C28385613 / CA-0112-15 · Latgales apgabaltiesa

Lietas Nr. C28385613

Lietas arhīva Nr. CA-0112-15

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rēzeknē 2015.gada 9.aprīlī

Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija

Tiesnese A.Biksiniece

tiesneši A.Šilova un I.Stivriņš

izskatīja rakstveida procesā /pers. B/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2014.gada 10.novembra spriedumu civillietā If P

& C Insurance AS Latvijas filiāle mazā apmēra prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] If P & C Insurance AS Latvijas filiāle 2013.gada 5.augustā cēla tiesā maza apmēra prasību pret /pers. B/ par naudas piedziņu.

Pieteikumā norādīts, ka 2012.gada 24.oktobrī /adrese/, tika saliets /pers. C/ apdrošinātais īpašums - dzīvoklis Nr.102.

Dzīvokļu īpašnieku biedrības “Lāčplēsis” 2012.gada 25.oktobrī sastādītajā aktā Nr.134 par dzīvokļa saliešanu norādīts ūdens noplūdes iemesls -

stāvvada nomaiņas laikā dzīvoklī Nr.106 bojāta aukstā ūdens caurule, par kuras stāvokli ir atbildīgs dzīvokļa īpašnieks; ūdens noplūdes rezultātā

apdrošinātajā īpašumā salieti griesti, sienas un grīdas segums koridorā, kā arī bojāti elektrības vadi un uzbriedušas ārējās koka durvis.

Par apdrošinātajam īpašumam nodarīto bojājumu esamību un apmēru klātienē pārliecinājās prasītāja sadarbības partnera - būvkomersanta SIA

“A.V.E.Plus” valdes loceklis – būvniecības speciālists /pers. E/, kurš apdrošinātā īpašuma apskates laikā veica fotofiksāciju un sastādīja īpašuma

apskates protokolu. Saskaņā ar /pers. E/ sastādīto tāmi, kuru pārbaudīja būvprojektu ekonomisko daļu, apjomu un tāmju sastādīšanā sertificēts eksperts

/pers. F/, ūdens noplūdes rezultātā apdrošinātajam īpašumam radušos bojājumu novēršanas izmaksas aprēķinātas Ls 1149,81 jeb 1636,03 euro

apmērā.

Pamatojoties uz negadījuma brīdī spēkā esošā privātpersonu īpašuma apdrošināšanas līguma noteikumiem, /pers. C/ 2012.gada 24.oktobrī

telefoniski pieteikto atlīdzības pieteikumu un paziņojumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, prasītājs 2012.gada 14.novembrī izmaksāja

apdrošināšanas atlīdzību Ls 718,71 jeb 1022,63 euro /pers. C/ par apdrošinātajam īpašumam nodarītajiem zaudējumiem.

Tā kā konstatētā ūdens noplūde notika no /pers. B/ piederošajā dzīvoklī Nr.106 esošajām inženierkomunikācijām, kā arī, ievērojot Dzīvokļu

īpašnieku biedrības “Lāčplēsis” aktā sniegto informāciju par ūdens noplūdes iemeslu, secināms, ka /pers. B/ ir pilnībā atbildīgs par 2012.gada 24.oktobrī

notikušo ūdens noplūdi un tās rezultātā apdrošinātajam īpašumam nodarītajiem zaudējumiem Ls 718,71 jeb 1022,63 euro apmērā, kurus atlīdzināja

prasītāja.

Pamatojoties uz Civillikuma 1770.,1773.,1775.,1779.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 14.pantu, likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmo

daļu, lūdz piedzīt no atbildētāja prasītājas labā zaudējumus Ls 718,71 jeb 1022,63 euro, samaksāto valsts nodevu Ls 107,81 jeb 153,40 euro un ar

lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 3,30 jeb 4,70 euro; noteikt tiesības prasītājai saņemt 6% gadā no piespriestās summas par laiku līdz sprieduma

izpildei. Lūdz lietu izskatīt rakstveida procesā.

[2] Paskaidrojumu par prasību 2013.gada 11.septembrī iesniedza atbildētājs /pers. B/, norādot, ka prasību neatzīst.

