Court allows bank's claim for debt, interest, penalty, and costs against defaulting consumer under Consumer Protection Law.

Lietas Nr. C28273814

Lietas arhīva Nr. C-0873-15/8

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2015.gada 18.martā

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa

tiesnese I.Risberga,

ar tiesas sēdes sekretāri N.Ļisicku

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu akciju sabiedrības „SEB banka” prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu un

ko nsta tē ja :

19.03.2014. akciju sabiedrība (turpmāk – AS) „SEB banka” cēlusi prasību pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka Atbildētājs 2007.gada 27.novembrī vērsās pie Prasītāja ar pieteikumu līguma noslēgšanai par

kredītkartes izsniegšanu un izmantošanu (turpmāk - Pieteikums), lūdzot izsniegt kredītkarti atbilstoši Kredītkartes līguma noteikumiem

fiziskām personām (turpmāk - Noteikumi). Pieteikumā Atbildētājs ir apliecinājis, ka ir iepazinies, piekrīt, kā arī apņemas godprātīgi

pildīt Noteikumus. Atbilstoši Noteikumu 1.punktam līgums sastāv no Pieteikuma, Paziņojuma par kartes izdošanu un Noteikumiem.

Pamatojoties uz Atbildētāja iesniegto Pieteikumu, Prasītājs apstiprināja Atbildētāja Pieteikumu, un 2007.gada 30.novembrī piešķīra

Atbildētājam kredītkarti, ko apliecina Atbildētāja konta izraksts un Paziņojums par kredītkartes izdošanu. Atbildētājam tika piešķirts

kredītlimits LVL 1950.00 apmērā.

Saskaņā ar Noteikumu 12.5.punktu Atbildētājs papildina kontā pieejamos naudas līdzekļus par ikmēneša atmaksas summu līdz

minimālajai bilancei ne vēlāk kā līdz norēķinu perioda beigām.

Noteikumu 13.3.punkts nosaka, ka aprēķina periodā izmantoto Kredīta limitu Atbildētājam ir jāatmaksā kontā nākamajā norēķinu

periodā ikmēneša atmaksas summas apmērā.

Saskaņā ar Noteikumu 13.2.punktu par kredīta limita izmantošanu, Atbildētājs maksā Prasītājam procentus cenrādī norādītajā

apmērā.

Saskaņā ar Noteikumu 17.4.punkta noteikumiem un līgumsoda definīciju, par maksājumu kavējumu Atbildētājam jāmaksā līgumsods

0,1% apmērā par katru kavēto dienu (36% gadā), pieņemot, ka gadā ir 360 dienas.

Diemžēl Atbildētājs savas uzņemtās saistības pret Prasītāju nav pienācīgi pildījis un nav savlaicīgi veicis pielīgtos maksājumus, kā

rezultātā Atbildētājam izveidojies parāds.

Saskaņā ar Noteikumu 18.1.punktu Prasītājam ir tiesības vienpusēji izbeigt līgumu, ja Atbildētājs nepilda savas saistības.

2014.gada 9.janvārī Prasītājs nosūtīja vēstuli Atbildētājam, kurā informēja par vienpusēju atkāpšanos no līguma un lūdza nekavējoties

atmaksāt Prasītājam parādu. Atbilstoši Noteikumu 18.1.punktam, saņemot Prasītāja paziņojumu par līguma izbeigšanu, Atbildētājam

ir pienākums nekavējoties dzēst visas maksājumu saistības pret Prasītāju, kas izriet no līguma. Pēc vēstules (paziņojums par

neizpildītām saistībām) nosūtīšanas Atbildētājs nav veicis parāda samaksu.

Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis. Pamatojoties

uz noslēgto Līgumu un Civillikuma 1716., 1756., 1943., 1946.pantiem, Atbildētājam ir pienākums atdot Prasītājam parādu LVL

2170.89 apmērā, kas sastāv no aizdevuma pamatsummas, procentiem un līgumsoda.

