Administrative court dismissed request to annul building permit decision citing new electronic communications law.

NORAKSTS

Lieta Nr.A42296006

Lietvedības Nr.A1129-07/13

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā, 2007.gada 5.oktobrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis O.Priedītis,

pieteicēja SIA „Baltkom TV SIA” pilnvarotajam pārstāvim I.K.

atbildētāja – Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Rīgas domes

Pilsētas attīstības departamenta pilnvarotajam pārstāvim Pēterim Putniņam,

2007.gada 15.maijā un 2007.gada 18.septembrī atklātās tiesas sēdēs Rīgā,

Antonijas ielā 6 izskatīja administratīvo lietu pēc SIA „Baltkom TV SIA”

pieteikuma par Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta 2005.gada

7.novembra lēmuma Nr.1-DA-05-5978-nd atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2005.gada 27.decembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts SIA

„Baltkom TV SIA” (turpmāk arī – pieteicējs) pieteikums un ar

Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2006.gada 17.janvāra lēmumu

pieņemts pieteikums un ierosināta administratīvā lieta Nr.A42296006.

[2] No lietas materiāliem izriet, ka 2005.gada 1.augustā Rīgas Domes

Pilsētas attīstības departamenta Rīgas pilsētas būvvalde sastādīja atzinumu

Nr.TA-30-05 par pārkāpumiem pieteicēja darbībā, tai skaitā par

telekomunikāciju tīklu būvniecību bez būvatļaujas un patvaļīgu tīklu

ekspluatāciju Rīgā, /dzēsta adrese/, kā rezultātā tika pārkāpti Latvijas

Republikas 10.08.1995. Būvniecības likuma 13.panta pirmā un piektā daļa,

17.panta ceturtā daļa, Latvijas Republikas Ministru kabineta 01.04.1997.

noteikumi Nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi” 112.punkts un Latvijas

Republikas Ministru kabineta 04.11.2002. noteikumi Nr.496

„Telekomunikāciju tīklu ierīkošanas un būvniecības noteikumi” 20. un

31.punkts. Atzinumā Nr.TA-30-05 sniegti norādījumi reģistrēt būvatļauju

Rīgas pilsētas būvinspekcijā līdz 2005.gada 30.augustam, kā arī līdz

2005.gada 30.decembrim ierosināt objekta pieņemšanu ekspluatācijā, kā arī

iesniegt objekta izpilddokumnetāciju.

2005.gada 30.augustā pieteicējs, saskaņā ar Administratīvā procesa

likuma 76. un 79.pantu apstrīdēja atzinumu Nr.TA-30-05, iesniedzot sūdzību

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā.

2005.gada 7.novembrī Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments

pieņēma lēmumu Nr.1-DA-05-5978-nd (turpmāk – Lēmums) ar kuru atstāja

negrozītu atzinumu Nr.TA-30-05.

[3] Nepiekrītot pārsūdzētajam Lēmumam, pieteicējs iesniedza

pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā. Pieteicējs uzskata, ka pārsūdzētais

lēmums ir pieņemts ar būtiskiem tiesību normu pārkāpumiem un ir atceļams

sekojošu iemeslu dēļ:

[3.1] 2001.gada 12.oktobrī Rīgas pilsētas būvvaldē ar Nr.1732a tika

akceptēts pieteicēja iesniegtais projekts „Televīzijas tīkls Juglas rajonā”, kurā

ietilpa arī objekts Rīgā, /dzēsta adrese/. Speciālo būvnoteikumu 2.punkts

noteica „prasības, kas jāievēro publisko un specializēto telekomunikāciju

tīklu un iekārtu būvprojekta sagatavošanā un būvdarbu veikšanā”. Šo

noteikumu 4.punkts noteica, ka būvprojektēšanas sagatavošana tiek veikta

Vispārējos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā pēc saskaņošanas Latvijas

Republikas Satiksmes Ministrijas Sakaru Departamentā. Projekta

saskaņošana bija pamats Sakaru departamentam izsniegt pieteicējam

kabeļtelevīzijas tīkla ierīkošanas atļauju.

Speciālie būvnoteikumi arī noteica kārtību kādā notika

telekomunikāciju tīklu un iekārtu būvdarbi, kā arī noteica, ka uz

telekomunikāciju ēku, antenu, torņu antenu mastu, sakaru kabeļu līniju un

kabeļu kanalizācijas būvprojektēšanu un būvdarbiem attiecas arī citi ar

būvniecību saistītie noteikumi. Atbilstoši Speciālo būvnoteikumu 9.punktam,

Latvijas Republikas Satiksmes Ministrija deleģēja pašvaldības institūcijai -

būvvaldei - telekomunikāciju tīklu un iekārtu būvju būvatļaujas izsniegšanu.