Atbildētājs vēloties noskaidrot patiesos ūdens noplūdes iemeslus pieaicinājis būvinženieri- ekspertu, kas 2013.gada 3.maijā veica atbildētājam

piederošā dzīvokļa Nr.106, /adrese A/ apsekošanu un konstatēja, ka pirms tika saliets /pers. C/ piederošais dzīvoklis, mājā notika remontdarbi,

respektīvi, notika mājas kanalizācijas sistēmas renovācija, tai skaitā kanalizācijas stāvvada cauruļvadu maiņa viņa dzīvokļa robežās. To apstiprina

2013.gada 30.maija eksperta atzinums Nr.218 “Tehniskais apsekojums ar ekspertīzes slēdzienu par stāvvadu cauruļvadu stāvokli”, no kura izriet, ka

kanalizācijas stāvvada cauruļvada maiņas darbu veikšanas laikā tika bojāts ūdensvada cauruļvads no ūdensvada stāvvada līdz ūdens patēriņa skaitītājam,

ka renovācijas darbu veikšanas prasību neievērošana noveda pie avārijas situācijas, ka attiecīgi Dzīvokļu īpašnieku biedrību “Lāčplēsis” pieaicinātajam

speciālistam, pirms mainot ūdensvada cauruļvadu no ūdensvada stāvvada līdz patēriņa skaitītājam bija obligāti jāatslēdz ūdensvada stāvvads no ūdens

padeves, kā arī minēto remontdarbu veikšanas momentā netika veiktas darbības, kas būtu jāveic, pamatojoties uz Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa

noteikumos Nr. l12 “Vispārīgie būvnoteikumi” paredzēto.

Norāda, ka starp dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašniekiem un Dzīvokļu īpašnieku biedrību “Lāčplēsis”, pastāv no pārvaldīšanas līguma

izrietošās tiesiskas attiecības.

Remontdarbus, kas gala rezultātā noveda pie /pers. C/ nodarītajiem zaudējumiem, veica Dzīvokļu īpašnieku biedrības “Lāčplēsis” pieaicinātais

speciālists, kas darbojās un pildīja no pārvaldīšanas līguma izrietošās saistības.

Dzīvokļu īpašnieku biedrība “Lāčplēsis”, ņemot vērā ar to noslēgto pārvaldīšanas līgumu, ir atbildīga par savu saistību neizpildi/nepienācīgu izpildi.

Fakts, ka ūdens noplūde notika no atbildētājam piederošā dzīvokļa viennozīmīgi nenorāda uz viņa vainu. Uzskata, ka Dzīvokļu īpašnieku biedrības

“Lāčplēsis” pieaicinātais speciālists nebija kompetents un nebija pienācīgi rīkojies, jo sabojāta aukstā ūdens caurule, kā rezultātā /pers. C/ dzīvoklim

nodarīti iepriekš minētie bojājumi. Tādēļ uzskata, ka prasītājai nav tiesiska pamata vērsties pret atbildētāju, jo /pers. C/ apdrošinātajam dzīvoklim

nodarītie zaudējumi nav radušies atbildētāja darbības vai bezdarbības dēļ, bet par to atbildīga Dzīvokļu īpašnieku biedrība “Lāčplēsis”. Lūdz lietu izskatīt

mutvārdu procesā.

[3] Prasītāja 2013.gada 17.oktobrī papildināja prasību, lūdz kā otro atbildētāju pieaicināt Dzīvokļu īpašnieku biedrību “Lāčplēsis”. Piedzīt no

Dzīvokļu īpašnieku biedrības “Lāčplēsis” prasītājas labā zaudējumus Ls 718,71 jeb 1022,63 euro, samaksāto valsts nodevu Ls 107,81 jeb 153,40 euro

un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 3,30 jeb 4,70 euro; piedzīt arī citus tiesāšanās izdevumus, ja tādi rodas; piedzītās summas ieskaitīt If P & C

Insurance AS Latvijas filiāles norēķinu kontā Nr./numurs/, Nordea Bank Finland Plc., kods: NDEALV 2X.

[4] Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa 2013.gada 12.novembra tiesas sēdē pieaicināja kā līdzatbildētāju Dzīvokļu īpašnieku biedrību „Lāčplēsis”.

[5] Atbildētāja Dzīvokļu īpašnieku biedrība “Lāčplēsis” 2013.gada 10.decembrī iesniedza tiesā paskaidrojumu, kurā prasību pret viņu neatzīst.

Norāda, ka Dzīvokļu īpašnieku biedrība “Lāčplēsis” nav veikusi kanalizācijas stāvvada nomaiņu minētajā adresē, bet bija uzaicināta fiksēt 102.dzīvokļa

saliešanas faktu, kas atspoguļots Dzīvokļu īpašnieku biedrība “Lāčplēsis” darbinieku 2012.gada 25.oktobrī sastādītajā aktā Nr.134. Šajā aktā nav

minēts, ka stāvvada nomaiņu veikusi Dzīvokļu īpašnieku biedrība “Lāčplēsis” un tās rīcībā nav dokumentu, kas liecinātu par ūdensvada un kanalizācijas

remontdarbiem 2012.gada oktobrī /adrese A/.

