Administrative court dismissed appeal against sanitation inspector's fine for school hygiene violations.

NORAKSTS Lieta Nr.A42258905 143/AA43-0543-07/13

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2007.gada 12.jūlijā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja S.Kanenberga, tiesneses I.Amona un U.Mihailova,

piedaloties pieteicējam J.Z. un atbildētāja Valsts sanitārās inspekcijas pārstāvei Kristīnei Krūmiņai,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pamatojoties uz J.Z., personas kods /dzēsts personas kods/, pieteikumu par Valsts sanitārās inspekcijas 2005.gada 18.marta lēmuma Nr.7 atcelšanu, sakarā ar J.Z. apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2006.gada 23.marta spriedumu. Aprakstošā daļa

[1] 2005.gada 16.februārī Valsts sanitārās inspekcijas (turpmāk – VSI) vecākā inspektore sastādīja protokolu par administratīvo pārkāpumu Nr.AP 05270 2.Mežvidu pamatskolas direktoram J.Z. par to, ka, veicot kontroli 2.Mežvidu pamatskolā 2005.gada 10.februārī pulksten 1005 līdz 1320, tika konstatēts, ka sporta nodarbību universālā zāle ir netīra, zem radiatoriem gar sienu un zem logiem ir putekļu kārtas, papīri; zēnu ģērbtuvēs un dušas telpā gar sienām redzama putekļu kārta, papīri; dušas telpai neuzrāda atbilstošu, attiecīgi marķētu uzkopšanas inventāru – birsti un lupatu; meiteņu tualetē nav tualetes papīra vai salvetes un roku žāvēšanas vai susināšanas ierīces vai līdzekļa; internāta ēkā zēnu tualetē izvietoti divi klozetpodi, no kuriem viens nestrādā, bet otrai sanitāri tehniskai ierīcei (klozetpodam) ir redzama ūdens sūce no caurules, kas savieno klozetpodu ar tā ūdens nolejamo ierīci, kas ir Ministru kabineta 2002.gada 27.decembra noteikumu Nr.610 „Higiēnas prasības vispārējas pamatizglītības, vispārējas vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm” (turpmāk – noteikumi Nr.610) 29., 46. un 48.punkta prasību neievērošana.

[2] 2005.gada 23.februārī VSI vecākā inspektore pieņēma lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.H17 AL 10301, ar kuru sodīja J.Z. (turpmāk arī – pieteicējs) ar naudas sodu Ls 55 apmērā par Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 42.pantā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu. Nepiekrītot minētajam lēmumam, pieteicējs to apstrīdēja.

[3] VSI direktors ar 2005.gada 18.marta lēmumu Nr.7 (turpmāk – arī Lēmums) atstāja negrozītu apstrīdēto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā.

[4] 2005.gada 7.aprīlī Administratīvajā rajona tiesā saņemts J.Z. pieteikums par VSI 2005.gada 18.marta lēmuma Nr.7 atcelšanu. Pieteikums pamatots ar turpmāk minētiem apsvērumiem. [4.1] Lēmums ir neobjektīvs un nesamērīgs. Lietas apstākļi vērtēti vienpusēji un tendenciozi, neievērojot faktus un pieteicēja rakstiskos iebildumus, kā arī sūdzības par VSI Ludzas kontroles un uzraudzības daļas darbinieku rīcību. Pieteicējam netika dota pienācīga iespēja izteikt un pamatot savu viedokli. VSI sastādītajā protokolā par administratīvo pārkāpumu Nr.AP 05270 norādītie fakti ir sagrozīti un neatbilst patiesībai. [4.2] Pārbaudes laikā VSI konstatējusi, ka mācību telpas un dušas telpas nav tīras, tajās ir putekļi un mētājas papīri.

Tomēr telpas tiek uzkoptas vairākas reizes dienā un arī pārbaudes dienā tās tika uzkoptas plānveidīgi. Pārbaude notika vairāk kā trīs stundas. Tās laikā darbinieki bija spiesti piedalīties telpu apskatē un nevarēja veikt tiešos pienākumus, tai skaitā plānveida uzkopšanu. Turklāt pēc mācību dienas beigām nav iespējama situācija, ka telpa un aprīkojums būs tādā pašā kārtībā kā dienas sākumā. [4.3] Lēmumā norādīts, ka pieteicējs pārkāpis noteikumu Nr.610 29.punkta prasības, taču atstāts bez ievērības fakts, ka starpbrīžos bieži vien higiēnas līdzekļi tiek izlietoti.

Stundu laikā apkopēja pārbauda to esamību un vajadzības gadījumā tos atjauno. Dažkārt par to trūkumu paziņo arī paši skolēni. Pārbaudes laikā ap plkst.1005 un vēlāk telpu apkopēja pēc grafika veica grīdu uzkopšanu, tāpēc viņa nevarēja atjaunot trūkstošos higiēnas līdzekļus. Skolēni atradās stundā. Pārbaudes veicēja neuzklausīja šos paskaidrojumus un neņēma vērā, ka tie tiek atjaunoti, pirms sākas starpbrīdis. [4.4] Skolas internātā VSI darbinieki pārsniedza savas pilnvaras, proti, pārbaudīja bērnu personīgās mantas un atvēra skapīšus, nepieaicinot šo darbību veikšanas laikā mantu īpašniekus – skolēnus. [4.5] VSI nav izvērtējusi īpašos konkrētā gadījuma apstākļus un pārbaudāmā objekta īpatnības.

Piemēram, skolēni normatīvajos aktos paredzētos higiēnas līdzekļus izmet vai aiznes, tāpēc pastāvīgi jāpārbauda to esamība; iztrūkstošais marķējums uz grīdas mazgājamās lupatas nav vērtējams kā skolēnus apdraudošs pārkāpums. [4.6] Lēmumā norādīts, ka lietā ir pieteicēja vainu pastiprinoši apstākļi

– pieteicējs gada laikā sodīts par līdzīgu pārkāpumu. Tas neatbilst patiesībai, jo pieteicējs iepriekš sodīts par telpu gaisa temperatūras neatbilstību normatīvo aktu prasībām. Lēmumā konstatētais pārkāpums ir atšķirīgs.