Tomēr līdz pat 2002.gada 4.novembra Ministru Kabineta noteikumu

Nr.496 „Telekomunikāciju tīkla ierīkošanas un būvniecības noteikumi” spēkā

stāšanās, Rīgas pilsētas būvvaldē kabeļtelevīzijas tīkla ierīkošanas

būvatļaujas neizsniedza, kā arī Rīgas dome nebija izstrādājusi saistošos

noteikumus par kārtību kādā izsniedz būvatļauju un kādi dokumenti ir

jāiesniedz, lai to saņemtu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā.

Kabeļtelevīzijas tīklu ierīkošanu, projektēšanu, būvniecību un ekspluatāciju

reglamentēja 2000.gada 20.jūnija Rīgas domes izdotie saistošie noteikumi

Nr.87 „Noteikumi par telekomunikāciju tīklu ierīkošanu un ekspluatāciju

Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā”. Rīgas dome saistošos noteikumus

izdeva, pamatojoties uz virkni ar kabeļtelevīzijas darbību saistītiem

normatīvajiem aktiem, tai skaitā arī uz Speciālajiem būvnoteikumiem.

Atbildētājs uzskata, ka būvinspektors ir pamatoti atsaucies uz Ministru

Kabineta noteikumu Nr.496 „Telekomunikāciju tīkla ierīkošanas un

būvniecības noteikumi” kā uz ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhijā

augstāku normatīvo aktu, nekā saistošie noteikumi. Taču pieteicējs objektu

Rīgā, /dzēsta adrese/ izbūvēja pirms Ministru Kabineta noteikumu Nr.496

„Telekomunikāciju tīkla ierīkošanas un būvniecības noteikumi” spēkā

stāšanās brīdim.

Saistošo noteikumu Nr.87 3.sadaļas „Būvniecība” 3.1.punkts noteica,

ka „telekomunikāciju tīklu būvniecība Rīgas pilsētas administratīvajā

teritorijā ir atļauta tikai atbilstoši pilsētas dienestos saskaņotiem un

akceptētiem projektiem, ievērojot telekomunikāciju tīklu būvniecības

noteikumus”, kā arī 3.2.punkts noteica, ka „Rīgas pašvaldības namīpašumos

iekšējo telekomunikāciju tīklu un iekārtu montāža ir atļauta tikai tad, ja tā ir

saskaņota Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā, uzrādot

telekomunikāciju tīkla montāžas uzsākšanas laiku”. Tādējādi, izbūvējot

telekomunikācijas tīklu objektā Rīgā, /dzēsta adrese/ bija nepieciešams tikai

saskaņots projekts un saistošie noteikumi Nr.87 neparedzēja būvatļaujas

nepieciešamību.

Pieteicējs darbības likumību objektā Rīgā, /dzēsta adrese/ apliecina arī

2002.gada 5 .jūlijā Rīgas domes Īpašuma departamenta īpašuma pārvaldes

izsniegtais apstiprinājums Nr.2-4/4183 par namīpašuma adresēm, kuros

atbilstoši normatīvajiem aktiem ir reģistrēta un atļauta SIA „Baltkom TV

SIA” darbība.

[3.2] Savā atzinumā Nr.TA-30-05 Rīgas pilsētas būvvalde, kā arī Rīgas

domes izdotajā administratīvajā aktā norāda, ka SIA „Baltkom TV SIA” veic

patvaļīgu telekomunikāciju tīklu ekspluatāciju. Šajā gadījumā būvinspektors

nav ņēmis vērā, ka kabeļtelevīzijas tīklu ekspluatācijas noteikumus

reglamentēja 1998.gada 6.jūlija Satiksmes Ministrijas noteikumi Nr.41

„Televīzijas un skaņas apraides signālu izplatīšanas kabeļtīklu sistēmu

ekspluatācijas noteikumi”, kuros detalizēti bija noteikta kārtība kādā

kabeļtelevīzijas tīkls ir ekspluatējams un saņemama ekspluatācijas atļauja.

Šādu kabeļtelevīzijas tīkla nodošanu ekspluatācijā noteica arī Speciālo

būvnoteikumu 13.punkts. Pie tam, Rīgas domes saistošo noteikumu Nr.87

3.10.punkts noteica, ka „pēc telekomunikāciju tīkla ierīkošanas darbu

pabeigšanas pasūtītājam telekomunikāciju tīkls jāpieņem ekspluatācijā”.

