājuma, ka Valsts kancelejas apelācijas sūdzība ir pamatota, bet pieteikums ir noraidāms.

[11] Lietā ir strīds par to, vai pieteicēja ir pamatoti saukta pie disciplinārās atbildības par Disciplināratbildības likuma 36.panta pirmajā daļā paredzēta pārkāpuma izdarīšanu (rīkojuma un uzdevuma nekvalitatīva pildīšana). Pastāv strīds arī par to, vai iestāde ir pieļāvusi tādus procesuālos pārkāpumus, kas izraisa Lēmuma prettiesiskumu.

[12] Ar Lēmumu iestādē noslēdzies administratīvais process, kura rezultātā pieteicējai ir piemērots disciplinārsods – mēnešalgas samazināšana par 15% uz 3 mēnešiem par Publisko iepirkumu likuma 24.panta pirmajā daļā noteikto prasību neievērošanu. Atbildētāja konstatējusi pieteicējas darbībās Disciplināratbildības likuma 36.panta pirmajā daļā paredzēta pārkāpuma sastāvu un atzinusi, ka disciplinārpārkāpums ir izdarīts ar nodomu. Saskaņā ar Disciplināratbildības likuma (šeit un turpmāk normas izteiktas likuma redakcijā, kas bija spēkā pārkāpuma izdarīšanas dienā) 3.panta pirmo daļu par disciplinārpārkāpumu atzīstams ierēdņa ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīts pārkāpums (darbība vai bezdarbība), kas minēts šā likuma VI nodaļā un ir saistīts ar ierēdņa amata pienākumu pildīšanu. Atbilstoši Disciplināratbildības likuma 36.panta pirmajai daļai par amata pienākumu, konkrēta rīkojuma vai uzdevuma nepamatotu nepildīšanu vai novēlotu, nolaidīgu vai nekvalitatīvu pildīšanu izsaka rājienu vai samazina mēnešalgu uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas.

[13] Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka Administratīvā rajona tiesa ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos apstākļus (sk. Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 15.decembra sprieduma 6.punktu), tādēļ Administratīvā apgabaltiesa tos vēlreiz neatkārto.

[14] Administratīvā apgabaltiesa no lietas materiāliem konstatē, ka ar Aģentūras direktora 2006.gada 21.novembra rīkojumu Nr. 248 (lietas 1.sējuma

200. - 201.lapa) apstiprināts iepirkuma komisijas sastāvs sarunu procedūras organizēšanai degvielas iegādei peldlīdzekļiem un helikopteriem Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm 2007.-2010.gadā, par komisijas priekšsēdētāju apstiprinot J.K., bet par komisijas locekļiem – I.M., D.E., L.G., V.J. un A.S. Tādējādi ar minēto rīkojumu tika izveidota iepirkuma komisija 6 personu sastāvā. Saskaņā ar minētā rīkojuma 3., 4. un 5.punktu pieteicēja bija noteikta kā /amats/ un pieteicējai kā iepirkuma komisijas loceklei bija dots uzdevums organizēt iepirkuma sarunu procedūru un līdz 2006.gada 20.decembrim pieņemt lēmumu par sarunu procedūras rezultātiem. Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 24.panta pirmo daļu iepirkuma komisija lēmumus pieņem sēdēs un tā ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz divas trešdaļas komisijas locekļu, bet ne mazāk kā trīs locekļi. Secināms, ka izskatāmajā gadījumā, lai atzītu iepirkuma komisiju par lemttiesīgu, tās sēdē bija jāpiedalās vismaz 4 komisijas locekļiem. No iepirkuma komisijas 2007.gada 22.maija sēdes protokola Nr.4 (lietas 1.sējuma 245. - 246.lapa) izriet, ka sēdē piedalījušies 2 iepirkuma komisijas locekļi, proti, I.M. un A.S. Vadot minēto iepirkuma komisijas sēdi, I.M. konstatējusi, ka saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 24.panta pirmo daļu iepirkuma komisija šajā sēdē nav lemttiesīga. Neraugoties uz minēto, iepirkuma komisijas sēde ir notikusi, apspriesti ar iepirkuma procedūru saistīti jautājumi un iepirkuma komisija ir pieņēmusi 2 lēmumus: 1) uzdot M.S. sagatavot grozījumus rīkojumā atbilstoši sēdē diskutētajam; 2) uzdot komisijas sekretārei sagatavot SIA „Neste Latvija” uzaicinājuma vēstuli uz sarunām 2007.gada 5.jūnijā. Ņemot vērā minēto, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pieteicēja apzināti ir pārkāpusi Publisko iepirkumu likuma 24.panta pirmajā daļā noteikto.