[6] Atbildētājs/pers. B/ 2014.gada 12.martā tiesā iesniedza papildus paskaidrojumu, kurā neatzīst prasību par naudas piedziņu pilnā apmērā. Viņš

2012.gada 24.septembrī ar iesniegumu esot vērsies pie mājas /adrese/, apsaimniekotāja Dzīvokļu īpašnieku biedrības “Lāčplēsis”, lai tā veic kanalizācijas

stāvvada remontu, jo atbildētāja dzīvoklī bija izplatījusies nepatīkama smaka. Līdzatbildētājs apņēmās šo jautājumu sakārtot. Līdzatbildētāja inženieris

novērtējis situāciju, atzinis, ka nepieciešams aizstāt daļu bojātā kanalizācijas stāvvada.

/pers. B/ nodrošinājis, lai santehniķim, viņa ierašanās laikā dzīvoklī būtu pieeja kopējam kanalizācijas stāvvadam. Santehniķis darbus veica pastāvīgi

un stāvvada bojātās daļas izgriešanas laikā ar griešanas instrumentu bojāja arī blakus esošo aukstā ūdens cauruli. Minēto caurules bojājumu apstiprina

paša līdzatbildētāja sastādītais 2012.gada 25.oktobra Akts par dzīvokļa saliešanu Nr.134.

Pirms 2012.gada 24.oktobrī notikušās /pers. C/ apdrošinātā dzīvokļa Nr.102, /adrese/, saliešanas, pret /pers. B/ nebija izvirzītas nekādas

pretenzijas un problēmu atbildētāja dzīvoklī ar aukstā ūdens cauruli nebija.

Uzskata, ka nav konstatējama atbildētāja prettiesiska rīcība, kā rezultātā tiktu nodarīti zaudējumi /pers. C/ īpašumam.

[7] Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2014.gada 10.novembra spriedumu prasība apmierināta, no /pers. B/ If P & C Insurance AS Latvijas

filiāles labā piedzīts parāds 1022,63 euro, valsts nodeva 153,40 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro, kopā 1180,73 euro. No /pers.

B/ valsts labā piedzīti ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 36,56 euro. Noteiktas If P & C Insurance AS Latvijas filiāle tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei saņemt no /pers. B/ likumiskos procentus – 6 % gadā, no neatmaksātās pamatparāda summas.

Izbeigta tiesvedība If P & C Insurance AS Latvijas filiāle prasībā pret Dzīvokļu īpašnieku biedrība “Lāčplēsis” par naudas piedziņu.

Pirmās instances tiesa konstatēja, ka laika perioda no 08.04.2012. līdz 07.04.2013. nekustamais īpašums – dzīvoklis Nr.102, /adrese/ bijis

apdrošināts pie If P & C Insurance AS Latvijas filiāle, par to liecina iesniegtā Apdrošināšanas polise Nr.4 91 2 01 95194. Īpašuma apdrošināšanas

periodā 2012.gada 24.oktobrī /adrese/, tika saliets /pers. C/ apdrošinātais dzīvoklis Nr.102. Tāpat secināts, ka Dzīvokļu īpašnieku biedrības “Lāčplēsis”

2012.gada 25.oktobrī sastādītajā aktā Nr.134 par dzīvokļa saliešanu norādīto ūdens noplūdes iemesls - stāvvada nomaiņas laikā dzīvoklī Nr.106 bojāta

aukstā ūdens caurule, par kuras stāvokli ir atbildīgs dzīvokļa īpašnieks; ūdens noplūdes rezultātā apdrošinātajā īpašumā salieti griesti, sienas un grīdas

segums koridorā, kā arī bojāti elektrības vadi un uzbriedušas ārējās koka durvis.

Pamatojoties uz īpašuma apdrošināšanas līguma noteikumiem, /pers. C/ 2012.gada 24.oktobrī pieteikto atlīdzības pieteikumu un paziņojumu par

apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, prasītāja 2012.gada 14.novembrī izmaksāja apdrošināšanas atlīdzību Ls 718,71 apmērā /pers. C/ par apdrošinātajam

īpašumam nodarītajiem zaudējumiem.