Civillikuma 1587. pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai

zaudējumus. Civillikuma 1591 .pantā noteikts, ka gadījumā, ja ceļ prasību par divpusēja līguma izpildīšanu, prasītājam vai nu jāpiesola

pienācīgs izpildījums, vai jāpierāda, ka viņš no savas puses līgumu jau izpildījis. Prasītājs savas saistības pret Atbildētāju izpildīja,

veicot kredīta limita (aizdevuma) piešķiršanu Atbildētājam, līdz ar to Prasītājs ir tiesīgs prasīt no Atbildētāja saistību izpildi Līgumā

noteiktajā kārtībā un apmērā.

Civillikuma 1716.pants nosaka, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār,

nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā).

Civillikuma 1756.pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Uz prasības pieteikuma sagatavošanas dienu Atbildētāja kopējais parāds ir LVL 2170.89 jeb EUR 3088.90 apmērā, šeit un turpmāk

izmantots Eiropas Savienības Padomes noteiktais fiksētais valūtas kurss (EUR 1 = LVL 0.702804), kas sastāv no aizdevuma

pamatsummas LVL 1985.94 jeb EUR 2825.74, procentiem LVL 144.50 jeb EUR 205.60 un līgumsoda LVL 40.45 jeb EUR 57.56.

Aprēķins tiek pievienots prasības pieteikumam. Procenti un līgumsods aprēķināti par laika posmu no 2011.gada 31.maija līdz

2011.gada 19.augustam.

Ņemot vērā, ka sprieduma labprātīgas neizpildes gadījumā Atbildētājs turpinās lietot kapitālu (neatmaksātā kredīta limita summas

apmērā), Prasītājs, pamatojoties uz Civillikuma 1753., 1756., 1759.pantiem un 1765.panta pirmo daļu, lūdz noteikt tiesības par laiku

līdz pilnīgai sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6 % gadā par kapitāla lietošanu.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto un pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1589., 1591., 1716., 1753., 1756., 1759., 1765.,1934., 1943.,

1946.pantu lūdzu tiesu piedzīt no /pers. A/ par labu AS „SEB banka” parādu EUR 3088.90 apmērā; piedzīt no /pers. A/ par labu AS

„SEB banka” visus tiesāšanās izdevumus, noteikt AS „SEB banka” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6%

gadā no parāda.

Prasītāja AS „SEB banka” pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies, 23.02.2015.saņemts iesniegums ar lūgumu izskatīt lietu bez

pārstāvja klātbūtnes. Prasību uztur pilnā apmērā.

Atbildētājs/pers. A/ uz tiesas sēdi nav ieradies, nav ziņojis par neierašanās iemesliem, nav lūdzis atlikt lietas izskatīšanu. Par tiesas

sēdes vietu un laiku atbildētājam paziņots Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, nosūtot pavēsti uz prasības pieteikumā

norādīto atbildētāja dzīvesvietu, kas ir arī atbildētāja deklarētā dzīvesvieta.

Tiesa nekonstatēja Civilprocesa likuma 209.pantā minēto pamatu lietas izskatīšanas atlikšanai. Tiesa uzskata, ka saskaņā ar

Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu lietu var izskatīt prasītājas un atbildētāja prombūtnē. Lietā nav saņemti atbildētāja

paskaidrojumi. Tiesa atzīst, ka lietā ir taisāms aizmugurisks spriedums saskaņā ar Civilprocesa likuma 208.1 panta noteikumiem –

aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību

un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslus.

Motīvu daļa

Tiesa, pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt

Civilprocesa likuma 96.panta piektajā daļā ir noteikts, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav

apstrīdējusi otra puse.

No lietas materiāliem redzams, ka 2007.gada 25.novembrī /pers. A/ vērsās AS „SEB banka” (iepriekšējais nosaukums AS „SEB

Latvijas Unibanka”) ar pieteikumu par VISA CLASIC kredītkartes izsniegšanu un izmantošanu. No paziņojuma par VISA CLASSIC

kredītkartes izdošanu apstiprina, ka /pers. A/ saņēma VISA CLASSIC kredītkarti ar kredīta limitu 1950 Ls (2774,60 euro) un

ikmēneša atmaksas summu 5 % no izmantotā limita.