[15] Atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 23.panta piektajā daļā noteiktajam iepirkuma komisija atlasa kandidātus un vērtē pretendentus un to iesniegtos piedāvājumus saskaņā ar šo likumu, iepirkuma procedūras dokumentiem, kā arī citiem normatīvajiem aktiem. Iepirkuma komisijas lēmums ir saistošs pasūtītājam, ja tiek slēgts iepirkuma līgums. Tādējādi iepirkuma komisijas kompetencē ir pieņemt lēmumus par kandidātu atlasi un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, vērtējot pretendentus un to iesniegtos piedāvājumus. Attiecīgu lēmumu pieņemšana var notikt vienīgi tad, ja tiek izpildītas Publisko iepirkumu likuma 24.panta pirmās daļas prasības, proti, ja iepirkuma komisijas sēdē piedalās vismaz divas trešdaļas iepirkuma komisijas locekļu. Publisko iepirkumu likuma 23.panta sestā daļa noteic, ka /amats/ organizē un vada komisijas darbu, nosaka komisijas sēžu vietu, laiku un kārtību, sasauc un vada komisijas sēdes. Ievērojot minēto, par iepirkuma komisijas sēdes norisi ir atbildīgs /amats/. Tā kā 2007.gada 22.maijā tieši pieteicēja pildīja /amats/ pienākumus, tad pieteicēja ir atbildīga par minētās sēdes norisi.

[16] Pieteicēja iebilst, ka lēmums par SIA „Neste Latvija” uzaicināšanu uz sarunām 2007.gada 5.jūnijā ticis pieņemts jau 2006.gada 22.novembrī, kad iepirkuma komisija bija lemttiesīga. Pamatojoties uz Administratīvās apgabaltiesas pieprasījumu, IUB savas kompetences ietvaros ir sniedzis atzinumu lietā (lietas 2.sējuma 49. – 53., 60. – 64.lapa). IUB atzinumā secināts, ka izskatāmajā gadījumā nav konstatējams, ka pasūtītājs būtu sev paturējis tiesības izlemt kādus ar attiecīgo iepirkumu saistītus jautājumus vai deleģējis tās kādai struktūrvienībai (piemēram, /nodaļa/, /amats/ pieteicēja) vai kādai konkrētai personai.

Līdz ar to tiesības noteikt uz sarunu procedūru uzaicināmo personu loku bija iepirkuma komisijas kompetencē, ko apstiprina arī iepirkuma komisijas rīcība 2006.gada 22.novembra sēdē (protokols Nr.1). Komisija šajā sēdē apstiprināja pasūtītājam ieteikto piegādātāju sarakstu un nolēma uz sarunu procedūru, kas tobrīd ietvēra divas daļas (“degviela peldlīdzekļiem” un “reaktīvā degviela”), uzaicināt četrus pretendentus, tajā skaitā SIA “Neste Latvija”. Uzaicinājums uz sarunu procedūru SIA “Neste Latvija” tika nosūtīts 2006.gada 4.decembrī (lietas 1.sējuma 220.lapa), iekļaujot norādi, ka pieteikums jāiesniedz pasūtītājam līdz 2006.gada 8.decembrim un iepirkuma komisija izskatīs tikai termiņā iesniegtos pieteikumus.

No iepirkuma komisijas 2006.gada 8.decembra sēdes protokola Nr.2 2.punkta (lietas 1.sējuma 237.lapa) un 2006.gada 21.decembra iepirkuma procedūras ziņojuma 7. un 8.punkta (lietas 1.sējuma 243.lapa) konstatējams, ka no četriem uzaicinātajiem komersantiem pieteikumus (kas ietvēra arī piedāvājumus) iesniedza vien divi (SIA “Lukoil Baltija R” un SIA “East-West Transit”) un turklāt tikai sarunu procedūras daļā “degviela peldlīdzekļiem”, kurā tad arī tika pieņemts lēmums slēgt līgumu ar SIA “East-West Transit”. Sarunu procedūra bija noslēgusies vienā tās daļā “degviela peldlīdzekļiem”, par ko liecina arī IUB mājaslapā 2006.gada 27.decembrī publicētā paziņojuma par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu V iedaļa (lietas 1.sējuma 86.lapa), savukārt sarunu procedūras otrā daļā nebija iesniegts neviens pieteikums, tātad arī ne no uzaicinātās SIA “Neste Latvija” (pretēji iepirkuma komisijas 2007.gada 5.jūnija sēdē I.M. norādītajam (lietas 1.sējuma 251.lapa)), un iepirkums šajā daļā netika pabeigts.