Pirmās instances tiesa norādīja, ka no lietas materiāliem un tiesas sēdē nopratināto liecinieku liecībām secināms, ka atbildētājs bija vērsies pie

Dzīvokļu īpašnieku biedrības “Lāčplēsis” ar lūgumu veikt kanalizācijas stāvvada apsekošanu un novērst nepatīkamās smakas. Tāpat, ka atbildētāja

dzīvoklī tika veikti remontdarbi, taču saskaņā ar liecinieka /pers. K/ liecībām, remontdarbus atbildētāja dzīvoklī nav veicis Dzīvokļu īpašnieku biedrības

“Lāčplēsis” santehniķis. Šīs biedrības santehniķis ieradies atbildētāja dzīvoklī jau pēc nopludināšanas un novērsis santehnikas bojājumus. Lietā nav

pierādījumu tam, ka atbildētāja dzīvoklī remontdarbus veikuši Dzīvokļu īpašnieku biedrības “Lāčplēsis” santehniķi pirms nopludināšanas fakta, līdz ar to

nav konstatējama Dzīvokļu īpašnieku biedrības “Lāčplēsis” vaina zaudējumu nodarīšanā, tādēļ, daļā par zaudējuma piedziņu no līdzatbildētāja tiesa

izbeidza tiesvedību.

Pirmās instances tiesa, atsaucoties uz Civillikuma 1775., 1779.pantu, kā arī Dzīvokļa īpašuma likuma 14.pantu, kas noteic, ka dzīvokļa īpašnieks

par zaudējumu nodarīšanu citiem dzīvokļu īpašniekiem vai citām personām ir atbildīgs normatīvajos aktos, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumos vai

savstarpēji noslēgtajos līgumos noteiktajā kārtībā, secinājusi, ka atbildētāja /pers. B/ vainas dēļ notikusi nopludināšana, līdz ar to no atbildētāja prasītājas

labā piedzinusi zaudējumus Ls 718,71 jeb 1022,63 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu un Civillikuma 1765.pantu, tiesa noteica prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt

likumiskos procentus 6% gadā no nenomaksātās parāda pamatsummas.

[8] Apelācijas sūdzību par minēto spriedumu 2014.gada 28.novembrī iesniedza atbildētājs /pers. B/, to pārsūdz pilnā apjomā.

Uzskata, ka tiesa nav ievērojusi Satversmes 92.panta normu, kā arī Civilprocesa likuma 189.,190.pantā noteikto, par lietas taisnīgu, likumīgu un

pareizu izskatīšanu. Tāpat, nav ievērojusi Civilprocesa likuma 97.panta prasības par pierādījumu, faktu un apstākļu vispusīgu, pilnīgu un objektīvu,

tiesisku novērtēšanu. Atbildētājs bija iesniedzis pierādījumus un bija pamatojis savus iebildumus, kurus tiesa ignorēja.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka tiesa nav fiksējusi tiesas gaitu, izmantojot tehniskos līdzekļus, kas ir obligāts nosacījums iztiesājot civillietu, tādējādi ir

pārkāpta Civilprocesa likuma 61.panta pirmās daļas norma. Tas arī liecinot par tiesas paviršu attieksmi uz konkrēto lietu. Tiesa sēdes protokols sastādīts

pavirši, bezatbildīgi un satur nepilnīgu informāciju, kā arī liecinieku sniegtās liecības atspoguļotas ļoti nepilnīgi, nav ņemta vērā liecinieka sniegtā nepatiesā

informācija.

Uzskata, ka tiesas spriedums ir pretrunīgs, jo tajā norādīts, ka līdzatbildētāja Dzīvokļu īpašnieku biedrības “Lāčplēsis” pārstāvis tiesas sēdē

paskaidroja, ka: “ja /pers. B/ bija iesniedzis iesniegumu un inženieris bija atnācis, tad tas darbs būtu veikts par kooperatīva līdzekļiem un ar kooperatīva

darbaspēku”, un tomēr secināja, ka remontdarbus veica atbildētāja izsauktais santehniķis. Ņemot vērā, ka lietai pievienots atbildētāja iesniegums

Dzīvokļu īpašnieku biedrībai “Lāčplēsis” un tiesa spriedumā uz to atsaucās, tad nepamatots ir tiesas secinājums, ka atbildētājs ir pats veicis

remontdarbus, kuri noveda pie /pers. C/ dzīvokļa saliešanas.

Par nepamatotu uzskata tiesas secinājumu, ka tas fakts, ka Dzīvokļu īpašnieku biedrība “Lāčplēsis” ir iekļauta Latvijas Nekustamā īpašuma

pārvaldnieku asociācijas “melnajā sarakstā” nenozīmē, ka biedrība nav godprātīgs apsaimniekotājs un viņas darbības nav kvalitatīvas. Nav ņemts vērā

pierādīts fakts, ka liecinieks /pers. K/ ir parakstījis 2012.gada 25.oktobrī sastādīto Aktu Nr.134 par dzīvokļa saliešanu, jo viņam to likusi inženiere, ar

kuru nav vēlējies strīdēties, kaut gan pats ir zinājis par Aktā norādīto nepatieso informāciju. Tas liecina par līdzatbildētāja negodprātīgumu, ko tiesa nav

ņēmusi vērā.