[4.7] Lēmumā nav ievērotas administratīvā akta formas prasības – nav atspoguļoti dalībnieku izteiktie viedokļi un argumenti, administratīvā akta pamatojums, nav veikti lietderības apsvērumi. [4.8] Lieta izskatīta bez pieteicēja klātbūtnes. Pieteicējs 2005.gada 16.februārī ieradās VSI Ludzas kontroles un uzraudzības daļā, kur uzrādīja pieprasītos dokumentus. Tie atbilda normatīvo aktu prasībām. Taču daļas vadītāja aizbildinājās ar darba laika beigām un teica, ka lietas izskatīšana notiks citā datumā. Minētajā datumā pieteicējs savukārt nevarēja ierasties un viņam tika paziņots, ka lietu izskatīs bez viņa klātbūtnes. [4.9] VSI darbinieki pārbaudes laikā uzvedās augstprātīgi un neieklausījās iebildumos un paskaidrojumos. VSI sniegtā atbilde ir vispārīga un pieteicēja norādītie fakti nav atrunāti.

[5] Ar Administratīvās rajona tiesas 2006.gada 23.marta spriedumu J.Z. pieteikums noraidīts. Spriedums pamatots šādi. [5.1] Ar Lēmumu atstāts spēkā VSI zemākas iestādes – Ludzas kontroles uzraudzības daļas – 2005.gada 23.februāra lēmums Nr.H17 AL 10301. Ar šo lēmumu pieteicējs atzīts par vainīgu un sodīts saskaņā ar LAPK 42.pantu. Minētajā tiesību normā noteikta administratīvā atbildība – naudas sods līdz 250 latiem – par sanitāri higiēnisko un sanitāri pretepidēmisko normu pārkāpšanu. Un tieši, par noteikumu Nr.610 29., 46., 48.punkta pārkāpšanu. Šajās tiesību normās noteikts, ka mācību iestādes tualetē ir tualetes papīrs vai salvetes, ziepes un roku žāvēšanas vai susināšanas ierīce vai līdzeklis; katra iestādes telpa (arī šo telpu iekārta) tiek uzturēta tīra un darba kārtībā. Lai nodrošinātu telpu tīrību un kārtību, iestādē izstrādā telpu uzkopšanas plānu; telpu uzkopšanai lieto atbilstošu, attiecīgi marķētu uzkopšanas inventāru. Tualetē lietojamo uzkopšanas inventāru uzglabā atsevišķi, un to aizliegts izmantot citu telpu uzkopšanai. Saskaņā ar noteikumu Nr.610 3.punktu par to ievērošanu atbildīgs iestādes vadītājs. [5.2] Minēto tiesību normu pārkāpumu VSI konstatējusi, veicot pārbaudi 2.Mežvidu pamatskolā 2005.gada 10.februārī. Pārbaudes laikā tika konstatēts, ka sporta nodarbību universālā zāle ir netīra, zem radiatoriem, gar sienu un zem logiem ir putekļu kārta un papīri; dušas telpā nav attiecīgi marķēta inventāra – birstes un lupatas, meiteņu tualetē nav tualetes papīra vai salvetes un roku žāvēšanas vai nosusināšanas ierīces vai līdzekļa; internāta ēkā zēnu tualetē izvietoti klozetpodi, no kuriem viens nestrādā, bet otrai sanitāri tehniskajai ierīcei ir redzama ūdenssūce. Minētie fakti fiksēti 2005.gada 10.februārī sastādītajā kontroles aktā Nr.AA 80593. Šajā aktā arī fiksēts, ka 2005.gada 16.februārī pieteicējs VSI Ludzas kontroles uzraudzības daļā sniedzis paskaidrojumu un iesniedzis papildu dokumentus, viņam izskaidrotas procesuālās tiesības un izsniegts uzaicinājums ierasties uz administratīvās lietas izskatīšanu VSI Ludzas kontroles un uzraudzības daļā.

[5.3] No minētajiem administratīvās lietas materiāliem, kā arī liecinieku tiesā sniegtajām liecībām un administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumiem izriet, ka administratīvais pārkāpums – sanitāri higiēnisko un sanitāri pretepidēmisko normu neievērošana – ir noticis. [5.4] No pieteicēja sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka, lai arī administratīvā pārkāpuma fakts ir ticis konstatēts, VSI lēmumi par administratīvā soda piemērošanu minētajā lietā ir prettiesiski. Tiesa atzina šo pieteicēja argumentu par nepamatotu.

VSI, veicot pārbaudi 2.Mežvidu pamatskolā, ir konstatējusi higiēnas prasības reglamentējošo tiesību normu pārkāpumu. Pārkāpuma fakts noformēts likumā noteiktajā kārtībā. Par minēto pārkāpumu LAPK 42.pantā noteikta administratīvā atbildība – naudas sods līdz divsimt piecdesmit latiem. Konstatējot pārkāpumu, VSI savas kompetences robežās ir uzlicis administratīvo sodu likumā noteiktajās robežās. [5.5] No pieteicēja paskaidrojumiem izriet, ka viņš uzskata šo sodu par nesamērīgu, jo konstatētie pārkāpumi ir niecīgi.

VSI šajā lietā nav veikusi lietderības apsvērumus. Tiesai nav konstatējusi pamatu atzīt uzlikto sodu par nesamērīgu. Soda apmēra noteikšana likumā noteiktajās soda robežās ir iestādes kompetences jautājums. Sods nav noteikts maksimālajā apmērā. No lietas materiāliem izriet, ka izskatāmajā lietā, nosakot soda apmēru, VSI ir vērtējusi vairākus apstākļus. Tai skaitā, to, ka konstatēti vairāki higiēnas normu pārkāpumi un to, ka higiēnas normu pārkāpumi pieteicēja vadītajā iestādē gada laikā konstatēti atkārtoti.

Minētie motīvi norādīti arī Lēmumā. [5.6] Tiesa noraidīja pieteicēja argumentu, kas minēts pirmās instances tiesas sprieduma [2.4] punktā. Kā jau VSI norādījusi Lēmumā, normatīvie akti nosaka šai iestādei tiesības bez iepriekšēja brīdinājuma, atļaujas un citiem ierobežojumiem netraucēti apmeklēt un kontrolēt jebkuru objektu Latvijas teritorijā. Minētās tiesības noteiktas Ministru kabineta 2003.gada 29.marta noteikumu Nr.227 „Valsts sanitārās inspekcijas nolikums” (turpmāk – noteikumi Nr.227) 22.punktā.