Tādējādi saistošie noteikumi paredzēja, ka telekomunikāciju tīkla ierīkotājs

nodrošina izbūvēto tīklus pieņemšanu ekspluatācijā.

SIA „Baltkom TV SIA” nav veikusi patvaļīgo būvniecību objektā

Rīgā, /dzēsta adrese/ un neveic darbības, kas pasliktinātu objektā Rīgā,

/dzēsta adrese/ dzīvojošo personu sadzīves apstākļus un drošību. 2001.gada

14.septembrī starp SIA „Baltkom TV SIA” un namu pārvaldi „Jugla” tika

noslēgts līgums Nr.196/01 par interaktīvās kabeļtīklu sistēmas un MMDS

individuālo TV abonentu sistēmas montāžu, apkalpošanu un ekspluatāciju

objektā Rīgā, /dzēsta adrese/. Līdz šim brīdim SIA „Baltkom TV SIA” nav

saņēmusi namu pārvaldes „Jugla” pretenzijas par MMDS individuālo TV

abonentu sistēmas montāžu, apkalpošanu un ekspluatāciju objektā Rīgā,

/dzēsta adrese/.

[3.3] Kā nepamatotu SIA „Baltkom TV SIA” vērtē administratīvajā

aktā norādīto pārkāpuma faktu par stāvvadu un sadales skapju marķējuma

neesamību. SIA „Baltkom TV SIA” uzsver, ka telekomunikāciju tīklu

būvniecība pēc 2001.gada veic savu tīklu marķēšanu, kā to paredzēja Rīgas

domes saistošie noteikumi Nr.87. Tomēr, ņemot vērā 2002.gada 4.novembra

Ministru Kabineta noteikumu Nr.496 „Telekomunikāciju tīklu ierīkošanas un

būvniecības noteikumi” speciālās marķēšanas prasības, SIA „Baltkom TV

SIA” to ir veikusi noteikumu 7.sadaļas „Noslēgumu jautājumi” 43.puntā

noteiktajā termiņā.

Pamatojoties uz augstāk minēto SIA „Baltkom TV SIA” uzskata, ka

pirms atzinuma Nr.TA-30-05 sastādīšanas būvinspektoram bija nepieciešams

izprasīt un saņemt atzinumus par SIA „Baltkom TV SIA” telekomunikāciju

tīkla būvniecības likumību no visām telekomunikāciju (kabeļtelevīzijas)

uzraugošajām institūcijām, kā arī izvērtēt kabeļtelevīzijas tīklu būvniecības

reglamentējošos normatīvos aktus, kuri bija spēkā SIA „Baltkom TV SIA”

tīkla būvniecības laikā.

SIA „Baltkom TV SIA” uzskata arī par nepamatotu atzinumu, ka tieši

SIA „Baltkom TV SIA” kabeļi rada iespējamo ūdens nokrišņu iekļūšanu

namīpašumā. Objektā bez SIA „Baltkom TV SIA” savu pakalpojumus sniedz

vairāki citi elektroniskos sakaru komersanti, izmantojot savu izveidoto

infrastruktūru.

[4] Atbildētājs - Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, uzskata

pieteicēja pieteikumu par nepamatotu, pamatojoties uz šādiem argumentiem:

Pieteicējs norāda, ka 12.10.2001. Rīgas pilsētas būvvaldē ir akceptēts

ar reģistrācijas Nr.1732a SIA „Baltkom TV SIA” iesniegtais projekts

„Televīzijas tīkls Juglas rajonā”, kurā ietilpa arī objekts Rīgā, /dzēsta adrese/

un ka tobrīd spēkā esošo Ministru kabineta 02.12.1997. noteikumu Nr.395

„Telekomunikāciju tīklu un iekārtu būvniecības speciālie būvnoteikumi”, kas

izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 2.panta ceturto daļu un kas bija spēkā

līdz 09.11.2002., 4.punkts, pēc pieteicēja domām, pieļāva projekta

„Televīzijas tīkls Juglas rajonā” saskaņošanu tikai ar Satiksmes ministrijas

Sakaru departamentu, tam izsniedzot atļauju kabeļtelevīzijas tīkla ierīkošanai.