Tiesa nav ņēmusi vērā liecinieka Dzīvokļu īpašnieku biedrības “Lāčplēsis” bijušā santehniķa /pers. N/ liecības, ka viņš dzirdējis, ka jaunais

santehniķis nopludinājis dzīvokli. Tas skaidri norāda, ka remontdarbus atbildētāja dzīvoklī veica Dzīvokļu īpašnieku biedrības “Lāčplēsis” santehniķis.

Vērš uzmanību, ka tiesa nav ņēmusi vērā līdzatbildētāja negodprātīgās darbības, kas izpaudās kā nepatiesas informācijas sniegšana atbildētājam,

attiecībā uz patieso remontdarbu veicēju, proti, pašu Dzīvokļu īpašnieku biedrību “Lāčplēsis”, un tās santehniķi.

Tas noveda pie nepamatota tiesas secinājuma, ka ir pierādīts, ka pie dzīvokļa saliešanas vainojams atbildētāja pašrocīgi pieaicinātais santehniķis, un

Dzīvokļu īpašnieku biedrības “Lāčplēsis” lietvedībā nav dokumentu, kas liecinātu par ūdensvada un kanalizācijas komunikāciju remontdarbiem

2012.gada oktobrī /adrese A/. Tiesa nav ņēmusi vērā liecinieka – santehniķa /pers. K/ paskaidrojumus, ka viņš veicis sarūsējušās ūdens caurules

nomaiņu pēc ūdens noplūdes, proti, veicis remontdarbus, kas izrādās nav fiksēti Dzīvokļu īpašnieku biedrības “Lāčplēsis” lietvedības dokumentos. Tas

liecina par līdzatbildētāja izvairīšanos no atbildības.

Pirmās instances tiesa nav vērtējusi faktu, ka akts par ūdens noplūdes iemesliem sastādīts prettiesiski, parakstīts vienpusēji, atbildētājs – dzīvokļa

īpašnieks nav pieaicināts parakstīt aktu. Turklāt liecinieks /pers. O/, kas parakstīja aktu, savās liecībās tiesai norādījis, ka nav zinājis ko paraksta, bet

liecinieks /pers. K/ zinājis ka paraksta nepatiesu informāciju.

Apelācijas sūdzības iesniedzējs ir godprātīgs dzīvokļa īpašnieks, kuram nepamatoti uzlikts pienākums kompensēt zaudējumus, kurus viņš nav radījis.

Atbildētājs tikai ielaidis savā dzīvoklī Dzīvokļu īpašnieku biedrības “Lāčplēsis” santehniķi, kurš remontējot mājas kopīpašumā esošās kanalizācijas

stāvvadu, nav ievērojis darba kārtības noteikumus un radījis zaudējumus salietā dzīvokļa īpašniekam. Pati līdzatbildētāja norāda 2012.gada 25.oktobra

aktā Nr.134, ka ūdens noplūdes iemesls ir stāvvada nomaiņas laikā dzīvoklī Nr.106 bojātā aukstā ūdens caurule. Pats akts un tajā minētais norāda, ka

tieši Dzīvokļu īpašnieku biedrības “Lāčplēsis” speciālisti veica atbildētāja dzīvoklī atrodošos cauruļvadu apskati, kā arī demontāžu un remontdarbus.

Vienlaikus Dzīvokļu īpašnieku biedrība “Lāčplēsis” turpina noliegt faktu, ka ir veikusi cauruļvadu remontu.

Pamatojoties uz Satversmes 92.pantu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 16.pantu, Civillikuma 1779.pantu, lūdz tiesu izskatīt lietu apelācijas

kārtībā un piedzīt no prasītājas atbildētāja /pers. B/ labā visus tiesas izdevumus.

[9] Paskaidrojumu par atbildētāja apelācijas sūdzību iesniedza If P & C Insurance AS Latvijas filiāle, to uzskata par nepamatotu. Pirmās instances

tiesa ir pilnīgi, objektīvi un vispusīgi novērtējusi lietā iesniegtos pierādījumus un pareizi piemērojusi materiālās un procesuālās normas. Lūdz tiesu

apelācijas sūdzību noraidīt un piedzīt no atbildētāja prasītājas labā 1022,63 euro un tiesas izdevumus 158,10 euro.

Motīvu daļa

[10] Pārbaudījusi lietas materiālus un novērtējusi apelācijas sūdzības argumentus, Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka prasība apmierināma tādā

apjomā, kā prasību apmierinājusi pirmās instances tiesas.