Šajā punktā noteikts, ka saskaņošana nav nepieciešama, ja radušās pamatotas aizdomas par to, ka objektā var būt infekcijas slimību izraisītāji vai tajā nodarbinātie var veicināt minēto izraisītāju pārnešanu. Saskaņā ar šo noteikumu 22.5.punktu VSI inspektoriem kontroles laikā ir tiesības netraucēti veikt produktu, produkcijas, preču, mantu, transportlīdzekļu, telpu, iekārtu, ierīču un citu priekšmetu apskati. No lietas materiāliem izriet, ka pārbaude veikta, jo VSI ir bijušas aizdomas par grauzēju klātbūtni skolas telpās un šīs aizdomas pārbaudes gaitā arī apstiprinājušās. [5.7] Saskaņā ar LAPK 32.panta pirmās daļas 2.punktā noteikto par personas atbildību pastiprinošu apstākli atzīstams fakts, ka gada laikā atkārtoti izdarīts līdzīgs pārkāpums.

Lietā nav strīda par to, ka pieteicējs gada laikā administratīvi sodīts par higiēnas normu, tas ir, noteikumu Nr.610 pārkāpumu 2.Mežvidu pamatskolā.

LAPK 32.panta pirmās daļas 2.punkta izpratnē tas ir atzīstams par līdzīgu pārkāpumu. [5.8] Tiesa noraidīja pieteicēja argumentus, ka viņam nav dota iespēja izteikt savu viedokli administratīvās lietas izskatīšanas gaitā un ka Lēmumā nav ievērota administratīvā akta forma. Lēmuma tiesiskumu neietekmē pieteicēja minētais arguments, ka VSI inspektores pārbaudes laikā skolā izturējušās augstprātīgi. Tiesa ne konstatēja, ka iespējamie VSI amatpersonu darba ētikas pārkāpumi šajā gadījumā būtu izraisījuši vai varējuši izraisīt administratīvā procesa vai materiālo tiesību normu pārkāpumus Lēmuma pieņemšanas gaitā. Tiesa nekonstatēja administratīvā procesa gaitā pieļautus materiālo vai procesuālo tiesību pārkāpumus. Līdz ar to tiesa Lēmumu atzina par tiesisku, bet pieteikumu noraidīja.

[6] Par Administratīvās rajona tiesas 2006.gada 23.marta spriedumu J.Z. iesniedza apelācijas sūdzību, kurā lūdz atcelt pārsūdzēto VSI Lēmumu. Apelācijas sūdzība pamatota šādi. [6.1] VSI inspektoru Valentīnas Kivlānes un Ingas Auzānes tiesas sēdē sniegtās liecības nevar uzskatīt par objektīviem pierādījumiem, līdz ar to būtu izslēdzamas no pierādījumu loka. Inspektores ir atbildētāja darbinieces, līdz ar to nevar objektīvi liecināt par lietas faktiskajiem apstākļiem, jo ir ieinteresētas lietas iznākumā. [6.2] Tiesa nav pareizi vērtējusi atbildētāja darbību un sniegtos paskaidrojumus pirmās instances tiesas sprieduma [7] – [9] punktā. [6.3] Pretēji VSI viedoklim, lietā ir strīds par to, vai skolā tika nodrošinātas noteikumu Nr.610 29., 46., 47. un 48.punkta prasības. [6.4] Pārbaude skolā notika trīs stundas skolas apkopējas klātbūtnē.

Pārbaudes laikā apkopēja nevarēja veikt savus tiešos darba pienākumus. Ne VSI, ne pirmās instances tiesa neņēma vērā izglītības iestādes darba īpatnības. Proti, audzēkņi bieži izmet, piesavinās tualetes telpās esošos higiēnas līdzekļus, taču tie vienmēr tiek atjaunoti. Taču pārbaudes laikā šādas darbības nebija ļauts izdarīt. [6.5] Grīdu mitrā uzkopšana notiek regulāri. Tobrīd viena no apkopējām bija slima un sporta zāles uzkopšana varēja notikt vienīgi pirms sporta nodarbībām, ko bija jānodrošina cita darbiniecei.

Taču pieteicējs nevar piespiedu kārtā prasīt strādāt 16 stundas dienā. [6.6] Telpu uzkopšanai paredzētais inventārs bija paredzēts katrai konkrētai telpai. Marķējuma trūkums nav tik būtisks pārkāpums, kā rezultātā nepieciešams piemērot administratīvo sodu. [6.7] Pieteicējs nav vainojams epidemioloģisko normu neievērošanā, jo skolā tika konstatēti grauzēju ekskrementi. Deratizācijas pasākumi tiek veikti plānveidīgi, atbilstoši Mežvidu pagasta padomes noslēgtajiem līgumiem. Skolas direktors nevar būt atbildīgs par citu iestāžu nekvalitatīvi veikto darbu, kā arī nevar patstāvīgi slēgt līgumus par deratizācijas veikšanu par pašvaldības līdzekļiem. [6.8] Nav pamatota VSI prasība, lai garderobes telpas, kurās dienas laikā uzturas liels skaits bērnu, dienas beigās būtu tik pat tīras, bez putekļiem vai nomestiem papīriem kā dienas sākumā.

Minēto prasību var izpildīt gadījumā, ja telpas nepārtraukti tiek uzkoptas. Saskaņā ar noteikumu Nr.610

47.3. un 47.4.punktu garderobes telpu uzkopšanu nepieciešams nodrošināt pēc katras mācību maiņas sākuma un pēc katras mācību maiņas pēdējās stundas. [6.9] Tiesa nav pareizi vērtējusi VSI darbinieku rīcību, pārbaudot skolas audzēkņu personiskās mantas. Lai gan Epidemioloģiskās drošības likums un noteikumi Nr.227 paredz VSI darbiniekiem tiesības kontrolēt jebkuru telpu un objektu, tas nenozīmē, ka VSI darbiniekiem ir tiesības pārbaudīt skolēnu personīgās mantas bez šo mantu īpašnieku klātbūtnes.