IUB atzinis, ka sarunu procedūras otrajā daļā “reaktīvā degviela” iepirkuma procedūra tika atsākta 2007.gada maijā. Vispirms iepirkuma komisijas 2007.gada 22.maija sēdē (lietas 1.sējuma 245.-246.lapa) tika nolemts “uzdot komisijas sekretārei sagatavot SIA “Neste Latvija” uzaicinājuma vēstuli uz sarunām 2007.gada 5.jūnijā plkst. 09:00”, tad SIA “Neste Latvija” 2007.gada 29.maijā tika nosūtīta uzaicinājuma vēstule piedalīties sarunās un 2007.gada 5. un 7.jūnijā iepirkuma komisijas sēdēs notika sarunas. No minētā secināms, ka sarunu procedūras otrās daļas ietvaros tika nolemts uz sarunām aicināt tikai vienu piegādātāju no iepirkuma komisijas 2006.gada 22.novembra sēdē apstiprinātā piegādātāju saraksta, tādējādi sašaurinot uz sarunām uzaicināmo piegādātāju loku.

IUB secināja, ka 2007.gadā pieņemtais lēmums uz sarunām aicināt tikai SIA “Neste Latvija” ir nošķirams no 2006.gada 22.novembra lēmuma un ir uzskatāms par jaunu lēmumu. Tā kā konkrētajā sarunu procedūrā tieši iepirkuma komisijas kompetencē bija noteikt, kurus piegādātājus aicināt uz sarunu procedūru, arī lēmums uz sarunu procedūras otro daļu “reaktīvā degviela” uzaicināt tikai SIA “Neste Latvija” bija jāpieņem lemttiesīgai iepirkuma komisijai atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 24.panta pirmajai daļai, taču izskatāmajā gadījumā minētās tiesību normas prasības nav izpildītas.

[17] Balstoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem, administratīvā apgabaltiesa secina, ka pieteicēja ir pamatoti saukta pie disciplinārās atbildības par Disciplināratbildības likuma 36.panta pirmajā daļā paredzēta pārkāpuma izdarīšanu (Aģentūras direktora 2006.gada 21.novembra rīkojuma Nr.248 un dotā uzdevuma nekvalitatīva pildīšana).

[18] Pieteicēja uzskata, ka iestāde ir pieļāvusi tādus procesuālos pārkāpumus, kuri izraisa Lēmuma prettiesiskumu. Minētajam pieteicējas viedoklim Administratīvā apgabaltiesa nevar piekrist turpmāk norādīto motīvu dēļ. [18.1] Pieteicēja uzskata, ka sākotnējais lēmums ir pieņemts ārpus kompetences. Saskaņā ar Disciplināratbildības likuma 19.panta otrajā daļā citastarp noteikto disciplinārlieta ierosināma ne vēlāk kā mēneša laikā pēc tam, kad iestāde saņēmusi informāciju par faktiem, kas liecina par iespējamā disciplinārpārkāpuma izdarīšanu.

No lietas materiāliem Administratīvā apgabaltiesa konstatē, ka 2007.gada 24.oktobrī Valsts kontroles revīzijas grupa nosūtījusi Aģentūrai revīzijas ziņojuma projektu, kurā citastarp norādīts, ka Aģentūra, organizējot centralizēto iepirkumu procedūras, vairākos gadījumos nav ievērojusi Publisko iepirkumu likuma normu prasības (lietas 1.sējuma 130. – 140.lapa). Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 36.panta pirmajā daļā noteikto amatpersona var ierosināt disciplinārlietu par pārvaldes amatpersonu, attiecībā uz kuru tā ir augstāka amatpersona.

Tā nosūta ierosināto lietu iestādes vadītājam, ja normatīvajā aktā nav noteikts citādi. Atbilstoši Disciplināratbildības likuma 17.panta pirmajai daļai iestādei vai amatpersonai, kuras rīcībā ir informācija par iespējamu disciplinārpārkāpumu, ir pienākums par to informēt iestādi vai amatpersonu, kurai ir tiesības pieņemt lēmumu par lietas ierosināšanu. Minētā panta otrā daļa noteic, ka iestādei vai amatpersonai, kuras kompetencē ir lietas ierosināšana, ir pienākums izmantot visus likumā paredzētos līdzekļus, lai noskaidrotu, vai ir izdarīts disciplinārpārkāpums.