Civilprocesa likuma 432.pants par apelācijas instances tiesas spriedumu, tā piektā daļa noteic, ka sprieduma motīvu daļā tiesa norāda šā likuma

193.panta piektajā daļā minētos apstākļus, kā arī motivē attieksmi pret pirmās instances tiesas spriedumu. Ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās

instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances

tiesas sprieduma motivācijai. Šādā gadījumā šā likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

Civillietu tiesas kolēģija, pārbaudījusi pirmās instances tiesas sprieduma atziņas, tajā izteikto motivāciju, atzīst, ka tā ir izvērsta un pareiza. Līdz ar to,

saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.panta piektās daļas noteikumiem pievienojas pirmās instances tiesas lietas apstākļu konstatējumam un sprieduma

motivācijai.

Lietā nav strīda, ka 2012.gada 24.oktobrī /adrese/, tika saliets /pers. C/ apdrošinātais īpašums - dzīvoklis Nr.102.

Dzīvokļu īpašnieku biedrības “Lāčplēsis” 2012.gada 25.oktobrī sastādītajā aktā Nr.134 par dzīvokļa saliešanu norādīts ūdens noplūdes iemesls -

stāvvada nomaiņas laikā dzīvoklī Nr.106 bojāta aukstā ūdens caurule, par kuras stāvokli ir atbildīgs dzīvokļa īpašnieks; ūdens noplūdes rezultātā

apdrošinātajā īpašumā salieti griesti, sienas un grīdas segums koridorā, kā arī bojāti elektrības vadi un uzbriedušas ārējās koka durvis.

Prasītājs samaksājis dzīvokļa īpašniecei dzīvokļa īpašumam radītos zaudējumus un regresa prasībā lūdz tos piedzīt no dzīvokļa Nr.106 īpašnieka

atbildētāja /pers. B/.

Apelācijas instances tiesa nevar piekrist atbildētāja /pers. B/ apelācijas sūdzībā izteiktajam argumentam, ka zaudējums jāsedz apsaimniekotājam,

proti, Dzīvokļu īpašnieku biedrībai “Lāčplēsis”.

Lietā nav strīda, ka, veicot stāvvada nomaiņu atbildētāja dzīvoklī Nr.106, tika bojātā aukstā ūdens caurule, kas cieši piegulēja trejgabalam.

Respektīvi, tika bojāts aukstā ūdens ievads atbildētāja dzīvoklī. Tā rezultātā bija apliets dzīvoklis Nr.102.

Dzīvokļa īpašuma likuma 2.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašums ir dzīvojamā mājā tiesiski nodalīts patstāvīgs nekustamais īpašums.

Dzīvokļa īpašums kā lietu kopība sastāv no atsevišķā īpašuma un attiecīgas kopīpašuma domājamās daļas. Dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošais

atsevišķais īpašums un kopīpašuma domājamā daļa tiesiski nav atdalāmi.

Dzīvokļu īpašuma likuma 3.panta pirmā un otrās daļas 2.punkts par atsevišķu īpašumu noteic, ka atsevišķais īpašums ir dzīvojamā mājā esoša

būvnieciski norobežota un funkcionāli nošķirta telpa vai telpu grupa, kura kā dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca iezīmēta būves

kadastrālās uzmērīšanas lietā. Atsevišķā īpašuma elementi ir (..) inženiertīkli un inženierkomunikācijas līdz kopīpašuma stāvvadiem; inženieraprīkojuma

elementi (tai skaitā virtuves aprīkojums, ventilācijas ierīces, tualetes, dušas un vannas aprīkojums), bez kuriem kopīpašumā esošās dzīvojamās mājas

daļas elementi var funkcionēt patstāvīgi.

Savukārt minētā likuma 4.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka kopīpašumā esošajā daļā ietilpst:(..) dzīvojamo māju apkalpojošās

inženierkomunikāciju sistēmas, iekārtas un citi ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi elementi, kas nepieder pie atsevišķā īpašuma

(tai skaitā atsevišķā īpašuma robežās esošie sildelementi, ja to funkcionālā darbība ir atkarīga no kopīpašumā esošajām inženierkomunikācijām).

Minētās tiesību normas nodala, kas uzskatāms par dzīvokļa kopīpašumu un kas ir atsevišķs dzīvokļa īpašums. Tiesa secina, ka mainītais trejgabals un

bojātā ūdensvada dzīvokļa atzars ir dzīvokļa īpašuma atsevišķs īpašums un par tā stāvokli atbild dzīvokļa īpašnieks.