[7] VSI rakstveida paskaidrojumos par apelācijas sūdzību norāda, ka neatzīst apelācijas sūdzību un lūdz to noraidīt. Papildus Lēmumā minētajiem argumentiem paskaidro, ka lietā pieaicināto liecinieku liecības nav pamats uzskatīt par neobjektīvām, jo liecinieka pienākums ir sniegt patiesu liecību par tam zināmiem apstākļiem, savukārt par nepatiesas liecības sniegšanu liecinieku var saukt pie kriminālatbildības. Minētais uzskatāms par pietiekamu garantu liecību objektivitātei. Nav pamatots pieteicēja arguments, ka VSI neņēma vērā izglītības iestāžu darba specifiku. Tiesa atzina, ka administratīvā pārkāpuma lietas materiāli tika rūpīgi izvērtēti iestādē, un tika ņemti vērā visi lietas apstākļi. Atbildētājs vērš tiesas uzmanību, ka noteikumi Nr.610 tika izdoti saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likumu, saskaņā ar kuru epidemioloģiskās drošībās garantēšanai paaugstināta riska objektos, tajā skaitā vispārējās pamatizglītības iestādēs, atbildīgajai personai jānodrošina visas normatīvajos aktos paredzētās prasības.

[8] Tiesas sēdē pieteicējs apelācijas sūdzību un pieteikumu uzturēja. Paskaidroja, ka sakarā ar viena darbinieka slimību nav iespējams savlaicīgi veikt visu nepieciešamo, normatīvajos aktos paredzēto darbību pilnīgu izpildi, taču tas tiek paveikts, kaut arī ilgākā laika posmā. Turklāt pārbaude ilga 3 stundas, kas arī apgrūtināja visas skolas telpu uzturēšanu kārtībā. Pārbaudē piedalījās saimniecības daļas vadītāja, direktora vietniece A.U.. Ja kāds no pedagogiem ir saslimis tiek sameklēts aizvietotājs. Šajā gadījumā par apkopējas aizvietotāju ar rīkojumu bija nozīmēta saimniecības daļas vadītāja. Tā kā jau notika mācību process un bērni izmantoja visas telpas, nebija iespējams visas telpas uzturēt kārtībā. Paskaidroja, ka pārbaudes dienā ir bijuši sīki trūkumi un nepilnības un uzskata, ka inspekcijas darbinieki konstatētos trūkumus pārspīlējuši, tādēļ atbildētājs piemērojis neadekvātu sodu.

Tiesas sēdē atbildētāja pārstāve apelācijas sūdzību neatzina un lūdza noraidīt pieteikumu un apelācijas sūdzību uz paskaidrojumos norādīto motīvu pamata. Papildus paskaidroja, ka par faktu, ka tika skatītas bērnu personīgās mantas ir notikusi sarakste ar pieteicēju un tika sniegta oficiāla atvainošanās no attiecīgajām amatpersonām un iestādes vadītāja.

Motīvu daļa

[9] Pārbaudījusi lietas materiālus un uzklausījusi procesa dalībnieku paskaidrojumus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka J.Z. apelācijas sūdzība nav pamatota un pieteikums ir noraidāms.

[10] Saskaņā ar LAPK 42.pantu par sanitāri higiēnisko un sanitāri pretepidēmisko noteikumu un normu (izņemot vides aizsardzības noteikumus un normas) pārkāpšanu uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

[11] Administratīvā apgabaltiesa konstatē, ka lietā ir strīds par to, vai skolā tika ievērotas noteikumu Nr.610 29., 46. un 48.punktā noteiktās prasības un vai piemērotais sods ir atbilstošs un samērīgs izdarītajam pārkāpumam.

[12] Saskaņā ar LAPK 243.panta pirmo daļu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Saskaņā ar šā panta otro daļu pirmajā daļā minētos faktus citastarp konstatē ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar liecinieku liecībām un citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.). Tātad par pierādījumiem administratīvā pārkāpuma lietā var kalpot protokols, personas paskaidrojumi, liecinieku liecības, kā arī citi dokumenti.

[13] Administratīvā apgabaltiesa konstatē, ka lietā ir šādi pierādījumi. [13.1] Ar 2005.gada 16.februāra protokolu par administratīvo pārkāpumu Nr.AP 05270 2.Mežvidu pamatskolas direktoram J.Z. konstatēts, ka, veicot kontroli 2.Mežvidu pamatskolā 2005.gada 10.februārī no pulksten 1005līdz 1320, sporta nodarbību universālā zāle ir netīra, zem radiatoriem gar sienu un zem logiem ir putekļu kārtas, papīri; zēnu ģērbtuvēs un dušas telpā gar sienām redzama putekļu kārta, papīri; dušas telpai neuzrāda atbilstošu, attiecīgi marķētu uzkopšanas inventāru – birsti un lupatu; meiteņu tualetē nav tualetes papīra vai salvetes un roku žāvēšanas vai susināšanas ierīces vai līdzekļa; internāta ēkā zēnu tualetē izvietoti divi klozetpodi, no kuriem viens nestrādā, bet otrai sanitāri tehniskai ierīcei (klozetpodam) ir redzama ūdens sūce no caurules, kas savieno klozetpodu ar tā ūdens nolejamo ierīci, kas ir noteikumi Nr.610 29., 46. un 48.punkta prasību neievērošana. [13.2] Ar VSI Ludzas kontroles un uzraudzības daļas 2005.gada 10.februāra Kontroles aktu Nr.AA80593 konstatēti [10.1] punktā norādītie fakti (lietas 30.lapa). [13.3] 2.Mežvidu pamatskolas direktora vietnieces saimniecības jautājumos A.U. 2005.gada 10.februāra paskaidrojums apliecina, ka skolas zāle, dušas telpas, meiteņu tualete nav ideālā kārtībā sakarā ar to, ka pirmā stāva apkopēja Z.P. ir slima.

Dušu telpas tika atslēgtas 2005.gada 10.februārī (lietas 36.lapa). [13.4] 2.Mežvidu pamatskolas direktors J.Z. 2005.gada 16.februāra paskaidrojumos norāda, ka Kontroles aktu Nr.AA80593 uzskata par nelikumīgu, jo pieteicējs nav piedalījies šajā pārbaudē un to ir parakstījis tehniskais darbinieks, kurš nebija tiesīgs to darīt (lietas 37.lapa). [13.5] 2.Mežvidu pamatskolas direktors J.Z. 2005.gada savā iesniegumā lūdz VSI izskatīt lietu atkārtoti, nepiemērojot un atceļot naudas sodu, bet piemērot brīdinājumu, jo 2005.gadā tas ir pirmais pārkāpums, pārbaudē nav bijis klāt, kā arī Kontroles aktā Nr.AA80593 norādītie trūkumi novērsti nākamajā dienā, par ko liecina VSI kontroles akts no 2005.gada 1.marta (lietas 42.lapa).