Disciplināratbildības likuma 18.panta pirmās daļas 4.punkts noteic, ka ierosināt lietu ir tiesīga iestāde, kurā ierēdnis pilda valsts civildienestu. No lietas materiāliem izriet, ka lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu atbilstoši minētajās tiesību normās noteiktajam ir pieņēmis Aģentūras direktors (lietas 1.sējuma 142.lapa), kurš bija augstāka amatpersona attiecībā pret pieteicēju un vienlaikus arī iestādes, kurā strādāja pieteicēja, vadītājs. Disciplinārlieta pret pieteicēju tika ierosināta saistībā ar dibinātām aizdomām par to, ka pieteicēja, būdama Aģentūras /nodaļa/ /amats/, ir nekvalitatīvi pildījusi Aģentūras direktora 2006.gada 21.novembra rīkojumu Nr.248 un doto uzdevumu.

Disciplinārlietas izskatīšanas kārtību regulē Disciplināratbildības likuma IV nodaļa. Saskaņā ar Disciplināratbildības likuma 24.panta pirmo un otro daļu disciplinārlietu izskata iestāde, kurā ierēdnis pilda valsts civildienestu, izmeklējot disciplinārlietu vai izskatot to saīsinātajā procesā. Izņēmuma gadījumā, ja lēmumā par disciplinārlietas ierosināšanu vai disciplinārlietas pārņemšanu norādīts attiecīgs pamatojums, disciplinārlietu var izskatīt Valsts civildienesta pārvalde vai tās iestādes, kurā ierēdnis pilda valsts civildienestu, augstāka iestāde.

Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka Disciplināratbildības likuma 24.panta otrajā daļā paredzētais izņēmuma gadījums nav konstatējams, tādējādi secināms, ka Aģentūra disciplinārlietu izskatījusi pamatoti. Atkāpes no likumā noteiktās disciplinārlietu izskatīšanas kārtības nav konstatējamas un uzklausīšanas pienākumu iestāde ir izpildījusi (lietas 1.sējuma 143.lapa). Atbilstoši Disciplināratbildības likuma 31.panta otrajā daļā citastarp noteiktajam lēmumu disciplinārlietā pieņem iestāde vai amatpersona, kas izskatījusi disciplinārlietu (24.pants).

Tā kā sākotnējo lēmumu ir pieņēmis Aģentūras direktors (lietas 1.sējuma

148. – 150.lapa), secināms, ka tiesību normu prasības ir ievērotas, tāpēc Administratīvā apgabaltiesa noraida kā nepamatotu pieteicējas argumentu, ka sākotnējais lēmums pieņemts ārpus kompetences. [18.2] Pieteicēja uzskata, ka nav ievērots likumā noteiktais termiņš, kādā var piemērot disciplinārsodu. Atbilstoši Disciplināratbildības likuma 25.panta pirmajai daļai lēmumu disciplinārlietā pieņem viena mēneša laikā no disciplinārlietas ierosināšanas dienas. Aģentūra minētās tiesību normas prasības ir izpildījusi. Disciplinārlieta ir ierosināta 2007.gada 6.novembrī (lietas 1.sējuma 142.lapa), bet sākotnējais lēmums ir pieņemts 2007.gada 5.decembrī, tātad, ievērojot viena mēneša termiņu. Savukārt lēmuma par disciplinārsoda piemērošanu paziņošanas kārtību Disciplināratbildības likuma normas nenoteic, tāpēc ir piemērojamas APL normas atbilstoši APL 3.panta pirmajā daļā noteiktajam. Saskaņā ar APL 70.panta pirmajā daļā noteikto gadījumā, ja ārējā normatīvajā aktā vai pašā administratīvajā aktā nav noteikts citādi, administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam. Veids, kādā administratīvo aktu paziņo adresātam – rakstveidā, mutvārdos vai citādi –, neietekmē tā stāšanos spēkā. No lietas materiāliem izriet, ka 2007.gada 5.decembrī pieteicēja piedalījusies mācībās, tādēļ sākotnējais lēmums pieteicējai ir paziņots nākamajā dienā, proti, 2007.gada 6.decembrī. Ņemot vērā minēto, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka nav konstatējama iestādes neattaisnota rīcība, novilcinot sākotnējā lēmuma paziņošanu.

