Court dismisses appeal in drunk driving case where procedural error did not affect conviction outcome.

Lietas arhīva Nr. 103AA-0025-19

ECLI:LV:LAAT:2019:0319.112005519.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rēzeknē 2019.gada 19.martā

Latgales apgabaltiesas

tiesnesis Jurijs Vasiļkovskis

tiesnese Dagmāra Skudra

tiesnesis Jānis Dimpers

apelācijas kārtībā rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietas materiālus un /pers. A/ apelācijas sūdzību par Daugavpils tiesas

2019.gada 28.janvāra spriedumu, ar kuru /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukts pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa (turpmāk tekstā Latvijas APK) 149.15panta ceturtajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu.

Noklausījusies tiesneša-referenta ziņojumu, pārbaudījusi lietas materiālus, apgabaltiesa

k o ns t a t ē j a

Ar Daugavpils tiesas 2019.gada 28.janvāra spriedumu konstatēts, ka 2019.gada 20.janvārī pulksten 23.36 Krāslavas novada Kalniešu pagasta

Kalniešos, virzienā uz Saltiem, ceļa A6 287.km /pers. A/ vadīja automašīnu OPEL ASTRA, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, atrodoties

alkohola ietekmē. Alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā 2,6496 promiles, kas atbilsts alkohola koncentrācijai asinīs. Ar savu rīcību /pers. A/ pārkāpa

Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 1.punkta a)apakšpunktu un tādejādi izdarīja Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk tekstā

arī – Latvijas APK) 149. 15panta ceturtajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu. Par šo gadījumu tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols

(lietas 2.lapa).

Ar Daugavpils tiesas 2019.gada 28.janvāra spriedumu /pers. A/ atzīts par vainīgu Latvijas APK 149. 15panta ceturtajā daļā paredzētā

administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīts ar administratīvo arestu uz 12 (divpadsmit) diennaktīm un naudas sodu 1200 (viens tūkstotis divi simti)

euro, atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 4 (četriem) gadiem (lietas 25.-27.lapa).

Daugavpils tiesa atzina, ka /pers. A/ vaina minētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā apstiprinās ar lietā esošajiem pierādījumiem, tostarp, ar

2019.gada 21.janvāra transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolu Nr.PC030460 un tam pievienotajām mērījumu izdrukām, un 2019.gada

21.janvāra Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes jaunākā inspektora S.Lisova ziņojumu.

Lai arī Daugavpils tiesa atzina, ka amatpersona, kas veica /pers. A/ alkohola koncentrācijas pārbaudi, nav ievērojusi Ministru kabineta

2018.gada 27.novembra noteikumu Nr.719 „Kārtība, kādā nosaka alkohola koncentrāciju asinīs un izelpotajā gaisā un konstatē narkotisko vai citu

apreibinošo vielu ietekmi” 6.punkta nosacījumus, pārsniedzot noteikto 20 minūšu intervālu starp mērījumiem, tomēr uzskatīja, ka konkrētajā situācijā tas

nerada tik nozīmīgas juridiskas sekas, lai konstatētos /pers. A/ izdarītā pārkāpuma faktiskos apstākļus atzītu par nelikumīgi konstatētiem. Turklāt, tiesa

ņēma vērā, ka transportlīdzeklis atzīstams par paaugstinātas bīstamības avotu, un atzina, ka /pers. A/ rīcība apdraudēja ne tikai paša, bet arī citu

satiksmes dalībnieku drošību. Līdz ar to pirmās instances tiesa mērījuma intervāla pārsniegšanu uzskatīja par procesuālu nepilnību, kas nevar ietekmēt

/pers. A/ izdarītā administratīvā pārkāpuma sekas tik būtiski, lai atbrīvotu /pers. A/ no administratīvās atbildības, izbeidzot administratīvā pārkāpuma

lietvedību.

Uzliekot administratīvo sodu /pers. A/, Daugavpils tiesa ņēma vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību un viņa vainas pakāpi.

Tiesa uzskatīja, ka, nekonstatējot ne atbildību pastiprinošos, ne atbildību mīkstinošos apstākļus, /pers. A/ uzliekams administratīvais sods Latvijas

APK 149.15panta ceturtajā daļā paredzētās sankcijas ietvaros.