Taču, kā jau norādīts pārsūdzētajā Lēmumā, Ministru kabinata noteikumu

Nr.395 4.punkts nosaka to, ka: „Sakaru kabeļu līniju, ēku, torņu un antenu

mastu būvprojektēšanas sagatavošana tiek veikta Vispārīgajos būvnoteikumos

noteiktajā kārtībā pēc saskaņošanas ar Satiksmes ministrijas Sakaru

departamentu”. Pieteicējs minēto tiesību normu sev izdevīgā kontekstā tulko

tā, ka pēc attiecīgā projekta„Televīzijas tīkls Juglas rajonā” saskaņošanas

Satiksmes ministrijas izsniegtā atļauja jau ļauj ierīkot telekomunikāciju tīklus,

iekārtas bez būvatļaujas. Atbildētājs vērš uzmanību uz to, ka tā ir nepareiza

tiesību normu piemērošana un interpretācija, jo neatbilst to pamatotībai,

likumībai un lietderībai. Tiesību normu iztulkošana ir priekšnosacījums to

pareizai realizācijai. Būvniecības procesa posms „būvprojektēšanas

sagatavošana” notiek pirms būvprojekta, t.sk., projekta „Televīzijas tīkls

Juglas rajonā” izstrādāšanas un akceptēšanas un šis posms norādīts Ministru

kabineta 01.04.1997. noteikumu Nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi” (Projekta

„Televīzijas tīkls Juglas rajonā” akceptēšanas laikā spēkā esošajā redakcijā)

3.3.sadaļā (41.-46.punkts) un tajā noteikts, kādi dokumenti un materiāli ir

nepieciešami, lai uzsāktu būvprojektēšanu. Tādejādi Ministru kabineta

01.04.1997. noteikumu Nr.112 41.5.punkts noteica, ka lai uzsāktu

būvprojektēšanu, nepieciešami arī citi būvprojektēšanai nepieciešamie

dokumenti, ja to nosaka speciālie būvnoteikumi. Kā atzīst arī pats pieteicējs,

šādi speciālie būvnoteikumi bija Ministru kabineta noteikumi Nr.395 un to

5.punkts kā imperatīvu tiesību normu definēja to, ka uz telekomunikāciju ēku,

antenu, torņu, antenu mastu, sakaru kabeļu līniju un kabeļu kanalizācijas

būvprojektēšanu un būvdarbiem pilnā apjomā attiecas Ministru kabineta

01.04.1997. noteikumu Nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi”, izņemot šo

noteikumu 6.punktā minēto gadījumu (t.i., torņu un antenu mastu

būvprojektēšana un būvdarbi nav jāsaskaņo ar sanitāri higiēniskajiem

dienestiem, ja par radiokomunikāciju līdzekļiem, kurus paredzēts uzstādīt

torņos un antenu mastos, ir izsniegts atbilstības sertifikāts).

Vadoties no minēta, pēc atļaujas saņemšanas no Satiksmes ministrijas

Sakaru departamenta un pārējo Ministru kabineta 01.04.1997. noteikumu

Nr.112 41.punktā noteikto dokumentu iesniegšanas Rīgas pilsētas būvvaldē,

projekta „Televīzijas tīkls Juglas rajonā” izstrādāšanas, saskaņošanas un

akceptēšanas būvdarbiem bija jāsaņem būvatļauja, kā to paredz šo noteikumu

112.punkts, jo patvaļīgā būvniecība nav pieļaujama. Būvdarbu uzsākšana bez

būvatļaujas ir kvalificējama kā patvaļīgā būvniecība un konkrētā projekta

„Televīzijas tīkls Juglas rajonā” risinājums neietilpa Ministru kabineta

01.04.1997. noteikumu Nr.112 114.punktā minētajos izņēmumos, kad

būvatļauja nav nepieciešama.

Tāpēc Ministru kabineta noteikumu Nr.395 4.punkts apliecina to, ka

telekomunikāciju sakaru kabeļu līniju būvprojektēšanai arī konkrētajā

gadījumā bija nepieciešams akceptēts būvprojekts un būvniecības realizācijas

uzsākšanai - Rīgas pilsētas būvvaldē izsniegta būvatļauja. Šos noteikumus

būtībā atzīst arī pieteicējs savā sūdzībā, norādot uz Ministru kabineta

noteikumu Nr.395 kā uz speciālo tiesību normu, ko jāpiemēro, veicot

publisko un specializēto telekomunikāciju tīklu un iekārtu būvprojektu

sagatavošanu un būvdarbus.

Arī Ministru kabineta noteikumu Nr.395 9.punkts definē to, ka saskaņā

ar Ministru kabineta 01.04.1997. noteikumu Nr.112 113.punktu

telekomunikāciju tīklu un iekārtu būvju būvatļauju izsniegšanas tiesības ir

būvvaldei, konkrētajā gadījumā - Rīgas pilsētas būvvaldei. To kā argumentu

savā pieteikumā minējis arī pieteicējs, atzīstot būvvaldes tiesības konkrētajā

gadījumā izsniegt būvatļaujas. Bez tam - Ministru kabineta 01.04.1997.

noteikumu Nr.112 113.punkts norāda, ka būvatļauju specializētai būvei

izsniedz ministrija, kuras pārraudzībā ir specializētā būvniecība un attiecīgā

ministrija minētās tiesības var deleģēt būvvaldei. Tātad būvatļauja jebkurā

gadījumā bija nepieciešama, lai realizētu projektu „Televīzijas tīkls Juglas

rajonā”.