[19] Pieteicējas ieskatā viņas pieļautais pārkāpums atzīstams par mazsvarīgu, pamatojoties uz Disciplināratbildības likuma 33.panta pirmajā daļā noteikto, ka lēmumu par disciplinārlietas izbeigšanu, izsakot aizrādījumu, pieņem tad, ja izmeklēšanas gaitā konstatēts, ka ierēdnis ir izdarījis disciplinārpārkāpumu, bet šis pārkāpums ir mazsvarīgs, proti, disciplinārpārkāpums nav radījis nelabvēlīgas sekas vai citu personu tiesību apdraudējumu. Turpmāk norādīto apsvērumu dēļ Administratīvā apgabaltiesa nevar piekrist pieteicējas viedoklim, ka viņas izdarītais disciplinārpārkāpums varētu tikt atzīts par mazsvarīgu.

Saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 15.panta pirmajā daļā citastarp noteikto ierēdņa pamatpienākumi ir: ievērot Satversmi, Latvijai saistošas starptautisko tiesību normas, likumus un citus normatīvos aktus; apzinīgi, izrādot personisko iniciatīvu un darbojoties sabiedrības interesēs, pildīt amata pienākumus, priekšniecības likumīgos rīkojumus, atbildēt par savu darbību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Minētā panta otrā daļa noteic, ka ierēdnis amata pienākumu izpildes laikā un ārpus tā ar savu rīcību nedrīkst diskreditēt sevi, iestādi un valsti.

Administratīvā apgabaltiesa uzskata, ka pieteicējas rīcība (sk. šā sprieduma 14. – 16.punktu) rada pamatotas šaubas gan par Aģentūras amatpersonu kompetenci, gan par godprātību. Turklāt lietā konstatētajos apstākļos arī nevar izslēgt šaubas par iepirkuma ietvaros pieņemto lēmumu tiesiskumu un atbilstību sabiedrības interesēm, tostarp, interesi, lai valsts līdzekļi tiktu izmantoti efektīvi. Tādējādi nelabvēlīgas sekas ir saskatāmas apstāklī, ka valsts amatpersonas prettiesiskas darbības būtībā grauj sabiedrības uzticību valsts pārvaldei.

Sabiedrībai ir svarīga demokrātiskas, tiesiskas un efektīvas valsts pārvaldes nodrošināšana un sabiedrības interesēs ir panākt, lai amatpersonas konsekventi ievēro normatīvo aktu prasības un rīkojas atbilstoši vispārējiem tiesību principiem. Sabiedrības interesēs ir izveidot tādu valsts pārvaldi, kurai var uzticēties sabiedrība kopumā un katrs indivīds atsevišķi. Šajā gadījumā pieteicējas kā valsts amatpersonas rīcība nenodrošināja attiecīgās procedūras tiesiskumu un līdz ar to arī demokrātisku, tiesisku un efektīvu valsts pārvaldi.

Pieteicēja kā valsts amatpersona apzināti ignorēja imperatīvās likumā noteiktās prasības, kas reglamentē amatpersonas rīcību gadījumā, kad tiek konstatēti Publisko iepirkumu likuma 24.panta pirmajā daļā noteiktie apstākļi. Jāņem vērā, ka atbilstoši Aģentūras /nodaļa/ /amats/ amata aprakstam (lietas 1.sējuma 24. – 26. lapa), viens no pieteicējas amata pienākumiem bija nodrošināt normatīvo aktu un Aģentūras direktora rīkojumu izpildi atbilstoši nodaļas kompetencei. Līdz ar to no pieteicējas bija pamatoti sagaidāms, lai viņa pārzinātu iepirkuma procedūru regulējošo normatīvo aktu prasības un ievērotu tās. Pieteicējas kā valsts amatpersonas pienākums bija uzraudzīt, lai tiktu ievērotas normatīvo aktu prasības, tostarp Publisko iepirkumu likuma normas, taču pieteicējas rīcība izskatāmajā gadījumā bijusi tieši pretēja.