Pieteikumā atbildētājs ar savu parakstu apliecinājis, ka ir iepazinies ar Aktīvās kartes izsniegšanas un izmantošanas noteikumiem,

tos saprot, piekrīt un apņemas tos pildīt. Aizdevuma izsniegšanas faktu apstiprina pieteikumam pievienotais Atbildētāja konta

izraksts. Līdz ar to no aizdevuma līguma izrietošās saistības no prasītāja puses tika izpildītas.

Tiesa noskaidroja, ka puses ir vienojušās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām, ar nolūku savstarpēji saistīties, neviena no darījuma

pusēm to nav apstrīdējusi un saskaņā ar Civillikuma 1533.pantu minētais līgums uzskatāms par galīgi noslēgtu un atzīstams par

tiesisku.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī otrai atlīdzinot

zaudējumus.

Civillikuma 1934.pantā noteikts, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā ar

pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietas. Saskaņā ar Civillikuma 1425.pantu katra

saistība jāizpilda pilnā apmērā. Civillikuma 1828.pantā norādīts, ka, ja izpildījumam ir noteikts laiks, tad parādniekam tas jāievēro,

negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu. Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punktu parādnieka nokavējums ar visām

tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu.

Saskaņā ar Civillikuma 1589. pantu vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma

raksturu, vai kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Saskaņā ar Noteikumu 18.1.punktu prasītājam ir tiesības vienpusēji izbeigt līgumu, ja atbildētājs nepilda līguma noteikumus.

No lietas materiāliem pievienotā 09.01.2014. paziņojuma par neizpildītām saistībām Nr.21.12.5.-K/0287 redzams, ka atbildētāja

neizpildītās saistības uz 09.01.2014 ir 3088,90 EUR un prasītāja paziņoja, ka ir vienpusēji atkāpusies no kredītkartes līguma, kā arī

brīdināja atbildētāju, ka uzsāks parāda piedziņu, ja līdz 2014.gada 23.janvārim netiks panākta vienošanās par saistību dzēšanu. Pēc

paziņojuma nosūtīšanas atbildētājs nav veicis parāda samaksu.

Samaksas pierādīšanas pienākums saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu gulstas uz atbildētāju. Tiesai netika iesniegti pierādījumi, ka

parāds ir samaksāts.

Tiesa atzīst, ka atbildētājs uzņemtās saistības nav izpildījis pilnā apmērā, tāpēc no atbildētāja prasītājas labā piedzenams parāds

2825,74 EUR. Tiesai nav pamata apstrīdēt bankas veikto parāda atlikuma aprēķinu, jo atbildētājs pret to nav iebildis.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu, ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu; 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu tiesisku darījumu, vai uz likumu; 1765.panta

pirmo daļu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā; ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt

likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

No līguma noteikumu 13.2.punkta redzams, ka par kredīta limita izmantošanu atbildētājs maksā prasītājai procentus Cenrādī

noteiktajā apmērā. Savukārt no cenrāža redzams, ka maksa par izmantoto kredīta limitu gadā - 21 %.

Atbildētājs nav pildījis savas ar līgumu uzņemtās saistības un ir pārkāpis to noteikumus, turklāt saistības, tajā skaitā procentu

maksājumi, viņam ir saistoši, līdz ar to no Atbildētāja par labu Prasītājai piedzenami procenti par aizdevuma lietošanu 205,60 EUR

par laika periodu no 2011.gada 31.maija līdz 2011.gada 19.augustam.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja

viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Civillikuma 1717.pants nosaka, ka līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to

var noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi

paredzami no līguma neizpildīšanas. Savukārt, Civillikuma 1720.pants nosaka, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma

izpildīšanu, ja līgumsods bija norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

No noteikumu 17.4. punkta un vienotā pakalpojumu cenrāža redzams, ka atbildētājs maksā līgumsodu 36% gadā no nokavētā

maksājuma par katru nokavējuma dienu, kas saskaņā ar prasītājas aprēķinu par laika periodu no 2011.gada 31.maija līdz 2011.gada

19.augustam ir 57,56 EUR.

