Court convicts briber of bribery for bribing police officer to avoid traffic violation penalty and imposes 100 hours of compulsory labor.

Kriminālprocess Nr.11520009415

Lieta K31-332-15/4

S P R I E D U M S

L A T V I J A S R E P U B L I K A S

Rīgā 2015.gada 1.oktobrī

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese D.Treija,

piedaloties prokurorei O.Ragainei,

iztiesāja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā

/pers. D/, personas kods /personas kods/,

apsūdzēts Krimināllikuma 323.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā.

Tiesa

k o ns t a t ē ja

/pers. D/ personiski nodeva materiālu vērtību, t.i., kukuli valsts amatpersonai, lai tā, izmantojot savu dienesta stāvokli, neizdarītu

kādu darbību kukuļdevēja interesēs, šādos apstākļos:

2015.gada 6.februārī ap plkst.12.53 /pers. D/, būdams nepiesprādzējies ar automašīnas drošības jostu, vadīja transportlīdzekli “BMW 530”, ar

valsts reģistrācijas numura zīmi /TL numurs/, pa Viesītes ielu no Bauskas ielas puses Garozas ielas virzienā. Ar šādām darbībām /pers. D/ pārkāpa

Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” 38.5 punktu, par ko saskaņā ar Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 149.4 panta otro daļu paredzēta atbildība.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona 9.rotas inspektori Vilmārs Voiska un /pers. E/, pildot

dienesta pienākumus, esot dienesta transportlīdzeklī “Renault Laguna”, ar valsts reģistrācijas numura zīmi JA 489, konstatēja /pers. D/ ceļu satiksmes

noteikumu pārkāpumu un apturēja /pers. D/ vadīto transportlīdzekli Viesītes ielā pie nama Nr.7, Rīgā. Ceļu policijas inspektors Vilmārs Voiska paņēma

no /pers. D/ nepieciešamos dokumentus pārbaudei un aiznesa tos dienesta transportlīdzeklī sēdošam Ceļu policijas inspektoram Kasparam Paeglem.

/pers. D/ tika paziņots par viņa izdarīto ceļa satiksmes noteikumu pārkāpumu un administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanu. /pers. D/ saprotot, ka

par viņa izdarīto administratīvo pārkāpumu tiks sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols, nolūkā izvairīties no atbildības, bez uzaicinājuma atstāja

viņa vadīto transportlīdzekli un piegāja pie ceļu policijas dienesta automašīnas “Renault Laguna”, ar valsts reģistrācijas numura zīmi JA 489, apsēdās uz

priekšējā pasažiera sēdekļa blakus Ceļu policijas inspektoram Kasparam Paeglem, kurš /pers. D/ izskaidroja, ka par pieļauto administratīvo pārkāpumu

tiks sastādīts protokols un, ka viņam tiks piemērots brīdinājums. /pers. D/, neskatoties uz to, ka ceļu policijas inspektors Kaspars Paegle izskaidroja

viņam, ka par izdarīto pārkāpumu viņam tiks piemērots administratīvais sods – brīdinājums, saprotot, ka tiks sastādīts administratīvā pārkāpuma

protokols, nolūkā izvairīties no atbildības, lai ceļu policijas darbinieks, kā valsts amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli, nesastādītu administratīvā

pārkāpuma protokolu, izņēma no sava maka vienu desmit euro banknoti Nr.UC1003939993 un ielika to /pers. E/ cepurē, kura atradās automašīnas

salonā starp priekšējiem sēdekļiem pie ātruma paslēdzēja. Tādā veidā /pers. D/ personīgi deva mantisku labumu – naudu desmit euro apmērā valsts

amatpersonai, lai tā, izmantojot savu dienesta stāvokli, neizdarītu kādu darbību kukuļdevēja interesēs, t.i., nesastādītu administratīvā pārkāpuma

protokolu /pers. D/ pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4 panta otrās daļas. Tādējādi /pers. D/ izdarīja kukuļdošanu.

Ar šādām darbībām /pers. D/ izdarīja Krimināllikuma 323.panta pirmajā daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu.

Iztiesāšanas laikā apsūdzētais /pers. D/ savu vainu visā viņam izvirzītajā un tiesas sēdē uzturētajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 323.panta pirmās

daļas atzina pilnībā un izdarīto nožēloja. Lūdza lietā neveikt pierādījumu pārbaudi, norādot, ka viņam pilnībā saprotama pierādījumu pārbaudes

neizdarīšanas procesuālā būtība un sekas.

Prokurore uzturēja apsūdzētā lūgumu – neizdarīt lietā pierādījumu pārbaudi.