Par pirmās instances tiesas spriedumu /pers. A/ iesniedza apelācijas sūdzību, kurā lūdz atcelt Daugavpils tiesas 2019.gada 28.janvāra

spriedumu un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietvedību, jo viņš neatzīst savu vainu un uzskata, ka viņa darbībās nepastāv administratīvā pārkāpuma

sastāva pazīmes. Lietas materiālos nav pietiekoši pierādījumu, no kuriem viennozīmīgi izriet, ka viņš izdarīja administratīvo pārkāpumu (lietas 29.-

30.lapa).

Sūdzības iesniedzējs nenoliedz, ka viņš tajā vakarā nedaudz iedzēra, taču tajā momentā, kad viņu apturēja policijas darbinieki, /pers. A/

viennozīmīgi nevar apgalvot, vai viņš bija tādā alkohola reibuma stāvoklī, kā tas ir norādīts lietas materiālos. Proti, /pers. A/ uzskata, ka likumā noteiktā

kārtībā lietā nav iesniegts neviens pierādījums, kas viennozīmīgi apliecinātu, ka viņa darbībās būtu saskatāmas administratīvā pārkāpuma pazīmes, par

kurām atbildība paredzēta Latvijas APK 149.15 panta ceturtajā daļā.

/pers. A/ sūdzībā atsaucas uz Ministru kabineta noteikumu Nr.719 “Kārtība, kādā nosaka alkohola koncentrāciju asinīs un izelpotajā gaisā un

konstatē narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi” 6.un 8.punktu, un uzskata, ka transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokols PC 030460 un

alkometa mērījumu izdrukas neatbilst to prasībām. Konkrēti, pārbaudes protokols sastādīts 2019.gada 21.janvārī, savukārt, pirmais alkometra mērījums

veikts 2019.gada 20.janvārī pulksten 23:41, bet otrais mērījums jau veikts 2019.gada 21.janvarī pulksten 00:29.

Tāpat arī sūdzības iesniedzējs uzskata, ka pirmās instances tiesa lietu izskatīja vienpusīgi, mēģinot uzlikt viņam pienākumu pierādīt savu

nevainīgumu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un līdz ar to pārkāpa tiesiskuma, vienlīdzības un procesuālā taisnīguma principu. Šāda tiesas rīcība

/pers. A/ ieskatā vērtējama kā pretēja un neatbilstoša Satversmes 92.pantā un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.pantā

nostiprinātajiem principiem. Atbilstoši Latvijas APK 243.panta otrajai daļai pierādīšanas pienākums administratīvā pārkāpuma lietvedībā ir institūcijai,

kura sauc personu pie administratīvās atbildības.

Sūdzībā /pers. A/ atsaucas arī uz personas nevainīguma prezumpciju un uzskata, ka jebkuras šaubas jātulko par labu privātpersonai.

Tā kā sūdzības iesniedzējs uzskata, ka lietas iztiesāšanas gaitā netika pierādīta administratīvā pārkāpuma esamība viņa rīcībā, lietvedība

administratīvā pārkāpuma lietā ir izbeidzama.

Latvijas APK 289.21panta otrās daļas kārtībā Valsts policijas Latgales reģiona pārvalde neiesniedza viedokli par /pers. A/ apelācijas sūdzību.

Noraidījums tiesas sastāvam nav pieteikts un tiesa arī nav konstatējusi Latvijas APK 289.20panta otrās daļas 1.punktā un 289.21panta septītajā

daļā norādītos apstākļus.

Saskaņā ar Latvijas APK 289. 21panta pirmo un otro daļu, rakstveida procesā izskatot /pers. A/ apelācijas sūdzību par Daugavpils tiesas

spriedumu, izvērtējot tajā minētos argumentus un administratīvā pārkāpuma lietā esošos pierādījumus, pārbaudot pārsūdzētā tiesas nolēmuma tiesiskumu

un pamatotību, apgabaltiesa atzīst, ka iesniegtā apelācijas sūdzība ir atstājama bez apmierinājuma, bet pārsūdzētais spriedums atstājams negrozīts.

Izvērtējot pārsūdzētā sprieduma likumību un pamatotību, apgabaltiesa uzskata, ka Daugavpils tiesas spriedums ir taisīts, ievērojot gan likuma

“Par tiesu varu” 17.un 18.pantā definētos lietu izskatīšanas pamatprincipus, gan Latvijas APK 289.6panta septītajā daļā noteikto.