Apgabaltiesa konstatē, ka 2.Mežvidu pamatskolas direktora J.Z. 2005.gada 16.februāra paskaidrojums un 2005.gada iesniegums apliecina, ka pieteicējam nav iebildumu par VSI Ludzas kontroles un uzraudzības daļas 2005.gada 10.februāra Kontroles aktā Nr.AA80593 konstatētajiem faktiem, proti, Kontroles aktā Nr.AA80593 konstatētos faktus neapstrīd. [13.6] Lieciniece A.U. pirmās instances tiesas sēdē liecināja, ka sporta zāli, kur pēc akta spriežot, ir bijuši putekļi un liela netīrība, apkopēja ir iztīrījusi iepriekšējā vakarā, taču no rīta tur ir uzturējušies bērni.

Pārbaudes laikā inspektori nav ļāvuši novērst trūkumus (lietas 80.lapa). Lieciniece Valentīna Kivlāne pirmās instances tiesas sēdē liecināja, ka 2.Mežvidu pamatskolā tika veikta plānveida pārbaude un pārbaude pēc sūdzības vienlaicīgi. Apskates laikā telpās atklāts liels daudzums putekļu, mētājušies papīri, tualetēs nav bijis papīra un līdzekļu roku nosusināšanai un citi trūkumi. Lai atklātu, ka internāta telpās dzīvo peles, jāatrod to ekskrementi. Peļu esamību pierādošais fakts tika konstatēts un sastādīts protokols.

Apskates laikā tika pieaicināta apkopēja, kas paskaidrojusi, ka viņas pienākums ir uzkopt telpas. A.U. labprātīgi piedalījusies pārbaudē un neviens nav paziņojis, ka pārkāpumi ir novērsti (lietas 81.lapa). Lieciniece I.Auzāne pirmās instances tiesas sēdē liecināja, ka sporta zālē konstatētās nekārtības vizuāli izskatījās ilgstošas. Dušās un ģērbtuvēs bijuši putekļi, kā arī nav bijusi lupata ar marķējumu, kas vēlāk tika parādīta, bet bez marķējuma. Tualetē nebija tualetes papīra un roku susināšanas ierīce vai dvieļu.

Internāta apskatē konstatēti traucējumi zēnu tualetes darbībā. Zēniem un meitenēm internātā nācies izmantot vienu un to pašu tualeti. Istabās zem skapīšiem tika atrasti peļu ekskrementi. Skolas pārstāve pārbaudes laikā nav izteikusi vēlmi novērst konstatētos trūkumus (lietas 82.lapa). [13.7] Skolas telpu uzkopšanas grafiks apliecina skolā esošu telpu uzkopšanas kārtību un laikus (lietas 137. – 138.lapa).

[14] Saskaņā ar Noteikumu Nr.610 29.punktu tualetē ir tualetes papīrs vai salvetes, ziepes un roku žāvēšanas vai susināšanas ierīce vai līdzeklis. Saskaņā ar Noteikumu Nr.610 46.punktu katra iestādes telpa (arī šo telpu iekārta) tiek uzturēta tīra un darba kārtībā. Lai nodrošinātu telpu tīrību un kārtību, iestāde izstrādā telpu uzkopšanas plānu. Savukārt noteikumu Nr.610 47.pants nosaka, ka telpu mitro uzkopšanu veic ne retāk kā reizi dienā, izņemot šādas telpas: 1. dušas telpu uzkopj divreiz dienā; 2. ēdamzāli uzkopj pēc katras ēdienreizes; 3. mācību telpu uzkopj pēc katras mācību maiņas pēdējās stundas; 4. garderobi uzkopj pēc katras mācību maiņas sākuma; 5. tualeti uzkopj pēc katra starpbrīža, izmantojot atbilstošus dezinfekcijas līdzekļus.

[15] Administratīvā apgabaltiesa konstatē, ka saskaņā ar Skolas telpu uzkopšanas grafiku tualetēs katru darba dienu tiek veikta izlietņu, podu mazgāšana plkst.830 un plkst.1150, putekļu slaucīšana plkst.1000, kā arī tiek veikta grīdas, podu, izlietņu dezinfekcija ik pēc katra starpbrīža. Kā redzams no 2005.gada 10.februāra kontroles akta Nr.AA 80593 plānveida kontrole tika veikta 2005.gada 10.februārī no plkst.1005 līdz plkst.1320. Minētie laiki sakrīt ar telpu uzkopšanas aktīvajiem laikiem. Līdz ar to skolas apkopējai, kuru saskaņā ar 2005.gada 7.februāra rīkojumu Nr.4 (lietas 136.lapa) no 7.februāra līdz 11.februārim aizvietoja A.U., plkst.830 vajadzēja pamanīt, ka meiteņu tualetē nav tualetes papīra vai salvešu un roku žāvēšanas vai susināšanas ierīces vai līdzekļa. Turklāt internāta tualetēs katru darba dienu tiek veikta grīdu slaucīšana, mitrā uzkopšana plkst.850, kā arī tiek veikta grīdas, podu, izlietņu dezinfekcija plkst.1330. Plānveida kontrole tika veikta 2005.gada 10.februārī, tas ir ceturtdienā. Līdz ar to skolas apkopējai plkst.830 vajadzēja pamanīt, ka internāta ēkā zēnu tualetē viens klozetpods nestrādā, bet otram ir redzama ūdenssūce no caurules, kas savieno klozetpodu ar tā ūdens nolejamo ierīci, un ziņot par konstatētajām problēmām. Tiesas ieskatā šāda veida problēmas nevar rasties vienas dienas laikā, bet ilgstošā laika periodā. Turklāt pieteicējs tiesas sēdē atzina, ka viena no internāta ēkā esošajām tualetes kabīnēm bija nelietojama (lietas 129.lapa).