Pušu starpā ir strīds kā rīcības rezultātā tika bojāts ūdensvads.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Atbildētājs/pers. B/ iesniegtajā apelācijas sūdzībā norāda, ka remontdarbus kanalizācijas caurules remontam veica dzīvokļu īpašnieku biedrības

“Lāčplēsis”, kas ir nama apsaimniekotājs, darbinieks. Sabiedrības pārstāvis noliedz šādu faktu un uzskata, ka remontdarbus veica atbildētāja uzaicināta

persona un tai nav bijis rīkojuma veikt remontu.

Civillietu tiesas kolēģija nevar par pamatu ņemt apelācijas sūdzībai norādīto apstākli, ka dzīvokļu sabiedrība “Lāčplēsis” ir iekļauta Latvijas

Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas “melnajā sarakstā” kā negodprātīga apsaimniekotāja un uz tā pamata noraidīt prasību pret atbildētāju

/pers. B/.

Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas likuma 6.panta pirmā daļa noteic, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšana ietver: obligāti veicamās pārvaldīšanas

darbības; un citas pārvaldīšanas darbības. Šī panta otrās daļas 1.punkta b apakšpunkts noteic, ka obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības ir šādas:

dzīvojamās mājas uzturēšana (fiziska saglabāšana) (turpmāk — uzturēšana) atbilstoši normatīvo aktu prasībām: siltumenerģijas, arī dabasgāzes, piegāde,

ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu nodrošināšana, sadzīves atkritumu izvešana, slēdzot attiecīgu līgumu ar pakalpojuma sniedzēju (turpmāk —

dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamais pakalpojums).

Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka apsaimniekotājam ir jāveic remontdarbi mājas apsaimniekošanai, taču tam ir noteikta zināma kārtība. Proti, ja

remontdarbus veic apsaimniekotāja nosūtīts speciālists, tad tam ir jābūt darba uzdevumam par konkrēto darbu veikšanu, kas jāuzrāda dzīvokļa

īpašniekam un pēc darbu veikšanas dzīvokļa īpašniekam jāapliecina, ka darbs ir veikts ar savu parakstu. Tiesā nav iesniegti pierādījumi, ka

apsaimniekotājs būtu devis šādu uzdevumu savam darbiniekam. Ja pat remontdarbus būtu veicis apsaimniekotāja darbinieks, tad tiesai nav iesniegti

pierādījumi, ka darbiniekam būtu uzdots veikt konkrētus remontdarbus pie atbildētāja. Līdz ar to tiesa secina, ka remontdarbus varētu būt veicis

atbildētāja paša sarunāts speciālists. To netieši apstiprina sabiedrības pārstāvja un liecinieka /pers. K/ liecības, ka šādus remontdarbus nedrīkst veikt bez

ūdens padeves atslēgšanas, bet ūdeni var atslēgt vien sabiedrības darbinieks, jo citām personām nav piekļuves atslēgšanas ierīcēm.

Apgabaltiesa atzīst, ka lietai pievienotais atbildētāja 2012.gada 24.septembra iesniegums (lietas 55.lapa) par kanalizācijas stāvvada apsekošanu, lai

novērstu nepatīkamās smakas dzīvoklī, nav attiecināms uz konkrēto dzīvokļa appludināšanu, jo remontdarbi atbildētāja dzīvoklī veikti 2012.gada

24.oktobrī, t.i., mēnesi vēlāk un kā tiesa jau minēja, ka lietā nav gūti pierādījumi, ka remontdarbu būtu veicis biedrības norīkotais darbinieks.

Lietai pievienotais sertificēta speciālista /pers. R/ atzinums apstiprinās ar lietā iegūtiem citiem pierādījumiem, ka, veicot remontdarbus netika atslēgta

ūdens padeve, kas izraisīja apakšējā dzīvokļa applūšanu. Izvērtējot šo atzinumu, apgabaltiesa uzskata, ka tas apstiprina dzīvokļa applūšanas iemeslus, bet

nenoskaidro apstākļus, kas veica remontdarbus.

Atbildētājs, neatzīstot prasību, nav iesniedzis pierādījumus, kas tieši veica remontdarbus viņa dzīvoklī, nav zināms šīs personas uzvārds. No lietas

materiāliem secināms, ka atbildētājs nebija mājās, kad tika veikti remontdarbi, nav gūti pierādījumi, ka darbs veikts ar apsaimniekotāja uzdevumu, nav

reģistrētas atzīmes, ka konkrētajā dienā bija apsaimniekotāja dots uzdevums veikt remontdarbus atbildētāja dzīvoklī. Minētie apstākļi liek tiesai secināt,

ka apsaimniekotājs nav veicis šos remontdarbus.