Daugavpils tiesas spriedums ir tiesisks, jo pieņemts, ievērojot Latvijas APK, tostarp, divdesmit trešās “a” nodaļas normas par administratīvo

pārkāpumu lietu izskatīšanas kārtību rajona (pilsētas) tiesā.

Tāpat apgabaltiesa nekonstatē pirmās instances tiesas pieļautus tādus procesuālos pārkāpumus, kā arī citus apstākļus, kas varētu būt par

iemeslu pirmās instances tiesas sprieduma atcelšanai vai grozīšanai.

Apgabaltiesa atzīst, ka Daugavpils tiesas sprieduma pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams. Pirmās instances tiesa pareizi konstatējusi

lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, novērtējot lietā esošos pierādījumus, pamatoti atzinusi, ka /pers. A/ pārkāpis Ceļu satiksmes likuma 28.panta

pirmās daļas 1.punkta a)apakšpunkta prasības, jo aizliegts vadīt transportlīdzekli, ja transportlīdzekļa vadītājam, kuram mehānisko transportlīdzekļu

vadīšanas stāžs ir lielāks par diviem gadiem, alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles. Transportlīdzekļa vadītājam /pers. A/ tika konstatēta

alkohola koncentrācija asinīs 2,6496 promiles. Tātad ar savām darbībām viņš izdarīja Latvijas APK 149. 15panta ceturtajā daļā paredzēto administratīvo

pārkāpumu. Līdz ar to saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13panta trešo daļu apgabaltiesa pievienojas pirmās instances tiesas

sprieduma motivācijai un pilnībā to neatkārto.

Apgabaltiesa nepiekrīt /pers. A/ apelācijas sūdzības argumentiem, ka administratīvā pārkāpuma lietā pieļauti būtiski procesuāli pārkāpumi, kuri

ir šķērslis objektīvu pierādījumu iegūšanai, novērtēšanai un notiesājoša sprieduma taisīšanai.

Latvijas APK 7.panta pirmā un otrā daļa nosaka, ka nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā uz

likuma pamata un likumā noteiktajā kārtībā.

Savukārt Latvijas APK 243.panta astotā daļa reglamentē, ka pierādījuma ticamība ir kādas ziņas patiesuma konstatēšanas pakāpe. To, cik

ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par

faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā. Nevienam no pierādījumiem nav iepriekš noteikta augstāka ticamības pakāpe attiecībā pret pārējiem

pierādījumiem.

Latvijas APK 149. 15panta ceturtajā daļā ir paredzēta atbildība par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā

gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles.

Tātad, lai personu varētu saukt pie administratīvās atbildības par Latvijas APK 149.15panta ceturtajā daļā paredzēta administratīvā pārkāpuma

izdarīšanu, nepieciešams konstatēt, ka pie administratīvās atbildības saucamā persona ir vadījusi transportlīdzekli un šīs personas pārbaudē konstatētā

alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles.

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas jaunākā inspektora

S.Lisova 2019.gada 21.janvārī sastādītajā administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PC030460 fiksēta pārkāpuma būtība. Proti, 2019.gada 20.janvārī

pulksten 23.36 Krāslavas novada Kalniešu pagasta Kalniešos, virzienā uz Saltiem, ceļa A6 287.km /pers. A/ vadīja automašīnu OPEL ASTRA, valsts

reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, atrodoties alkohola ietekmē. Alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā 2,6496 promiles, kas atbilst alkohola

koncentrācijai asinīs. Ir pārkāpts Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 1.punkta a)apakšpunkts. Atbildība par pārkāpumu paredzēta Latvijas

APK 149.15panta ceturtajā daļā (lietas 2.lapa).

Konkrētajā lietā noskaidrots un apgabaltiesas vērtējumā nepastāv saprātīgas šaubas, ka administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un

vietā /pers. A/ vadīja transportlīdzekli OPEL ASTRA, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/. Šis apstāklis apstiprinās ar lietā esošiem

pierādījumiem to kopumā un savstarpējā saistībā, kuri detalizēti norādīti un analizēti pirmās instances tiesas spriedumā.