Zālē katru trešdienu tiek veikta slaucīšana, mitrā uzkopšana, putekļu slaucīšana un mazgāšana ar mazgājamo līdzekli plkst.900, kā arī katru ceturtdienu tiek veikta slaucīšana, mitrā uzkopšana, putekļu slaucīšana plkst.1030. Savukārt dušas trešdien tiek uzkoptas pēc vajadzības. Kā jau tiesa norādīja, plānveida kontrole tika veikta ceturtdienā, tādējādi pēc plkst.900 universālajai zālei nevajadzēja būt netīrai, zem radiatoriem gar sienu un zem logiem putekļu kārtai, papīriem; zēnu ģērbtuvēs un dušas telpā gar sienām putekļu kārtai un papīriem.

[15] A.U., kura aizvietoja skolas apkopēju viņas slimības laikā, paskaidro (lietas 36.lapa), ka skolas zāle, dušu telpas un meiteņu tualete nav ideālā kārtībā sakarā ar skolas apkopējas slimību un dušas telpas tika atslēgtas 2005.gada 10.februārī no rīta. Sporta nodarbības notiek trešdienās un ceturtdienās. Apgabaltiesa konstatē, ka 2005.gada 10.februāris bija ceturtdiena, tātad notika sporta nodarbības, arī trešdien tās notika un telpām bija jābūt sakoptām. Turklāt A.U. pienākumus tika uzdots pildīt saskaņā ar rīkojumu, ar kuru viņa iepazinusies un kurā paredzēta samaksa par attiecīgo darbu. Apgabaltiesas ieskatā protokolā par administratīvo pārkāpumu Nr.AP 05270 un VSI Ludzas kontroles un uzraudzības daļas 2005.gada 10.februāra Kontroles aktu Nr.AA80593 konstatētais apliecina, ka sporta nodarbību universālā zāle ir netīra, zem radiatoriem gar sienu un zem logiem ir putekļu kārtas, papīri; zēnu ģērbtuvēs un dušas telpā gar sienām redzama putekļu kārta, papīri, liecina, ka minētās telpas nav koptas ilgākā laika posmā. Tiesas ieskatā skolas apkopējas slimības gadījumā skolas direktoram ir jānodrošina, lai skolā esošās telpas būtu tīras un darba kārtībā, kā arī telpu uzkopšana tiktu veikta atbilstoši Skolas telpu uzkopšanas grafikam un tiktu ievērotas noteikumos Nr.610 noteiktās prasības.

[16] Saskaņā ar Noteikumu Nr.610 48.punktu telpu uzkopšanai lieto atbilstošu, attiecīgi marķētu uzkopšanas inventāru. Tualetē lietojamo uzkopšanas inventāru uzglabā atsevišķi, un to aizliegts izmantot citu telpu uzkopšanai. Plānveida kontrolē dušas telpai netika uzrādīta atbilstošs, attiecīgi marķēts uzkopšanas inventārs – birste un lupata. Marķējuma trūkums šajā gadījumā pieteicēja ieskatā ir nebūtisks, jo katrai konkrētai telpai bija paredzēts atsevišķs telpu uzkopšanas inventārs. Ņemot vērā noteikumu Nr.610 48.punkta ietverto obligāto prasību - telpu uzkopšanai lieto atbilstošu, attiecīgi marķētu uzkopšanas inventāru, apgabaltiesas ieskatā, konstatētais pārkāpumus nav atzīstams par nebūtisku.

[17] Izvērtējot minētos pierādījumus to savstarpējā kopsakarā, apgabaltiesa secina, ka ar 2005.gada 16.februāra protokolu par administratīvo pārkāpumu Nr.AP 05270 un VSI Ludzas kontroles un uzraudzības daļas 2005.gada 10.februāra Kontroles aktu Nr.AA80593, 2.Mežvidu pamatskolas direktora vietnieces saimniecības jautājumos A.U. 2005.gada 10.februāra paskaidrojumu, ar J.Z. 2005.gada 16.februāra paskaidrojumu un 2005.gada iesniegumu, kas apliecina, ka pieteicējam nav iebildumu par VSI Ludzas kontroles un uzraudzības daļas 2005.gada 10.februāra Kontroles aktā Nr.AA80593 konstatētajiem faktiem, liecinieču I.Auzānes un V.Kivlānes paskaidrojumiem par faktiem (lietas 48.- 51.lapa) un liecībām ir pierādīts, ka pieteicējs nav ievērojis noteikumi Nr.610 29., 46. un 48.punkta prasības, līdz ar to izdarīja pārkāpumu, par kuru paredzēta atbildība LAPK 42pantā.

[18] Saskaņā ar LAPK 42.pantu par sanitāri higiēnisko un sanitāri pretepidēmisko noteikumu un normu (izņemot vides aizsardzības noteikumus un normas) pārkāpšanu uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem. Tādējādi iestādei, konstatējot LAPK 42.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu, ir rīcības brīvība noteikt konkrētā lēmuma saturu. Proti, iestāde pieņem lēmumu, ievērojot piemērojamā tiesību normā noteiktos ietvarus, un šajos ietvaros, veicot lietderības apsvērumus, nosaka administratīvā akta saturu (nosaka konkrētu soda apmēru).

Citiem vārdiem, iestādei ir jāvērtē, kāds soda apmērs ir samērīgs ar konkrēto pārkāpumu. Saskaņā ar LAPK 32.pantu sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. J.Zelčam uzlikts naudas sods 55 latu apmērā. LAPK 32.panta otrajā daļā noteikts, ka uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Izskatot lietas materiālus konstatēti atbildību pastiprinoši apstākļi atbilstoši LAPK 34.panta 2.punktam, bet atbildību mīkstinoši apstākļi nav konstatēti. Apgabaltiesa konstatē, ka VSI Ludzas kontroles un uzraudzības daļas vecākā inspektore ar 2004.gada 6.oktobra lēmumu Nr.H17 AL 06392 (lietas 134.lapa) J.Z. atzina par vainīgu LAPK 42.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīja ar naudas sodu Ls 20 apmērā. Lēmumā konstatēts noteikumu Nr.610 38.punkta – pieļaujamās minimālās gaisa temperatūras iestādes telpā – pārkāpums.