Pieteicējs ir atsaucies uz Rīgas domes 20.06.2000. saistošo noteikumu

Nr.87 „Noteikumi par telekomunikāciju tīklu ierīkošanu un ekspluatāciju

Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā”, respektīvi, uz šo noteikumu

3.1.punktu un 3.2.punktu. Taču jau Rīgas domes 20.06.2000. saistošo

noteikumu Nr.87 1.1.punkts deklarē noteikumu izstrādāšanas mērķi - sakārtot

telekomunikāciju infrastruktūru Rīgas pilsētā un uzsver to, ka

telekomunikāciju tīkli ierīkojami un ekspluatējami vienīgi saskaņā ar Latvijas

Republikas likumdošanas aktiem, t.sk., Ministru kabineta 01.04.1997.

noteikumiem Nr.112, Būvniecības likumu.

Rīgas domes 20.06.2000. saistošo noteikumu Nr.87 3.1.punkta

tulkošanā jāievēro tas, ka minētā frāze „ievērojot telekomunikāciju tīklu

būvniecības noteikumus” ir domāti Ministru kabineta noteikumi Nr.395. Tas

pierāda to, ka projekta „Televīzijas tīkls Juglas rajonā” realizācijai būvatļauja

un objekta pieņemšana ekspluatācijā bija nepieciešama. Tāpat pieteicēja

atsauce uz Rīgas domes 20.06.2000. saistošo noteikumu Nr.87 3.2.punktu

tikai apliecina to, ka attiecīgo namīpašumu iekšējo telekomunikāciju tīklu un

iekārtu montāža ir jāsaskaņo ar Rīgas domes Īpašuma departamentu, jo turpat

3.4.punkts atgādina, ka telekomunikāciju tīkla būvniecība jāveic stingri

ievērojot izstrādāto un akceptēto projektu, bet būvniecību var veikt tikai pēc

tam, kad ir saņemta šai darbībai paredzētā būvatļauja.

Rīgas domes 20.06.2000. saistošo noteikumu Nr.87 3.10.punkts: „Pēc

telekomunikāciju tīkla ierīkošanas darbu pabeigšanas pasūtītājam

telekomunikāciju tīkls jāpieņem ekspluatācijā” ir un bija jāpiemēro kontekstā

ar Ministru kabineta 01.04.1997. noteikumu Nr.112 „Vispārīgie

būvnoteikumi” 164. punktu, kas definē to, ka būve ir jāpieņem ekspluatācijā.

Tā kā par visu konkrētās telekomunikāciju būvniecības procesu atbild

pieteicējs kā būvprojekta pasūtītājs, tad tam arī jāveic visas normatīvajos

aktos paredzētās darbības, kas saistītas ar telekomunikāciju tīklu pieņemšanu

ekspluatācijā, t.sk., jāiesniedz par to attiecīgs iesniegums Rīgas pilsētas

būvvaldē.

Iebilstot pret pieteicēja argumentiem par telekomunikāciju tīklu un

iekārtu pieņemšanu ekspluatācijā, atbildētājs paskaidro, ka Satiksmes

ministrijas 06.07.1998. noteikumi Nr.41 „Televīzijas un skaņas apraides

signālu izplatīšanas kabeļtīklu sistēmu noteikumi”, bija spēkā tikai līdz

30.11.2001., un šo noteikumu 33.punkts nosaka, ka kabeļtīklu sistēmu

tehniskie noteikumi var tikt grozīti līdz ar jaunu standartu un normatīvo aktu

izstrādāšanu un spēkā stāšanos un gadījumos, kad rodas pretrunas starp šiem

noteikumiem un attiecīgajiem standartiem vai citiem normatīvajiem aktiem,

jāievēro standartu un normatīvo aktu prasības.

Izskatot pieteikumā izteiktos apgalvojumus par telekomunikāciju tīklu

marķēšanu, atbilstoši Rīgas domes 20.06.2000. saistošo noteikumu Nr.87

3.9.punktam, atbildētājs vērš uzmanību, ka pieteicējs nav sniedzis

pietiekamus pierādījumus faktam, ka ir veicis savu izbūvēto gaisa vada

kabeļu līniju balstu, dzīvojamās mājas vertikālo stāvvadu un sadales skapju

marķēšanu.