Tiesa, izskaidrojot procesā iesaistītajām personām pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas, atbilstoši Kriminālprocesa

likuma 499.pantam, nolēma neveikt lietā pierādījuma pārbaudi, jo apsūdzētais atzīst savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma

323.panta pirmās daļas, pieteica lūgumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu un piekrita šādas pārbaudes neizdarīšanai, turklāt tiesai, pēc

krimināllietas materiālu pārbaudes, nav šaubu par apsūdzētā vainīgumu viņam izvirzītajā un uzturētajā apsūdzībā.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētā darbības ir kvalificētas pareizi, un viņa vainīgums ir pierādīts pilnībā, līdz ar to /pers. D/ atzīstams par vainīgu un sodāms

Krimināllikuma 323.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 527.panta trešās daļas nosacījumiem, pierādījumu analīze un to uzskaitījums spriedumā nav nepieciešams.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta otrās daļas prasībām, nosakot apsūdzētajam soda veidu, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma

raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta ceturto daļu /pers. D/ 2015.gada 6.februārī izdarītais noziedzīgais nodarījums pēc Krimināllikuma 323.panta

pirmās daļas klasificējams kā tīšs smags noziegums.

No apsūdzības faktisko apstākļu izklāsta izriet, ka /pers. D/ ar tiešu nodomu un apzināti prettiesiskām darbībām ir apdraudējis valsts institūciju

dienesta normālu darbību, ar mērķi panākt, lai valsts amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu darbību /pers. D/ labā.

Iztiesāšanas laikā, pārbaudot apsūdzētā /pers. D/ personību raksturojošos datus, noskaidrots: dzimis /datums/– Jelgavā, Latvijas Republikas

nepilsonis, ir deklarēta dzīvesvieta [lietas 45.lapa]; pēc apsūdzētā vārdiem – precējies, apgādībā divas nepilngadīgas personas [lietas 51.lapa], ar

augstāko izglītību; strādā algotu darbu; ir reģistrēti administratīvie pārkāpumi [lietas 60.lapa]; uz lietas izskatīšanas brīdi apsūdzētajam ir viens likumīgā

spēkā stājies notiesājošs spriedums – ar Jelgavas tiesas 2007.gada 5.aprīļa spriedumu apsūdzētais sodīts pēc Krimināllikuma 260.panta otrās daļas,

piemērojot Krimināllikuma 55.panta pirmo daļu, ar brīvības atņemšanu uz 3 gadiem, bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanas, sodu nosakot

nosacīti, ar pārbaudes laiku uz 2 gadiem. Sodāmība dzēsta [lietas 42.-44., 60.-61.lapa].

Tiesas sēdē apsūdzētais, neapstrīdot savu vainīgumu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, norādīja, ka noziegumam ir bijis gadījuma

raksturs, kuru izdarīja neapdomības dēļ. Neapstrīdēja faktu, ka par izdarīto noziegumu ir saņemams sods, lūdzot to noteikt piespiedu darba veidā, jo

naudas soda piemērošana neatbilst viņa mantiskajam stāvoklim, savukārt brīvības atņemšanas sods, ir pārāk bargs sods par šāda veida likumpārkāpumu.

Krimināllikuma 5.panta pirmā daļa paredz, ka nodarījuma (darbības vai bezdarbības) noziedzīgumu un sodāmību nosaka likums, kas bijis spēkā šā

nodarījuma izdarīšanas laikā.

Krimināllikuma 323.panta pirmās daļas sankcijā spēkā esošajā likuma redakcijā noteikts, ka par Krimināllikuma 323.panta pirmajā daļā paredzēto

noziedzīgo nodarījumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas

sodu.

Tiesa, nosakot apsūdzētajam soda veidu, ievērojot Krimināllikuma 46.panta otrajā daļā norādītos soda veidu ietekmējošos apstākļus, atzīst, ka

Krimināllikuma 35.panta definētos preventīvos soda mērķus ir iespējams panākt apsūdzētajam par izdarīto noziegumu, nosakot Krimināllikuma

323.panta pirmajā daļā brīvības atņemšanai paredzēto alternatīvo soda veidu – piespiedu darbs, kā to tiesas debatēs lūdza arī prokurore un kam piekrita

pats apsūdzētais.

Izvērtējot izvēlētā soda veida lietderības aspektu, tiesa ņem vērā /pers. D/ personību relatīvi pozitīvi raksturojošos faktorus – uz lietas izskatīšanas

brīdi juridiski nesodīts un jaunus likumpārkāpumus nav izdarījis; lietas materiālos nav informācijas par kādām apsūdzētā sociālām novirzēm vai negatīvām

parādībām (alkoholisms, narkomānija), kas nelabvēlīgi iespaidotu viņa tiesisko un sabiedrisko apziņu; apsūdzētajam piemīt paškritiska attieksme pret

izdarīto un gribas diktēts lēmums turpmāk atturēties no jaunu noziegumu izdarīšanas, pieņemot savā dzīvē racionālākus, saprātīgākus un ilgtermiņā

adekvātākus lēmumus, lai atturētos no jaunu likumpārkāpumu izdarīšanas; ar lietas materiāliem apsūdzētajam nav konstatēti kādi veselības traucējumi,

kas liegtu izciest tiesas noteikto sodu, tādēļ tiesa secina, ka tieši piespiedu darbs sabiedrības labā sasniegts tā piemērošanas mērķi, jo veiks ne tikai

apsūdzētā audzinošo un preventīvo funkciju, bet /pers. D/ šo sodu izjutīs reāli, kas ir būtisks apstāklis, lai kriminālsods spētu efektīvi nodrošināt personas

resocializāciju un tiesisko uzvedību arī pēc soda izciešanas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta trešās daļas prasībām, nosakot apsūdzētajam soda mēru, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos un

pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu tiesa par apsūdzētā /pers. D/ atbildību mīkstinošu apstākli atzīst savas vainas vaļsirdīgu atzīšanu un

izdarītā nožēlošanu.

