Court allows simplified procedure debt collection claim against property management company for unpaid fees.

Lietas arhīva Nr. C-4719-18/33

ECLI:LV:RVPT:2018:0822.C30471918.5.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2018. gada 22. augustā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese I.Meldere

rakstveida procesā izskatīja vienkāršotās procedūras lietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret SIA “Karjers AB” par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2018. gada 2. februārī tiesā saņemta vienkāršotās procedūras lieta prasītāja SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret atbildētāju SIA “Karjers

AB” par parāda piedziņu.

Prasītājs, pamatojoties uz likuma ,,Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 8. un 10. pantu,

Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1013. un 014, lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam pamatparādu 2 393,91 EUR, līgumsodu

225,58 EUR, likumiskos nokavējuma procentus 84,36 EUR, tiesāšanās izdevumus, un atzīt prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt

likumiskos procentus 6% gadā no nenomaksātās pamatparāda summas.

Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājam pieder neapdzīvojamās telpas /adrese/, un 2003. gada 25. septembrī starp prasītāju un atbildētāju

noslēgts Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums. Parāds par neapdzīvojamās telpas pārvaldīšanu un pakalpojumiem pieaug no 2016.

gada augusta, jo maksājumi par mājas pārvaldīšanu un pakalpojumiem netiek veikti vispār.

Prasības pieteikums nosūtīts atbildētājam 2018. gada 23. februārī atbilstoši Civilprocesa likuma 56. panta sestajai daļai, līdz ar ko uzskatāms, ka

prasības pieteikums izsniegts atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3. punktam un otrajai daļai.

Tiesā līdz tiesneša norādītajam termiņam nav reģistrēts kā saņemts atbildētāja paskaidrojums vai iebildums uz prasību. Puses nav lūgušas lietas

izskatīšanu tiesas sēdē, un tiesnese atzina, ka lieta izskatāma rakstveida procesā.

2018. gada 5. aprīlī pusēm nosūtīti paziņojumi par lietas izskatīšanu rakstveida procesā.

Motīvu daļa

Tiesa, pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājai jāpierāda savu prasījumu pamatotība, atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma

96. panta piekto daļu pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Civillikuma 1402. pants nosaka, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Prasītājs norādīja, ka atbildētāja parāds par nekustamā īpašuma apsaimniekošanu sāka veidoties no 2016. gada augusta.

No lietas materiālos esošās Apliecības par īpašuma tiesībām uz nedzīvojamo telpu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai redzams, ka atbildētājs,

pamatojoties uz Rīgas pilsētas valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas 2000. gada 11. oktobra lēmumu Nr. 3966, ieguva īpašuma

tiesības līdz dzīvojamās mājas privatizācijai uz nedzīvojamo telpu ar kopējo platību 319,63 m2, kas atrodas /adrese/.

Dzīvokļa īpašuma likuma 2.panta otrajā daļā noteikts, ka dzīvokļa īpašums kā lietu kopība sastāv no atsevišķā īpašuma un attiecīgas kopīpašuma

domājamās daļas. Savukārt šā likuma 3. pantā noteikts, ka atsevišķais īpašums ir dzīvojamā mājā esoša būvnieciski norobežota un funkcionāli nošķirta

telpa vai telpu grupa, kura kā dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca iezīmēta būves kadastrālās uzmērīšanas lietā.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta 1.-5. punktu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums: 1) piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; 2)

segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; 3) norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar

dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); 4) maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos

nodokļus; 5) maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 13. panta pirmo un otro daļu dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma

domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas līgumā. Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu

īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas

uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un attiecas uz: 1) kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas elementu, iekārtu

vai komunikāciju nomaiņu, kuras rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas; 2) pasākumiem, kuru rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem,

kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

2003. gada 25. septembrī starp Namu pārvaldi “Grīziņkalns” (pēc reorganizācijas – SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”) kā apsaimniekotāju un

atbildētāju kā nekustamā īpašuma īpašnieku noslēgts Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums Nr. G-155, kurā apsaimniekotājs

apņēmās uzturēt un apsaimniekot dzīvojamo māju /adrese/, bet īpašnieks segt dzīvojamās mājas ekspluatācijas, apsaimniekošanas un remonta faktiskos

izdevumus (mājas uzturēšana, pārvaldes izdevumi apkalpojoša personāla uzturēšana obligātie maksājumi un atskaitījumi proporcionāli izdevumu daļai,

kas atbilst īpašnieka īpašumā esošo nedzīvojamo telpu lielumam.