[5] Pieteicēja pārstāvis tiesas sēdē pieteikumu uzturēja, minot

pieteikumā ietvertos argumentus.

[6] Atbildētāja – Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta,

pārstāvis tiesas sēdē pieteikumu neatzina un atsaucās uz pārsūdzētajā lēmumā

un rakstveida paskaidrojumos minētajiem argumentiem.

Motīvu daļa

[7] Tiesa, pārbaudot lietas materiālus un noklausoties administratīvā

procesa dalībnieku paskaidrojumus, atzīst, ka pieteikums ir nepamatots un

noraidāms.

[8] Tiesas pienākums, izskatot administratīvo lietu, ir pārbaudīt iestādes

izdota administratīvā akta tiesiskumu un lietderības apsvērumus iestādes

rīcības brīvības ietvaros. Administratīvā akta tiesiskums tiek vērtēts,

pārbaudot, vai iestāde, to izdodot, rīkojusies saskaņā ar materiālajām un

procesuālajām normām. Lietderības apsvērumi tiek vērtēti, pārbaudot, vai

administratīvais akts izdots pamatoti un vai tas pārlieku neierobežo personas

intereses, samērojot tās ar sabiedrības interešu aizsardzību

[9] Tiesa konstatē:

[9.1] 2005.gada 1.augustā Rīgas pilsētas būvvaldes būvinspektors,

izskatot 2005.gada 22.jūlijā saņemto O.O. – nama /dzēsta adrese/, Rīgā,

/dzēsts dzīvokļa numurs/dzīvokļa īpašnieka, sūdzību, veica SIA „Baltkom TV

SIA” objekta „Kabeļu televīzijas tīkls „Juglas” rajonā” (turpmāk – objekts)

pārbaudi un izdeva atzinumu Nr.TA-30-05. Atzinumā konstatēts, ka objekta

būvniecība ir notikusi bez būvatļaujas, kā arī notiek patvaļīga objekta

ekspluatācija. Atzinumā pieteicējam uzlikts par pienākumu reģistrēt

būvatļauju Rīgas pilsētas būvinspekcijā līdz 2005.gada 30.augustam un līdz

2005.gada 30.decembrim ierosināt objekta pieņemšanu ekspluatācijā, kā arī

iesniegt objekta izpilddokumentāciju.

[9.2] Nepiekrītot šim atzinumam, pieteicējs vērsās ar iesniegumu Rīgas

domes Pilsētas attīstības departamentā. Ar Pilsētas attīstības departamenta

7.novembra lēmumu Nr.1-DA-05-5978-nd nolemts sākotnējo lietā pieņemto

lēmumu atstāt negrozītu.

Vienlaikus tiesa arī konstatē, ka abos atbildētāja pieņemtajos lēmumos

ir norādīts uz marķējuma neesamību uz kabeļu līniju balstiem, sadales

skapjiem un vertikālajiem stāvvadiem. Tomēr saistībā ar šāda marķējuma

neesamību pieteicējam nav uzlikts par pienākumu veikt kādas darbības, kā arī

nav piemērotas nekādas soda sankcijas. Līdz ar to tiesa konstatē, ka lietā ir

strīds vai, veicot kabeļtelevīzijas tīkla objekta izbūvi, bija nepieciešams

saņemt būvatļauju Rīgas pilsētas būvvaldē un vai bija nepieciešama objekta

pieņemšana ekspluatācijā saskaņā ar Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa

noteikumiem Nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi”.

[10] Pieteicējs uzskata, ka būvatļauja šādu darbu veikšanai nebija

nepieciešama, jo:

1) šāda veida objektu būvniecību reglamentē Ministru kabineta 1997.gada

2.decembra noteikumi Nr.395 „Telekomunikāciju tīklu un iekārtu

būvniecības speciālie būvnoteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr.395),

kuru 9.punktā noteikts - Latvijas Republikas Satiksmes Ministrija

deleģēja pašvaldības institūcijai - būvvaldei - telekomunikāciju tīklu un

iekārtu būvju būvatļaujas izsniegšanu;

2) neskatoties uz to līdz pat 2002.gada 4.novembra Ministru kabineta

noteikumu Nr.496 „Telekomunikāciju tīkla ierīkošanas un būvniecības

noteikumi” spēkā stāšanās, Rīgas pilsētas būvvaldē kabeļtelevīzijas

tīkla ierīkošanas būvatļaujas neizsniedza, kā arī Rīgas dome nebija

izstrādājusi saistošos noteikumus par kārtību kādā izsniedz būvatļauju

un kādi dokumenti ir jāiesniedz, lai to saņemtu Rīgas pilsētas

administratīvajā teritorijā.