Tādējādi konstatējami apstākļi, kas pastiprina atbildību par administratīvo pārkāpumu – gada laikā atkārtoti izdarīts līdzīgs pārkāpums, par kuru persona jau administratīvi sodīta. Uzliekot naudas sodu Ls 55 apmērā atbildētājs ir vērtējis pārkāpuma raksturu un vainas pakāpi, uzskatot, ka piemērotais sods ir samērīgs pārkāpuma raksturam un vainas pakāpei, bet nav vērtējis atbildētāja mantisko stāvokli. No Valsts amatpersonas kārtējā gada deklarācijas par 2004.gadu un 2005.gadu redzams, ka J.Zelčam darba samaksa par divpadsmit mēnešiem ir attiecīgi Ls 4732,24 un Ls 5160,52.

Pastāvot atbildību pastiprinošam apstāklim apgabaltiesas ieskatā mazāka soda piemērošanai nav pamata turklāt šāds sods sasniedz tikai piekto daļu no LAPK 42.panta maksimālās sankcijas. Līdz ar to apgabaltiesa uzskata, ka atbildētāja piemērotais sods ir pamatots un samērīgs.

[19] Apgabaltiesa noraida kā nepamatotu pieteicēja pieteikumā, apelācijas sūdzībā un tiesas sēdē norādīto argumentu, ka pārbaudē konstatēti sīki trūkumi un nepilnības, kā arī VSI darbinieki pārbaudē konstatētos faktus pārspīlē, tādēļ piemērotais sods nav samērīgs ar konstatētajiem faktiem, proti, izdarīto pārkāpumu. Noteikumi Nr.610 izdoti saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likumu. Epidemioloģiskās drošības garantēšanas nolūkos riska objektos, tajā skaitā vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēs, atbildīgajām personām ir jāievēro un jānodrošina normatīvajos aktos paredzētie nosacījumi.

Saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likuma 2.pants šā likuma mērķis ir reglamentēt epidemioloģisko drošību un noteikt valsts institūciju, pašvaldību, fizisko un juridisko personu tiesības un pienākumus epidemioloģiskās drošības jomā, kā arī noteikt atbildību par šā likuma pārkāpšanu. Kā viens no nosacījumiem epidemioloģiskās drošības garantēšanā ir pasākumi veselīgas vides nodrošināšanai, tai skaitā, katra iestādes telpa tiek uzturēta tīra un darba kārtībā, telpu uzkopšanai tiek lietots atbilstošs, attiecīgs marķēts uzkopšanas inventārs, tualetēs ir tualetes papīrs vai salvetes un roku žāvēšanas vai susināšanas ierīce vai līdzeklis, kas saistīta ar veselīgas vides radīšanu skolēniem.

Apgabaltiesa ņem vērā konkrētajā gadījumā arī pārkāpuma sabiedrisko bīstamību, proti, higiēnisko prasību neievērošana izglītības iestādē kā infekcijas slimību izplatības paaugstināta riska objektā būtiski apdraud bērnu tiesības uz pilnvērtīgiem dzīves apstākļiem. Tāpēc apgabaltiesa uzskata, ka pieteicējam piemērojamais sods nodrošina adekvātu sabiedrības interešu aizsardzību un vienlaikus arī šādu pārkāpumu preventīvo funkciju. Tiesai nav pamata uzskatīt, ka atbildētājs nav veicis lietderības apsvērumus, samērojot soda radīto iespējamo interešu aizskārumu un sabiedrības – skolēnu - intereses uz higiēnas prasībām atbilstošu mācību vidi.

Administratīvā soda mērķis ir personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzināt likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā arī citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus (LAPK 22.pants). Ņemot vērā minēto, apgabaltiesa atzīst, ka J.Zelčam piemērotais naudas sods 55 latu, ir pamatots un samērīgs.

[20] Kā nepamatotu apgabaltiesa noraida pieteicēja argumentu, ka pārbaude notikusi bez pieteicēja klātbūtnes, tādēļ pieteicējs nepiekrīt konstatētajiem pārkāpumiem. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.marta noteikumu Nr.227 „Valsts sanitārās inspekcijas nolikums” 22.punktu inspektoriem atbilstoši kompetencei un noteiktajām pilnvarām, īstenojot valsts uzraudzību un kontroli, ir tiesības bez iepriekšēja brīdinājuma, atļaujas un citiem ierobežojumiem netraucēti apmeklēt un kontrolēt jebkuru objektu Latvijas teritorijā. Šajā punktā noteikts, ka saskaņošana nav nepieciešama, ja radušās pamatotas aizdomas par to, ka objektā var būt infekcijas slimību izraisītāji vai tajā nodarbinātie var veicināt minēto izraisītāju pārnešanu. Saskaņā ar šo noteikumu 22.5.punktu VSI inspektoriem kontroles laikā ir tiesības netraucēti veikt produktu, produkcijas, preču, mantu, transportlīdzekļu, telpu, iekārtu, ierīču un citu priekšmetu apskati. No lietas materiāliem izriet, ka pārbaude veikta, jo VSI ir bijušas aizdomas par grauzēju klātbūtni skolas telpās un šīs aizdomas pārbaudes gaitā arī apstiprinājušās. Atbilstoši noteikumu Nr.227 22.3.punktam inspektoriem ir tiesības pieprasīt, lai kontrolējamās fiziskās un juridiskās personas nodrošinātu objekta vadītāja, objekta atbildīgās amatpersonas vai cita pārstāvja klātbūtni kontroles laikā. Savukārt minētajām personām ir tiesības veikt kontroli bez objekta pārstāvja klātbūtnes, ja kontrolējamā persona neizpilda šo noteikumu 22.3.apakšpunktā minēto prasību. Šādā gadījumā, ja nepieciešams, pieaicina lieciniekus (22.4.punkts). Līdz ar to apgabaltiesa secina, ka VSI Ludzas kontroles un uzraudzības daļas vadītāja I.Auzāne un vecākā inspektore V.Kivlāne, pieaicinot pārbaudē kontrolējamā objekta pārstāvi direktora vietnieci saimniecības jautājumos A.U. un pārbaudi veicot bez J.Z. klātbūtnes, nav pārkāpušas normatīvo aktu prasības.