Tāpat, nosakot apsūdzētajam sodu, tiesa ņem vērā apstākli, ka apsūdzētais ir izmantojis Kriminālprocesa likuma 21.pantā paredzētās tiesības uz

sadarbību ar kriminālprocesa veikšanai pilnvaroto personu, kas izpaudusies vienkāršāka procesa veida izvēlē, tādā veidā nodrošinot efektīvāku

krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, taču tas nav atzīstams par patstāvīgu atbildību mīkstinošu apstākli Krimināllikuma 47.panta izpratnē, bet

tiek ņemts vērā pie soda noteikšanas, jo atbilstoši Kriminālprocesa likuma 499.pantam, viens no kritērijiem, lai krimināllietu varētu izskatīt bez

pierādījumu pārbaudes, ir apsūdzētā vainas atzīšana un izdarītā nožēlošana.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta nosacījumiem, tiesa apsūdzētajam atbildību pastiprinošus apstākļus nekonstatē.

Nosakot /pers. D/ soda mēru, tiesa ņem vērā, ka apsūdzētajam ir atzīts viens atbildību mīkstinošs apstāklis un nav konstatēti atbildību pastiprinoši

apstākļi, tādēļ tiesa secina, ka /pers. D/ par izdarīto noziegumu ir nosakāms Krimināllikuma 323.panta pirmajā daļā noteiktais sods – piespiedu darbs,

kas pietuvināts Krimināllikuma 40.panta pirmajā daļā noteiktajam vidējam soda apmēram, lai veicinātu apsūdzētā atbildību resocializācijas pasākumu

īstenošanā un soda efektivitātes kritēriju sasniegšanā.

Kriminālprocesa ietvaros /pers. D/ aizturēts – 2015.gada 6.februārī, kas saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu un 52.panta pirmās daļas

2.punktu ieskaitāms apsūdzētā soda termiņā [lietas 29., 32.lapa].

Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes noziegumu izmeklēšanas biroja inspektores J.Šiknas 2015.gada

6.februāra lēmumu /pers. D/ piemērots drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā vietā [lietas 34.-35.lapa].

Kriminālprocesa likuma 249.panta pirmā daļa noteic – ja procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanas laikā ir zudis vai mainījies tā piemērošanas

pamats, mainījušies piemērošanas nosacījumi, personas uzvedība vai ir noskaidroti citi apstākļi, kas noteica piespiedu līdzekļa izvēli, procesa virzītājs

pieņem lēmumu par tā grozīšanu vai atcelšanu.

Ievērojot to, ka uz lietas izskatīšanas brīdi nav iestājušies Kriminālprocesa likuma 249.panta pirmās daļas nosacījumi, tad nolēmuma izpildes nolūkā

piemērotais drošības līdzeklis atceļams tikai pēc sprieduma spēkā stāšanās.

Lietā nav cietušo, nav uzlikts arests mantai, kā arī nav radušies procesuālie izdevumi, par kuriem būtu pieņemams lēmums, atbilstoši

Kriminālprocesa likuma 352., 366., 368.pantam.

Lietiskais pierādījums – naudas banknote Nr.UC1003939993 10 euro nominālvērtībā, kas atrodas Valsts policijas Finanšu pārvaldes

Grāmatvedības biroja norēķinu kontā, – atzīstama par lietu, kas tika izmantota noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un ir konfiscējama valsts labā.

Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511.pantu, 512.pantu, 520.pantu, tiesa

n o s p r i e d a

/pers. D/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 323.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, un noteikt sodu – piespiedu darbs

100 (viens simts) stundu apmērā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu un 52.panta pirmās daļas 2.punktu /pers. D/ soda termiņā ieskaitīt aizturēšanā pavadīto laiku

2015.gada 6.februāri, kas atbilst 8 (astoņām) piespiedu darba stundām.

/pers. D/ piemēroto drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā vietā, – atcelt pēc sprieduma spēkā stāšanās.

Lietisko pierādījumu – naudas banknoti Nr.UC1003939993 10 euro nominālvērtībā, kas atrodas Valsts policijas Finanšu pārvaldes

Grāmatvedības biroja norēķinu kontā, – konfiscēt valsts labā.

Spriedumu var pārsūdzēt desmit dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu

kolēģijā, sūdzību vai protestu iesniedzot Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā.

Pilns spriedums pieejams no 2015.gada 9.oktobra.

Tiesnese D.Treija