[11] Izvērtējot šos pieteicēja argumentus, tiesa tos noraida kā

nepamatotus.

[11.1] Pieteicējs ir norādījis, ka objekta būvniecība ir veikta laikā līdz

2002.gada 4.novembra Ministru kabineta noteikumu Nr.496

„Telekomunikāciju tīkla ierīkošanas un būvniecības noteikumi” spēkā

stāšanās brīdim. Kā apliecinājumu tam pieteicējs iesniedza vairāku līgumu

par pakalpojumu izmantošanu kabeļtelevīzijas tīklā kopijas (lietas 102.-

107.lapa), kas datēti ar 2001.gada 28.decembri un 2002.gada janvāri, februāri.

Ņemot vērā šos dokumentus, tiesa konstatē, ka objekta būvniecība ir veikta

laikā līdz2002.gada 4.novembra Ministru kabineta noteikumu Nr.496

„Telekomunikāciju tīkla ierīkošanas un būvniecības noteikumi” spēkā

stāšanās brīdim. Vienlaikus tiesa arī konstatē, ka no 1997.gada 2.decembra

spēkā bija noteikumi Nr.395, kuros bija ietverts regulējums šāda veida

objektu būvniecībai.

[11.2] Saskaņā ar noteikumu Nr.395 1.2.punktā doto terminu

skaidrojumu kabeļtelevīzijas kabeļi un vadi, kuri ieguldīti zemē, iekšējos un

teritoriālajos ūdeņos vai kabeļu kanalizācijā, kā arī piestiprināti pie ēkām,

būvēm vai stabiem ir sakaru kabeļu līnijas. Lietā nav strīda, ka kabeļi ir

piestiprināti pie ēkām, līdz ar to ir secināms, ka pieteicēja izbūvētais objekts

atzīstams par sakaru kabeļu līnijām un uz to ir attiecināmas noteikumos

Nr.395 izvirzītās prasības. Noteikumu Nr.395 5.punkts nosaka, ka uz sakaru

kabeļu līniju un kabeļu kanalizācijas būvprojektēšanu un būvdarbiem

Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumi Nr.112 "Vispārīgie

būvnoteikumi" attiecas pilnā apjomā, izņemot šo noteikumu 6.punktā minēto

gadījumu (6.punktā noteikts izņēmums saistībā ar sanitāri higiēniskajiem

dienestiem – tiesas paskaidrojums). Savukārt noteikumu Nr.112 „Vispārīgie

būvnoteikumi” 112.punkts nosaka, ka būvdarbu veikšanai ir nepieciešams

saņemt būvatļauju. Līdz ar to, tiesas ieskatā, ārējā normatīvajā aktā ir dots

nepārprotams regulējums, kas nosaka būvatļaujas nepieciešamību šādu

būvdarbu veikšanai. To apstiprina arī noteikumu Nr.395 9.punktā noteiktais -

Latvijas Republikas Satiksmes Ministrija deleģēja pašvaldības institūcijai -

būvvaldei - telekomunikāciju tīklu un iekārtu būvju būvatļaujas izsniegšanu,

uz ko ir atsaucies arī pats pieteicējs. Rīgas domes 2000.gada 20.jūnijā

saistošajos noteikumos Nr.87 „Noteikumi par telekomunikāciju tīklu

ierīkošanu un ekspluatāciju Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā” vārdiski

tieši nav minēta nepieciešamība saņemt būvatļauju, taču ir dota atsauce, ka,

veicot telekomunikāciju tīklu ierīkošanu un ekspluatāciju, ir ievērojami LR

likumdošanas akti (1.1.punkts). Tiesa norāda, ka nav nekāda pamata uzskatīt

pieteicējam par nesaistošām noteikumu Nr.395 prasības, tai skaitā par

būvatļaujas nepieciešamību.

[11.3] Tāpat Vispārīgo būvnoteikumu 164.punktā ir arī noteikts

pienākums pieņemt būvi ekspluatācijā - būvobjektu pieņem ekspluatācijā

Latvijas būvnormatīvā LBN 301 noteiktajā kārtībā. Līdz ar to tiesai nav

pamata apšaubīt šādas atbildētāja prasības par objekta nodošanu ekspluatācijā

pamatotību un likumību.