[21] Izvērtējot pieteicēja argumentu, ka skolas internātā VSI darbinieki pārsniedza savas pilnvaras – pārbaudīja bērnu personīgās mantas un atvēra skapīšus, nepieaicinot šo darbību veikšanas laikā mantu īpašniekus skolēnus, apgabaltiesa konstatē, ka VSI darbinieku rīcību ir izvērtējusi VSI vadība un ir pieprasīti no I.Auzāne un V.Kivlānes paskaidrojumi minētās pārbaudes sakarā. Attiecībā uz veļas un virsdrēbju skapja apskati, VSI direktors paskaidrojis, ka šādas tiesības VSI amatpersonām deleģētas Epidemioloģiskās drošības likuma 6.panta trešās daļas 2.punktā un Valsts sanitārās inspekcijas nolikuma 22.5.punktā, tādēļ uzskata, ka amatpersonām bija jāizskaidro šīs darbības nepieciešamība un jēga. VSI direktors 2005.gada 15.aprīļa vēstulē atzinis, ka Ludzas kontroles un uzraudzības daļas amatpersonu rīcība ir nosodāma, traucē veidot sadarbību un atvainojas pieteicējam par sagādātajām neērtībām. Ludzas kontroles un uzraudzības daļas vadītājai izteikts aizrādījums.

Ņemot vērā iepriekš konstatēto un apstākli, ka Ludzas kontroles un uzraudzības daļas amatpersonu rīcība neietekmē izdarītā pārkāpuma saturu, minētajam argumentam nav izšķirošas nozīmes.

[22] Kā nepamatotu apgabaltiesa noraida pieteicēja apelācijas instances tiesas sēdē izteikto argumentu, ka pieteicējam nebija iespēja sniegt paskaidrojumus un ka Lēmums ir pieņemts bez viņa klātbūtnes. No lietas materiāliem izriet, ka pieteicējs 2005.gada 16.februārī ieradās VSI Ludzas kontroles un uzraudzības daļā, kur uzrādījis pieprasītos dokumentus un sniedzis arī paskaidrojumus administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanas laikā. Pieteicējam izsniegts personas procesuālo tiesību izskaidrojums un uzaicinājums ierasties VSI Ludzas kontroles un uzraudzības daļā uz administratīvās pārkāpuma lietas izskatīšanu. No I.Auzānes paskaidrojumiem un V.Kivlānes paskaidrojumiem izriet, ka J.Z. VSI Ludzas kontroles un uzraudzības daļā 2005.gada 16.februārī ieradies plkst.16.30. Pēc administratīvā pārkāpuma protokola noformēšanas pieteicējs paziņojis, ka vēlas, lai lieta tiktu izskatīta uzreiz, ka citā datumā neieradīsies, jo viņam jātērē benzīns braukšanai uz Ludzu. Pieteicējam tika izskaidrots, ka lieta tiks izskatīta citā datumā un neierašanās gadījumā lietas tiks izskatīta bez pieteicēja klātbūtnes saskaņā ar LAPK 260.pantu. No pieteicēja netika saņemts ne mutisks, ne rakstisks lūgums par lietas izskatīšanas atlikšanu. Vienlaicīgi paskaidrojumā arī norādīti apstākļi, kādēļ lietas izskatīšana tika noteikta uz 2005.gada 23.februārī, proti, lai pie administratīvās atbildības sauktā persona varētu iepazīties ar lietas materiāliem, sniegt paskaidrojumus, iesniegt pierādījumus un pieteikt lūgumus. Līdz ar to apgabaltiesa secina, ka pieteicējs izvēlējās paskaidrojumus nesniegt. Turklāt pieteicējam apstrīdot sākotnējo lēmumu, atbildētājam adresētajā sūdzībā nav norādīti pieteicēja iebildumi par konstatētajiem pārkāpumiem, to neatbilstību faktiskajiem apstākļiem, proti, argumenti kā izpaužas lēmuma nepamatotība, tādēļ apgabaltiesa noraida pieteicēja argumentu, ka Lēmumā nav norādīti, administratīvā procesa dalībnieku viedoklis un argumenti. Arī lēmumā administratīvā pārkāpuma lietā Nr.H17 AL 10301 šāda iemesla dēļ nav norādīts pieteicēja viedoklis un argumenti, jo paskaidrojumi 2006.gada 16.februārī sniegti mutiski un 2006.gada 16.februāra iesniegums atbildētājam nesatur iebildumus par pārbaudē konstatētajiem pārkāpumiem.

[23] Tiesa ir izvērtējusi pieteicēja [4.3] un [4.5] punktā norādīto argumentu un uzskata, ka konkrētajā gadījumā tiem nav izšķirošas nozīmes, jo kā konstatēja tiesa, tad pārbaudē konstatētajiem pārkāpumiem ir ilgstošs raksturs nevis gadījuma raksturs. Tāpat apgabaltiesa uzskata, ka pieteicēja paskaidrojumi tiesas sēdē ir pretrunīgi, proti, pieteicējs ir sniedzis sagrozītu informāciju. Pieteicējs paskaidroja, ka telpas nevarēja plānveidīgi uzkopt, jo VSI Ludzas kontroles un uzraudzības daļas amatpersonas nav ļāvušas to darīt pārbaudes laikā, turklāt apkopējai bija jāpiedalās pārbaudē. Apgabaltiesa konstatē, ka faktiski atbilstoši 2005.gada 7.februāra rīkojumam Nr.4 (lietas 136.lapa) no 7.februāra līdz 11.februārim apkopēju aizvietoja A.U., tādēļ apkopēja A.U. nevarēja veikt plānveida telpu uzkopšanu, jo piedalījās kā kontrolējamā objekta pārstāve pārbaudē sakarā ar pieteicēja prombūtni.

[24] Ņemot vērā iepriekš minēto Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka Valsts sanitārās inspekcijas 2005.gada 18.marta lēmums Nr.7 tiesisks un pamatots.

[25] Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka arī pirmās instances tiesas spriedums ir tiesisks un pamatots.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda:

Atzīt par nepamatotu un noraidīt J.Z. pieteikumu par Valsts sanitārās inspekcijas 2005.gada 18.marta lēmuma Nr.7 atcelšanu. Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja (paraksts) S.Kanenberga

Tiesneses (paraksts) I.Amona

(paraksts) U.Mihailova NORAKSTS PAREIZS Administratīvās apgabaltiesas tiesnese S.Kanenberga Rīga, 2007.gada 12.jūlijā