Judikatūrā ir atzīts, ka jautājums par līgumsoda samērīgumu un taisnīgumu konkrētos apstākļos izlemjams pēc tiesas ieskata saskaņā

ar Civilprocesa likuma 5.panta norādīto taisnības apziņu un vispārējiem tiesību principiem (Augstākas tiesas Senāta Civillietu

departamenta 2005.gada 26.janvāra spriedumu lietā Nr. SKC-48).

Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta vienpadsmito daļu, tiesa, izšķirot strīdu vai veicot citas no ražotāja,

pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja un patērētāja noslēgtā līguma izrietošās procesuālās darbības, izvērtē līguma noteikumus un

strīda atrisināšanai attiecībā uz patērētāju nepiemēro līgumā ietvertos netaisnīgos noteikumus.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta trešās daļas 4.punktā atzīti par netaisnīgiem līguma noteikumus tie, kuri uzliek

patērētājam, kurš neizpilda līgumsaistības, neproporcionāli lielu līgumsodu.

Atbildētājs /pers. A/ nav pildījis līguma nosacījumus un ilgstošā laika periodā nav veicis maksājumus, līdz ar to atbildības piemērošana

ir saprātīga un taisnīga reakcija pret pārkāpumu.

Līgumsodam ir sodīšanas un zaudējumu atlīdzināšanas funkcija, un sodam ir jābūt samērīgam, taču līgumsods nevar kļūt par

nepamatotu iedzīvošanās iespēju sakarā ar cita subjekta kļūdām, neizdarībām, vai pat apzinātu pārkāpumu. Civillikuma 1.pantā

ietvertais princips ir spēkā civiltiesībās kopumā, kas ir jāievēro jebkuras subjektīvās tiesības īstenošanā un jebkura subjektīvā

pienākuma izpildē. Katram savas tiesības jāīsteno labā ticībā un viņš nedrīkst nepamatoti iedzīvoties uz cita rēķina.

Tiesa atzīst, ka prasījums par līgumsoda piedziņu 57,56 EUR apmērā atbilst Civillikuma 1.pantam un Patērētāju tiesību aizsardzības

likuma 5. un 6.pantam, tas nav pretrunā ar līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principu. Tiesas atzīst, ka no atbildētāja par labu

prasītājai piedzenams līgumsods 57,56 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu atzīstamas prasītāja tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus 6%

gadā no pamatparāda par laiku līdz sprieduma izpildei. Procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus, tādējādi no atbildētāja /pers. A/ prasītājas labā piedzenami tiesas izdevumi – valsts nodeva 358,30

EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR, kopā 363 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmo daļu, taisot spriedumu par naudas summu piedziņu, tiesa nosaka termiņu

sprieduma labprātīgai izpildei.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41., 93., 97., 193., 195., 204.1, 208.1pantu tiesa

no sp ri e d a :

akciju sabiedrības „SEB banka” prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, akciju sabiedrībai „SEB banka”, reģistrācijas Nr.40003151743, parādu 2825,74

EUR, procentus par aizdevuma lietošanu 205,60 EUR par laika periodu no 2011.gada 31.maija līdz 2011.gada 19.augustam,

līgumsodu 57,56 EUR un tiesas izdevumus 363 EUR, kopā EUR 3451,90 (trīs tūkstoši četri simti piecdesmit viens euro, 90 centi).

Samaksa ir veicama AS „SEB banka” kontā LV79UNLA0091000904403.

Noteikt akciju sabiedrībai „SEB banka”, reģistrācijas Nr.40003151743, tiesības saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/,

likumiskos procentus 6(sešus)gadā no pamatparāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei, nepārsniedzot pamatparāda apmēru.

Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Prasītāja spriedumu var pārsūdzēt 20(divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesas Civillietu

tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā.

Atbildētājas 20(divdesmit) dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgas iesniegt tiesai, kura taisījusi

aizmugurisku spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Pilns spriedums sastādīts 18.03.2015.

Tiesnese I.Risberga