[12] Izvērtējot pieteicēja dotās atsauksmes uz Latvijas Republikas

Satiksmes ministrijas 1998.gada 6.jūlijā izdotajiem noteikumiem Nr.41

„Televīzijas un skaņas apraides signālu izplatīšanas kabeļtīklu sistēmu

ierīkošanas atļaujas izsniegšanas noteikumi” un noteikumiem Nr.42

„Televīzijas un skaņas apraides signālu izplatīšanas kabeļtīklu sistēmu

noteikumi”, tiesa konstatē, ka šajos noteikumos norādītā atļaujas izsniegšana

un nodošana ekspluatācijā ir saistīta tieši ar tiesībām veikt apraidi

(programmu izplatīšanu), sniegt noteikta veida pakalpojumu, un nekādā veidā

nesamazina to prasību skaitu un veidu, kas ir noteiktas būvniecības procesus

reglamentējošos normatīvajos aktos. Tas, tiesas ieskatā, secināms gan no

noteikumu Nr.41 4.punktā noteiktā - televīzijas un skaņas apraides signālu

izplatīšanas kabeļtīklu sistēmu noteikumi (turpmāk - Noteikumi) attiecas uz

televīzijas un skaņas signālu pievadīšanu abonentiem, kā arī kolektīvās

uztveršanas sistēmām un iekārtām un to lietošanu, gan no noteikumu Nr.42

5.punkta, kurā noteikts, kāda veida informāciju jāsatur Satiksmes ministrijas

Sakaru departamentā iesniedzamajam pieteikumam (pieteikumam jāsatur

šāda informācija - pretendenta juridiskie rekvizīti; pretendenta pilnvarotās

personas vārds, uzvārds; plānotā vai esošā tīkla arhitektūra un tās

funkcionālais apraksts; paredzamo pakalpojumu apraksts un to ieviešanas

laiks; paredzētās kabeļtīklu sistēmas tehniskais raksturojums un kvalitātes

nodrošināšana; plānotā norēķinu sistēma; pretendenta tehniskā kompetence;

priekšlikumi par attīstības stratēģiju) un 6.punktā noteiktā - pieteikumam

pievienojami šādi dokumenti - uzņēmuma reģistrācijas apliecības kopija;

uzņēmuma statūtu kopija; kabeļtīklu sistēmas ierīkošanas projekta biznesa

plāns un informācija par pretendenta finansiālo nodrošinājumu; attiecīgās

apdzīvotās vietas pašvaldības ieteikums par kabeļtīklu sistēmas ierīkošanu.

Augstāk minēto Satiksmes noteikumu tekstā nav dots nekāds šādu

objektu būvniecības procesa regulējums. Šajos noteikumos ir izvirzītas

papildus prasības un priekšnoteikumi, lai uzņēmējsabiedrības iegūtu tiesības

veikt savu darbību noteiktā pakalpojumu sfērā.

[13] Ievērojot norādīto, tiesa atzīst, ka Rīgas domes Pilsētas attīstības

departamenta 2005.gada 7.novembra lēmums Nr.1-DA-05-5978-nd ir

atzīstams par tiesisku un pamatotu, bet pieteikums par tā atcelšanu ir

nepamatots un noraidāms.

[14] Vienlaikus tiesa konstatē, ka likumdevējs 2007.gada 3.maijā ir

pieņēmis likumu „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”, kas stājies spēkā

ar 2007.gada 7.jūniju. Ar šiem grozījumiem noteikts, ka Elektronisko sakaru

direkcija, pārraugot elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu un būvniecību

saskaņā ar šā likuma 16.panta pirmajā daļā noteikto kārtību, akceptē vai

noraida elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas tehniskos projektus un

elektronisko sakaru tīklu būvprojektus, izsniedz vai atsaka izsniegt, kā arī

anulē būvatļaujas elektronisko sakaru tīklu būvdarbu veikšanai, kā arī

uzrauga elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu un būvniecību reglamentējošo

normatīvo aktu ievērošanu (likuma 6.panta pirmās daļas 10.punkta b) un c)

apakšpunkti). Līdz ar to secināms, ka Rīgas pilsētas būvvalde vairs nav

kompetentā institūcija būvatļaujas izsniegšanā un būvdarbu uzraudzībā. Līdz

ar to jautājumā par būvatļaujas saņemšanu pieteicējam ir jāvēršas

Elektronisko sakaru direkcijā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 289.-

290.pantu un 291.panta pirmo daļu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

noraidīt SIA „Baltkom TV SIA” pieteikumu par Rīgas domes Pilsētas

attīstības departamenta 2005.gada 7.novembra lēmuma Nr.1-DA-05-5978-nd

atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit

dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvajā rajona tiesā.

Tiesnesis (paraksts) O.Priedītis

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas

tiesnesis __________________ O.Priedītis

Rīgā, 2007.gada 5.oktobrī