[20] Administratīvā apgabaltiesa atzīst par nepamatotiem pirmās instances tiesas secinājumus (sk. Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 15.decembra sprieduma 12.punktu), ka pieteicēja izdarījusi disciplinārpārkāpumu rupjas neuzmanības dēļ. Atbilstoši Disciplināratbildības likuma 5.panta pirmajai daļai par vainīgu disciplinārpārkāpumā atzīstams ierēdnis, kurš disciplinārpārkāpumu izdarījis ar nodomu vai aiz neuzmanības. Minētā panta otrā daļa noteic, ka disciplinārpārkāpums atzīstams par izdarītu ar nodomu, ja ierēdnis, kas to izdarījis, ir apzinājies savas rīcības prettiesisko raksturu, paredzējis tās nelabvēlīgās sekas un vēlējies vai apzināti pieļāvis šo seku iestāšanos. Izskatāmajā gadījumā pieteicēja ir saukta pie disciplinārās atbildības par to, ka 2007.gada 22.maijā, pildot /amats/ pienākumus un vadot iepirkuma komisijas sēdi, pārkāpa Publisko iepirkumu likuma 24.panta pirmajā daļā noteiktās prasības. Ar lietas materiāliem ir pierādīts fakts, ka savas rīcības prettiesiskumu pieteicēja ir apzinājusies, jo no iepirkuma komisijas 2007.gada 22.maija sēdes protokola Nr.4 (lietas 1.sējuma 245. - 246.lapa) izriet, ka, vadot minēto iepirkuma komisijas sēdi, pieteicēja ir konstatējusi, ka saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 24.panta pirmo daļu iepirkuma komisija šajā sēdē nav lemttiesīga. Neraugoties uz minēto, iepirkuma komisijas sēde ir notikusi, apspriesti ar iepirkuma procedūru saistīti jautājumi un pieņemti lēmumi. Tādējādi pieteicēja ar savu rīcību ir apzināti ignorējusi minētajā tiesību normā noteikto un apzināti pieļāvusi attiecīgo seku iestāšanos. Secināms, ka pieteicēja disciplinārpārkāpumu ir izdarījusi ar nodomu un Lēmumā norādītie atbildētājas argumenti šajā sakarā ir pamatoti un atbilstoši lietas faktiskajiem apstākļiem.

[21] Saskaņā ar Disciplināratbildības likuma 12.panta pirmo daļu, nosakot disciplinārsodu, ņem vērā izdarītā disciplinārpārkāpuma raksturu un tā radīto kaitējumu, ierēdņa vainas formu, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus (..). Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka minētajā tiesību normā noteiktās prasības atbildētāja ir ievērojusi, jo Lēmumā ir analizēts pieteicējas izdarītā disciplinārpārkāpuma raksturs, pieteicējas vainas forma, kā arī ir pamatoti norādīts, ka pieteicējas atbildību mīkstinoši vai pastiprinoši apstākļi nav konstatējami. Lēmumā ietvertie secinājumi ir izvērsti motivēti, kā arī ir norādīti lietderības apsvērumi. Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus atbildētāja ir novērtējusi pareizi, kļūdas materiālo vai procesuālo tiesību normu piemērošanā nav konstatējamas. Disciplināratbildības likuma 36.panta pirmās daļas sankcija paredz pārkāpējam izteikt rājienu vai samazināt mēnešalgu uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas. Pieteicējai piemērotais disciplinārsods – mēnešalgas samazināšana par 15% uz 3 mēnešiem, atbilst minētajā tiesību normā noteiktajām robežām un ir atzīstams par samērīgu ar pieteicējas izdarīto pārkāpumu. Tā kā atbildību mīkstinoši apstākļi nav konstatējami, turklāt disciplinārpārkāpums ir izdarīts ar nodomu, piemērotā soda samazināšanai nav pamata. Tādējādi pirmās instances tiesas spriedums daļā, ar kuru pieteicējai piemērots disciplinārsods – rājiens, bet Aģentūrai uzdots novērst Lēmuma izpildes sekas, ir nepamatots.

[22] Administratīvā apgabaltiesa secina, ka pieteicēja ir pamatoti saukta pie disciplinārās atbildības par Disciplināratbildības likuma 36.panta pirmajā daļā paredzēta pārkāpuma izdarīšanu, Lēmums ir tiesisks un pamatots, bet pieteikums ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa nosprieda:

noraidīt I.M. pieteikumu par Valsts kancelejas direktores 2009.gada 11.marta lēmuma Nr.57/M-488 atcelšanu. Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā 30 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja R.Paegle

Tiesneses I.Kaļiņina

Z.Kupce