Civillikuma 1779.pants nosaka- katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Civillikuma 1782.pants nosaka, ja kāds nepiegriež vajadzīgo uzmanību izvēloties kalpotājus un citus darbiniekus un nepārliecinās papriekš par viņu

spējām un noderību izpildīt viņiem uzliekamos pienākumus, tad viņš atbild par zaudējumiem, ko viņi ar to nodarījuši trešai personai.

Likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmā daļa noteic, ka apdrošinātājs, kas ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, izmaksātās summas

apmērā pārņem apdrošinātā prasības tiesības pret personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem, izņemot gadījumus, kad ir nodarīts kaitējums personas

dzīvībai, veselībai vai fiziskajam stāvoklim. Šis izņēmums nav spēkā, ja apdrošināšanas līgumā ir paredzēts piemērot kompensācijas principu.

Apgabaltiesa uzskata, ka pirmās instances tiesa pamatoti izbeigusi tiesvedību pret dzīvokļu sabiedrību “Lāčplēsis”, jo to lūdzis prasītājs. Civilprocesa

likuma 223.panta pirmās daļas 4.punkts noteic, ka tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja: prasītājs atteicies no prasības; Tiesa atzīst, ka šī ir prasītāja ekskluzīva

tiesība un ja tas izlēmis atsaukt prasību pret kādu no atbildētājiem, tad ir pamats tiesvedības izbeigšanā pret šo personu.

Ņemot vērā minētos apstākļus, apelācijas instances tiesa uzskata, ka zaudējums apmērā, kādā prasību apmierinājusi pirmās instances tiesa 1022,63

euro, samaksāto valsts nodevu 153,40 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro, kopā 1180,73 euro piedzenams no atbildētāja /pers.

B/.

Civillietu tiesas kolēģija kā nepamatotu noraida atbildētāja izteikto argumentu apelācijas sūdzībā, ka pirmās instances tiesa nav veikusi tiesas procesa

audio ierakstu, tāpēc spriedums atceļams.

Civilprocesa likuma 427.pants nosaka gadījumus, kad apelācijas instances tiesa var atcelt pirmās instances tiesas spriedums. Minētā panta pirmās

daļas 5 punkts noteic, ka apelācijas instances tiesa neatkarīgi no apelācijas sūdzības motīviem ar lēmumu atceļ pirmās instances tiesas spriedumu un

nosūta lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā, ja apelācijas instances tiesa konstatē, ka: lietā nav tiesas sēdes protokola vai pilna tiesas sprieduma.

No lietas materiāliem redzams, ka pirmās instances tiesa lietas izskatīšanas gaitu fiksējusi rakstiskā protokolā, tātad lietā ir tiesas sēdes protokols,

tāpēc nav pamata sprieduma atcelšanai tāpēc, ka lietā nav audio protokola.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantu no atbildētāja valsts labā piedzenami tiesāšanās izdevumu pirmās instances tiesā un Latgales apgabaltiesā

44,31euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 440.12 pantu apelācijas instances tiesas spriedums kasācijas instancē nav pārsūdzams un stājas spēkā tā

pasludināšanas vai, ja lieta izskatīta rakstveida procesā, sastādīšanas dienā.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.-434.pantu Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, If P & C Insurance AS Latvijas filiāles, reģistrācijas numurs 40103201449, labā parādu

1022,63 euro, valsts nodevu 153,40 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro, kopā 1180,73 euro (viens tūkstotis viens simts

astoņdesmit euro 73 centi).

Samaksa veicama If P & C Insurance AS Latvijas filiāles norēķinu kontā /numurs/.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 44,31 euro (četrdesmit četri euro 31 cents),

kas iemaksājami: kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, reģistrācijas numurs 90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts

kase, BIC kods TRELLV22, maksājuma mērķī norādot 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi un datus lietas identificēšanai.

Noteikt If P & C Insurance AS Latvijas filiāle, reģistrācijas numurs 40103201449, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. B/,

personas kods /personas kods/, likumiskos procentus – 6 % (seši procenti no simta) gadā, no neatmaksātās pamatparāda summas.

Noteikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Ar lietas izskatīšanu saistīto tiesas izdevumu samaksas kvīts oriģināls labprātīgai izpildei noteiktajā termiņā iesniedzams Latgales apgabaltiesā.

Izbeigt tiesvedību If P & C Insurance AS Latvijas filiāle, reģistrācijas numurs 40103201449, prasībā pret Dzīvokļu īpašnieku biedrību “Lāčplēsis”,

reģistrācijas numurs 40008092624, par naudas piedziņu.

Apelācijas instances tiesas spriedums kasācijas kārtībā nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas brīdī 2015.gada

9.aprīlī.

Tiesnese A.Biksiniece

Tiesnese A.Šilova

Tiesnesis I.Stivriņš