Pirmās instances tiesā sniedzot paskaidrojumus un daļēji atzīstot savu vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, /pers. A/ nenoliedza, ka

2019.gada 20.janvārī viņš atradās automašīnā un pirms tam bija lietojis alkoholu, bet norādīja, ka apstrīd alkohola koncentrācijas pārbaudes rezultātus,

jo uzskata, ka pārbaude nebija veikta pareizi.

Ceļu satiksmes likuma 43.5panta pirmā daļa nosaka, lai konstatētu alkohola reibumu, Valsts policijas darbinieki ir tiesīgi pārbaudīt

transportlīdzekļa vadītāja izelpoto gaisu ar šim nolūkam paredzētu mēraparātu, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām, vai nogādāt

transportlīdzekļa vadītāju medicīnas iestādē šādas pārbaudes veikšanai, ja ir pamatotas aizdomas, ka viņš ir alkohola reibumā, bet izelpotā gaisa pārbaudi

nav iespējams veikt vai transportlīdzekļa vadītājs nepiekrīt tās rezultātiem.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 43.5panta pirmo un otro daļu 2018.gada 27.novembrī izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr.719 “Kārtība,

kāda nosaka alkohola koncentrāciju asinīs un izelpotajā gaisā un konstatē narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi”, kas konkrēti nosaka kārtību,

kādā transportlīdzekļa vadītājam konstatē alkohola koncentrāciju asinīs un izelpotajā gaisā.

Šajos noteikumos paredzēts, ka Valsts policijas darbinieks alkohola koncentrāciju izelpotajā gaisā transportlīdzekļa vadītājam pārbauda ar viņa

mutisku piekrišanu, izmantojot portatīvo ierīci alkohola koncentrācijas noteikšanai.

No transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokola Nr.PC030460 un tam pievienotajām mērierīces “AlcoQuant 6020 plus” (verificēts līdz

2019.gada 8.februārim) izdrukām Nr.2443 un Nr.2444 redzams, ka pirmais mērījums veikts 2019.gada 20.janvārī pulksten 23.41, mēraparāta

nolasījums 2,98 promiles, otrais mērījums veikts 2019.gada 21.janvārī pulksten 00.29, mēraparāta nolasījums 2,88 promiles. Gan pārbaudes protokolā

pārbaudītās personas paraksta ailē, gan arī mērierīces izdrukās personas paraksta ailē ir pārbaudītās personas, t.i. /pers. A/ paraksts, kas apliecina, ka

viņš piekrita veiktās pārbaudes rezultātiem. Citi papildinājumi, paskaidrojumi, iebildumi vai pretenzijas no /pers. A/ puses par veikto pārbaudi vai tās

kārtības neievērošanu nav norādīti (lietas 3.,4.lapa).

Tā kā transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolu Nr.PC030460 /pers. A/ ir parakstījis, tad minētais dokuments izmantojams kā

pierādīšanas līdzeklis šajā lietā.

Notikuma vietā veiktajai alkohola koncentrācijas pārbaudei normatīvie akti izvirza noteiktas prasības, tostarp, noteikta intervāla ievērošanu

starp mērījumiem. Atbilstoši minēto noteikumu 6.punktam transportlīdzekļa vadītāja pārbaudi alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā veic,

izdarot divus mērījumus ar 15-20 minūšu intervālu.

/pers. A/ uzskata, ka transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokols PC 030460 un alkometa mērījumu izdrukas neatbilst minētajām prasībām

– pārbaudes protokols sastādīts 2019.gada 21.janvārī, savukārt, pirmais mērījums veikts 2019.gada 20.janvārī pulksten 23.41, bet otrais mērījums jau

veikts 2019.gada 21.janvarī pulksten 00.29, t.i., tikai pēc 48 minūtēm.

Apgabaltiesa nepiekrīt apelācijas sūdzībā minētajam un, vērtējot otrā mērījuma izdarīšanas laiku, uzskata, ka šajā lietā intervāla neievērošanai

nav būtiskas nozīmes. Proti, atkārtota alkohola koncentrācijas pārbaude nepieciešama, lai pārliecinātos par alkohola koncentrācijas daudzumu personas

asinīs, ko izsaka konkrētās mērvienības – promilēs. Personai, kura sodīta par to, ka konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles,

pirmajā mērījumā tika konstatēta alkohola koncentrācija 2,98 promiles, otrajā mērījumā – 2,88 promiles. Tādējādi secināms, ka pieteicējam konstatētā

alkohola koncentrācija ir ievērojami pārsniegusi panta dispozīcijā norādīto robežu, līdz ar ko otrā mērījuma izdarīšana par 28 minūtēm vēlāk nevar būtiski

ietekmēt rezultātu, proti, minētais nevar radīt šaubas, ka alkohola koncentrācija personai pārsniedz 1,5 promiles. Kā pamatoti ir norādījusi pirmās

instances tiesa, 20 minūšu intervāla pārsniegšana konkrētajā situācijā nerada tik nozīmīgas juridiskas sekas, lai atbrīvotu /pers. A/ no administratīvās

atbildības.