Tādējādi atbildētājam ir gan no likuma, gan arī no līguma izrietošs pienākums veikt samaksu prasītājam par nepieciešamajiem izdevumiem, kas

saistīti ar viņa īpašumā esošās nedzīvojamās telpas un pie tās piederošo kopīpašuma domājamo daļu pārvaldīšanu.

No lietā esošā rēķina un parāda aprēķina redzams, ka atbildētāja neapmaksātais pamatparāds uz 2017. gada 15. decembri sastāda

2 393,91 EUR.

Atbilstoši Civillikuma 1838. pantam fakts, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Atbildētājs tiesai neiesniedza pierādījumus tam, ka būtu veicis parāda pilnīgu vai daļēju atmaksu. Līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājam

piedzenams pamatparāds par apsaimniekošanu 2 393,91 EUR apmērā.

Par maksājuma saistību kavējumu prasītājs aprēķināja līgumsodu 225,58 EUR, kas aprēķināts par laika periodu no 2016. gada 3. septembra līdz

2017. gada 15. decembrim.

Saskaņā ar Civillikuma 1716. pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu

izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču

kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums Nr. G-155 punktā Nr. 3.7. atbildētājs apņēmās par visu līgumā noteikto maksājumu

kavējumu maksāt līgumsodu 0,5% apmērā no laikā nesamaksātās summas par katru kavējuma dienu no līguma parakstīšanas brīža.

Ņemot vērā, ka iestājās maksājuma saistību nokavējums, prasītājs pamatoti aprēķināja līgumsodu, ko puses pielīgušas. Aprēķinātais līgumsods

nepārsniedz 10% no pamatparāda. Līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājam piedzenams prasītāja aprēķinātais līgumsods 225,58 EUR apmērā.

Par maksājuma saistību kavējumu prasītājs aprēķināja likumiskos nokavējuma procentus 84,36 EUR, kas aprēķināti par laika periodu no

2016. gada 3. septembra līdz 2017. gada 15. decembrim.

Saskaņā ar Civillikuma 1759. panta 1. punktu procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Neveicot samaksu noteiktajos termiņos, atbildētājs pieļāva nokavējumu, līdz ar ko saskaņā ar Civillikuma 1759. panta 1. punktu un 1765. panta

pirmo daļu viņam ir pienākums maksāt likumiskos nokavējuma procentus, kas aprēķināti par laika periodu no 2016. gada 3. septembra līdz 2017. gada

15. decembrim 84,36 EUR apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. pantu – taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. pantu nosakāmas prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

saņemt procentus. Saskaņā ar Civillikuma 1765. panta pirmo daļu nosakāmi likumiskie procenti, kas ir seši procenti no simta gadā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi (Civilprocesa likuma 33. panta otrā daļa). Pārbaudot

lietas materiālus, tiesa konstatē, ka prasītājs, iesniedzot tiesā prasības pieteikumu, samaksāja valsts nodevu 342,79 EUR un Civilprocesa likuma

39. panta pirmās daļas 5. punktā noteiktos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20 EUR.

Ņemot vērā minēto, no atbildētāja par labu prasītājam piedzenama prasītāja samaksātā valsts nodeva 342,79 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi 3,20 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas sūdzības iesniegšanas

pamatiem.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41. un 93. pantu, 96. panta piekto daļu, 97., 189., 190., 193., 195., 204.1 un 250.25 pantu, tiesa

nosprieda

Apmierināt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasību pret SIA “Karjers AB” par parāda piedziņu vienkāršotās procedūras lietā.

Piedzīt no SIA “Karjers AB”, reģistrācijas Nr. 40003463302, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321,

pamatparādu 2 393,91 EUR (divi tūkstoši trīs simti deviņdesmit trīs euro, 91 cents), līgumsodu 225,58 EUR (divi simti divdesmit pieci euro, 58 centi)

par laika periodu no 2016. gada 3. septembra līdz 2017. gada 15. decembrim, likumiskos nokavējuma procentus 84,36 EUR (astoņdesmit četri euro,

36 centi) par laika periodu no 2016. gada 3. septembra līdz 2017. gada 15. decembrim, tiesāšanās izdevumus - valsts nodevu 342,79 EUR (trīs simti

četrdesmit divi euro, 79 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20 EUR (trīs euro, 20 centi).

Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no SIA “Karjers AB” likumiskos nokavējuma procentus

6% (sešu procentu) apmērā gadā no nesamaksātās pamatparāda summas.

Labprātīgi izpildot spriedumu par labu prasītājam SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, samaksa veicama norēķinu kontā

Nr. LV83PARX0013044380019, AS “Citadele banka”.

Noteikt SIA “Karjers AB” termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijai 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas

sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem pamatiem.

Tiesnese I.Meldere