Apgabaltiesa uzskata, ka apelācijas sūdzībā minētie apstākļi nav pamats lietvedības izbeigšanai, jo atbilstoši tiesu judikatūrai ne katra kļūda,

kura pieļauta administratīvā pārkāpuma lietas lietvedībā, ir pamats administratīvā pārkāpuma lietas izbeigšanai, jo procesuālo tiesību normu pārkāpums ir

jāvērtē atkarībā no tā ietekmes uz galīgo nolēmumu.

Tādejādi apgabaltiesa secina, ka izskatāmajā lietā administratīvā pārkāpuma izdarīšana ir pierādīta, vērtējot visus lietā esošos pierādījumus

kopumā, tie ir pietiekami, pieļaujami un ticami, lai novērstu saprātīgas šaubas par to, ka /pers. A/ izdarīja administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts

Latvijas APK 149. 15panta ceturtajā daļā. Tāpat ir ievērota tiesību normās paredzētā kārtība alkohola koncentrācijas noteikšanai un 2019.gada

21.janvāra transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokols Nr.PC030460 sastādīts atbilstoši normatīvā akta regulējuma prasībām.

Apelācijas sūdzībā /pers. A/ nav norādījis jaunus apstākļus vai pierādījumus, kas attiecas uz faktiskajiem pārkāpuma apstākļiem vai pirmās

instances tiesas sprieduma nelikumību. Sūdzības iesniedzēja norādītie argumenti, apgabaltiesas ieskatā, uzskatāmi par subjektīviem pieņēmumiem, kas

neapstiprinās ar lietas materiāliem. /pers. A/ vēlmi interpretēt sūdzībā minētos normatīvos aktus par labu savai aizstāvībai var vērtēt tikai kā mēģinājumu

izvairīties no administratīvās atbildības par Latvijas APK 149.15panta ceturtajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu.

Konkrētajā gadījumā apgabaltiesa arī nekonstatē, ka Daugavpils tiesa, saucot pie administratīvās atbildības un uzliekot sodu /pers. A/ par

Latvijas APK 149.15panta ceturtajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu, būtu ierobežojusi vai liegusi pie administratīvās atbildības sauktajai

personai izmantot likumā paredzētās tiesības, pienācīgi īstenot procesuālās garantijas savai aizstāvībai sakarā ar administratīvā pārkāpuma protokolā

fiksēto pārkāpumu.

Tas vien, ka procesa dalībnieka un tiesas viedoklis par lietas izspriešanai nepieciešamajiem pierādījumiem atšķiras, nevar būt par pamatu

secinājumam, ka tiesa nav pilnīgi, vispusīgi un objektīvi izvērtējusi lietā esošos pierādījumus (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu

departamenta 2007.gada 22.jūnija spriedums lietā Nr.SKA-305/2007, 10.punkts).

Tāpat apgabaltiesa atzīst, ka administratīvais sods /pers. A/ piemērots, ievērojot Latvijas APK 22.panta, 32.panta pirmās un otrās daļas

nosacījumus.

Ievērojot iepriekš izklāstīto, apgabaltiesa uzskata, ka Daugavpils tiesas 2019.gada 28.janvāra spriedums atstājams negrozīts, bet /pers. A/

apelācijas sūdzība noraidāma kā nepamatota.

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12panta otrās daļas 1.punktu, 289.22pantu Latgales apgabaltiesa

no s p r ie d a

atstāt negrozītu Daugavpils tiesas 2019.gada 28.janvāra spriedumu, bet /pers. A/ apelācijas sūdzību noraidīt.

Apgabaltiesas spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Tiesnesis J.Vasiļkovskis

Tiesnese D.Skudra

Tiesnesis J.Dimpers